1.   Aģentūras struktūras ir:

2.   Aģentūras struktūras pilda to uzdevumus, kas noteikti attiecīgi 6., 8. un 11. pantā.

3.   Administratīvā padome un izpilddirektors, Drošības akreditācijas padome un tās priekšsēdētājs sadarbojas, lai nodrošinātu Aģentūras darbību un tās struktūru koordināciju saskaņā ar Aģentūras iekšējos noteikumos paredzētajām procedūrām, tādām kā Administratīvās padomes reglaments, Drošības akreditācijas padomes reglaments, Aģentūrai piemērojamais finanšu reglaments, Civildienesta noteikumu piemērošanas noteikumi un dokumentu piekļuves noteikumi.

1.   Aģentūra ir Savienības struktūra. Tā ir tiesību subjekts.

2.   Katrā no dalībvalstīm Aģentūrai ir visplašākā rīcībspēja, kas tiesībās paredzēta juridiskām personām. Tā var, jo īpaši, iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

3.   Aģentūra var nolemt izveidot vietējos birojus dalībvalstīs, ja tās devušas savu piekrišanu, vai trešās valstīs, kas piedalās Aģentūras darbā, saskaņā ar 23. pantu.

4.   Šo biroju atrašanās vietas izvēli veic, balstoties uz objektīviem kritērijiem, kas noteikti, lai nodrošinātu Aģentūras raitu darbību.

Uz noteikumiem par Aģentūras izveidošanu un darbību uzņēmējdalībvalstīs un trešās uzņēmējvalstīs, kā arī par priekšrocībām, kuras trešās valstis piešķir izpilddirektoram, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļiem un Aģentūras personālam un viņu ģimenes locekļiem, attiecas īpašas vienošanās, ko Aģentūra ir noslēgusi ar minētajām valstīm. Šīs īpašās vienošanās apstiprina Administratīvā padome.

5.   Izmantojot 4. punktā minētās īpašās vienošanās, uzņēmējdalībvalstis un trešās uzņēmējvalstis nodrošina vajadzīgos apstākļus, lai Aģentūra varētu raiti darboties.

6.   Ievērojot 11.a panta 1. punkta f) apakšpunktu, Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

1.   Ar šo izveido Administratīvo padomi, kas pilda 6. pantā uzskaitītos uzdevumus.

2.   Administratīvajā padomē ir:

Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļus ieceļ, pamatojoties uz attiecīgo pieredzi un eksperta zināšanām.

Administratīvās padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un tas ir atjaunināms vienu reizi. Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju rotāciju Administratīvajā padomē.

Saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Administratīvās padomes reglamentā, Administratīvās padomes sanāksmēs novērotāju statusā ir aicināti piedalīties Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) pārstāvis un Eiropas Kosmosa aģentūras (“EKA”) pārstāvis.

3.   Vajadzības gadījumā trešo valstu vai starptautisku organizāciju pārstāvju dalība un tās nosacījumi tiek noteikti 23. panta 1. punktā minētajos nolīgumos un atbilst Administratīvās padomes reglamentam.

4.   Administratīvā padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi gadi, tas ir atjaunināms vienu reizi un amatu pilnvaru laiks beidzas, kad minētā persona pārstāj būt Administratīvās padomes loceklis.

Administratīvā padome ir tiesīga atlaist priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai viņus abus.

5.   Administratīvās padomes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

Izpilddirektors parasti piedalās apspriedēs, ja vien priekšsēdētājs nav pieņēmis citādu lēmumu.

Administratīvā padome sanāk uz tās parasto sanāksmi divreiz gadā. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu.

Administratīvā padome var aicināt piedalīties savās sanāksmēs novērotāja statusā jebkuru personu, kuras viedoklis var to interesēt. Administratīvās padomes locekļiem saskaņā ar tās reglamentu var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

Administratīvās padomes sekretariāta funkcijas nodrošina Aģentūra.

6.   Ja šajā regulā nav paredzēts citādi, Administratīvā padome pieņem lēmumus ar savu balsstiesīgo locekļu absolūto balsu vairākumu.

Lai ievēlētu un atlaistu Administratīvās padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kā minēts 4. punktā, un lai pieņemtu budžetu un darba programmas, ir nepieciešams divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākums.

7.   Katram dalībvalsts un Komisijas pārstāvim ir viena balss. Izpilddirektors balsošanā nepiedalās. Lēmumus, kas pamatojas uz 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un 6. panta 5. punktu, izņemot jautājumus, uz kuriem attiecas III nodaļa, nevar pieņemt bez Komisijas pārstāvju pozitīva balsojuma.

Administratīvās padomes reglamentā paredz sīkāk izstrādātus balsošanas noteikumus, jo īpaši nosacījumus, atbilstīgi kuriem loceklis var pārstāvēt kādu citu locekli.

1.   Administratīvā padome nodrošina, ka Aģentūra pilda tai uzticētos uzdevumus atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un tālab pieņem visus vajadzīgos lēmumus, neskarot kompetences, kas piešķirtas Drošības akreditācijas padomei attiecībā uz darbībām, kuras izriet no III nodaļas.

2.   Turklāt Administratīvā padome īsteno šādus uzdevumus:

3.   Attiecībā uz Aģentūras personālu Administratīvā padome īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem (*3) (“Civildienesta noteikumi”) un pilnvaras slēgt darba līgumus saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”).

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 110. pantā, Administratīvā padome pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Izpilddirektors ziņo Administratīvajai padomei par minēto deleģēto pilnvaru īstenošanu. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt pakārtoti.

Piemērojot šā punkta otro daļu, īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Administratīvā padome ar lēmumu var uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pakārtoti deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt vienam no padomes locekļiem vai citam darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

Tomēr, atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, ja darbinieki ir saistīti ar III nodaļā norādītajām darbībām, tad attiecībā uz viņu pieņemšanu darbā, novērtēšanu un pārklasificēšanu, kā arī attiecībā uz disciplinārajiem pasākumiem, kas piemērojami šādiem darbiniekiem, Administratīvajai padomei ir pienākums deleģēt Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam šā punkta pirmajā daļā paredzētās pilnvaras.

Administratīvā padome saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto procedūru nosaka Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus. Ja darbinieki ir saistīti ar III nodaļā norādītajām darbībām, tad attiecībā uz viņu pieņemšanu darbā, novērtēšanu un pārklasificēšanu, kā arī attiecībā uz disciplinārajiem pasākumiem, kas piemērojami minētajiem darbiniekiem, Administratīvā padome iepriekš konsultējas ar Drošības padomi un pienācīgi ņem vērā tās apsvērumus.

Tā arī pieņem lēmumu, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz valstu ekspertu norīkošanu darbā uz Aģentūru. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Administratīvā padome apspriežas ar Drošības akreditācijas padomi par to valsts ekspertu norīkošanu, kuri iesaistīti III nodaļā minētajās drošības akreditācijas darbībās, un pienācīgi ņem vērā tās apsvērumus.

4.   Administratīvā padome saskaņā ar 15.b panta 3. un 4. punktu ieceļ izpilddirektoru un var pagarināt vai pārtraukt izpilddirektora amata pilnvaru laiku.

5.   Administratīvā padome īsteno izpilddirektora disciplināro uzraudzību saistībā ar viņa darba rezultātiem, jo īpaši attiecībā uz drošības jautājumiem, kas ir Aģentūras kompetencē, izņemot attiecībā uz darbībām, kas veiktas saskaņā ar III nodaļu.

1.   Aģentūras daudzgadu darba programmā, kas minēta 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir paredzētas darbības, kuras Aģentūra īstenos laikposmā, uz kuru attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantā paredzētā daudzgadu finanšu shēma, tostarp darbības, kas saistītas ar starptautiskajām attiecībām un komunikāciju, par kurām tā ir atbildīga. Minētajā programmā ir noteikta vispārējā stratēģiskā plānošana, tostarp mērķi, atskaites punkti, gaidāmie rezultāti un snieguma rādītāji, un resursu plānošana, tostarp to cilvēkresursu un finanšu resursu, kas piesaistīti katrai darbībai. Tajā ņem vērā šīs regulas 26. pantā minētos novērtējumus un revīzijas. Informācijas nolūkā daudzgadu darba programmā tiek iekļauts arī apraksts par to, kā notiek to uzdevumu nodošana, ko Aģentūrai uzticējusi veikt Komisija, tostarp programmu pārvaldības uzdevumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktā.

2.   Gada darba programmu, kas minēta šīs regulas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā, izstrādā, pamatojoties uz daudzgadu darba programmu. Tajā paredzētas darbības, kuras Aģentūrai jāīsteno nākamā gada laikā, tostarp darbības, kas saistītas ar starptautiskajām attiecībām un komunikāciju, par kurām tā ir atbildīga. Gada darba programmā ietver sīki izstrādātus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp izpildes rādītājus. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu un izmaiņas izpildes rādītājos un to mērķu vērtībās. Programmā tiek noteikti arī cilvēkresursi un finanšu resursi, kas piesaistīti katrai darbībai. Informācijas nolūkā tajā iekļauj uzdevumus, ko Komisija vajadzības gadījumā ir uzticējusi veikt Aģentūrai, pamatojoties uz deleģēšanas nolīgumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktu.

3.   Izpilddirektors pēc tam, kad Administratīvā padome apstiprinājusi daudzgadu un gada darba programmas, nosūta tās Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm un publicē to kopsavilkumu.

4.   Šīs regulas 8. panta h) punktā minētajā gada ziņojumā iekļauj informāciju par:

Gada ziņojuma kopsavilkumu dara publiski pieejamu.”;

1.   Ar šo tiek izveidota Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome (“Drošības akreditācijas padome”) nolūkā veikt šajā pantā uzskaitītos uzdevumus.

2.   Drošības akreditācijas padome veic savus pienākumus, neskarot atbildību, ko tai uzticējusi Komisija ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013, jo īpaši saistībā ar drošības jautājumiem, un neskarot dalībvalstu kompetences saistībā ar drošības akreditāciju.

3.   Kā drošības akreditācijas iestāde Drošības akreditācijas padome attiecībā uz Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditāciju ir atbildīga par to, lai:

4.   Drošības akreditācijas padome pilda arī šādus uzdevumus:

5.   Komisija pastāvīgi informē Drošības akreditācijas padomi par to, kā Drošības akreditācijas padomes paredzētie lēmumi ietekmētu programmu pareizu izpildi, un par atlikušo apdraudējumu novēršanas plānu īstenošanu. Drošības akreditācijas padome ņem vērā ikvienu šādu Komisijas atzinumu.

6.   Drošības akreditācijas padomes lēmumi tiek adresēti Komisijai.

7.   Drošības akreditācijas padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, Komisijas pārstāvis un AP pārstāvis. Dalībvalstis, Komisija un AP cenšas ierobežot savu pārstāvju rotāciju Drošības akreditācijas padomē. Drošības akreditācijas padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un tas ir atjaunināms. EKA pārstāvi aicina piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā. Izņēmuma kārtā trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvji var tikt aicināti piedalīties sanāksmēs kā novērotāji, ja tiek izskatītas lietas, kas tieši skar trešās valstis vai starptautiskās organizācijas. Šāda trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju dalība un šīs dalības nosacījumi tiek noteikti 23. panta 1. punktā minētajos nolīgumos un atbilst Drošības akreditācijas padomes reglamentam.

8.   Drošības akreditācijas padome no sava vidus ieceļ priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ar divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus.

Drošības akreditācijas padome ir tiesīga atlaist priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai viņus abus. Lēmumu par atlaišanu pieņem ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi gadi, un tas ir atjaunināms vienu reizi. Katras personas amata pilnvaru laiks beidzas, ja tā zaudē savu Drošības akreditācijas padomes locekļa statusu.

9.   Drošības akreditācijas padomes rīcībā ir visi nepieciešamie cilvēkresursi un materiālie resursi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstīgas administratīva atbalsta funkcijas un lai kopā ar 11. punktā minētajām struktūrām tā varētu neatkarīgi veikt savus uzdevumus – jo īpaši izskatot lietas, uzsākot drošības procedūras un pārraugot to īstenošanu un veicot sistēmas drošības auditu, gatavojot lēmumus un organizējot sanāksmes. Tāpat tai ir piekļuve visai Aģentūras rīcībā esošajai informācijai, kas nepieciešama tās uzdevumu izpildei, neskarot 10. panta i) punktā minētos autonomijas un neatkarības principus.

10.   Drošības akreditācijas padome un tās rīcībā nodotais Aģentūras personāls darbu veic tādā veidā, kas garantē autonomiju un neatkarību no citām Aģentūras darbībām, it īpaši operatīvajām darbībām, kas saistītas ar sistēmu ekspluatāciju, atbilstīgi programmas mērķiem. Lai to panāktu, Aģentūrā izveido efektīvu organizatorisko sadalījumu starp darbiniekiem, kas ir iesaistīti no šīs nodaļas izrietošajās darbībās, un pārējiem Aģentūras darbiniekiem. Drošības akreditācijas padome nekavējoties informē izpilddirektoru, Administratīvo padomi un Komisiju par apstākļiem, kas vārētu ierobežot tās autonomiju un neatkarību. Ja risinājumu nevar atrast Aģentūrā, Komisija izskata šo situāciju, apspriežoties ar attiecīgām pusēm. Pamatojoties uz minētās izskatīšanas rezultātu, Komisija paredz atbilstošus riska mazināšanas pasākumus, kas jāīsteno Aģentūrai, un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

11.   Drošības akreditācijas padome izveido īpašas tai pakļautas struktūras konkrētu jautājumu risināšanai saskaņā ar padomes rīkojumiem. Nodrošinot darba nepieciešamo nepārtrauktību, tā jo īpaši izveido grupu, kas veic drošības analīzes izskatīšanu un pārbaudes, lai sagatavotu attiecīgus apdraudējumu ziņojumus, kas palīdzētu Drošības akreditācijas padomei sagatavot tās lēmumus. Drošības akreditācijas padome var izveidot un atlaist ekspertu grupas, kas palīdz minētās grupas darbā.

12.   Neskarot dalībvalstu kompetenci un aģentūras uzdevumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, Galileo programmas izvēršanas posmā izveido dalībvalstu ekspertu grupu, kas atrodas Drošības akreditācijas padomes uzraudzībā un veic kriptogrāfijas izplatīšanas iestādes (CDA) pienākumus saistībā ar ES kriptogrāfiskā materiāla pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz:

13.   Ja nevar panākt konsensu saskaņā ar šīs regulas 10. pantā minētajiem vispārējiem principiem, Drošības akreditācijas padome savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 16. pantā, un neskarot šīs regulas 9. pantu. Komisijas pārstāvis un AP pārstāvis balsojumā nepiedalās. Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs Drošības akreditācijas padomes vārdā paraksta tās pieņemtos lēmumus.

14.   Komisija bez nepamatotas kavēšanās informē Eiropas Parlamentu un Padomi par drošības akreditācijas lēmumu pieņemšanas ietekmi uz programmu pienācīgu izpildi. Ja Komisija uzskata, ka Drošības akreditācijas padomes lēmums var būtiski ietekmēt programmu pareizu īstenošanu, piemēram, saistībā ar izmaksām, grafiku vai izpildi, tā nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

15.   Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes viedokli, ko dara zināmu viena mēneša laikā, Komisija var pieņemt jebkādus piemērotus pasākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013.

16.   Administratīvo padomi periodiski informē par Drošības akreditācijas padomes darba virzību.

17.   Drošības akreditācijas padomes darba grafikā ņem vērā gada darba programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1285/2013 27. pantā.”;

1.   Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs pilda šādus uzdevumus:

2.   Attiecībā uz darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, Eiropas Parlaments un Padome var aicināt Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju ierasties uz viedokļu apmaiņu par Aģentūras darbu un plāniem, tostarp par daudzgadu un gada darba programmām.”;

1.   Uz Aģentūras darbiniekiem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, ko Savienības iestādes kopīgi pieņēmušas Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai.

2.   Aģentūras personāls sastāv no darbiniekiem, kurus Aģentūra ir pieņēmusi darbā, lai pildītu savus uzdevumus. Viņiem ir drošības pielaides, kas atbilst tās pakāpes klasificētajai informācijai, kuru viņi izskata.

