32000R1227

Komisijas Regula (EK) Nr. 1227/2000

(2000. gada 31. maijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju attiecībā uz ražošanas potenciālu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 [1] par vīna tirgus kopīgo organizāciju un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu, 10., 15., 23. un 80. pantu,

tā kā:

(1) Regula (EK) Nr. 1493/1999, kas aizstāja Padomes Regulu (EEK) Nr. 822/87 [2], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1677/1999 [3], kas stājas spēkā 2000. gada 1. augustā, II sadaļā paredz noteikumus attiecībā uz ražošanas potenciālu. Tagad jāievieš paredzētā sistēma, piemērojot ieviešanas noteikumus un atsaucot iepriekšējās regulas par šo tēmu, proti, Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2314/72 [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2462/93 [5], (EEK) Nr. 940/81 [6], (EEK) Nr. 3800/81 [7], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2548/1999 [8], (EEK) 2729/88 [9], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 2182/97 [10], (EEK) Nr. 2741/89 [11] un (EEK) Nr. 3302/90 [12].

(2) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 22. pantu, dalībvalstīm ir atļauts piemērot stingrākus valsts noteikumus attiecībā uz jaunu vīnogulāju stādīšanu vai atkārtotu stādīšanu, vai atkārtotu uzpotēšanu, nekā tos, ko paredz minētās regulas II sadaļa, kas ietver šādu noteikumu piemērošanu stādīšanas tiesību piešķiršanai, pārņemšanai un izmantošanai.

(3) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 2. panta 3. punkts paredz, ka minētā panta a) līdz d) apakšpunktā minētajos gadījumos dalībvalstis var izsniegt atļauju vīna ražošanai pārdošanas nolūkā, piemērojot kontroles pasākumus. Jāparedz sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz pieteikumiem un noformēšanas spēkā stāšanās laiku un jo īpaši jāparedz noformēšanas efektīva īstenošana pamatotos gadījumos, jo īpaši piešķirot atļauju, sākot no pieteikuma iesniegšanas dienas, vienlaikus nodrošinot to, ka ražotāji negūst labumu no nepamatotiem pieteikumiem. Tāpat arī pieteikuma iesniegšanas dienā jābūt spēkā visām noformēšanas procesā izmantotajām stādīšanas tiesībām.

(4) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 2. panta 7. punkts paredz obligāti uzart platības, kas iestādītas, pārkāpjot stādīšanas ierobežojumus. Nebūtu jāpieļauj, lai vīna nozares produkti, kas gatavoti no šādās platībās audzētām vīnogām pirms to izrakšanas, izjauc tirgus līdzsvaru, un tāpēc tie būtu jādestilē.

(5) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 3. panta 1. punkts paredz jaunu stādīšanas tiesību piešķiršanu gadījumos, kad veic pasākumus saistībā ar zemes konsolidāciju vai obligātu pirkumu sabiedrības interesēs. Jaunajām stādīšanas tiesībām nebūtu jāpārsniedz tiesības, kas vajadzīgas, lai iestādītu platību, kas līdzinās 105 % no platības, ko ražotāji zaudējuši minēto pasākumu rezultātā, lai izvairītos no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 2. panta 1. punktā ietvertā stādīšanas aizlieguma mīkstināšanas.

(6) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 3. panta 1. punkts paredz jaunu stādīšanas tiesību piešķiršanu arī vīnogu audzēšanas izmēģinājumu gadījumos. Platības, ko iestāda pēc šādu jaunu stādīšanas tiesību piešķiršanas, būtu jāizmanto tikai norādītajiem mērķiem, un vīna nozares produktiem, kas gatavoti no šādās platībās audzētām vīnogām, ne izmēģinājuma laikā, ne arī pēc tam nebūtu jāļauj izjaukt tirgus līdzsvaru. Tāpat arī vīna nozares produkti, kas izmēģinājuma laikā gatavoti no šādās platībās audzētām vīnogām, nebūtu jālaiž tirgū, neierobežojot to patēriņu testēšanas sakarā. Pēc izmēģinājuma laika attiecīgās platības būtu jāuzar vai arī būtu jāizmanto stādīšanas tiesības, lai no tām varētu iegūt parastu ražu. Būtu jāļauj turpināt pašreizējos vīnogu audzēšanas izmēģinājumus, ievērojot esošos noteikumus.

(7) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 3. panta 1. punkts paredz jaunu stādīšanas tiesību piešķiršanu arī potzaru audzētavu gadījumos. Platības, ko iestāda pēc šādu jaunu stādīšanas tiesību piešķiršanas, būtu jāizmanto tikai norādītajiem mērķiem, un vīna nozares produkti, kas gatavoti no šādās platībās audzētām vīnogām, ne potzaru audzētavu laikā, ne arī pēc tam nedrīkstētu izjaukt tirgus līdzsvaru. Tāpat arī potzaru audzēšanas laikā vīnogas no šīm platībās nebūtu jānovāc vai arī, ja tās ir novāktas, būtu jāiznīcina. Pēc audzēšanas beigām attiecīgās platības būtu jāuzar vai arī būtu jāizmanto stādīšanas tiesības, lai no tām varētu iegūt parastu ražu. Būtu jāļauj turpināt iesākto potzaru audzēšanu, ievērojot esošos noteikumus.

(8) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 3. panta 1. punkts paredz jaunu stādīšanas tiesību piešķiršanu arī gadījumā, kad no attiecīgās platības iegūtais vīns vai vīnogu produkti ir paredzēti tikai vīnogulāju audzētāja ģimenes patēriņam. Tomēr tas varētu radīt nesamērīgu administratīvu slodzi, jo dažās dalībvalstīs šādu gadījumu ir ļoti daudz. Dalībvalstīm attiecīgi būtu jāatļauj šādu platību pastāvēšana, pat ja tām nav piešķirtas stādīšanas tiesības, ar noteikumu, ka attiecīgās platības ir mazas un ka vīnogulāju audzētāji nenodarbojas ar vīna ražošanu pārdošanai, lai netiktu izjaukts tirgus līdzsvars. Būtu jāveic attiecīgo platību un ražotāju atbilstīga uzraudzība un sodīšana, to skaitā šādu platību uzaršana, ja netiek ievēroti noteikumi.

(9) Regulas (EK) 1493/1999 3. panta 2. punkts paredz jaunu stādīšanas tiesību piešķiršanu kvalitatīva vīna ražošanai īpašos apvidos vai galda vīna ražošanai, ko apzīmē ar ģeogrāfisku norādi. Šādas tiesības var piešķirt tikai, ja ir atzīts, ka minētā vīna gatavošana ievērojami atpaliek no pieprasījuma. Šāds atzinums būtu jāpamato ar objektīviem kritērijiem un datiem.

(10) Lai nodrošinātu šādu objektīvu datu ekvivalenci un precizitāti visā Kopienā, tajos obligāti būtu jāiekļauj Regulas (EK) 1493/1999 16. pantā paredzētais ražošanas potenciāla inventārs vai ekvivalenta informācija.

(11) Lai nepieļautu tirgus līdzsvara izjaukšanu, atkārtotas stādīšanas tiesības nebūtu jāpiešķir tām platībām, kuru uzaršana ir bijusi obligāta, jo ir tikušas pārkāptas Regulas (EK) Nr. 1493/1999 prasības. Tāpat arī nebūtu jāpiešķir atkārtotas stādīšanas tiesības attiecībā uz to platību uzaršanu, kam stādīšanas tiesības ir bijušas piešķirtas mērķiem, kuri nav vīna ražošana pārdošanai.

(12) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 4. pants paredz atkārtotas stādīšanas tiesību piešķiršanu ražotājiem, kas apņemas uzart vīnogulāju platības. Lai nepiešķirtu stādīšanas tiesības, kas pārsniedz ražotāja patiesās vajadzības, tiesības būtu jāpiešķir tikai tādā apmērā, kas vajadzīgs visas platības iestādīšanai, ņemot vērā jau esošās ražotāja tiesības. Piešķirot atkārtotas stādīšanas tiesības uz šāda apsolījuma pamata, būtu jāiesniedz drošības nauda, lai nodrošinātu apsolījuma izpildi. Kamēr līdzās pastāv no jauna iestādītā platība un uzaramā platība, pārdošanai paredzēto vīnu būtu jāatļauj iegūt tikai vienā no šīm platībām, lai izvairītos no tirgus līdzsvara izjaukšanas.

(13) Regulas (EK) 1493/1999 5. pants paredz valsts un/vai reģionālo rezervju veidošanu, lai uzlabotu ražošanas potenciāla vadību. Lai izvairītos no tirgus līdzsvara izjaukšanas, tiesību pārņemšanai caur rezervju sistēmu nebūtu jāizraisa vispārējs ražošanas potenciāla pieaugums dalībvalstu teritorijās, jo minētās regulas 4. panta 4. punkts šo izvairīšanos jau paredz gadījumos, kad saimniecības pārņem tiesības viena no otras. Saskaņā ar 5. panta 7. punktu tādās situācijās dalībvalstīm ļauj piemērot samazinājuma koeficientu attiecībā uz tiesību pārņemšanu.

(14) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 5. panta 8. punkts paredz, ka dalībvalstis neievieš rezervju sistēmu, ja tās var nodemonstrēt, ka visā to teritorijā darbojas efektīva stādīšanas tiesību vadības sistēma. Šādā situācijā dalībvalsts var paredzēt rezervju sistēmas ieviešanu dažās savas teritorijas daļās, bet pārējās – citu efektīvu sistēmu. Dalībvalstīm, kas vēlas izmantot iespēju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 5. panta 8. punktu, būtu jāpierāda, ka šāda sistēma darbojas, un jādemonstrē vajadzība pēc atkāpēm no minētās regulas II sadaļas II nodaļas noteikumiem.

(15) Komisija var nolemt piešķirt stādīšanas tiesības no Regulas (EK) Nr. 1493/1999 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās Kopienas stādīšanas tiesību rezerves, pamatojoties uz dalībvalstu pieprasījumiem.

(16) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas II nodaļa paredz piešķirt piemaksu par pastāvīgu atsacīšanos no vīnogulāju audzēšanas konkrētā platībā. Dalībvalstīm ir atļauts pieņemt lēmumu, par kurām platībām (ja vispār) šo valstu teritorijās būtu jāpiešķir piemaksa. Tomēr būtu jāparedz kopēji sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz pieteikumiem, atbilstīgiem piemaksas maksimālajiem līmeņiem un atbilstīgajiem datumiem, kā minēts attiecīgās regulas 10. pantā.

(17) Pārbaudes nolūkā piemaksa parasti būtu jāizmaksā pēc uzaršanas. Tomēr to var izmaksāt pirms uzaršanas ar noteikumu, ka ir iesniegta drošības nauda, lai nodrošinātu uzaršanu.

(18) Ja no vīnogulāju audzēšanas platībām atsakās ražotāji, kas ir to ražotāju grupu dalībnieki, kuras kopīgi pārstrādā savu dalībnieku novāktās vīnogas, var samazināties piegādāto vīnogu daudzums, palielinoties ražošanas izmaksām. Tāpēc ir taisnīgi paredzēt kompensāciju šādu negatīvu seku gadījumā.

(19) Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas III nodaļu, dalībvalstīm ir plašas iespējas pēc saviem ieskatiem lemt par sīki izstrādātu atbalsta jomu un līmeni, to skaitā īpaši par vienotas likmes summu izmaksu, maksimālo atbalsta līmeņu noteikšanu par vienu hektāru un atbalsta standartizāciju, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ko ierobežo minētās nodaļas noteikumi un noteikumi, kuri pieņemti, ievērojot šo nodaļu.

(20) Tomēr būtu jāparedz kopēji noteikumi. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par attiecīgā zemes gabala minimālo lielumu, lai nodrošinātu to, ka sistēma patiešām ietekmē ražošanas potenciālu. Pasākumi būtu jādefinē, norādot termiņus, kuros tie ir izpildāmi un atbilstīgi uzraugāmi. Noteikumiem arī būtu jāattiecas uz atkārtotas stādīšanas tiesību izmantošanu, kas izriet no plānā paredzētās uzaršanas, lai izvairītos no tirgus līdzsvara izjaukšanas sakarā ar ražas palielināšanos, kā arī ierēķinot attiecīgi augstāku atbalstu, ko piešķir, ņemot vērā paaugstinātās izmaksas.

(21) Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1493/1999 12. pantu, dalībvalstis var izvēlēties pašas negatavot pārstrukturēšanas un konversijas plānus. Tā kā dalībvalstis atbild par plānu apstiprināšanu, šajā gadījumā tām būtu jāparedz noteikumi par plānu iesniegšanu un apstiprināšanu, un attiecīgo plānu satura minimumu.

(22) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 11. panta 3. punkts paredz, ka vīna dārzu pārstrukturēšanas un konversijas sistēma neietver to vīna dārzu parasto atjaunošanu, kuru dabīgās dzīves cikls ir beidzies. Šis teikums būtu jāprecizē.

(23) Pārbaudes nolūkā atbalsts parasti būtu jāizmaksā pēc konkrētā pasākuma izpildes. Tomēr to var izmaksāt pirms pasākuma izpildes ar noteikumu, ka ir iesniegta drošības nauda, lai nodrošinātu pasākuma izpildi.

(24) Būtu jāievieš sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz finanšu plānošanu un dalību pārstrukturēšanas un konversijas sistēmas finansēšanā. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu regulāri jāziņo Komisijai par sistēmas finansēšanas stāvokli.

(25) Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu sistēmai rezervēto līdzekļu efektīvu izmantošanu, jo īpaši paredzot avansa maksājumus un vajadzīgos izmaksu pielāgojumus atbilstīgi vajadzībām un iepriekšējo laikposmu rezultātiem.

(26) Vispārīgie noteikumi attiecībā uz budžeta disciplīnu un jo īpaši tie, kas attiecas uz dalībvalstu nepilnīgām vai nepareizām deklarācijām, būtu jāpiemēro papildus šajā regulā paredzētajiem konkrētajiem noteikumiem.

