20.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 253/5

(1)

Komisija savā ziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu (2) ir norādījusi, ka jāsamazina dzīvsudraba līmenis apkārtējā vidē un iedarbība uz cilvēkiem, un cita starpā noteikusi šādus mērķus – samazināt dzīvsudraba lietošanu sabiedrībā, samazinot piedāvājumu un pieprasījumu, kā arī samazināt dzīvsudraba emisijas un aizsargāt pret dzīvsudraba iedarbību. Minēto paziņojumu pārskatīja 2010. gadā (3).

(2)

Padome vairākkārt atkārtoti ir apstiprinājusi savu apņemšanos īstenot vispārējo mērķi aizsargāt cilvēku veselību un vidi no dzīvsudraba un tā savienojumu emisijām, visā pasaulē samazinot un, kad vien iespējams, pavisam likvidējot antropogēnas dzīvsudraba emisijas gaisā, ūdenī un augsnē. Šajā sakarā Padome uzsvēra, ka gadījumos, kad ir pieejamas piemērotas alternatīvas, pēc iespējas ātrāk un lielākā apmērā no aprites būtu jāizņem dzīvsudrabu saturoši izstrādājumi; galīgais mērķis ir izņemt no aprites visus dzīvsudrabu saturošos izstrādājumus, pienācīgi ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apstākļus un vajadzību pēc zinātniskās izpētes un tehnoloģiju izstrādes (4).

(3)

Dzīvsudrabs un tā savienojumi cilvēkiem, ekosistēmām un dzīvajai dabai ir ļoti toksiski. Lielās devās cilvēkam dzīvsudrabs var būt nāvējošs, bet arī salīdzinoši mazas devas var radīt nopietnu un nelabvēlīgu ietekmi uz organisma neiroloģisko attīstību, turklāt ir pierādīta dzīvsudraba kaitīgā ietekme uz sirds un asinsvadu, imūno un reproduktīvo sistēmu. Dzīvsudrabs ir noturīgs globāla mēroga piesārņotājs, kas dažādās formās cirkulē gaisā, ūdenī, nogulumiežos, augsnē un dzīvos organismos un vidē var pārvērsties tā vistoksiskākajā savienojumā – metildzīvsudrabā.

(4)

Regulā (EK) Nr. 1907/2006 paredzēts, ka tad, ja dalībvalsts uzskata, ka vielu, to maisījumu vai izstrādājumu ražošana, laišana tirgū vai lietošana cilvēku veselībai vai videi rada tādus draudus, ko pienācīgi nekontrolē un kam jāpievērš uzmanība, tā sagatavo dokumentāciju, vispirms informējot Eiropas Ķimikāliju aģentūru (turpmāk “aģentūra”) par šādu nodomu.

(5)

Saskaņā ar EEZ Apvienotās komitejas 2008. gada 14. marta Lēmumu Nr. 25/2008, ar ko groza EEZ līguma II pielikumu (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija) (5), Regulu (EK) Nr. 1907/2006 iekļāva Eiropas Ekonomikas zona līgumā.

(6)

Norvēģija ir sagatavojusi dokumentāciju par pieciem fenildzīvsudraba savienojumiem, proti, fenildzīvsudraba acetātu, fenildzīvsudraba propionātu, fenildzīvsudraba 2-etilheksanoātu, fenildzīvsudraba oktanoātu un fenildzīvsudraba neodekanoātu, kas pierāda, ka ir vajadzīga Savienības mēroga rīcība, lai novērstu tādus draudus cilvēku veselībai, kurus rada šādu vielu, to maisījumu vai šādas vielas saturošu izstrādājumu ražošana, lietošana vai laišana tirgū. Attiecīgo dokumentāciju iesniedza aģentūrai, lai sāktu ierobežošanas procedūru.

(7)

Pieci minētie fenildzīvsudraba savienojumi ir zināmi ar to, ka tos jo īpaši izmanto kā katalizatorus poliuretāna sistēmās, kuras izmanto pārklājumos, līmvielās, hermētiķos un elastomēros. Dzīvsudraba katalizatori ir iekļauti polimēru struktūrā, un tie saglabājas galaizstrādājumā, no kura dzīvsudraba vai fenildzīvsudraba savienojumi netiek atbrīvoti ar nodomu. Par citiem fenildzīvsudraba savienojumiem nav zināms, ka tos izmantotu kā katalizatorus poliuretāna sistēmās, un tāpēc tie netika iekļauti novērtējumā, ko veica saistībā ar šo dokumentāciju.

(8)

Fenildzīvsudraba savienojumu dzīves cikls izraisa ievērojama daudzuma dzīvsudraba nokļūšanu vidē un palielina kopējo dzīvsudraba emisiju. Jo īpaši fenildzīvsudraba savienojumi noārdās vidē, radot noārdīšanās produktus, ieskaitot metildzīvsudrabu, par kuriem ir līdzīgas bažas kā par noturīgām, bioakumulatīvām un toksiskām vielām (turpmāk “PBT vielas”). Fenildzīvsudraba savienojumu metabolītu savstarpējā konversija rada spēju izplatīties lielos attālumos. Tāpēc, ņemot vērā to, ka tiek radīti transformācijas/noārdīšanās produkti, kam piemīt tādas pašas īpašības kā PBT vielām, fenildzīvsudraba savienojumi attiecībā uz emisijas un iedarbības kontroli ir uzskatāmi par PBT vielām. Tādēļ cik vien iespējams būtu jāsamazina iedarbība uz cilvēkiem un emisija vidē.

(9)

Iedarbība uz cilvēku caur vidi galvenokārt var notikt ar pārtikas produktiem, kas var saturēt fenildzīvsudraba savienojumu noārdīšanās produktus, ieskaitot metildzīvsudrabu. Metildzīvsudrabs jo īpaši spēj uzkrāties ūdenī esošajā pārtikas ķēdē, tādējādi īpaši apdraudot tos iedzīvotājus un savvaļas dzīvniekus, kas pārtikā lieto daudz zivju un jūras dzīvnieku un augu. Metildzīvsudrabs viegli pārvar gan placentas barjeru, gan asins – smadzeņu barjeru, kā rezultātā var tikt kavēta prāta spēju attīstība pat pirms dzimšanas, tādējādi vislielākās bažas radot par iedarbību uz sievietēm reproduktīvā vecumā un bērniem.

(10)

Aģentūras riska novērtēšanas komiteja (turpmāk “RAC”) 2011. gada 10. jūnijā pieņēma atzinumu par ierosināto ierobežošanu, tajā ņemot vērā to, cik efektīvi šāda ierobežošana palīdzēs samazināt draudus cilvēku veselībai un videi. Turklāt RAC konstatēja, ka polimēru ražošanā kā katalizatorus varētu izmantot citus dzīvsudraborganiskos savienojumus. Tomēr šīs vielas nebija iekļautas novērtējumā, ko veica saistībā ar šo dokumentāciju.

(11)

Aģentūras Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja 2011. gada 15. septembrī pieņēma atzinumu par ierosināto ierobežošanu, tajā ņemot vērā šādas ierobežošanas efektivitāti sociālekonomisko ieguvumu un sociālekonomisko izdevumu proporcionalitātes ziņā attiecībā uz apzinātajiem riskiem.

(12)

Aģentūra Komisijai iesniedza Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumus.

(13)

Ir lietderīgi noteikt pamatotu termiņu, lai attiecīgās ieinteresētās personas varētu veikt pasākumus, kas vajadzīgi šajā regulā noteikto pasākumu ievērošanai.

(14)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu,