31999D0035

Komisijas Lēmums

(1998. gada 9. decembris)

par kārtību, kādā īstenojama Padomes Direktīva 95/57/EK par statistikas datu vākšanu tūrisma nozarē

(izziņots ar dokumenta numuru C(1998) 3950)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(1999/35/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 23. novembra Direktīvu 95/57/EK par statistikas datu vākšanu tūrisma nozarē [1] un jo īpaši tās 3., 7. un 10. pantu,

tā kā, lai vācamie statistikas dati būtu saskaņoti, jādefinē to apraksti;

tā kā, lai atvieglotu datu vākšanu, jānosaka prasīto datu iesniegšanas procedūras;

tā kā pārejas laikā dalībvalstīm jāpiešķir vajadzīgās atkāpes, lai tās savas statistikas sistēmas varētu pielāgot Direktīvas 95/57/EK prasībām;

tā kā šajā lēmumā noteiktie pasākumi saskan ar atzinumu, ko sniegusi Statistikas programmas komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 89/382/EEK, Euratom,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Piemērojot Direktīvas 95/57/EK 3. pantu, izmanto šā lēmuma I pielikumā definētos vācamo datu aprakstus un korekcijas iedalījumā pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

2. pants

Piemērojot Direktīvas 95/57/EK 7. pantu, izmanto šā lēmuma II pielikumā aprakstītos sīkos noteikumus par datu iesniegšanas procedūrām.

3. pants

Piemērojot Direktīvas 95/57/EK 10. pantu, izmanto šā lēmuma III pielikumā aprakstītās dalībvalstīm piešķiramās atkāpes.

4. pants

Lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 1998. gada 9. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Yves-Thibault de Silguy

[1] OV L 291, 6.12.1995., 32. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Vācamo datu apraksti

1. IZMITINĀŠANAS STATISTIKA

1.1. TŪRISTU IZMITINĀŠANAS IESTĀŽU UN MĪTŅU DEFINĪCIJAS

Tūristu izmitināšanas vieta

Definīcija:

Iestāde, kas regulāri vai neregulāri piedāvā naktsmītni tūristiem.

Tūristu izmitināšanas vietu veidi ir šādi:

i) Kolektīvas tūristu izmitināšanas iestādes.

Viesnīcas un līdzīgas iestādes

- Viesnīcas

- Līdzīgas iestādes

Pārējās kolektīvas izmitināšanas iestādes

- Atpūtas mītnes

- Kempingi

- Jahtu ostas

- Pārējās kolektīvas izmitināšanas iestādes, kas citur nav klasificētas

Specializētas iestādes

- Veselības aprūpes iestādes

- Darba un atpūtas nometnes

- Sabiedriskais transports

- Konferenču centri

ii) Privātas tūristu izmitināšanas vietas

Īrētas izmitināšanas vietas

- Īrētas istabas ģimeņu mājās

- Mājokļi, ko īrē no privātpersonām vai profesionālām aģentūrām

Pārējie privātas izmitināšanas vietu veidi

- Otrā dzīvesvieta

- Izmitināšana par brīvu, ko piedāvā radinieki vai draugi

- Pārējās privātās izmitināšanas vietas, kas citur nav klasificētas

Šajā pielikumā dotajās izmitināšanas iestāžu definīcijās ir iekļautas atsauces uz NACE Rev 1 un CPA grupām. CPA atbilst NACE, bet ir sīkāk izstrādāta klasifikācija. Tūrisma definīciju atbilsme NACE klasifikācijai ir gandrīz pilnīga, izņemot nelielu atšķirību kategorijā "Viesnīcas un līdzīgas iestādes". Saskaņā ar NACE un CPA skaidrojošām piezīmēm dažas līdzīgas iestādes, jo īpaši "viesu nami, lauku mājas, pansiju piedāvāta izmitināšana un ar to saistīti pakalpojumi" ir iekļautas kategorijā "Pārējo citur neklasificētu izmitināšanas vietu nodrošinājums" (NACE 55.23). Taču vairākums viesnīcu un līdzīgu iestāžu ir iekļautas NACE grupās 55.11 un 55.12, jo skaidrojošajās piezīmēs skaidri teikts, ka minētajās grupās ieskaitāmas "viesnīcas, moteļi un līdzīgas izmitināšanas vietas".

1.1.1. Kolektīvas tūristu izmitināšanas iestādes

Definīcija:

Izmitināšanas iestādes, kas piedāvā naktsmītni ceļotājiem istabās vai citās telpās, kur piedāvāto vietu skaitam ir jābūt lielākam nekā noteikta minimuma personu grupām, kas pārsniedz vienas ģimenes apmēru, un visām vietām iestādē jābūt pakļautām kopīgai komerciāla tipa vadībai pat tad, ja tā ir bezpeļņas iestāde.

Viesnīcas un līdzīgas iestādes

Definīcija:

Viesnīcās un līdzīgās iestādēs istabas ir tādā skaitā, kas pārsniedz noteiktu minimumu; iestādēm ir kopīga vadība; iestādes piedāvā noteiktus pakalpojumus, tostarp apkalpošanu istabās, gultas klāšanu un sanitāro labierīcību tīrīšanu; iestādes var grupēt pa veidiem un kategorijām pēc piedāvātā aprīkojuma un pakalpojumiem; iestādes neietilpst specializēto iestāžu kategorijā.

Viesnīcas

Definīcija:

Viesnīcas, dzīvokļu tipa viesnīcas, moteļi, ceļmalas iebraucamās vietas, pludmales viesnīcas, atpūtas rezidences un līdzīgas iestādes, kas piedāvā viesnīcu pakalpojumus, kuros ietilpst vairāk nekā ikdienas gultas klāšana un istabu un sanitāro labierīcību tīrīšana.

(Vienāds ar NACE 55.1. grupas viesnīcām (kur minētas viesnīcas, moteļi, ceļmalas iebraucamās vietas un viesnīcas, kur var rīkot konferences). NACE dots sīkāks iedalījums 55.11. grupā, kur iekļautas viesnīcas un moteļi ar restorānu, un 55.12. grupā, kur iekļautas viesnīcas un moteļi bez restorāna. CPA grupas 55.11.10 un 55.12.10 ir tām ekvivalentas.)

Līdzīgas iestādes

Definīcija:

Pansijas, tūristu rezidences un līdzīgas izmitināšanas vietas istabās, piedāvājot ierobežotu klāstu viesnīcu pakalpojumu, kuros ietilpst ikdienas gultas klāšana un istabu un sanitāro labierīcību tīrīšana. Šajā grupā ietilpst arī izmitināšana viesu mājās, naktsmītnēs ar brokastīm un lauku mājās.

(Ietilpst NACE grupā 55.23 "Pārējo citur neklasificētu izmitināšanas vietu nodrošinājums" (kur ieskaita visas citas iestādes, kas nav viesnīcas, kempingi vai jauniešu viesnīcas). Grupā 55.2 viesu mājas un lauku mājas izdalītas atsevišķi. Ietilpst CPA apakškategorijā 55.23.13 "Mēbelētu izmitināšanas vietu īslaicīga izīrēšana un iznomāšana", kur ietilpst arī privāta īslaicīga izīrēšana.)

Pārējās kolektīvās iestādes un specializētās iestādes

Definīcija:

Jebkura tūristiem paredzēta iestāde, kas var būt arī bezpeļņas iestāde, kam ir kopīga vadība un kas piedāvā minimālus parastus pakalpojumus (neietverot ikdienas gultas klāšanu), bet kam nav noteikti jābūt istabu veidā, tā vietā var piedāvāt, piemēram, dažādas mītnes vietas, kempingus vai kopmītnes, un kas bieži papildus izmitināšanas pakalpojumiem veic arī citas darbības, piemēram, veselības aprūpes, sociālās labklājības vai transporta jomā.

Atpūtas mītnes

Definīcija:

Kolektīvas iestādes ar kopīgu vadību, piemēram, tūristu mājiņu vai bungalo kompleksi, kas piemēroti atsevišķai dzīvošanai un piedāvā ierobežotu klāstu viesnīcu pakalpojumu (izņemot ikdienas gultas klāšanu un tīrīšanu).

(Ietilpst NACE grupā 55.23 "Pārējo citur neklasificētu izmitināšanas vietu nodrošinājums", kur ietver visas citas iestādes, kas nav viesnīcas, kempingi vai jauniešu viesnīcas. Ietver galveno daļu no CPA grupas 55.23.12 "Atpūtas centru un atpūtas namu pakalpojumi".)

Atpūtas ciematiņus, kas piedāvā viesnīcu pakalpojumus, saskaņā ar definīciju pieskaita viesnīcām pat tad, ja tie parasti nav izkārtoti istabu veidā. Šajā grupā iekļaujamas tikai tādas iestādes, kas nepiedāvā viesnīcu pakalpojumus.

Kempingi

Definīcija:

Kempingi sastāv no kolektīviem objektiem slēgtās zonās, kas paredzētas teltīm, dzīvojamām autopiekabēm, treileriem vai pārvietojamām mājiņām. Visiem objektiem ir kopīga vadība un tajos piedāvā dažus tūristu pakalpojumus (veikals, informācija, atpūtas iespējas).

(Vienāds ar NACE grupu 55.22 "Kempingi", kur ietver arī dzīvojamo autopiekabju stāvvietas. Vienāds ar CPA grupu 55.22.10.)

Kempingos izīrē vietas teltīm, dzīvojamām autopiekabēm, pārvietojamām mājiņām un līdzīgām pajumtēm apmeklētājiem, kas paliek pa nakti, vēloties pavadīt šajā vietā vienu nakti, vairākas diennaktis vai nedēļas — tādā gadījumā viņiem piedāvā pagaidu laukumu, kā arī cilvēkiem, kas vēlas īrēt pastāvīgu laukumu uz veselu sezonu vai gadu. Uz ilgāku laiku (vairāk nekā vienu gadu) īrētus pastāvīgos laukumus var uzskatīt par privātu izmitināšanu.

Jahtu ostas

Definīcija:

Te ietilpst laivu ostas, kur laivu īpašnieki var īrēt piestātni ūdenī vai uz sauszemes, sezonu vai gadu ilgi, kā arī ostas garāmbraucošiem kuģiem, kad jūrnieki par piestāšanu maksā par nakti. Šos abus veidus var kombinēt. Tiek piedāvātas vismaz dažas sanitārās labierīcības. Jahtu ostas pārvalda ūdenssporta klubi, uzņēmumi vai valsts pārvaldes iestādes.

(Ietilpst NACE grupā 63.22 "Pārējie ūdenstransporta palīgdarbību veidi" vai, iespējams, grupā 55.23 "Pārējo citur neklasificētu izmitināšanas vietu nodrošinājums", vai grupā 92.62 "Pārējās sporta nodarbes". Ietilpst CPA grupā 63.22.11 "Ostu un ūdensceļu operāciju pakalpojumi" (izņemot kravu apstrādi) vai, iespējams, grupā 55.23.15 "Pārējie īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumi, kas citur nav klasificēti", vai grupā 55.23.14 "Guļamvagonu pakalpojumi un guldināšanas pakalpojumi citos transportlīdzekļu veidos", vai grupā 92.62.13 "Pārējie ar sporta pasākumiem saistīti pakalpojumi, kas citur nav klasificēti".)

Pārējās kolektīvās iestādes, kas citur nav klasificētas

Definīcija:

Te ietilpst jauniešu viesnīcas, tūristu kopmītnes, grupu izmitināšanas vietas, atpūtas nami veciem ļaudīm, atpūtas vietas darbiniekiem un strādnieku viesnīcas, studentu kopmītnes un skolu kopmītnes, kā arī citi līdzīgi objekti, kam ir kopīga vadība, sociāla nozīme un ko bieži subsidē.

(Ietver NACE grupu 55.21 "Jauniešu viesnīcas un kalnu tūristu bāzes" un daļu no grupas 55.23 "Pārējo citur neklasificētu izmitināšanas vietu nodrošinājums", kur ietver visas citas iestādes, kas nav viesnīcas, kempingi vai jauniešu viesnīcas. Ietver CPA grupu 55.21.10 "Jauniešu viesnīcu un kalnu tūristu bāžu pakalpojumi" un daļu no grupas 55.23.15 "Pārējie īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumi, kas citur nav klasificēti".)

Veselības aprūpes iestādes

Definīcija:

Ietver ārstniecības un veselības aprūpes iestādes, kas piedāvā izmitināšanu, piemēram, kūrortus, sanatorijas, kalnu sanatorijas, rehabilitācijas centrus, dziednīcas un citas līdzīgas iestādes.

(Ietilpst NACE grupā 55.23 "Pārējo citur neklasificētu izmitināšanas vietu nodrošinājums" (kur ieskaita visas citas iestādes, kas nav viesnīcas, kempingi vai jauniešu viesnīcas) vai, iespējams, grupā 85.14 "Pārējā darbība cilvēku veselības aprūpes jomā". Ietilpst CPA grupā 55.23.15 "Pārējie īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumi, kas citur nav klasificēti" vai, iespējams, grupā 85.14.15 "Iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumi, kas nav slimnīcu pakalpojumi".)

Veselības aprūpes iestādes, kas piedāvā viesnīcu pakalpojumus, saskaņā ar definīciju jāpieskaita pie viesnīcām. Šajā grupā iekļaujamas tikai tādas iestādes, kas nepiedāvā viesnīcu pakalpojumus.

Darba un atpūtas nometnes

Definīcija:

Ietver nometnes, kas piedāvā izmitināšanu atpūtas aktivitātēm, piemēram, lauksaimniecības, arheoloģijas vai ekoloģijas darba nometnes, atpūtas nometnes, skautu nometnes, kalnu tūristu bāzes, atpūtas mājiņas un citas līdzīgas iestādes.

(Ietilpst NACE grupā 55.23 "Pārējo citur neklasificētu izmitināšanas vietu nodrošinājums", kur ietver visas citas iestādes, kas nav viesnīcas, kempingi vai jauniešu viesnīcas. Ietver CPA grupu 55.23.11 "Bērnu atpūtas nometņu pakalpojumi" un daļu no grupas 55.23.12 "Atpūtas centru vai atpūtas namu pakalpojumi".)

Šajā grupā ietver arī bērnu nometnes, izmitināšanu burāšanas vai jāšanas skolās un citus sporta centrus (kas nesniedz viesnīcu pakalpojumus).

Sabiedriskais transports

Definīcija:

Ietver izmitināšanu ar pārgulēšanas iespējām sabiedriskajā transportā, kas ir neatdalāma izmaksu ziņā; galvenokārt vilcienos, uz kuģiem un prāmjiem.

(Ietilpst NACE grupā 55.23 "Pārējo citur neklasificētu izmitināšanas vietu nodrošinājums", kur ietver visas citas iestādes, kas nav viesnīcas, kempingi vai jauniešu viesnīcas. Šī grupa ir gandrīz vienāda ar CPA grupu 55.23.14 "Guļamvagonu pakalpojumi un guldināšanas pakalpojumi citos transportlīdzekļu veidos".)

Sabiedriskais transports ir izmitināšanas iestāžu īpaša grupa, jo tam nav pastāvīgas atrašanās vietas (viesnīcas uz kuģiem, kas nekad nepārvietojas, klasificē kā viesnīcas). Personas, kas pavada vienu vai vairākas naktis uz izpriecu braucienu kuģiem, ir īslaicīgi apmeklētāji galamērķa valstī, bet pēc izbraukšanas valsts ieskatiem — uz ārzemēm ceļojoši tūristi.

Konferenču centri

Definīcija:

Iestādes, kas piedāvā izmitināšanu un kam ir specializēts aprīkojums kongresiem, konferencēm, kursiem, arodmācībām, meditācijai, reliģiskiem pasākumiem vai jauniešu praksēm. Izmitināšanu pa nakti vai nu attiecīgajā iestādē, vai citā tās noorganizētā vietā parasti piedāvā tikai konkrēto pasākumu dalībniekiem.

(Ietilpst NACE grupā 55.23 "Pārējo citur neklasificētu izmitināšanas vietu nodrošinājums", kur ietver visas citas iestādes, kas nav viesnīcas, kempingi vai jauniešu viesnīcas. Ietilpst CPA grupā 55.23.15 "Pārējie īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumi, kas citur nav klasificēti".)

Konferenču centri, kas piedāvā viesnīcu pakalpojumus, saskaņā ar definīciju pieskaitāmi viesnīcām. Šajā grupā iekļaujamas tikai tādas iestādes, kas nepiedāvā viesnīcu pakalpojumus. Pilna laika studentus neuzskata par konferenču centru viesiem.

Dažādu izmitināšanas veidu kombinēšana vienā iestādē

Praksē bieži viena un tā pati iestāde piedāvā dažādus izmitināšanas veidus. Iespējami šādi risinājumi:

i) sadalīt iestādi divās (vai vairākās) iestādēs. Šis ir labākais risinājums, ja iestādei tas ir iespējams (un ja tā to vēlas);

ii) otro izmitināšanas veidu neņemt vērā, ja tā jauda ir zemāka par valstī noteikto minimumu;

iii) klasificēt pēc galvenā veida. Galveno veidu var noteikt pēc jaudas (kas ir visbiežāk piemērotā metode) vai pēc jaudas izmantojuma (vai pēc citiem kritērijiem).

1.1.2. Privāta tūristu izmitināšana

Definīcija:

Pārējie tūristu izmitināšanas veidi, kas neatbilst "iestādes" definīcijai. Tūristus izmitinot privāti, par maksu vai bez maksas tiek piedāvāts ierobežots skaits vietu. Katra izmitināšanas vienība (istaba, mājoklis) ir neatkarīga un tajā parasti uzturas vai nu tūristi vienu nedēļu, nedēļas nogali, divas nedēļas vai mēnesi, vai arī īpašnieki kā savās otrajās vai brīvdienu mājās.

Īrētas izmitināšanas vietas

Īrētas istabas ģimeņu mājās

Definīcija:

Šajā grupā ietvertās izmitināšanas vietas atšķiras no pansijām ar to, ka tūrists apmetas tajā pašā mājā, kur parasti dzīvo arī attiecīgā ģimene, par to maksājot īri.

(Ietilpst NACE grupā 55.23 "Pārējo citur neklasificētu izmitināšanas vietu nodrošinājums", kur ietver visas citas iestādes, kas nav viesnīcas, kempingi vai jauniešu viesnīcas. Ietilpst CPA grupā 55.23.13 "Mēbelētu izmitināšanas vietu īslaicīga izīrēšana un iznomāšana", kur ietver arī viesu mājas, pansijas un naktsmītnes ar brokastīm.)

Šajā grupā neietver istabas, ko īrē pastāvīgi (ilgāk nekā gadu).

No privātpersonām vai profesionālām aģentūrām īrēti mājokļi

Definīcija:

Ietver dzīvokļus, villas, mājas, vasarnīcas un citus mājokļus, ko kā veselu vienību uz laiku izīrē ģimenei kā tūristu izmitināšanas vietu.

(Ietilpst NACE grupā 55.23 "Pārējo citur neklasificētu izmitināšanas vietu nodrošinājums", kur ietver visas citas iestādes, kas nav viesnīcas, kempingi vai jauniešu viesnīcas. Ietilpst CPA grupā 55.23.13 "Mēbelētu izmitināšanas vietu īslaicīga izīrēšana un iznomāšana", kur ieskaita arī viesu mājas, pansijas un naktsmītnes ar brokastīm.)

Citi privātas izmitināšanas veidi

Otrā dzīvesvieta

Definīcija:

Ietver otrās mājas/dzīvokļus, villas, mājas, vasarnīcas u.tml., ko tūrisma ceļojumu laikā izmanto apmeklētāji, kas ir īpašnieka ģimenes locekļi. Šajā grupā ietver arī mājokļus, par kuriem vairāki īpašnieki noslēguši līgumu par apmešanos pārmaiņus.

(Ietver daļu no NACE grupas 70.20 "Sava nekustamā īpašuma izīrēšana un iznomāšana". Ietver daļu no CPA grupas 70.20.11 "Sava nekustamā īpašuma izīrēšana un iznomāšana".)

Pastāvīgi īrējot otrās mājas, mājas, villas, kotedžas, kempinga laukumus un ostu piestātnes, tās var saistīt ar īpašumā esošiem mājokļiem un klasificēt šajā pozīcijā.

Izmitināšanas vietas par brīvu, ko piedāvā radinieki vai draugi

Definīcija:

Šīs grupas izmitināšanas vietas attiecas uz tūristiem, kam radinieki vai draugi atļauj izmantot savas mājas vai to daļu par brīvu.

(Atbilsmes NACE un CPA nav.)

Pārējās privātās izmitināšanas vietas, kas citur nav klasificētas

Definīcija:

Šajā grupā, kas pilnībā neiekļaujas tūristu privātas izmitināšanas galvenajā grupā, ir ietverti citi apmešanās veidi, piemēram, teltis neorganizētās vietās un laivu novietošana neoficiālās piestātnēs.

(Ietver nelielu daļu no NACE grupas 71.21 "Pārējā sauszemes transportlīdzekļu aprīkojuma iznomāšana". Ietver daļu no CPA grupas 71.21.14 "Motociklu, dzīvojamo autopiekabju un dzīvojamo automobiļu izīrēšana vai iznomāšana", kā arī nelielas daļas no citām grupām, kurās ietilpst transportlīdzekļu vai to aprīkojuma izīrēšana vai iznomāšana.)

Šajā grupā ietver jebkādas privātas izmitināšanas vietas, kas neiederas iepriekšējās grupās. Vienīgā prasība ir tāda, lai attiecīgā persona pa nakti tiešām gulētu vai censtos gulēt kādā vietā. Te ieskaita pat īslaicīgu gulēšanu pa nakti automašīnā, guļammaisā brīvā dabā vai dzelzceļa stacijā.

1.2. MAINĪGO LIELUMU DEFINĪCIJAS

1.2.1. Kolektīvās tūristu izmitināšanas vietu jauda. Vietējās vienības valsts teritorijā

Iestāžu skaits

Definīcija:

Vietēja vienība ir uzņēmums vai tā daļa, kas izvietota ģeogrāfiski noteiktā vietā. Tādā vietā vai no tās vietas tiek veikta saimnieciskā darbība, kurā — ar dažiem izņēmumiem — viena vai vairākas personas strādā (arī uz nepilnu laiku) vienam un tam pašam uzņēmumam.

Izmitināšanas iestāde atbilst vietējās vienības kā ražošanas vienības definīcijai. Tas ir neatkarīgi no tā, vai tūristu izmitināšana ir galvenā vai papildu darbība. Tas nozīmē, ka visas iestādes klasificē izmitināšanas sektorā, ja to jauda pārsniedz valstī noteikto minimumu pat tad, ja apgrozījuma galveno daļu sastāda ieņēmumi no restorāna vai citiem pakalpojumiem.

Guļamistabu skaits

Definīcija:

Guļamistaba ir vienība, ko veido viena istaba vai istabu grupa, kas izmitināšanas iestādē vai mītnē veido vienu nedalāmu īrējamu veselumu.

Istabas var būt vienvietīgas, divvietīgas vai vairākvietīgas atkarībā no tā, vai to pastāvīgais aprīkojums ir paredzēts vienas, divu vai vairāku personu izmitināšanai (ir lietderīgi istabas attiecīgi arī klasificēt). Istabu skaits ir tāds skaits istabu, kāds iestādē parasti pieejams viesu (pārnakšņotāju) izmitināšanai, neiekļaujot istabas, ko izmanto iestādes darbinieki. Neiekļauj istabas, ko izmanto par pastāvīgu dzīvesvietu (ilgāk nekā gadu). Vannas istabas un tualetes neuzskata par istabām. Apartamenti ir īpašs istabas veids. Apartamenti sastāv no vienas vai vairākām istabām, bet tajos ir arī virtuve un atsevišķa vannas istaba un tualete. Apartamenti var būt ar viesnīcas pakalpojumiem (dzīvokļu tipa viesnīcas) vai bez viesnīcas pakalpojumiem.

Atpūtas mājiņas, kotedžas, namiņus, vasarnīcas, bungalo un villas var uzskatīt par guļamistabām un apartamentiem, t.i., tās var izīrēt kā veselas vienības.

Gultasvietu skaits

Definīcija:

Gultasvietu skaitu iestādē vai mītnē nosaka, ņemot vērā to personu skaitu, kas var palikt pa nakti iestādē (mītnē) izvietotās gultās, neiekļaujot papildu gultas, ko var izvietot pēc klientu lūguma.

Vienvietīgu gultu uzskaita kā vienu gultasvietu, bet divvietīgu — kā divas gultasvietas. Šo vienību izmanto, mērot jebkuras izmitināšanas iestādes jaudu.

Par vienu gultasvietu uzskata arī vietu kempinga laukumā vai piestātnē novietotā kuģī, kur var apmesties viena persona. Vienu stāvvietu kempinga laukumā uzskaita kā četras gultasvietas, ja faktiskais gultasvietu skaits nav zināms.

1.2.2. Kolektīvo izmitināšanas vietu izmantojums. Vietējie un ārzemju tūristi

Iedzīvotāju un personu, kas nav iedzīvotāji, ierašanās

Definīcija:

Ieradušos (aizbraukušu) personu definē kā personu, kas ierodas kolektīvas izmitināšanas iestādē vai privātā tūristu izmitināšanas vietā (vai aizbrauc no tās) un pierakstās (izrakstās).

No statistikas viedokļa nav atšķirības, vai skaita ierašanās vai aizbraukšanas. Nekādu vecuma ierobežojumu nepiemēro: bērnus uzskaita tāpat kā pieaugušos pat tad, ja bērnu palikšana pa nakti tiek piedāvāta bez maksas. Ierašanos reģistrē pēc viesa dzīvesvietas valsts un pēc mēneša. Ja iespējams, tad tādu personu, kas nav tūristi (, piem., bēgļu), ierašanos neskaita. Tāpat izmitināšanas statistikā neieskaita vienas dienas apmeklētājus, kas attiecīgajā iestādē pavada tikai dažas stundas pa dienu (nepaliek pa nakti, ierodas un aizbrauc tajā pašā dienā).

Iedzīvotāju un personu, kas nav iedzīvotāji, pavadītās naktis

Definīcija:

Pavadītā nakts (vai vairāku dienu uzturēšanās) ir katra nakts, ko viesis reāli pavada (pārguļot vai atrodoties) vai kurā viesis ir reģistrēts (neatkarīgi no tā, vai viņš iestādē tiešām atrodas) kolektīvā izmitināšanas iestādē vai privātā tūristu izmitināšanas vietā.