(27) Sistēmas sīkāku finansiālo vadību reglamentē noteikumi, kas pieņemti, lai ieviestu Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1258/1999 par kopējas lauksaimniecības politikas finansēšanu [13].

(28) Lai uzraudzītu Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas īstenošanu un pienācīgi vadītu tirgu, Komisijas rīcībā obligāti jābūt atbilstīgiem datiem par ražošanas potenciālu, to skaitā par stādīšanas tiesībām, un dalībvalstu veiktajiem pasākumiem šīs sadaļas īstenošanā. Šiem mērķiem vajadzīgā būtiskā informācija noteiktā formātā attiecīgi būtu jānosūta Komisijai. Pārbaudes nolūkā dalībvalstīm atbilstīgu laikposmu būtu jāglabā pārējā informācija, kas vajadzīga minētās sadaļas īstenošanas pārbaudei un revīzijai.

(29) Šajā sakarā sīki jānosaka informācija, kas norādāma Regulas (EK) Nr. 1493/1999 16. pantā minētajā inventārā. Dalībvalstīm, kas nevēlas izmantot priekšrocības, ko sniedz nelikumīgi iestādīto platību noformēšana noteiktā kārtībā, stādīšanas tiesību palielināšana vai pārstrukturēšanas un konversijas atbalsts, nav jāsastāda inventārs.

(30) Regulas (EK) Nr. 1493/1999 19. pants paredz dalībvalstīm uzticēt vīnogu šķirņu klasificēšanu. Būtu jāpieņem kopēji noteikumi attiecībā uz klasifikācijas formātu, tajā ietveramo informāciju un klasifikācijas izplatīšanu un publicēšanu. Klasifikācijas sistēmai pašai par sevi nebūtu jāizraisa ražošanas potenciāla palielināšana.

(31) Principā klasifikācijā būtu jāiekļauj tikai tās šķirnes, ko var laist tirgū vismaz vienā dalībvalstī saskaņā ar Padomes 1968. gada 9. aprīļa Direktīvu 68/193/EEK par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību [14], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas Iestāšanās aktu. Tomēr ģenētiskā mantojuma saglabāšanas nolūkā klasificēt var arī citas šķirnes, kas iestādītas pirms minētās direktīvas stāšanās spēkā.

(32) Ja ražotāja pienākums ir destilēt produktus sakarā ar Kopienas noteikumu pārkāpšanu, par destilāciju vai destilātu nebūtu jāpiešķir Kopienas atbalsts.

(33) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļu izmaksājamās summas saņēmējiem būtu jāizmaksā pilnā apmērā.

(34) 34) Piemērojot pārejas pasākumu, stādīšanas tiesībām, ko reglamentēja Regula (EEK) Nr. 822/87 un kas bija spēkā pēc 2000. gada 31. jūlija, būtu jāpaliek spēkā līdz attiecīgajam vēlākajam datumam, lai nepieļautu to pazušanu, pārejot uz Regulas (EK) Nr. 1493/1999 reglamentēto sistēmu. To pašu iemeslu dēļ šādas tiesības (ja tās neizmanto līdz šādam vēlākam datumam) būtu jāpārnes uz atbilstīgo valsts vai reģionālo rezervi, kad tā ir izveidota.

(35) Šajā regulā paredzētie pasākumi saskan ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU:

I NODAĻA Darbības joma

1. pants

Šī regula paredz sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas (ražošanas potenciāls) I nodaļas (vīnogulāju stādīšana), II nodaļas (atsacīšanās piemaksas), III nodaļas (pārstrukturēšana un konversija) un IV nodaļas daļas (informācija un vispārīgie noteikumi) piemērošanai.

II NODAĻA Vīnogulāju stādīšana

2. pants

1. Dalībvalstis var noteikt termiņu, līdz kuram ražotāji iesniedz atkāpes pieteikumus, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 2. panta 3. punktu.

2. Ja ražotājs ir iesniedzis atkāpes pieteikumu, pieteikuma izskatīšanas laikā attiecīgā dalībvalsts var atļaut ražot vīnu pārdošanai no vīnogām, ko audzē attiecīgajās platībās, pēc pieteikuma iesniegšanas dienas.

3. Ja pēc tam atļauj izdarīt atkāpi, tā stājas spēkā no pieteikuma iesniegšanas dienas.

4. Ja pēc tam atkāpi neatļauj izdarīt, dalībvalsts:

a) piemēro finansiālu sodu, kura summa ir vienāda ar 30 % no tā vīna tirgus vērtības, kas gatavots no vīnogām, kuras iegūtas attiecīgajās platībās, laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz atkāpes pieprasījuma noraidīšanas dienai, vai

b) lūdz ražotāju destilēt vīna produkcijas daudzumu, kas vienāds ar vīna daudzumu, kurš gatavots no attiecīgajās platībās audzētām vīnogām pēc pieteikuma iesniegšanas dienas un pārdots laikā no šīs dienas līdz noraidījuma saņemšanas dienai. Šo produkciju neizmanto, lai ražotu produktus ar faktisko alkohola koncentrāciju 80 tilp. % vai mazāk.

5. Dalībvalstis nosaka Regulas (EK) Nr. 1493/1999 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto termiņu, kurā ražotājs pēc attiecīgās platības iestādīšanas iegūst atkārtotas stādīšanas tiesības. Tomēr šis termiņš neturpinās pēc 2002. gada 31. marta. Dalībvalsts var atļaut izdarīt atkāpi, ievērojot minēto noteikumu, tikai tad, ja attiecīgās atkārtotas stādīšanas tiesības ir spēkā dienā, kad iesniedz šādas atkāpes pieteikumu.

6. Dalībvalstis reģistrē katru atkāpes pieteikumu, pieteikuma izskatīšanas rezultātu un pasākumus, kas veikti saskaņā ar šā panta 4. punktu.

7. Par katru vīna gadu dalībvalstis dara Komisijai zināmu kopējo platību, kam pieprasīta atkāpe, kopējo platību, kam piešķirta atkāpe un kopējo platību, kam atkāpes pieprasījums ir noraidīts. Šo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc attiecīgā vīna gada beigām.

8. Ja platība jāuzar, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 2. panta 7. punktu, produktus, kas gatavoti no šādās platībās audzētām vīnogām, var laist apritē tikai, lai destilētu. Atkāpjoties no iepriekšminētā, dalībvalstis tā vietā var paredzēt ekvivalentas vērtības vīna destilāciju. Tādā gadījumā dalībvalstis var arī paredzēt atbilstīga administratīva soda piemērošanu. Jebkurā gadījumā šādus produktus nedrīkst izmantot, gatavojot alkoholu, kam faktiskā alkohola koncentrācija ir 80 tilp. % vai mazāk.

9. Dalībvalstis reģistrē katru lietu, kas izskatīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 2. panta 7. punktu.

3. pants

1. Ja dalībvalstis piešķir jaunas stādīšanas tiesības attiecībā uz platībām, ko paredzēts iestādīt no jauna saskaņā ar zemes konsolidācijas pasākumiem vai valsts likumos paredzētiem obligāto pirkumu pasākumiem sabiedrības interesēs, tās nodrošina to, ka šīs tiesības nepiešķir par platību, kas tīrās ražas izteiksmē pārsniedz 105 % no vīnogulāju platības, kurai piemēroja zemes konsolidācijas pasākumus vai obligāto pirkumu pasākumus sabiedrības interesēs. Dalībvalstis reģistrē katru gadījumu, kad šiem mērķiem piešķir jaunas stādīšanas tiesības.

2. Dalībvalstis reģistrē katru gadījumu, kad tās piešķir jaunas stādīšanas tiesības attiecībā uz vīnogu audzēšanas izmēģinājumiem paredzētām platībām. Šādas jaunas stādīšanas tiesības piemēro tikai izmēģinājumu laikā.

Šajā laikā nedrīkst laist tirgū produktus, kas izgatavoti no šādās platībās audzētām vīnogām.

Pēc šā laika posma beigām:

a) ražotājs vai nu izmanto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 3. panta 2. punktu piešķirtās jaunas stādīšanas tiesības, atkārtotas stādīšanas tiesības vai no rezerves piešķirtās stādīšanas tiesības, lai no attiecīgās platības varētu iegūt vīnu pārdošanai, vai

b) šādās platībās iestādītos vīnogulājus izrok. Šādas izrakšanas izdevumus sedz attiecīgais ražotājs. Līdz attiecīgās platības uzaršanai produktus, kas izgatavoti no šādās platībās audzētām vīnogām, var laist apritē, tikai lai destilētu. Šādus produktus nedrīkst izmantot, gatavojot alkoholu, kam faktiskā alkohola koncentrācija ir 80 tilp. % vai mazāk.

3. Izmēģinājumu laikā turpina piemērot jaunas stādīšanas tiesības un visus nosacījumus attiecībā uz šādu tiesību vai saskaņā ar tām iestādītu platību izmantošanu, kas vīnogu audzēšanas izmēģinājumiem noteikti līdz 2000. gada 1. augustam. 2. punkta trešās daļas noteikumus šīm platībām piemēro pēc izmēģinājumu laika beigām.

4. Dalībvalstis reģistrē katru gadījumu, kad tās piešķir jaunas stādīšanas tiesības attiecībā uz potzaru audzētavām paredzētām platībām. Šādas jaunas stādīšanas tiesības piemēro tikai potzaru audzēšanas laikā.

Šajā laikā vīnogas no šiem vīnogulājiem vai nu nenovāc, vai arī, ja tās ir novāktas, tās iznīcina.

Pēc šā laikposma beigām:

a) ražotājs vai nu izmanto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 3. panta 2. punktu piešķirtās jaunas stādīšanas tiesības, atkārtotas stādīšanas tiesības vai no rezerves piešķirtās stādīšanas tiesības, lai no attiecīgās platības varētu iegūt vīnu pārdošanai, vai

b) šajās platībās iestādītos vīnogulājus izrok. Šādas izrakšanas izdevumus sedz attiecīgais ražotājs. Līdz attiecīgās platības uzaršanai produktus, kas izgatavoti no šajās platībās audzētām vīnogām, var laist apritē, tikai lai destilētu. Šos produktus nedrīkst izmantot, gatavojot alkoholu, kam faktiskā alkohola koncentrācija ir 80 tilp. % vai mazāk.

5. Potzaru audzēšanas laikā turpina piemērot jaunas stādīšanas tiesības un visus nosacījumus attiecībā uz šādu tiesību vai saskaņā ar tām iestādītu platību izmantošanu, kas piešķirti līdz 2000. gada 1. augustam attiecībā uz potzaru audzētavām paredzētām platībām. 4. punkta trešās daļas noteikumus šīm platībām piemēro pēc potzaru audzēšanas laika beigām.

6. Dalībvalstis reģistrē katru gadījumu, kad tās piešķir jaunas stādīšanas tiesības attiecībā uz platībām, no kurām iegūtais vīns vai vīnogulāju produkti ir paredzēti tikai vīnogulāju audzētāja ģimenes patēriņam.

7. Lai izvairītos no nesamērīgas administratīvās slodzes, atkāpjoties no 6. punkta, dalībvalsts tā vietā var noteikt, ka platībām, no kurām iegūst tikai vīnogulāju audzētāja ģimenes patēriņam paredzētu vīnu vai vīna produktus, nepiemēro Regulas (EK) Nr. 1493/1999 2. panta 7. punkta prasību par uzaršanu. Dalībvalstis to var darīt tikai ar nosacījumu, ka

a) platība katra konkrētā audzētāja gadījumā nepārsniedz šīs dalībvalsts noteikto maksimālo platību, un

b) attiecīgais vīnogulāju audzētājs nenodarbojas ar vīna gatavošanu pārdošanai.

8. Aizliegts pārdot vīnu vai vīna produktus, kas iegūti no 6. un 7. punktā minētajām platībām. Dalībvalstis piemēro atbilstīgu sistēmu, lai kontrolētu šā aizlieguma ievērošanu. Ja konstatē šā aizlieguma pārkāpumu, papildus dalībvalsts uzliktajam sodam attiecīgo platību uzar uz attiecīgā vīnogulāju audzētāja rēķina. Līdz attiecīgās platības uzaršanai produktus, kas izgatavoti no šādās platībās audzētām vīnogām, var laist apritē, tikai lai destilētu. Šos produktus nedrīkst izmantot, gatavojot alkoholu, kam faktiskā alkohola koncentrācija ir 80 tilp. % vai mazāk. Dalībvalstis reģistrē visus šajā punktā aplūkotos gadījumus.

9. Dalībvalstis drīkst piešķirt jaunas stādīšanas tiesības platībām, lai iegūtu īpašos apvidos ražotu kvalitatīvu vīnu vai galda vīnu, ko apzīmē ar ģeogrāfisku norādi, tikai tad, ja tās ir veikušas novērtējumu, kas apstiprina, ka attiecīgā vīna ražošana ievērojami atpaliek no pieprasījuma. Dalībvalstis pamato šos novērtējumus ar objektīviem kritērijiem un datiem. Šie objektīvie dati ietver attiecīgā reģiona ražošanas potenciāla inventāru vai ekvivalentu informāciju. Dalībvalstis reģistrē visus šos novērtējumus un objektīvos kritērijus, un datus. Ja dalībvalsts ir atzinusi, ka šāda vīna ražošana ievērojami atpaliek no pieprasījuma, tā reģistrē katru gadījumu, kad šāda vīna ražošanai tiek piešķirtas jaunas stādīšanas tiesības.

10. Par katru vīna gadu dalībvalstis Komisijai dara zināmu šādu informāciju:

a) kopējās platības, kam ir piešķirtas jaunas stādīšanas tiesības saskaņā ar 1., 2. un 4. punktu;

b) kopējā platība, kam jaunas stādīšanas tiesības ir piešķirtas saskaņā ar 6. punktu. Ja tomēr dalībvalsts izmanto 7. punktā paredzēto atkāpi, minētās informācijas vietā tā dara zināmu paredzamo attiecīgo kopējo platību, pamatojoties uz veiktās kontroles rezultātiem;

c) kopējā platība, kam jaunas stādīšanas tiesības ir piešķirtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 3. panta 2. punktu katram attiecīgajam vīnam, kā arī veiktā novērtējuma sīku izklāstu, to skaitā izmantotos objektīvos kritērijus un datus, un

d) tas, vai ražotāji ir samaksājuši par jaunu stādīšanas tiesību saņemšanu.

Šo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc attiecīgā vīna gada beigām.

4. pants

1. Ja platību uzar saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 2. panta 7. punktu vai 19. panta 4. punktu vai šīs regulas 3. panta 2. punkta trešās daļas b) apakšpunktu, 3. panta 4. punkta trešās daļas b) apakšpunktu vai 3. panta 8. punktu, atkārtotas stādīšanas tiesības nepiešķir. Turklāt atkārtotas stādīšanas tiesības nepiešķir, ja uzar

a) vīnogulāju platību, kurā īsteno zemes konsolidācijas pasākumus vai pasākumus saistībā ar obligātiem pirkumiem sabiedrības interesēs, ja saskaņā ar 3. panta 1. punktu attiecībā uz šīm platībām ir piešķirtas jaunas stādīšanas tiesības;

b) vīnogu audzēšanas izmēģinājumiem paredzētas platības izmēģinājumu laikā;

c) potzaru audzētavām paredzētas platības potzaru audzēšanas laikā, vai

d) platības, kas paredzētas tikai vīnogulāju audzētāja ģimenes patēriņam.

2. Dalībvalsts tikai tad var piešķirt atkārtotas stādīšanas tiesības ražotājam, kas apņemas uzart vīnogulāju platību trīs gadu laikā pēc platības iestādīšanas, ja šis ražotājs var pierādīt, ka viņam nav stādīšanas tiesību vai tās ir nepietiekamas, lai visu attiecīgo platību apstādītu ar vīnogulājiem. Dalībvalsts ražotājam nepiešķir lielākas tiesības, kā vajadzīgs, lai visu attiecīgo platību apstādītu ar vīnogulājiem, ņemot vērā šim ražotājam jau esošās tiesības. Ražotājs norāda konkrēto uzaramo platību.

3. Sniedzot 2. punktā minēto apsolījumu, ražotājs iesniedz drošības naudu. Pienākums uzart attiecīgo platību veido "primārās prasības" Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 [15] 20. panta 2. punkta nozīmē. Drošības naudas summu nosaka attiecīgā dalībvalsts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Drošības naudu nosaka apmērā, kas ir proporcionāls un pietiekams, lai atturētu ražotājus no sava apsolījuma nepildīšanas.

4. Līdz uzaršanas apsolījuma izpildīšanai dalībvalstis nodrošina to, ka nevienā attiecīgajā vīna gadā vīna ražošana pārdošanai vienlaikus nenotiek uzaramajā platībā un no jauna iestādītajā platībā, nodrošinot to, ka

a) produktus, ko izgatavo no vīnogām, kuras audzētas no jauna iestādītās platībās, var laist apritē, tikai lai destilētu. Šādus produktus nedrīkst izmantot, gatavojot alkoholu, kam faktiskā alkohola koncentrācija ir 80 tilp. % vai mazāk, vai

b) produktus, kas izgatavoti no uzaramajās platībās audzētām vīnogām, var laist apritē, tikai lai destilētu. Šādus produktus nedrīkst izmantot, gatavojot alkoholu, kam faktiskā alkohola koncentrācija ir 80 tilp. % vai mazāk.

5. Ja uzaršanas apsolījumu neizpilda noteiktajā termiņā, attiecīgo neuzarto platību uzskata par apstādītu, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 2. panta 1. punkta paredzēto stādīšanas ierobežojumu.

6. Dalībvalstis uzrauga attiecīgo platību apstādīšanu un uzaršanu.

7. Dalībvalstis reģistrē katru gadījumu, kas aplūkots šajā pantā.

8. Dalībvalstis reģistrē visus saimniecību īstenotos atkārtotas stādīšanas tiesību pārņemšanas gadījumus.

9. Dalībvalsts informē Komisiju, ja tā paredz izmantot iespēju pagarināt atkārtotas stādīšanas tiesību izmantošanas laiku no pieciem vīna gadiem līdz astoņiem vīna gadiem, sākot no tā gada beigām, kurā notikusi uzaršana.

5. pants

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiesību pārņemšana, izmantojot valsts un/vai reģionālās rezerves, to teritorijā kopumā nepalielina ražošanas potenciālu.

2. Piemērojot 1. punktu, dalībvalstis var

a) izmantot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 5. panta 7. punktā minēto samazinājuma koeficientu, un

b) piemērot ekvivalentu samazinājuma koeficientu citiem tiesību pārņemšanas gadījumiem, izmantojot valsts rezervi un/vai reģionālās rezerves.

3. Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 4. panta 4. punkta trešo daļu, dalībvalstis var piemērot ekvivalentu samazinājuma koeficientu tiesību pārņemšanai, ko īsteno saimniecības.

4. Dalībvalsts informē Komisiju par valsts un/vai reģionālo stādīšanas tiesību rezervju izveidošanu vai attiecīgā gadījumā – par savu izvēli neieviest rezervju sistēmu.

5. Ja dalībvalsts izvēlas neieviest rezervju sistēmu, tā pierāda Komisijai, ka visā tās teritorijā darbojas efektīva stādīšanas tiesību vadības sistēma. Tā jo īpaši iesniedz pierādījumu, ka ir vajadzīgas atkāpes no attiecīgajiem Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas I nodaļas noteikumiem.

6. Dalībvalstis reģistrē visus gadījumus, kad stādīšanas tiesības piešķir no rezervēm, visus gadījumus, kad stādīšanas tiesībās pārceļ no vienas rezerves uz citu, un visus gadījumus, kad stādīšanas tiesības iekļauj rezervēs. Reģistrē arī visus maksājumus par tiesību iekļaušanu rezervē vai par tiesību piešķiršanu no rezerves.

6. pants

1. Dalībvalstis dara Komisijai zināmu sīku informāciju par jaunizveidotu stādīšanas tiesību iekļaušanu rezervē vai rezervēs, ņemot vērā visas jaunizveidotās stādīšanas tiesības, kas jau ir iekļautas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 3. panta 2. punktu.

2. Dalībvalstis var lūgt Komisiju piešķirt tām jaunizveidotās stādīšanas tiesības no Kopienas rezerves. Komisija var tās piešķirt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 75. pantā noteikto kārtību.

III NODAĻA Atsacīšanās piemaksas

7. pants

Dalībvalstis informē Komisiju par visām izvēlētajām platībām, kam var piešķirt piemaksu par pastāvīgu atsacīšanos no vīnogulāju audzēšanas, un par nosacījumiem, uz ko pamatojas šāda izvēle.

