24.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/28

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. gadam) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Padome 2011. gada 12. jūlijā pieņēma ieteikumu (4) par Somijas 2011. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par Somijas atjaunināto stabilitātes programmu 2011.–2014. gadam.

(4)

Komisija 2011. gada 23. novembrī pieņēma otro Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot otro Eiropas ex ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”. Komisija 2012. gada 14. februārī, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma brīdinājuma mehānisma ziņojumu, kurā tā noteica Somiju kā vienu no dalībvalstīm, par kuru būtu jāizstrādā padziļināts pārskats.

(5)

Padome 2011. gada 1. decembrī pieņēma secinājumus, kuros aicināja Sociālās aizsardzības komiteju sadarbībā ar Nodarbinātības komiteju un citām komitejām izklāstīt savus uzskatus par darbībām, kas ieteiktas stratēģijas “Eiropa 2020” politikas ciklā. Šie uzskati ir Nodarbinātības komitejas atzinuma daļa.

(6)

Eiropas Parlaments ir bijis pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgada norisēs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un 2012. gada 15. februārī tas pieņēma rezolūciju par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem 2012. gada Gada izaugsmes pētījumā un rezolūciju par ieguldījumu 2012. gada Gada izaugsmes pētījumā.

(7)

Eiropadome 2012. gada 2. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdošanas nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu un krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(8)

Eiropadome 2012. gada 2. martā arī aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi paziņot par savām saistībām, lai tās varētu iekļaut minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(9)

Somija 2012. gada 19. aprīlī iesniedza savu stabilitātes programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2015. gadam, un savu 2012. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību. Veicot padziļinātu pārskatu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu, Komisija arī izvērtēja, vai Somiju ir skārusi makroekonomiska nelīdzsvarotība. Komisija padziļinātajā pārskatā secināja, ka Somijā ir nelīdzsvarotība, tomēr tā nav pārmērīga.

(10)

Pamatojoties uz stabilitātes programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktu, Padome uzskata, ka minētās programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs laikposmam no 2012. līdz 2013. gadam ir ticams un minētajā programmā paredzētais IKP pieaugums atbilst Komisijas dienestu 2012. gada pavasara prognozēm. Arī prognozes 2014. un 2015. gadam ir reālistiskas, jo tajās paredzētais IKP pieaugums ir ievērojami mazāks nekā laikā pirms krīzes un mazāks nekā atlabšanas laikā 2010.–2011. gadā.

Somijas stabilitātes programmas galvenais budžeta mērķis ir samazināt centrālās valdības budžeta deficītu, ierobežojot izdevumus un palielinot ieņēmumus. Centrālās valdības budžets ir galvenais vispārējās valdības budžeta deficīta avots, tāpēc tā stāvokļa uzlabošana veicinās vispārējās valdības budžeta līdzsvarošanu. Vidēja termiņa budžeta mērķis (VTM) – pārpalikums 0,5 % no IKP strukturālā izteiksmē – pienācīgi atspoguļo Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības. Pamatojoties uz (pārrēķināto) strukturālo budžeta bilanci (5), Somija 2011. gadā ir izpildījusi VTM, bet varētu nedaudz novirzīties no tā laikā no 2012. līdz 2015. gadam. Valsts izdevumu pieauguma temps, ņemot vērā diskrecionārus ieņēmumu pasākumus, atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta izdevumu kritērijam visos gados, izņemot 2015. gadu. Stabilitātes programmas mērķis ir līdz 2015. gadam līdzsvarot vispārējās valdības budžetu un no 2016. gada panākt pārpalikumu. Parāda attiecība ir ievērojami zem 60 % no IKP, un saskaņā ar Stabilitātes programmu 2014. gadā tā sasniegs augstāko punktu – gandrīz 52 % no IKP – un pēc tam sāks kristies. Somijā joprojām pastāv ievērojama publisko finanšu ilgtspējības nepietiekamība, un tas galvenokārt izriet no apgādājamo īpatsvara straujas pasliktināšanās, ko izraisa sabiedrības novecošana. Publisko finanšu ilgtspējības nepietiekamība ir rūpīgi jāpārrauga un attiecīgi jākoriģē pasākumi. Somijas fiskālā sistēma ir piesaistīta daudzgadu izdevumu maksimālajām robežvērtībām, tomēr municipālajā sektorā tās pašlaik nepiemēro.

(11)

Sabiedrisko pakalpojumu produktivitāte pēdējā desmitgadē ir samazinājusies. Somijas iestādes jau ir veikušas vairākas reformas šīs problēmas risināšanai, tomēr to īstenošana ir noritējusi lēni, it sevišķi pašvaldību līmenī. Turklāt pašlaik norisinās valsts mēroga municipālā reforma un tiek īstenota centrāla valsts produktivitātes programma. Turpmākus produktivitātes uzlabojumus un izmaksu ietaupījumus varētu panākt, veicinot plašāku konkurenci aizsargātos privāto un sabiedrisko pakalpojumu sektoros, tādā nolūkā mazinot ražošanas un darba tirgus regulēšanu.

(12)

Pagājušajā gadā valdība ir ieviesusi jaunus pasākumus jauniešu bezdarba un ilgstoša bezdarba mazināšanai. To vidū bija izmēģinājuma programma ilgstoša bezdarba mazināšanai un sociālās garantijas jauniešiem ieviešana. Ieviestie pasākumi ir vērienīgi un svarīgi, bet tagad tie jāīsteno, skaidri nosakot prioritāti - uzlabot mērķgrupu prasmju līmeni un stāvokli darba tirgū. Ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas, gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmeņa paaugstināšana ir svarīgs faktors, kas nodrošinātu publisko finanšu ilgtspējību un nākotnē apmierinātu pieprasījumu pēc darbaspēka. Paredzamais dzīves ilgums palielinājies straujāk, nekā tika prognozēts 2005. gada pensiju reformas gaitā, un tāpēc pašreizējais likumā paredzētā pensionēšanās vecuma diapazons laika gaitā var izrādīties nepietiekams. Valdība savā stabilitātes programmā apņēmusies līdz 2025. gadam palielināt faktisko pensionēšanās vecumu līdz 62,4 gadiem. 2012. gada martā sociālie partneri vienojās par vairākiem darba dzīves paildzināšanas pasākumiem. Valdība ir apņēmusies veikt pensiju reformu ne vēlāk kā 2017. gada 1. janvārī. Tagad jāpievēršas saskaņoto darbības virzienu īstenošanai drīzākajā laikā.

(13)

Regulatīvie šķēršļi Somijas pakalpojumu sektorā vēl aizvien ir ierobežojoši, un tirgus koncentrācija ir liela ne tikai mazumtirdzniecībā, bet arī ražošanas nozarēs. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā Somijā ir viens no augstākajiem tirgus koncentrācijas rādītājiem, un pārtikas cenas ir starp augstākajām Eiropā. Konkurences tiesību aktos paredzētie naudas sodi Somijā vienmēr ir bijuši nelieli, un tas raisa šaubas par to atturošo iedarbību. Ir veikti daži politikas pasākumi konkurences jomā, piemēram, pieņemts jauns konkurences likums un jauns likums par zemes izmantojuma plānošanu un būvniecību. Valdība ir arī apņēmusies uzsākt jaunu programmu konkurences veicināšanai. Tas būtu jādara nekavējoties, lai sekmīgāk nostiprinātu konkurences sistēmu preču un pakalpojumu tirgos.

(14)

Produktivitātes pieaugums Somijā ir ieslīdzis stagnācijā, un Somijas eksportētāju uzņēmumu tirgus daļas ārvalstu tirgos ir mazinājušās. Darbaspēka vienības izmaksas ir palielinājušās, tomēr tas nav noticis rūpniecības nozarēs. Izaugsme dažās no pašlaik vadošajām nozarēm, jo sevišķi elektronikas un papīra rūpniecībā, šķiet, ir sasniegusi augstāko punktu, un kopumā rūpniecības daļa IKP samazinās. Somija eksportē starpproduktus un ieguldījumu preces galvenokārt uz valstīm ar attīstītu, lēni augošu ekonomiku, un tās ražojumi nav plaši pārstāvēti jaunattīstības valstīs. Lai nākotnē varētu rasties daudzi spēcīgi eksportētāji, Somijas ekonomikai nepieciešama lielāka uzņēmumu un eksporta tirgu diversifikācija. Neraugoties uz Somijas ievērojamajiem pagātnes sasniegumiem pētniecības un izstrādes (P&I), kā arī inovācijas jomā, pastāv risks, ka Somijai neizdosies saglabāt vadošās pozīcijas ES inovācijas jomā, ja būtiski nepalielināsies novatorisku, strauji augošu uzņēmumu skaits. Tālab jāatbalsta inovācija, dodot iespēju no P&I pāriet pie tirgū pieprasītu izstrādājumu ražošanas, un jāveicina iekļūšana strauji augošos eksporta tirgos. Īstermiņā būs svarīgi izmantot un izplatīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā gūto plašo zinātību arī citās Somijas rūpniecības nozarēs, tostarp publiskajā sektorā. Attiecībā uz algu pieaugumu 2011. gadā noslēgtā trīspusējā vienošanās par algām paver ceļu nelielam algu pieaugumam 2012. un 2013. gadā, un tam vajadzētu uzlabot Somijas relatīvo stāvokli salīdzinājumā ar tās galvenajiem tirdzniecības partneriem.

(15)

Somija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Šīs saistības un 2011. gadā izklāstīto saistību īstenošana attiecas uz konkurētspējas, nodarbinātības līmeņa un publisko finanšu ilgtspējības uzlabošanu, finanšu stabilitātes nostiprināšanu un nodokļu saskaņošanas nodrošināšanu. Komisija ir izvērtējusi pakta “Euro plus” saistību īstenošanu. Šā izvērtējuma rezultāti ņemti vērā turpmāk ieteikumos.

(16)

Saistībā ar Eiropas pusgadu Komisija veikusi Somijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi. Tā izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu un sniegusi padziļinātu pārskatu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Somijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā nepieciešamību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomisko pārvaldību, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Komisijas ieteikumi saistībā ar Eiropas pusgadu atspoguļoti turpmāk 1. līdz 5. ieteikumā.

(17)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir īpaši atspoguļots turpmāk 1. ieteikumā.

(18)

Ņemot vērā Komisijas veiktā padziļinātā pārskata un šā izvērtējuma rezultātus, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir īpaši atspoguļoti turpmāk 5. ieteikumā,

1.

Saglabāt stabilu fiskālo stāvokli 2012. gadā un pēc tam, koriģējot jebkādu novirzīšanos no VTM, kas nodrošina publisko finanšu ilgtspējību ilgtermiņā. Šādā nolūkā nostiprināt un strikti īstenot budžeta stratēģiju, atbalstot to ar pietiekami precizētiem pasākumiem, 2013. gadam un pēc tam, tostarp izpildot izdevumu kritēriju. Arī turpmāk katru gadu izvērtēt ar sabiedrības novecošanu saistītās ilgtspējības nepietiekamības apmēru un koriģēt valsts ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar ilgtermiņa mērķiem un vajadzībām. Sekmīgāk daudzgadu finanšu shēmas sistēmā integrēt pašvaldību sektoru, tostarp veicot pasākumus izdevumu kontrolei.

2.

Veikt turpmākus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot produktivitāti un ietaupīt izmaksas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, tostarp veikt strukturālas izmaiņas un efektivitāti uzlabojošas administratīvi teritoriālas reformas, arī lai risinātu ar sabiedrības novecošanu saistītās problēmas.

3.

Īstenot pastāvīgus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot jauniešu un ilgstoši bez darba esošu personu pozīcijas darba tirgū, īpaši pievēršoties prasmju pilnveidošanai. Veikt turpmākus pasākumus gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmeņa uzlabošanai, tostarp mazinot iespējas agrāk iziet no darba tirgus. Veikt pasākumus faktiskā pensionēšanās vecuma palielināšanai, ņemot vērā paredzamā dzīves ilguma pagarināšanos.

4.

Turpināt konkurences paplašināšanu preču un pakalpojumu tirgos, it sevišķi mazumtirdzniecībā, nodrošinot jaunā konkurences likuma un jaunās veselīgas konkurences veicināšanas programmas efektīvu īstenošanu. Turpināt veikt pasākumus, ar ko municipālo pakalpojumu sniegšanu padara vēl efektīvāku, tostarp attiecīgā gadījumā palielinot to pakalpojumu daļu, uz kuriem attiecas konkurējoša solīšana, un nodrošināt neitrālu konkurenci starp privātiem un valsts uzņēmumiem. Veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka konkurences tiesību aktos paredzētiem naudas sodiem ir pietiekami atturoša iedarbība.

5.

Lai uzlabotu produktivitātes pieaugumu un ārējo konkurētspēju, turpināt centienus diversificēt uzņēmējdarbības struktūru, jo īpaši ātrāk ieviešot plānotos inovācijas bāzes paplašināšanas pasākumus un līdztekus turpinot saskaņot algu un produktivitātes pieaugumu, pilnībā ņemot vērā sociālo partneru nozīmi un saskaņā ar valsts praksi.