Pārnakšņošanu uzskaita pēc viesa dzīvesvietas valsts un pēc mēneša. Parasti ierašanās diena atšķiras no aizbraukšanas dienas, tomēr personas, kas ierodas pēc pusnakts un aizbrauc tajā pašā dienā, uzskata par pārnakšņojušām personām. Vienai personai nevajadzētu būt reģistrētai divās izmitināšanas iestādēs vienlaikus. Ja iespējams, tad tādu personu, kas nav tūristi (, piem., bēgļu), pārnakšņošanu neskaita.

Dzīvesvietas valsts

Definīcija:

Personu uzskata par kādas valsts (vietas) iedzīvotāju, ja tā

a) attiecīgajā valstī (vietā) ir dzīvojusi lielāko daļu pagājušā gada vai vienu gadu; vai

b) attiecīgajā valstī (vietā) ir dzīvojusi īsāku laiku un plāno 12 mēnešu laikā tur atgriezties dzīvot.

Starptautiskus tūristus klasificē pēc viņu dzīvesvietas valsts, nevis pēc pilsonības. Tūrisma nozarē jebkuru personu, kas pārceļas uz citu valsti (vietu), plānojot tur palikt ilgāk nekā vienu gadu, uzskata par tādas valsts (vietas) iedzīvotāju. Ārzemēs dzīvojošus pilsoņus, kas īslaicīgi apmeklē savas pilsonības valsti, pieskaita pie apmeklētājiem, kas nav iedzīvotāji. Pilsonība ir norādīta personas pasē (vai citā personu apliecinošā dokumentā), bet dzīvesvietas valsti nosaka, uzdodot attiecīgu jautājumu vai secinot par to, piemēram, pēc personas adreses.

Gultasvietu neto izmantojums

Definīcija:

Gultasvietu neto izmantojuma koeficientu par vienu mēnesi iegūst, kopējo skaitu nakšu, kas pavadītas vienā iestāžu grupā, dalot ar reizinājumu, ko iegūst, piedāvāto gultasvietu summu reizinot ar dienu skaitu, kad gultasvietas bijušas reāli pieejamas (neietver sezonālu iestāžu slēgšanu un citu īslaicīgu slēgšanu renovācijas darbiem, pēc policijas rīkojuma u.tml.), šo dalījumu reizinot ar 100, lai iznākumu izteiktu kā procentu.

Formula: NORB = (P/Gd) × 100

kur P ir iestādē pavadīto reģistrēto nakšu skaits mēneša (gada) laikā, bet Gd — reāli pieejamo gultasdienu skaits attiecīgā mēneša (gada) laikā. Šos koeficientus parasti aprēķina līdz vienam decimālciparam aiz komata.

Gultasvietu bruto izmantojums

Definīcija:

Gultasvietu bruto izmantojuma koeficientu par vienu mēnesi iegūst, kopējo skaitu nakšu, kas pavadītas vienā iestāžu grupā, dalot ar reizinājumu, ko iegūst, gultasvietu summu reizinot ar dienu skaitu attiecīgajā mēnesī (tās reizēm sauc par gultasnaktīm), dalījumu reizinot ar 100, lai iznākumu izteiktu kā procentu.

Formula: GORB = (P/Gp) × 100,

kur Gp ir potenciālo gultasdienu skaits.

2. TŪRISMA PIEPRASĪJUMS

2.1. TŪRISMA DEFINĪCIJAS

Tūrisms

Definīcija:

Tādu personu darbības, kas ceļo uz vietām vai uzturas vietās ārpus to ierastās vides ne ilgāk kā vienu gadu pēc kārtas atpūtai, darbam vai citos nolūkos.

Tūrisms ir ceļošanas paveids, ceļošanu saprotot plašā nozīmē kā pārvietošanos no vienas vietas uz citu. Tūrisms kā daļa no iedzīvotāju vispārējas pārvietošanās un pakalpojumu sniegšanas ceļotājiem aptver ceļošanas tirgu visā pasaulē. Tūrisms ir personas izceļošana ārpus ierastās vides jebkādā nolūkā. Tomēr par tūrismu pieņemts neuzskatīt dažu veidu ceļošanu, kuras nolūks nav brīvprātīgs: par tūrismu neuzskata nebrīvprātīgu uzturēšanos slimnīcās un citās medicīnas iestādēs, kas sniedz klīnisku/medicīnisku ārstēšanu pēc ārsta norādījuma. Citi nebrīvprātīgi izņēmumi ir uzturēšanās cietumos vai dienēšana militārajos spēkos (tomēr parasti ārpus minētajām iestādēm pavadītas brīvdienas uzskata par tūrismu).

Attiecībā uz konkrētu valsti izšķir trīs veidu tūrismu.

Definīcija:

i) Vietējais tūrisms ietver konkrētas valsts iedzīvotāju darbības, ko tās veic, ceļojot uz vietām vai uzturoties vietās tajā pašā valstī, bet ārpus savas ierastās vides.

ii) Iekšzemes tūrisms ietver konkrētas valsts tādu personu darbības, kas nav iedzīvotāji, kuras tās veic, ceļojot uz vietām vai uzturoties vietās minētajā valstī ārpus savas ierastās vides.

iii) Ārzemju tūrisms ietver konkrētas valsts iedzīvotāju darbības, ko tās veic, ceļojot uz vietām vai uzturoties vietās ārpus minētās valsts un ārpus savas ierastās vides.

Līdzīgas definīcijas var izmantot arī attiecībā uz citām teritorijām, reģioniem vai valstu grupām, vārdu "valsts" aizstājot ar attiecīgo teritoriju. Minētās trīs tūrisma formas var kombinēt trīs veidos, iegūstot šādas tūrisma kategorijas:

i) iekšējais tūrisms, kas aptver "vietējo tūrismu" un "iekšzemes tūrismu";

ii) valsts tūrisms, kas aptver "vietējo tūrismu" un "ārzemju tūrismu";

iii) starptautiskais tūrisms, kas aptver "iekšzemes tūrismu" un "ārzemju tūrismu".

Ceļotājs

Definīcija:

Persona, kas ceļo starp divām vai vairākām valstīm vai starp divām vai vairākām vietām savā dzīvesvietas valstī.

Apmeklētājs

Definīcija:

Persona, kas mazāk nekā uz 12 mēnešiem ceļo uz vietu, kura atrodas ārpus konkrētās personas ierastās vides, ja ceļojuma galvenais mērķis nav veikt darbu, ko algo no apmeklējuma vietas.

Apmeklētāji (vietējie/starptautiskie) ir šādas kategorijas:

Tūrists

Definīcija:

Apmeklētājs, kas apmeklētajā vietā/valstī vismaz vienu nakti pavada kolektīvā vai privātā izmitināšanas iestādē,

un

(vienas-) dienas apmeklētājs

Definīcija:

Apmeklētājs, kas apmeklētajā vietā/valstī nevienu nakti nepavada kolektīvā vai privātā izmitināšanas iestādē.

Trīs galvenie kritēriji, pēc kuriem apmeklētāji atšķiras no citiem ceļotājiem ir šādi.

i) Ceļojumam jābūt uz vietu, kas ir ārpus ierastās vides, izņemot netālus vietējus pārbraucienus un regulārus braucienus, t.i., vairāk vai mazāk regulārus ceļojumus starp darba/mācību vietu un dzīvesvietu.

ii) Apmeklētajā vietā apmeklētājs neuzturas ilgāk par 12 mēnešiem pēc kārtas, kad viņš kļūst par attiecīgās vietas iedzīvotāju (statistikas uzskaites vajadzībām).

iii) Apmeklējuma galvenais mērķis nav veikt darbu, ko algo no apmeklējuma vietas, tādējādi neieskaitot migrējošo darba ņēmēju pārvietošanos darba nolūkos.

Starptautisko apmeklētāju ierašanās un aizbraukšana neietver šādas ceļotāju kategorijas:

i) personas, kas iebrauc kādā valstī vai izbrauc no tās kā migrējoši darba ņēmēji, ietverot to apgādājamos, kas ceļo vai nu kopā ar minētajām personām, vai tām pievienojas vēlāk;

ii) personas, kas ir pārrobežu darba ņēmēji, kuri dzīvo tuvu pie robežas vienā valstī, bet strādā citā;

iii) diplomātus, konsulāros darbiniekus un militāro spēku pārstāvjus, kas no izbraukšanas valsts ceļo uz darbavietas valsti vai otrādi, ietverot viņu apgādājamos un mājsaimniecību darbiniekus, kas ceļo kopā ar minētajām personām vai tām pievienojas vēlāk;

iv) personas, kas ceļo kā bēgļi vai nomadi;

v) personas caurbraucot, kas valstī neiebrauc oficiāli un neiziet pasu kontroli, piemēram, gaisa tranzīta pasažieri, kas īsu laiku uzkavējas lidostas telpās, vai kuģu pasažieri, kuriem nav atļaujas izkāpt krastā. Šajā kategorijā ietver arī tādus pasažierus, ko tiešā pārbraucienā pārved uz citu lidostas terminālu vai citu lidostu. Citus cauri kādai valstij braucošus pasažierus klasificē kā apmeklētājus.