8. pants

1. Dalībvalstis nosaka pieteikuma iesniegšanas kārtību, jo īpaši paredzot:

a) pieteikuma iesniegšanas termiņus un informāciju, kas jāpievieno pieteikumam;

b) turpmāku pārbaudi, vai attiecīgie vīnogulāji aug attiecīgajā platībā, un vidējās ražas vai ražošanas spējas pārbaudi;

c) turpmāku ziņošanu par attiecīgajam ražotājam piemērojamo piemaksu;

d) iespēju pārskatīt paziņoto piemērojamo piemaksu, ja attiecīgais ražotājs par to iesniedz pamatotu lūgumu, un šīs pārskatīšanas rezultāta paziņošanu;

e) pārbaudi, vai minētā uzaršana ir notikusi.

2. Piemaksu izmaksā pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai uzaršana ir notikusi. Tomēr dalībvalstis var paredzēt piemaksas izmaksāšanu ražotājam avansā pirms uzaršanas pienākuma izpildes ar noteikumu, ka ražotājs iesniedz drošības naudu 120 % apmērā no piemaksas. Regulā (EEK) Nr. 2220/85 pienākums ir pienākums uzart attiecīgo platību. Tādā gadījumā uzaršana notiek ne vēlāk kā līdz nākamā vīna gada beigām pēc piemaksas izmaksāšanas.

3. Dalībvalstis var paredzēt, ka ražotājiem, kas ir Regulas (EK) Nr. 1493/1999 39. pantā definētās "ražotāju organizācijas" biedri, piemaksu samazina pat par 15 %. Tādā gadījumā šim samazinājumam atbilstīgas summas izmaksā attiecīgajai ražotāju organizācijai.

4. Piemaksu var piešķirt tikai par platībām, kas nav mazākas par 10 āriem, bet nav lielākas par 25 āriem, ja attiecīgā platība veido visu saimniecības vīnogulāju audzēšanas platību. Tādā gadījumā piemaksas maksimālais apmērs par vienu hektāru nepārsniedz 4300 EUR.

5. Attiecībā uz platībām, kas ir lielākas par 25 āriem, piemaksas maksimālais apmērs par vienu hektāru nepārsniedz

a) 1450 EUR, ja vidējais ieguvums no hektāra nepārsniedz 20 hektolitrus;

b) 3400 EUR, ja vidējais ieguvums no hektāra pārsniedz 20 hektolitrus, bet nepārsniedz 30 hektolitrus;

c) 4200 EUR, ja vidējais ieguvums no hektāra pārsniedz 30 hektolitrus, bet nepārsniedz 40 hektolitrus;

d) 4600 EUR, ja vidējais ieguvums no hektāra pārsniedz 40 hektolitrus, bet nepārsniedz 50 hektolitrus;

e) 6300 EUR, ja vidējais ieguvums no hektāra pārsniedz 50 hektolitrus, bet nepārsniedz 90 hektolitrus;

f) 8600 EUR, ja vidējais ieguvums no hektāra pārsniedz 90 hektolitrus, bet nepārsniedz 130 hektolitrus;

g) 11100 EUR, ja vidējais ieguvums no hektāra pārsniedz 130 hektolitrus, bet nepārsniedz 160 hektolitrus;

h) 12300 EUR, ja vidējais ieguvums no hektāra pārsniedz 160 hektolitrus.

6. Atkāpjoties no 4. punkta, dalībvalstis var nolemt piešķirt piemaksu par platībām, kas nav mazākas par 10 āriem un nav lielākas par 25 āriem, ja attiecīgā platība neveido visu saimniecības vīnogulāju audzēšanas platību. Tādā gadījumā piemēro 5. punktā noteiktos maksimālos piemaksu līmeņus.

9. pants

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 9. panta a), c) un d) apakšpunktā minētais laiks ir 10 vīna gadi pēc attiecīgā vīna gada beigām.

10. pants

1. Dalībvalstis reģistrē sīku informāciju par katru pieteikumu un attiecīgo rezultātu.

2. Par katru vīna gadu dalībvalstis Komisijai dara zināmu šādu informāciju:

a) kopējā uzartā platība, par ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas II nodaļu izmaksā piemaksu, un

b) aplēses nākamajam vīna gadam.

Šo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc attiecīgā vīna gada beigām.

11. pants

Ja dalībvalstis piešķir valsts atbalstu, paredzot sasniegt mērķus, kas līdzinās Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas II nodaļas mērķiem, tās

a) reģistrē sīku informāciju par katru pieteikumu un attiecīgo rezultātu;

b) Komisijai par katru vīna gadu dara zināmu kopējo uzarto platību, par ko ir saņemts tikai valsts atbalsts, un kopējo izmaksātā atbalsta apmēru. Šo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc attiecīgā vīna gada beigām, un

c) nodrošina to, ka saskaņā ar šīs regulas 10. panta 2. punktu sagatavotajā ziņojumā ir norādīta attiecīgās uzartās platības daļa, par ko valsts atbalsts ir izmaksāts papildus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas II nodaļā minētajai piemaksai, un kopējais izmaksātais valsts atbalsts šajā sakarā.

IV NODAĻA Pārstrukturēšana un konversija

12. pants

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 11. panta 3. punktā to vīna dārzu parastā atjaunošana, kuru dabīgais dzīves cikls ir beidzies, nozīmē tā paša zemes gabala atkārtotu apstādīšanu ar to pašu šķirni saskaņā ar to pašu vīnogulāju kultivēšanas sistēmu.

13. pants

Dalībvalstis nosaka:

a) minimālo zemes gabala lielumu, kam var piemērot atbalstu pārstrukturēšanas un konversijas gadījumā, un minimālo zemes gabala lielumu, ko iegūst pēc pārstrukturēšanas un konversijas;

b) plānos iekļaujamo pasākumu definīcijas, izpildes termiņus, kas nepārsniedz piecus gadus, prasību, ka par katru finanšu gadu visos plānos norāda attiecīgajā finanšu gadā veicamos pasākumus un platību, uz ko attiecas katrs pasākums, un izpildes kontroles kārtību;

c) noteikumus, kas plāna īstenošanas laikā ierobežo atkārtotas stādīšanas tiesību izmantošanu, kas izriet no plānā paredzētās uzaršanas, ja tas varētu palielināt tās platības ražu, uz ko attiecas plāns. Noteikumus izstrādā, lai nodrošinātu sistēmas mērķu sasniegšanu un jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka attiecīgajā dalībvalstī kopumā nepalielinās ražošanas potenciāls, un

d) noteikumus, kas reglamentē piešķiramā atbalsta līmeņus un sīki izstrādātu jomu. Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas III nodaļu un šo nodaļu, šie noteikumi jo īpaši var paredzēt vienotas likmes summu izmaksu, maksimālos atbalsta apmērus par vienu hektāru un atbalsta standartizāciju, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Noteikumi jo īpaši paredz attiecīgi palielinātus atbalsta līmeņus, ja plāna īstenošanā izmanto atkārtotas stādīšanas tiesības, kas izriet no plānā paredzētās uzaršanas.

14. pants

Ja dalībvalsts izvēlas pati sastādīt pārstrukturēšanas un konversijas plānus, tā nosaka:

a) kuras iestādes vai indivīdi var iesniegt plānu projektus;

b) plānu projektu saturu, kas ietver piedāvāto pasākumu sīku aprakstu un piedāvātos izpildes termiņus;

c) minimālo platību, uz ko attiecināmi pārstrukturēšanas un konversijas plāni, un visas atkāpes no šīs prasības, kas ir pienācīgi jāpamato, izmantojot objektīvus kritērijus, un

d) plānu iesniegšanas un apstiprināšanas kārtību, kurā jo īpaši paredz plānu projektu iesniegšanas termiņus un objektīvus kritērijus, pēc kuriem nosaka prioritātes.

15. pants

1. Atbalstu izmaksā pēc tam, kad ir pārbaudīta konkrētā pasākuma izpilde.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var paredzēt atbalsta izmaksāšanu ražotājam avansā pirms konkrēta pasākuma izpildes ar noteikumu, ka

a) konkrētā pasākuma izpilde ir uzsākta;

b) ražotājs ir iesniedzis drošības naudu 120 % apmērā no atbalsta. Regulā (EEK) Nr. 2220/85 noteiktais pienākums ir izpildīt attiecīgo pasākumu divu gadu laikā pēc avansa izmaksāšanas, un

c) ja attiecīgais ražotājs agrāk ir saņēmis atbalstu avansā saistībā ar citu pasākumu, un šis cits pasākums ir izpildīts.

3. Ja saimniecība visus plānā paredzētos pasākumus neizpilda termiņos, kas noteikti, ievērojot 13. panta b) apakšpunktu, ražotājs atmaksā visu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar attiecīgās saimniecības plānu. Ja tomēr vairāk nekā 80 % no šiem pasākumiem ir izpildīti laikā, atmaksā divkāršu papildu atbalsta summu, kas būtu piešķirta par visu plānā paredzēto pasākumu izpildi.

16. pants

1. Ne vēlāk kā līdz katra gada 30. jūnijam dalībvalstis attiecībā uz pārstrukturēšanu un konversijas sistēmu nosūta Komisijai:

a) tekošā finanšu gada faktisko izdevumu pārskatu,

b) visus lūgumus par to tekošā finanšu gada izdevumu turpmāku finansēšanu, kas pārsniedz iedalīto finansējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 14. panta 1. punktu, un attiecīgo kopējo platību katrā gadījumā, un

c) grozītas izdevumu prognozes un attiecīgās kopējās platības turpmākajiem finanšu gadiem līdz pārstrukturēšanas un konversijas plānu īstenošanai paredzētā laika posma beigām saskaņā ar piešķīrumu katrai dalībvalstij.

2. Neierobežojot budžeta disciplīnai noteiktos vispārīgos noteikumus, ja informācija, kas dalībvalstīm jānosūta Komisijai saskaņā ar 1. punktu, ir nepilnīga vai nav ievērots termiņš, Komisija samazina avansa maksājumus, ņemot vērā lauksaimniecības izdevumus un izmantojot pagaidu vienotu likmi.

17. pants

1. Katras dalībvalsts faktiskos izdevumus, kas deklarēti par attiecīgo finanšu gadu, finansē Komisijai paziņoto summu apmērā saskaņā ar 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu ar noteikumu, ka šīs summas nepārsniedz kopējo finansējumu, kas piešķirts dalībvalstij, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 14. panta 1. punktu.

2. Dalībvalstu pieprasījumus saskaņā ar 16. panta b) apakšpunktu akceptē proporcionāli, izmantojot summu, kas paliek pāri pēc tam, kad visām dalībvalstīm no kopējā finansējuma (ko dalībvalstīm piešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 14. panta 1. punktu) ir atņemta saskaņā ar 16. panta b) apakšpunktu paziņotā kopējā summa. Pēc 30. jūnija Komisija pēc iespējas ātrāk informē dalībvalstis par to, cik lielā apmērā varētu tikt akceptēti to pieprasījumi.

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta, ja kopējā platība, ko dara zināmu saskaņā ar 16. panta 1. punkta 1) apakšpunktu, nesasniedz hektāru skaitu, kas norādīts dalībvalstij piešķirtajā finansējumā finanšu gadam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 14. panta 1. punktu, attiecīgā finanšu gada deklarētos izdevumus finansē tikai līdz robežai, ko aprēķina, samazinot 1. punktā minēto robežu proporcionāli iztrūkumam paziņotajā kopējā platībā.

4. Ja dalībvalsts faktiskie izdevumi attiecīgajā finanšu gadā ir mazāki par 75 % no 1. punktā minētajām summām, nākamajam finanšu gadam un attiecīgajai kopējai platībai pieņemamos izdevumus samazina par vienu trešo daļu no šā sliekšņa un attiecīgā finanšu gada faktisko izdevumu starpības.

5. Šo samazinājumu neņem vērā attiecībā uz izdevumiem, ko pieņem nākamajā finanšu gadā pēc samazinājuma izdarīšanas.

6. Summu, ko ražotāji atmaksā, ievērojot 15. panta 3. punktu, ietur no finansējamajiem izdevumiem.

7. Atsauces par attiecīgo finanšu gadu attiecas uz faktiskajiem dalībvalstu maksājumiem, kas veikti laikā no 16. oktobra līdz nākamā gada 15. oktobrim.

18. pants

1. Dalībvalstis reģistrē sīku informāciju par visiem apstiprinātajiem vai neapstiprinātajiem plāniem un visiem pasākumiem, kas veikti, ievērojot plānus.

2. Par katru vīna gadu dalībvalstis Komisijai dara zināmu (iedalot pa plāniem) platību, uz ko plāns ir attiecies sākotnēji, un tās vidējo ražu, un platību, ko iegūst pēc pārstrukturēšanas un konversijas, un tās paredzamo vidējo ražu. Šo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc attiecīgā vīna gada beigām.

V NODAĻA Informācija un vispārīgie noteikumi

19. pants

1. Dalībvalstis informē Komisiju par to, vai tās vēlas sastādīt ražošanas potenciāla inventāru valsts vai reģionālā līmenī.

2. Ja dalībvalsts izvēlas sastādīt inventāru reģionālā līmenī un ja tā veido reģionālās rezerves saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas I nodaļu, abiem mērķiem izmanto tos pašus reģionus.

3. Inventārā iekļauto informāciju iedala šādi:

a) gadījumā, kad platībās augošos vīnogulājus klasificē kā vīna ražošanas šķirnes - pēc vīna kategorijas (īpašos apvidos ražoti kvalitatīvi vīni un galda vīni), to skaitā platības, kas piemērotas ar ģeogrāfisku norādi apzīmētu vīnu ražošanai. Norāda arī attiecīgas vīnogu šķirnes platības daļu, ja šī daļa ir nozīmīga;

b) spēkā esoša stādīšanas tiesību krājuma gadījumā - norādot

i) ražotājam piešķirto, vēl neizmantoto jauno stādīšanas tiesību apmēra aplēsi (hektāros),

ii) ražotāja atkārtotas stādīšanas tiesību, kas vēl nav izmantotas, apmēra aplēsi (hektāros),

iii) jaunizveidoto stādīšanas tiesību apmēru (hektāros), kas vēl nav iekļauts rezervē vai rezervē saskaņā ar Regulas (EK) Nr, 1493/1999 3. panta 2. punktu, un

iv) rezervē vai rezervēs esošo stādīšanas tiesību apmēru (hektāros), un

c) gadījumā, ja inventāru sastāda valsts līmenī - pa reģioniem.

