30.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 394/1

(1)

Daži divpusējie un reģionālie nolīgumi, kas noslēgti starp piekrastes valstīm, kā, piemēram, Helsinku un Barselonas konvencijas, kas noslēgtas attiecīgi 1992. un 1976. gadā, nodrošina savstarpēju palīdzību jūras piesārņojuma gadījumā.

(2)

Regula (EK) Nr. 1406/2002 (3) izveidoja Eiropas Jūras drošības aģentūru (turpmāk “Aģentūra”), lai visā Kopienā nodrošinātu augstu, vienveidīgu un efektīvu kuģošanas drošības un kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanas līmeni.

(3)

Regula (EK) Nr. 724/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1406/2002, noteica Aģentūrai jaunus uzdevumus kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanas un reaģēšanas uz piesārņojumu jomā, atbildot uz Kopienas ūdeņos nesen notikušām avārijām, konkrēti, negadījumiem ar naftas tankkuģiem “Erika” un “Prestige”.

(4)

Lai ieviestu šos jaunos uzdevumus piesārņojuma novēršanas un reaģēšanas uz piesārņojumu jomā, Aģentūras Administratīvā padome 2004. gada 22. oktobrī pieņēma gatavības un reaģēšanas pasākumu rīcības plānu, kas nosaka Aģentūras reaģēšanas pasākumus naftas piesārņojuma gadījumos un kas ir vērsts uz optimālu Aģentūras rīcībā esošo resursu izmantošanu (turpmāk “rīcības plāns”).

(5)

Aģentūras reaģēšanas pasākumi piesārņojuma gadījumos, kā noteikts rīcības plānā, attiecas uz pasākumiem informēšanas, sadarbības un koordinēšanas jomā un, galvenokārt, uz to, lai sniegtu operatīvo palīdzību dalībvalstīm, lai cīņai pret naftas piesārņojumu un citiem piesārņojuma veidiem, piemēram, bīstamu un kaitīgu vielu izraisītu piesārņojumu, pēc pieprasījuma nodrošinātu papildu kuģus piesārņojuma novēršanai. Aģentūrai ir jāpievērš īpaša uzmanību zonām, kuras ir atzītas par visjutīgākajām, neierobežojot palīdzību nevienai citai zonai, kam tā ir vajadzīga.

(6)

Aģentūras pasākumiem šajā jomā nebūtu jāatbrīvo piekrastes valstis no atbildības par atbilstīga piesārņojuma novēršanas mehānisma esamību, un tām būtu jāpilda pašreizējie sadarbības noteikumi starp dalībvalstīm vai dalībvalstu grupām šajā jomā. Jūras piesārņojuma gadījumā Aģentūrai jāsniedz palīdzība skartajai(-ām) dalībvalstij(-īm), kuras(-u) vadībā tiek veiktas tīrīšanas darbības.

(7)

Saskaņā ar rīcības plānu Aģentūrai ir jāpiešķir izšķiroša loma centralizētu pārraudzības satelītattēlu pakalpojumu izveidē, piesārņojuma agrīnā atklāšanā, un atbildīgo kuģu identificēšanā. Šī jaunā sistēma paaugstinās datu pieejamību un reaģēšanas efektivitāti uz kuģu izraisītu piesārņojumu.

(8)

Aģentūras nodrošināmais papildu līdzeklis būtu jādara pieejams dalībvalstīm ar Kopienas mehānismu civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā, tostarp nejaušas jūras piesārņošanas gadījumos, kā to nosaka Padomes Lēmums 2001/792/EK, Euratom  (4).

(9)

Lai nodrošinātu pilnīgu rīcības plāna ieviešanu un stiprinātu kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas un reaģēšanas pasākumus, paplašinot pašreizējos pasākumus piesārņojuma novēršanai, Aģentūras vajadzībām būtu jānodrošina dzīvotspējīga un ekonomiski izdevīga sistēma finansēšanai, jo īpaši attiecībā uz operatīvo palīdzību dalībvalstīm.

(10)

Tādējādi ir nepieciešams nodrošināt atbilstīgu finanšu nodrošinājumu Aģentūrai uzticēto uzdevumu reaģēšanas uz piesārņojumu jomā un citu saistīto darbību finansēšanai, balstoties uz daudzgadu saistībām. Kopienas ikgadējo iemaksu apjoms būtu jānosaka saskaņā ar spēkā esošajām procedūrām.

(11)

Summām, kas iemaksājamas reaģēšanas uz piesārņojumu pasākumu finansēšanai saskaņā jauno finanšu shēmu, būtu jāaptver laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam.

(12)

Būtu jāparedz finansējums rīcības plāna ieviešanai, kas aptver to pašu laikposmu.

(13)

Minētā finansējuma apjoms būtu jāuzskata par minimālo summu, kas vajadzīga, lai veiktu Aģentūras uzdevumus, reaģējot uz kuģu radīto piesārņojumu.

(14)

Lai optimizētu saistību asignējumu un ņemtu vērā jebkādas pārmaiņas saistībā ar reaģēšanas pasākumiem uz kuģu izraisītu piesārņojumu, ir nepieciešams nodrošināt konkrēto rīcības vajadzību nepārtrauktu pārraudzību, lai pieļautu ikgadēju finanšu saistību pielāgošanu.

(15)

Tādējādi Aģentūras Administratīvā pārvaldei būtu jāpārskata budžeta saistības, balstoties uz izpilddirektora sagatavoto ziņojumu, lai Aģentūras budžetā veiktu nepieciešamās korekcijas. Tādēļ Regula (EK) Nr. 1406/2002 būtu atbilstīgi jāgroza,

a)

“Aģentūra” ir Eiropas Jūras drošības aģentūra, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1406/2002;

b)

“reģionālie nolīgumi” ir divpusēji un reģionāli nolīgumi, kas noslēgti starp piekrastes valstīm, lai sniegtu savstarpēju palīdzību jūras piesārņojuma gadījumā;

c)

“nafta” ir jebkura veida nafta, tostarp jēlnafta, mazuts, nosēdumi, naftas pārstrādes produkti un rafinēti produkti, kā to nosaka 1990. gada Starptautiskā Konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumos;

d)

“bīstamas un kaitīgas vielas” ir jebkuras vielas, izņemot naftu, kuras, iekļūstot jūras vidē var radīt draudus cilvēka veselībai, kaitēt dzīvajiem resursiem un dzīvībai jūrā, nodarīt bojājumus iekārtām vai traucēt cita veida likumīgu jūras izmantošanu, kā to nosaka 2000. gada Protokols par gatavību, reaģēšanu un sadarbību bīstamu un kaitīgu vielu izraisīta piesārņojuma gadījumos.

a)

informēšanu un labākās prakses, veidu un inovāciju apkopošanu, analizēšanu un izplatīšanu, kā, piemēram, līdzekļus tilpņu iztukšošanas uzraudzībai, reaģēšanas jomā uz kuģu izraisītu piesārņojumu;

b)

sadarbību un koordinēšanu, un tehniskas un zinātniskas palīdzības sniegšanu dalībvalstīm un Komisijai attiecīgos reģionālos nolīgumos noteikto pasākumu ietvaros;

c)

operatīvo palīdzību un atbalstu, pēc pieprasījuma ar tādiem papildu līdzekļiem kā atbalsta kuģi un aprīkojums piesārņojuma novēršanai, dalībvalstu reaģēšanas uz piesārņojumu darbības gadījumos, kad rodas apzināts vai nejaušs kuģu izraisīts piesārņojums.

a)

10. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

b)

15. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu: