UNESCO Pasaules mantojuma vietas Slovēnijā
Izskats
Sarakstā apkopotas tās vietas Slovēnijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Slovēnijas ir iekļautas 3 vietas (2 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 6 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Slovēnija Pasaules mantojuma konvekciju ratificēja 1992. gada 5. novembrī.
Sarakstā iekļautie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] Pārrobežu objekts
Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Škocjanas alas | Slovēnijas piejūras reģions 45°39′53″N 13°59′31″E / 45.66472°N 13.99194°E |
1986 | Daba | vii, viii | Šīs kaļķakmenī veidojušās alas ar kopējo dziļumu vairāk nekā 200 m. Alu daudzie ūdenskritumi un pašu alu sistēma ir viena no lielākajām zināmajām pazemes telpām pasaulē. Alas atrodas vienā no slavenākaiem karsta parādības pētījuma vietām pasaulē.[2] | 390 | |
Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpu kalnos | Centrālslovēnijas reģions 45°58′32″N 14°31′46″E / 45.97556°N 14.52944°E 45°58′14″N 14°32′29″E / 45.97056°N 14.54139°E (kopā ar Austriju, Franciju, Itāliju, Šveici un Vāciju) |
2011 | Kultūra | iv, v | Šis vietu komplekss kopā ietver 111 mazas individuālas pāļu mājokļu apmetnes, kas atrodas Alpu kalnu sistēmā un ir veidotas no 5000. līdz 500. gadam p.m.ē. uz māla ezeriem, upēm vai mitrājiem. Izrakumi, kas ir veikti dažas no vietām, ir snieguši pierādījumus par aizvēsturisko laiku — neolīta un bronzas laikmeta — cilvēku mijiedarbību ar apkārtējo vidi. 56 vietas no 111 atrodas Šveices teritorijā. Apmetnes ir ārkārtīgi labi saglabājušās un sniedz kulturāli bagātīgus arheoloģiskos pierādījumus, par dzīvesstilu agrīnās sabiedrības sākumā šajā reģionā. Kopumā Slovēnijā atrodas 2 vietas.[3] | 1363 | |
Dzīvsudraba mantojums. Almadena un Idrija | Goriškas reģions 46°0′4″N 14°1′19″E / 46.00111°N 14.02194°E (kopā ar Spāniju) |
2012 | Kultūra | ii, iv | Šajā pasaules mantojuma objektā ir iekļautas Almadēna (Spānijā), kur dzīvsudrabu iegūst kopš seniem laikiem un Idrija (Slovēnijā), kur pirmo reizi dzīvsudrabs konstatēts 1490. gadā. Spānijā esošais objekts ietver ēkas, kas attiecas uz kalnrūpniecības vēsturi, tostarp Retamaras pili, reliģiskās ēkas un tradicionālos mājokļus. Idrijas objekts ietver arī dzīvsudraba tirdzniecības vietas un infrastruktūra, kā arī ogļraču dzīvojamās mājas un raktuvju darbinieku teātri. Šīs abas vietas ir divas lielākās dzīvsudraba raktuves pasaulē.[4] | 1313 |
Sarakstā iekļautie objektu izvietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kandidātu sarakstā esošie objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] Pārrobežu objekts