Vietējo apmeklētāju ierašanās un aizbraukšana neietver šādas ceļotāju kategorijas:

i) iedzīvotājus, kas pārceļo uz citu vietu savā valstī, lai tur apmestos uz dzīvi;

ii) personas, kas pārceļo uz citu valsts vietu, lai veiktu darbu, ko algo no apmeklējuma vietas;

iii) personas, kas ceļo, lai pastāvīgi strādātu kādā iestādē valstī;

iv) personas, kas regulāri vai bieži veic netālus pārbraucienus, lai strādātu vai mācītos;

v) nomadi un personas bez pastāvīgas dzīvesvietas;

vi) bruņotie spēki manevru laikā.

Šīs direktīvas pielikuma C daļa attiecas tikai uz tūristiem un vairāku dienu ceļojumiem. Tātad neietver vienas dienas apmeklētājus un ceļojumus. Ceļojumus ar izpriecu braucienu kuģiem var atdalīt jau aptaujas sākumā (atkarībā no apsekojuma veida), tāpat var atdalīt arī vairāku dienu ceļojumus vienā vai vairākās vietās.

Ierastā vide

Definīcija:

Personas ierastā vide ir personas mājas tiešā apkaime un darba vai mācību vieta, kā arī citas bieži apmeklētas vietas.

Ierastās vides jēdzienam ir divi aspekti: tuvums un biežums. Vietas, kas atrodas tuvu personas dzīvesvietai, ir daļa no ierastās vides pat tad, ja tās bieži neapmeklē. Vietas, kas regulāri tiek bieži (vidēji reizi nedēļā vai biežāk) apmeklētas, ir daļa no ierastās vides pat tad, ja tās atrodas ievērojamā attālumā no dzīvesvietas (vai citā valstī). Vienai personai ir tikai viena ierastā vide, un šo jēdzienu piemēro gan vietējā, gan starptautiskā tūrismā. Personas, kas strādā transportlīdzekļos (kravas automašīnu vadītāji, vilcienu personāls, lidmašīnu piloti un stjuarti u.tml.), un ceļojošus tirdzniecības pārstāvjus vai aģentus iekļauj tūristu kategorijā kā darījumu ceļotājus, izņemot gadījumus, kad viņu ceļojumi, jo īpaši vietēji ceļojumi, ir bieži un regulāri, tad tos uzskata par ierasto vidi.

Ceļojuma mērķis

Definīcija:

Katram ceļojumam ir tikai viens galvenais mērķis, kuram nepastāvot, ceļojums nebūtu noticis.

Šajā direktīvā izšķir šādus divus galvenos ceļošanas iemeslus:

i) darījumu un profesionāli ceļojumi;

ii) brīvdienu un atpūtas ceļojumi.

Brīvdienas, kas ir "Draugu un radinieku apmeklējumi", iekļauj ii) ievilkumā.

Izceļošanas vieta/valsts

Definīcija:

Vieta/valsts, no kuras ceļojums sākas. Parasti tā sakrīt ar dzīvesvietu vai dzīvesvietas valsti.

Ceļojums var sākties arī no darba vai izglītības vietas. Tomēr tūrisma uzskaitei tas nav būtiski, jo par izceļošanas vietu jebkurā gadījumā var uzskatīt dzīvesvietu. Ja apsekojuma laikā persona dzīvo citā vietā, nevis pastāvīgajā dzīvesvietā (piemēram, īslaicīgi migranti vai sezonas strādnieki), tad to uzskata par izceļošanas vietu. Attiecībā uz vienas dienas ceļojumiem par izbraukšanas vietu var uzskatīt personas otro regulāro dzīvesvietu, lai gan tādus ceļojumus ir ieteicams nošķirt no ceļojumiem, kas sākas no pirmās dzīvesvietas.

2.2. MAINĪGO LIELUMU DEFINĪCIJAS

2.2.1. Tūrisma apjoms

Tūristu (tūrismā iesaistītu personu) skaits

Definīcija:

Apmeklētāji, kas apmeklētajā vietā/valstī vismaz vienu nakti pavada kolektīvā vai privātā izmitināšanas vietā.

Tūrisma ceļojumu skaits

Definīcija:

Tūristu veikti ceļojumi, t.i., vairāku dienu ceļojumi.

Attiecībā uz ārzemju ceļojumiem, kuru laikā tiek apmeklētas vairākas pasaules vietas, galamērķi saprot dažādos veidos. Tas var būt:

i) vieta, ko apmeklētājs uzskata par svarīgāko starp pārējām apmeklētajām vietām (galamērķis pēc motivācijas);

ii) vieta, kurā tiek pavadīts visvairāk laika (galamērķis pēc laika);

iii) vieta, kas no visām apmeklētajām vietām atrodas vistālāk (galamērķis pēc attāluma).

Ir noderīgi uzzināt visus minētos galamērķus, kā arī mazsvarīgākus galamērķus, kas tiek apmeklēti caurbraucot. Galveno galamērķi (vietu, valsti) vajadzētu nodalīt no pārējiem galamērķiem. Galvenais galamērķis ir saistīts ar ceļojuma galveno mērķi, tādēļ tam vajadzētu būt i) ievilkumā definētajam mērķim, ko apmeklētājs uzskata par galveno galamērķi. Ja respondentam ir grūti izlemt, kurš no galamērķiem atbilst tādai definīcijai (piemēram, tūrisma ceļojumu gadījumā), tad kā galveno galamērķi var uzrādīt ii) ievilkumā minēto, t.i., vietu, kurā pavadīts visvairāk nakšu, vai, ja tādas vietas ir vairākas, tad iii) ievilkumā minēto — vistālāko no tām.

Tūrisma ceļojumu skaits (pēc prombraukšanas mēneša)

Definīcija:

Tūristu veikti ceļojumi, t.i., vairāku dienu ceļojumi, ko uzskaita pēc prombraukšanas mēneša.

Pēc minētā datuma nosaka nedēļas dienu un sezonu. Jāņem vērā, ka gadījumos, kad papildus prombraukšanas dienai prasa norādīt arī atgriešanās dienu, šī starpība nav noteikti pielīdzināma ceļojuma ilgumam. Jāuzmanās, lai netiktu pieskaitīti vienas dienas ceļojumi; lai gan datumi var atšķirties, tas nenozīmē, ka notikusi apmešanās pa nakti atbilstīgi pārnakšņošanas definīcijai. Tādēļ var prasīt norādīt pavadītās naktis (uzturēšanās ilgumu) atsevišķi.

Tūrisma nakšu skaits.

Definīcija:

Tūrisma nakts (vai vairāku dienu uzturēšanās) ir katra nakts, ko viesis tiešām pavada (pārguļot vai atrodoties) vai kurā viesis ir reģistrēts (neatkarīgi no tā, vai viņš iestādē tiešām atrodas) kolektīvā izmitināšanas iestādē vai privātā tūristu izmitināšanas vietā.

Ir ieteicams reģistrēt visas valstis, kurās ceļojumu laikā tiek pavadītas naktis. Naktis, ko pavada uz kuģu klājiem vai vilcienos, kas ceļo no vienas valsts uz citu, uzskata par ārzemju ceļojumos pavadītām naktīm, lai gan tās neuzskata par pavadītām nevienā konkrētā valstī. Tādas naktis ieteicams ietvert vai nu kategorijā "ceļojumi ar izpriecu braucienu kuģiem", vai kategorijā "pārējie". Ja naktis pavada uz ostā piestājuša kuģa klāja, tad pasažieriem vai nu ir, vai nav oficiāli atļauts izkāpt krastā konkrētajā valstī. Ja pasažieriem ir atļauts izkāpt krastā, tad var uzskatīt, ka tādas naktis ir pavadītas konkrētajā valstī specializētā iestādē (sabiedriskā transportā), tomēr arī šajā gadījumā ieteicams izmantot kategoriju "ceļojumi ar izpriecu braucienu kuģiem".

2.2.2. Ceļojumu veidi

Ceļojuma veidu apraksta par katru ceļojumu atsevišķi. Katram ceļojumam ir viens galvenais mērķis, bet tam var būt arī papildu motivācija, tajā var ietilpt vairāki apmeklējumi ar dažādiem mērķiem un tā laikā var tikt veiktas vairākas darbības.

Uzturēšanās ilgums

Definīcija:

Vairāku dienu ceļojumu ilgumu definē kā pavadītās naktis.

Jāprasa norādīt vairāku dienu uzturēšanās faktisko skaitu, to nevar aprēķināt pēc izbraukšanas un atgriešanās datumiem.

Uzturēšanās organizēšana

Šajā direktīvā izšķir šādus uzturēšanās organizēšanas veidus:

i) tieša rezervācija, vēršoties pie transportlīdzekļa/izmitināšanas vietas uzņēmēja;

ii) ceļojuma aģentu vai ceļojuma rīkotāju izmantošana:

- ceļojuma komplekss.

Ceļojuma komplekss

Definīcija:

Ceļojuma komplekss ir priekšlaikus kārtots ceļošanas pakalpojumu apvienojums, ietverot vismaz transportu un izmitināšanas vietu vai vienu no tiem un kādu citu būtisku tūrisma pakalpojumu.

Izmitināšanas vieta transportlīdzekļos apvienojumā tikai ar transportu nav ceļojuma komplekss. Ceļojuma kompleksā var vai nu iekļaut, vai neiekļaut brokastis, pārvešanu no lidostas uz izmitināšanas vietu, ekskursijas u.tml.

Galvenais izmantotais transporta veids

Definīcija:

Galvenais izmantotais transporta veids ir tas transportlīdzeklis, ko izmanto, veicot ceļojuma garāko daļu.

Ir šādi transporta veidi:

Gaisa transports

Te ietilpst:

- regulāri reisi (CPA 62.10.10): pirmajā klasē, biznesa klasē, ekonomiskajā klasē un ekonomiskajā un APEX/SUPERPEX klasē,

- neregulāri reisi, ietverot aviotaksometru reisus (CPA 62.20.10),

- pārējā gaisa satiksme,

- lidmašīnu īre (CPA 62.20.30, CPA 71.23.10),

- citi veidi (daļēji CPA 71.40.14, CPA 92.71.12).

Jūras transports

Te ietilpst:

- prāmju satiksme pa iekšzemes ūdensceļiem (CPA 61.20.11),

- prāmju satiksme pa jūru vai piekrasti (CPA 61.10.11),

- izpriecu braucieni ar kuģiem vai citi pasažieru pārvadājumi (ūdens taksometri, ekskursijas, ievērojamu vietu apskate) pa iekšzemes ūdensceļiem un pa jūru vai piekrasti (CPA 61.20.12),

- pārējais ūdenstransports: kuģu īre (CPA 61.10.31, CPA 61.20.31, CPA 71.22.10), izpriecas laivas, ietverot airusporta laivas un citus transportlīdzekļus (daļēji CPA 71.40.14, CPA 92.72.12).

Sauszemes transports

Dzelzceļš

Te ietilpst ātrvilcieni, citi starppilsētu vilcieni (CPA 60.10.11, CPA 60.10.12), pilsētu vilcieni, metro (CPA 60.21.10).

Autobusi (regulāras satiksmes vai tūristu)

Te ietilpst:

- regulāri autobusu reisi (CPA 60.21.31, CPA 60.21.32) un pilsētu vai piepilsētu autobusi, trolejbusi un tramvaji (CPA 60.21.21, CPA 60.21.22),

- neregulāri autobusu reisi, autobusu īre, ekskursijas un ievērojamu vietu apskate ar autobusiem (CPA 60.23.11, CPA 60.23.12 un daļēji CPA 71.21.15).

Privāti un īrēti transportlīdzekļi

Te ietilpst:

- privāti transportlīdzekļi: divriteņi (daļēji CPA 71.40.14), mopēdi, motocikli (daļēji CPA 71.21.14), vieglās automašīnas (izņemot taksometrus un īrētas automašīnas; ietverot automašīnas, kas pieder draugiem vai radiniekiem), preču automašīnas, kravas furgoni (daļēji CPA 71.10.10, 71.21.11),

- īrēti transportlīdzekļi: īrētas automašīnas (izņemot autobusus; daļēji CPA 71.10.10), taksometri (CPA 60.22.11, CPA 60.22.12), citi īrēti transportlīdzekļi.

Pārējie

Te ietilpst:

- ceļošana kājām, dzīvnieku vilkmes transportlīdzekļi un jāšana (CPA 60.23.13 un daļēji CPA 71.21.15), funikuleri un slēpotāju lifti (CPA 60.21.41), pārējie (CPA 60.21.42, CPA 60.23.14).

Galvenie izmitināšanas veidi tūrismā

Definīcija:

Galvenais izmitināšanas veids ir tas, kurā tiek pavadīts vairākums nakšu.

Tūrismā izmantoto izmitināšanas vietu veidu definīcijas sk. 1.1. punktā.

2.2.3. Dati par tūristiem

Tūristu skaits pēc dzimuma

Šajā direktīvā pēc dzimuma tiek prasīts uzskaitīt tikai vairāku dienu apmeklētājus, taču šo prasību var attiecināt arī uz pārējiem ceļojumu veidiem.

Tūristu skaits pēc vecuma

Jāreģistrē vai nu vecums, vai dzimšanas gads. Ja iespējams, jāreģistrē visu tūrisma ceļojuma dalībnieku vecums.

2.2.4. Dati par tūristu izdevumiem

Izdevumi (valsts valūtā) par tūrisma ceļojumiem

Definīcija:

Kopējie patēriņa izdevumi, ko apmeklētājs vai kāds viņa uzdevumā izdod par viņa ceļojumu un uzturēšanos galamērķī, kā arī ceļojuma un uzturēšanās laikā.

Izdevumi ir viens no katra konkrēta ceļojuma raksturlielumiem, taču tos var noteikt arī par katru personu un valsti. Dalot izdevumus ar ceļojuma ilgumu, var aprēķināt vidējos izdevumus dienā. Tūrisma izdevumos ieskaita dažāda veida izdevumus, sākot ar tādu patēriņa preču un pakalpojumu iegādi, kas ir raksturīgi ceļošanai un izmitināšanai, un beidzot ar mazu ilgstoša patēriņa preču iegādi personiskai lietošanai, suvenīriem un dāvanām ģimenes locekļiem un draugiem. Tūrisma izdevumos netiek ieskaitīti šādi izdevumi vai iegādes (lai gan tos apsekošanas gaitā var lūgt norādīt citiem mērķiem):

i) iegādes komerciālā nolūkā, t.i., tālākpārdošanai, ko veic jebkādas kategorijas apmeklētāji, kā arī iegādes, ko savu darba devēju uzdevumā apmeklētāji veic darījumu ceļojuma laikā;

ii) kapitālieguldījumiem līdzīgi ieguldījumi vai darījumi, kuros iesaistās apmeklētāji, piemēram, zemes, mājokļu, nekustamā īpašuma, mākslas darbu vai citu svarīgu lietu iegāde (piemēram, automašīnas, piekabes, laivas, otrās mājas iegāde) pat tad, ja tādas lietas nākotnē varētu izmantot tūrisma ceļojumu nolūkā;

iii) ceļojuma laikā radiniekiem vai draugiem iedota nauda, kas nav maksa par tūrisma precēm vai pakalpojumiem, kā arī ziedojumi iestādēm.

Izdevumu veidus var iedalīt šādi:

Braucieni, brīvdienas un ceļojuma kompleksi

Te ietilpst:

- izmitināšana (kopā ar ēdināšanu, ja tā iekļauta cenā, var atsevišķi izdalīt izmitināšanu ar daļēju vai pilnu uzturu),

- transports,

- apdrošināšana,

- pārējie (vietēji pārbraucieni, ekskursijas gidu pavadībā, honorāri, izklaides pasākumi u.tml.).

Izmitināšana

(kopā ar ēdināšanu, ja tā iekļauta izmitināšanas cenā; var atsevišķi izdalīt izmitināšanu ar daļēju vai pilnu uzturu)

Ēdieni un dzērieni

(atsevišķi no izmitināšanas; restorānos, kafejnīcās, bāros, minibāros u.tml., iekļaujot mazumtirdzniecību)

Te ietilpst dzērieni, ēdienreizes, uzkodas.

Transports

Te ietilpst:

- biļetes uz galamērķi un atpakaļ uz mājām, kā arī galamērķa sabiedriskajā transportā, maksa taksometros,

- transportlīdzekļa izmantošana: izmaksas par degvielu (kas ceļojuma laikā tiešām izlietota vai ko plānots izlietot), maksa par stāvvietām, citi izdevumi (piemēram, transportlīdzekļu īre).

Atpūtas, kultūras un sporta pasākumi

Te ietilpst:

- ekskursijas gidu pavadībā,

- sporta nodarbības (aprīkojuma un vietu īre),

- kultūras pasākumi (ieejas maksas, ietverot iepriekš iegādātas biļetes),

- atrakcijas un cita veida atpūta (ieejas maksas u.tml.).

Iepirkšanās

Te ietilpst:

- iepirkšanās pirms ceļojuma tā vajadzībām,

- mājās pārvedamu pirkumu iegāde (ietverot pārtiku un dzērienus, dāvanas un suvenīrus, apģērbu, apavus, citus pirkumus),

- uzturēšanās laikā lietojamu mantu pirkšana (ietverot pārtiku un dzērienus).

Citi izdevumi

Te ietilpst:

- konferenču vai sanāksmju izdevumi (reģistrēšanās maksas; izdevumi par fotokopijām, programmām un materiāliem; grāmatas, žurnāli un saistībā ar pasākumu pasūtīti materiāli; organizācijām maksātas ikgadējas biedra naudas),

- apdrošināšana,

- sarunas pa tālruni,

- pārējie izdevumi (piemēram, pasta izdevumi, fotogrāfiju attīstīšana, valūtas maiņas izdevumi u.tml.).

Šajā direktīvā tiek prasīts apkopot informāciju par kopējiem izdevumiem tūrisma ceļojumu laikā, un izdevumi kategorijā "Braucieni, brīvdienas un ceļojuma kompleksi ir daļa no tiem".

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Sīki noteikumi par datu iesniegšanas procedūrām

1. KOLEKTĪVO IZMITINĀŠANAS IESTĀŽU JAUDA. Vietējās vienības valsts teritorijā.

Izšķir datus, kuru iesniegšana direktīvā skaidri prasīta (obligāta), un citus datus, ko var iesniegt brīvprātīgi. Dati, kuru iesniegšana ir brīvprātīga, ir norādīti kursīvā.

Kodi attiecas uz direktīvas pielikumā aprakstīto mainīgo lielumu numuriem.

Numuri A.1.1. un A.1.2.: iestāžu, guļamistabu, gultasvietu skaits |

1. tabula

Mainīgais lielums: iestāžu skaits

Biežums: katru gadu

Rindas | Ailes |

Kopā Reģionos (NUTS III) | Viesnīcas un līdzīgas iestādes Pārējā kolektīvā izmitināšana tūristu kempingiatpūtas mītnespārējā kolektīvā izmitināšana, kas citur nav klasificēta |

2. tabula

Mainīgais lielums: guļamistabu skaits

Biežums: katru gadu

Rindas | Ailes |

Kopā Reģionos (NUTS III) | Viesnīcas un līdzīgas iestādes |

3. tabula

Mainīgais lielums: gultasvietu skaits

Biežums: katru gadu

Rindas | Ailes |

Kopā Reģionos (NUTS III) | Viesnīcas un līdzīgas iestādes Pārējā kolektīvā izmitināšana: tūristu kempingiatpūtas mītnespārējā kolektīvā izmitināšana, kas citur nav klasificēta |

2. KOLEKTĪVO IZMITINĀŠANAS IESTĀŽU IZMANTOJUMS. Vietējais un ārvalstu tūrisms

Numuri B.1.1 un B.1.2: iedzīvotāju un to personu, kas nav iedzīvotāji, ierašanās un pavadītās naktis |

4. tabula

Mainīgais lielums: iedzīvotāju ierašanās

Biežums: katru gadu

Rindas | Ailes |

Kopā Reģionos (NUTS II) | Viesnīcas un līdzīgas iestādes Pārējā kolektīvā izmitināšana: tūristu kempingiatpūtas mītnespārējā kolektīvā izmitināšana, kas citur nav klasificēta |

5. tabula

Mainīgais lielums: iedzīvotāju pavadītās naktis

Biežums: katru gadu

Rindas | Ailes |

Kopā Reģionos (NUTS II) | Viesnīcas un līdzīgas iestādes Pārējā kolektīvā izmitināšana: tūristu kempingiatpūtas mītnespārējā kolektīvā izmitināšana, kas citur nav klasificēta |

6. tabula

Mainīgais lielums: personu, kas nav iedzīvotāji, ierašanās

Biežums: katru gadu

Rindas | Ailes |

Kopā Reģionos (NUTS II) | Viesnīcas un līdzīgas iestādes Pārējā kolektīvā izmitināšana: tūristu kempingiatpūtas mītnespārējā kolektīvā izmitināšana, kas citur nav klasificēta |

7. tabula

Mainīgais lielums: personu, kas nav iedzīvotāji, pavadītās naktis

Biežums: katru gadu

Rindas | Ailes |

Kopā Reģionos (NUTS II) | Viesnīcas un līdzīgas iestādes Pārējā kolektīvā izmitināšana: tūristu kempingiatpūtas mītnespārējā kolektīvā izmitināšana, kas citur nav klasificēta |

Numurs B.1.3: to personu, kas nav iedzīvotāji, ierašanās un pavadītās naktis, pēc dzīvesvietas valsts |

8. tabula, 8.1. … 8.12. tabula

Mainīgais lielums: personu, kas nav iedzīvotāji, ierašanās

Biežums: katru gadu, iedalot pa mēnešiem

Rindas | Ailes |

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta | Viesnīcas un līdzīgas iestādes Pārējā kolektīvā izmitināšana |

Rindas | Ailes |

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta | Viesnīcas un līdzīgas iestādes Pārējās kolektīvas izmitināšanas iestādes |

Numurs B.2: Iedzīvotāju un personu, kas nav iedzīvotāji, ikmēneša ierašanās un pavadītās naktis |

10. tabula

Mainīgais lielums: iedzīvotāju ierašanās

Biežums: katru mēnesi

Rindas | Ailes |

Kopā | Viesnīcas un līdzīgas iestādes Pārējās kolektīvas izmitināšanas iestādes |

11. tabula

Mainīgais lielums: iedzīvotāju pavadītās naktis

Biežums: katru mēnesi

Rindas | Ailes |

Kopā | Viesnīcas un līdzīgas iestādes Pārējās kolektīvas izmitināšanas iestādes |

12. tabula

Mainīgais lielums: personu, kas nav iedzīvotāji, ierašanās

Biežums: katru mēnesi

Rindas | Ailes |

Kopā | Viesnīcas un līdzīgas iestādes Pārējās kolektīvas izmitināšanas iestādes |

13. tabula

Mainīgais lielums: personu, kas nav iedzīvotāji, pavadītās naktis

Biežums: katru mēnesi

Rindas | Ailes |

Kopā | Viesnīcas un līdzīgas iestādes Pārējās kolektīvas izmitināšanas iestādes |

14. tabula

Mainīgais lielums: gultasvietu bruto izmantojums

Biežums: katru mēnesi

Rindas | Ailes |

Valstī | Viesnīcas un līdzīgas iestādes |

15. tabula

Mainīgais lielums: gultasvietu neto izmantojums

Biežums: katru mēnesi

Rindas | Ailes |

Valstī | Viesnīcas un līdzīgas iestādes |

3. TŪRISMA PIEPRASĪJUMS. Vietējais un ārzemju tūrisms (izņemot vienas dienas ceļojumus)

Numurs C.1.1.1: tūristu skaits (saistīts ar C.1.3.1 un C.1.3.2) |

16. tabula

Mainīgais lielums: tūristu (tūrismā iesaistītu personu) skaits

Biežums: katru gadu

Rindas | Ailes |

Kopā Dzimums vīriešisievietesVecums | Brīvdienas, četras un vairāk naktis Kopā tikai vietēji ceļojumitikai ārzemju ceļojumigan vietēji, gan ārzemju ceļojumiNo kuriem draugu un radinieku apmeklējumi Kopā tikai vietēji ceļojumitikai ārzemju ceļojumigan vietēji, gan ārzemju ceļojumi |

Rindas | Ailes |

Kopā Dzimums vīriešisievietes | Brīvdienas, četras un vairāk naktis Kopā tikai vietēji ceļojumitikai ārzemju ceļojumigan vietēji, gan ārzemju ceļojumiVisas brīvdienas Kopā tikai vietēji ceļojumitikai ārzemju ceļojumigan vietēji, gan ārzemju ceļojumiNo kuriem draugu un radinieku apmeklējumi Kopā tikai vietēji ceļojumitikai ārzemju ceļojumigan vietēji, gan ārzemju ceļojumiDarījumu ceļojumi Kopā tikai vietēji ceļojumitikai ārzemju ceļojumigan vietēji, gan ārzemju ceļojumi |

Numurs C.1.1.2: tūrisma ceļojumu skaits |

18. tabula

Mainīgais lielums: ceļojumu skaits

Laikposms: gads

Rindas | Ailes |

Kopā Pa kalendāriem mēnešiem Uzturēšanās ilgums Ceļojuma organizācija Galvenais izmantotais transporta veids Galvenais izmantotais izmitināšanas veids Dzimums vīriešisievietesVecums | Brīvdienas, četras un vairāk naktis Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumiNo kuriem draugu un radinieku apmeklējumi Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumi |

Rindas | Ailes |

Kopā Pa kalendāriem mēnešiem Uzturēšanās ilgums no vienas līdz trīs naktīmčetras vai vairāk naktis pēc kārtasGalvenais izmantotais izmitināšanas veids viesnīcas un līdzīgas iestādespārējā kolektīvā izmitināšanaspecializēta izmitināšanaprivāta tūristu izmitināšanaDzimums vīriešisievietes | Brīvdienas, četras un vairāk naktis Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumiVisas brīvdienas Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumiNo kuriem draugu un radinieku apmeklējumi Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumiDarījumu ceļojumi Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumi |

Numurs C.1.1.4: pavadīto nakšu skaits |

20. tabula

Mainīgais lielums: pavadīto nakšu skaits

Biežums: katru gadu

Rindas | Ailes |

Kopā Uzturēšanās ilgums Pa kalendāriem mēnešiem Ceļojuma organizācija Galvenais izmantotais transporta veids Galvenais izmantotais izmitināšanas veids Dzimums vīriešisievietesVecums | Brīvdienas, četras un vairāk naktis Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumiNo kuriem draugu un radinieku apmeklējumi Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumi |

Rindas | Ailes |

Kopā Uzturēšanās ilgums no vienas līdz trīs naktīmčetras vai vairāk naktis pēc kārtasPa kalendāriem mēnešiem Galvenais izmantotais izmitināšanas veids viesnīcas un līdzīgas iestādespārējā kolektīvā izmitināšanaspecializēta izmitināšanaprivāta tūristu izmitināšanaDzimums vīriešisievietes | Brīvdienas, četras un vairāk naktis Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumiVisas brīvdienas Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumiNo kuriem draugu un radinieku apmeklējumi Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumiDarījumu ceļojumi Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumi |

Numuri C.1.1.3 un C.1.1.4: ārzemju ceļojumu un pavadīto nakšu skaits, iedalīts pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas |

22. tabula

Mainīgais lielums: ceļojumu skaits

Biežums: katru gadu

Rindas | Ailes |

Kopā Iedalījums pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas | Brīvdienas, četras un vairāk naktis Kopā Visas brīvdienas Kopā No kuriem draugu un radinieku apmeklējumi Kopā Darījumu ceļojumi Kopā |

Rindas | Ailes |

Kopā Iedalījums pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas | Brīvdienas, četras un vairāk naktis Kopā Visas brīvdienas Kopā No kuriem draugu un radinieku apmeklējumi Kopā Darījumu ceļojumi Kopā |

Atvasinātie dati — numurs C.1.1.2: ārzemju ceļojumu un pavadīto nakšu skaits pēc ģeogrāfiskā galamērķa, iedalīts pēc citiem rādītājiem |

24. tabula

Mainīgais lielums: ceļojumu (ar četrām vai vairāk naktīm pēc kārtas) skaits

Biežums: katru gadu

Rindas | Ailes |

Kopā Iedalījums pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas | Dzimums vīriešisievietesUzturēšanās ilgums Ceļojuma organizācija Galvenais izmantotais transporta veids Galvenais izmantotais izmitināšanas veids Vecums |

Rindas | Ailes |

Kopā Iedalījums pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas | Dzimums vīriešisievietesUzturēšanās ilgums Ceļojuma organizācija Galvenais izmantotais transporta veids Galvenais izmantotais izmitināšanas veids Vecums |

Numurs C.1.4.1: izdevumi tūrisma ceļojumu laikā |

26. tabula

Mainīgais lielums: tūristu izdevumi kopā

Biežums: katru gadu, katru ceturksni

Rindas | Ailes |

Kopā Dzimums vīriešisievietesUzturēšanās ilgums Ceļojuma organizācija Galvenais izmantotais transporta veids Galvenais izmantotais izmitināšanas veids Vecums | Brīvdienas, četras un vairāk naktis Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumiVisas brīvdienas Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumiNo kuriem draugu un radinieku apmeklējumi Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumiDarījumu ceļojumi Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumi |

Rindas | Ailes |

Kopā Dzimums vīriešisievietesUzturēšanās ilgums Ceļojuma organizācija Galvenais izmantotais transporta veids Galvenais izmantotais izmitināšanas veids Vecums | Brīvdienas, četras un vairāk naktis Kopā vietēji ceļojumiārzemju ceļojumi |

Rindas | Ailes |

Iedalījums pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas | Brīvdienas, četras un vairāk naktis Kopā Visas brīvdienas Kopā Darījumu ceļojumi Kopā |

Rindas | Ailes |

Iedalījums pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas | Brīvdienas, četras un vairāk naktis Kopā |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Dalībvalstīm piešķirtās atkāpes

Turpmāk minētās atkāpes, ko piešķir dalībvalstīm, attiecas uz pārskata periodiem, datu iesniegšanu vai ir daļējas atkāpes, piemēram, attiecībā uz mainīgo lielumu iedalījumu.

Kodi attiecas uz direktīvas pielikumā aprakstīto mainīgo lielumu numuriem.

Beļģija

- C.1.1, C.1.2, C.1.3, C.1.4: termiņa pagarinājums attiecībā uz pagaidu ikceturkšņa datiem par 1997. gadu.

Vācija

- C.1.1, C.1.2, C.1.3, C.1.4: pārskata periods 1996. gads, kas attiecas uz gadskārtējiem datiem.

Spānija

- A.1.2, B.1.2, B.2.1, B.1.3: nepilnīgi savākti dati kategorijā "Pārējās kolektīvas izmitināšanas iestādes" 1996. un 1997. gadā, kas attiecas uz gadskārtējiem datiem, un 1997. gadā, kas attiecas uz ikmēneša datiem.

Francija

- A.1.1: gultasvietu skaits kategorijā "Pārējās kolektīvas izmitināšanas iestādes" par 1996. līdz 1997. gadu, kas attiecas uz gadskārtējiem datiem.

- B.1.1, B.1.2, B.1.3, B.2.1: pārskata periodi 1996. līdz 1997. gads, kas attiecas uz gadskārtējiem datiem, un 1997. gads, kas attiecas uz ikmēneša datiem kategorijās "Atpūtas mītnes" un "Pārējā kolektīvā izmitināšana".

Īrija

- A.1.1, B.1.1, B.1.3, B.2.1, B.2.2: dati par nereģistrētām iestādēm kategorijā "Naktsmītnes ar brokastīm" 1996. līdz 1998. gadam, kas attiecas uz gadskārtējiem datiem, un 1997. līdz 1998. gadam, kas attiecas uz ikmēneša datiem.

- A.1.2, B.1.2, B.1.3, B.2.1: pārskata periods 1997. gads ikmēneša datiem un 1996. līdz 1997. gads gadskārtējiem datiem. Nepilnīgi savākti dati kategorijā "Pārējās kolektīvas izmitināšanas iestādes" 1996. līdz 1998. gadā, kas attiecas uz gadskārtējiem datiem un 1997. līdz 1998. gadā, kas attiecas uz ikmēneša datiem.

- B.1.3: iedalījums pēc dzīvesvietas valsts 1996. līdz 1998. gadā.

- B.2.1, B.2.2: pārskata periods 1997. gads, kas attiecas uz ikmēneša datiem.

- C.1.1, C.1.2, C.1.3, C.1.4: pārskata periods 1997. gads, kas attiecas uz ceturkšņa datiem, un 1996. līdz 1997. gads, kas attiecas uz gadskārtējiem datiem.

Itālija

- B.1.1, B.1.2, B.1.3: termiņa pagarinājums par sešiem mēnešiem attiecībā uz gadskārtējo datu iesniegšanu par 1996. līdz 1997. gadu.

- B.2.1, B.2.2: termiņa pagarinājums par sešiem mēnešiem attiecībā uz ikmēneša datu iesniegšanu par 1997. gadu.

- C.1.1, C.1.2, C.1.3, C.1.4: termiņa pagarinājums par 12 mēnešiem attiecībā uz gadskārtējo datu iesniegšanu par 1996. gadu un attiecībā uz ceturkšņa datu iesniegšanu par 1997. gadu.

Luksemburga

- A.1.2: gultasvietu skaits kategorijā "Pārējās kolektīvas izmitināšanas iestādes" par 1996. gadu.

- C.1.1, C.1.2, C.1.3, C.1.4: pārskata periodi 1996. līdz 1997. gads, kas attiecas uz gadskārtējiem datiem.

Austrija

- A.1.1, A.1.2: iekļaut kategoriju "Atpūtas mītnes" kategorijā "Viesnīcas un līdzīgas iestādes" 1996. līdz 1997. gadā, kas attiecas uz gadskārtējiem datiem.

- B.1, B.2: iekļaut kategoriju "Atpūtas mītnes" kategorijā "Viesnīcas un līdzīgas iestādes" līdz 1997. gada oktobrim, kas attiecas uz ikmēneša datiem, un 1996. līdz 1997. gadā, kas attiecas uz gadskārtējiem datiem.

- B.1.3: iedalījums pēc dzīvesvietas valsts 1996. līdz 1997. gadā.

- C.1.1, C.1.2, C.1.3, C.1.4: pārskata periodi 1996. līdz 1997. gads, kas attiecas uz gadskārtējiem datiem, un 1997. līdz 1999. gads, kas attiecas uz ceturkšņa datiem.

Portugāle

- A.1.2, B.1.2, B.2.1, B.1.3: pārskata periods 1997. gads, kas attiecas uz ikmēneša datiem un 1996. līdz 1997. gads, kas attiecas uz gadskārtējiem datiem attiecībā uz kategoriju "Atpūtas mītnes".

Zviedrija

- B.1.3: pārskata periods 1996. līdz 1997. gads, gadskārtējiem datiem.

- B.2.1: pārskata periods 1997. gads, ikmēneša datiem.

- C.1.1.1: pārskata periods 1997. gads, ceturkšņa datiem, un 1996. gads, gadskārtējiem datiem.

- C.1.3: pārskata periods 1997. gads, ceturkšņa datiem, un 1996. gads, gadskārtējiem datiem.

--------------------------------------------------