4. Inventārā norāda tajā sniegtās informācijas avotu vai avotus.

5. Gadījumos, kad inventāru sastāda pirmo reizi, tajā jāiekļauj informācija par stāvokli dalībvalsts izvēlētā datumā iepriekšējā vīna gadā. Tajā arī jāiekļauj informācija par dalībvalsts izvēlētu vēsturiskās atsauces vīna gadu, ko

a) sastāda, pēc iespējas izmantojot to pašu pamatu, kā pārējai inventāra informācijai, un

b) vajadzības gadījumā var izmantot aplēses.

6. Inventāru pēc tam katru gadu atjaunina, ņemot vērā stāvokli izvēlētā datumā.

20. pants

1. Klasificējot vīnogu šķirnes vīna ražošanai, dalībvalstis klasificē šķirnes pēc nosaukuma, norādot to sinonīmus un vīnogu krāsu.

2. Lēmumus par šķirņu klasifikāciju pieņem, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, to skaitā kultūras piemērotību un no attiecīgajām šķirnēm gatavotā vīna analītiskajām un organoleptiskajām īpašībām.

3. Klasificēto šķirņu nosaukumiem un to sinonīmiem jābalstās uz tiem nosaukumiem, ko noteicis:

a) Starptautiskais vīnu birojs;

b) Starptautiskā augu šķirņu aizsardzības apvienība (UPOV), un/vai

c) Starptautiskā Augu ģenētisko resursu padome (IBPGR).

4. Attiecībā uz katru šķirni, ko klasificē kā vīna ražošanas šķirni, klasifikācijā jānorāda arī, vai to atļauts izmantot kā:

a) galda vīnogu šķirni;

b) vīna spirta ražošanas šķirni;

c) žāvēšanai paredzētu vīnogu ražošanas šķirni, un

d) citas.

5. Klasifikācijā arī jāprecizē gadījumi, kad šķirnēm ir homonīmi nosaukumi.

6. Dalībvalsts klasifikācijā var iekļaut tikai tās šķirnes, ko saskaņā ar Direktīvu 68/193/EEK var laist tirgū vismaz vienā dalībvalstī.

7. Atkāpjoties no 6. punkta, dalībvalsts savā klasifikācijā var iekļaut arī vīnogu šķirnes, kas ir iestādītas pirms Direktīvas 68/193/EEK stāšanās spēkā un kuras tās teritorijā joprojām ir sastopamas.

8. Ja dalībvalsts, kam piemēro Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas I nodaļu, klasificē šķirni vīna ražošanai, kas agrāk attiecīgajā administratīvajā vienībā nav klasificēta šim nolūkam ne saskaņā ar Kopienas, ne attiecīgās valsts likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ar šo šķirni jau apstādītās platības nedrīkst izmantot vīna ražošanai. Dalībvalstis piemēro atbilstīgu sistēmu, lai kontrolētu šā aizlieguma ievērošanu. Izdarot atkāpi, dalībvalstis var atļaut attiecīgajam ražotājam izmantot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 3. panta 2. punktu piešķirtās jaunas stādīšanas tiesības, atkārtotas stādīšanas tiesības vai stādīšanas tiesības, ko piešķir no rezerves, lai attiecīgo platību varētu izmantot vīna ražošanai. Dalībvalstis reģistrē visus šos gadījumus.

9. Dalībvalstis dara Komisijai zināmu savu klasifikāciju katru vīna gadu, sniedzot paskaidrojumus par izmaiņām. Dalībvalsts Komisijai dara zināmu katru 7. punktā minētās atkāpes izmantošanu līdz 2001. gada 31. jūlijam, norādot, vai tā paredz piemērot 8. punktā minēto atkāpi.

10. Komisija klasifikāciju dara zināmu atklātībai tādā formātā un ar tādu kanālu palīdzību, ko tā uzskata par atbilstīgiem.

21. pants

1. Ja, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1493/1999 un šo regulu, dalībvalstis Komisijai dara zināmus paredzētos pasākumus, tās arī sniedz īsu šo noteikumu apkopojumu.

2. Dalībvalstis glabā saskaņā ar šo regulu reģistrēto informāciju vismaz 10 vīna gadus pēc tam, kad attiecīgā informācija ir tikusi reģistrēta.

3. Visi ziņojumi, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, ir sastādāmi pielikumā noteiktajā formātā.

VI NODAĻA Pagaidu noteikumi un nobeiguma noteikumi

22. pants

Ja ražotājam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļu jādestilē kāds produkts, ne destilācija, ne destilāts nesaņem finansiālu atbalstu no Kopienas.

23. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļu un šo regulu izmaksājamās summas saņēmējiem izmaksā pilnā apmērā.

24. pants

Ar šo atceļ Regulas (EEK) Nr. 2314/72, (EEK) Nr. 940/81, (EEK) Nr. 3800/81, (EEK) Nr. 2729/88, (EEK) Nr. 2741/89 un (EEK) Nr. 3302/90.

25. pants

1. Regulas (EEK) Nr. 822/87 reglamentētās stādīšanas tiesības, kas bija spēkā pēc 2000. gada 31. jūlija, paliek spēkā līdz attiecīgajam vēlākajam datumam.

2. Pēc 1. punktā minētā vēlākā datuma pienākšanas šīs tiesības automātiski iekļauj attiecīgajā valsts vai reģionālajā rezervē. Ja līdz šim datumam attiecīgā rezerve nav izveidota, šīs tiesības uz laiku līdz rezerves izveidošanai atceļ. Pēc tam tiesības automātiski iekļauj rezervē.

26. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2000. gada 1. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 31. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

[2] OV L 84, 27.3.1999., 1. lpp.

[3] OV L 199, 30.7.1999., 8. lpp.

[4] OV L 248, 1.11.1972., 53. lpp.

[5] OV L 226, 7.9.1993., 1. lpp.

[6] OV L 96, 8.4.1981., 10. lpp.

[7] OV L 381, 31.12.1981., 1. lpp.

[8] OV L 308, 3.12.1999., 5. lpp.

[9] OV L 241, 1.9.1988., 108. lpp.

[10] OV L 299, 4.11.1997., 3. lpp.

[11] OV L 264, 12.9.1989., 5. lpp.

[12] OV L 317, 16.11.1990., 25. lpp.

[13] OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

[14] OV L 93, 17.4.1968., 15. lpp.

[15] OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Saskaņā ar šo regulu iesniedzamo ziņojumu formāts

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------