3.   Aģentūras iekšējie noteikumi, tādi kā Administratīvās padomes reglaments, Drošības akreditācijas padomes reglaments, Aģentūrai piemērojamie finanšu noteikumi, Civildienesta noteikumu piemērošanas noteikumi un dokumentu piekļuves noteikumi, garantē darbinieku, kuri īsteno drošības akreditācijas darbības, autonomiju un neatkarību no darbiniekiem, kuri īsteno citas Aģentūras darbības, atbilstoši 10. panta i) punktam.

1.   Izpilddirektoru pieņem darbā kā Aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, – pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citur publicēta aicinājuma pieteikties.

Administratīvās padomes izvēlēto kandidātu var tiklīdz iespējams aicināt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz deputātu jautājumiem.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, Aģentūru pārstāv Administratīvās padomes priekšsēdētājs.

Lēmumu par izpilddirektora iecelšanu Administratīvā padome pieņem ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

3.   Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Šā amatu pilnvaru laika beigās Komisija veic izpilddirektora darbības izvērtējumu, ņemot vērā Aģentūras nākotnes uzdevumus un problēmas.

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Administratīvā padome var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku ne vairāk kā uz četriem gadiem.

Lēmumu par izpilddirektora amata pilnvaru laika pagarināšanu pieņem ar divu trešdaļu Administratīvā padomes locekļu balsu vairākumu.

Izpilddirektors, kura amata pilnvaru laiks ir pagarināts, nedrīkst pēc tam piedalīties atlases procedūrā, kas attiecas uz šo amata vietu.

Administratīvā padome informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku. Pirms šādas pilnvaru laika pagarināšanas izpilddirektoru var uzaicināt sniegt paziņojumu attiecīgajās Eiropas Parlamenta komitejās un atbildēt uz deputātu jautājumiem.

4.   Izpilddirektoru no amata var atcelt Administratīvā padome, pamatojoties uz priekšlikumu, ko izteikusi Komisija vai trešdaļa Administratīvās padomes locekļu, ar lēmumu, kas pieņemts ar divu trešdaļu Administratīvās padomes locekļu balsu vairākumu.

5.   Eiropas Parlaments un Padome var aicināt izpilddirektoru ierasties uz viedokļu apmaiņu par Aģentūras darbu un plāniem, tostarp par daudzgadu un gada darba programmu. Minētajā viedokļu apmaiņā netiek skatīti jautājumi par drošības akreditācijas darbībām, kas izriet no III nodaļas.

1.   Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkuras citas nelikumīgas darbības, Aģentūrai bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (*7). Šai nolūkā Aģentūra pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (*8), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami Aģentūras personālam un norīkotajiem valsts ekspertiem, šim nolūkam izmantojot lēmuma paraugu, kas sniegts minētā nolīguma pielikumā.

2.   Revīzijas palātai, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem vai veicot pārbaudes uz vietas, ir tiesības pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus, kā arī līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ar Aģentūras starpniecību ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Attiecībā uz Aģentūras piešķirtajām dotācijām vai noslēgtajiem līgumiem OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp kontroles un pārbaudes uz vietas atbilstoši Regulai (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulai (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (*9), lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas prettiesiskas darbības, kas kaitē Savienības finansiālajām interesēm.

4.   Neskarot šā panta 1., 2. un 3. punktu, Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm vai ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos, ko Aģentūra noslēgusi ar trešām personām, un visos Aģentūras pieņemtajos finansēšanas lēmumos ir iekļauti noteikumi, kuros nepārprotami ir noteiktas Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas pārbaudes un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.

1.   Attiecībā uz ES klasificētās informācijas aizsardzību Aģentūra piemēro Komisijas drošības noteikumus.

2.   Aģentūra savos iekšējos noteikumos var paredzēt nosacījumus neklasificētas, bet sensitīvas informācijas apstrādei. Ar šādiem noteikumiem cita starpā reglamentē tās apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

1.   Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļi, izpilddirektors, kā arī valstu norīkotie eksperti un novērotāji iesniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, kurā ir norādīts, vai pastāv vai arī nepastāv kādas tiešas vai netiešas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību. Minētās deklarācijas ir precīzas un pilnīgas. Tās iesniedz rakstiski, sākot pildīt amata pienākumus, un tās ik gadu atjaunina. Vajadzības gadījumā tās atjaunina, jo īpaši, ja attiecīgi ir mainījusies attiecīgo personu personīgā situācija.

2.   Pirms katras sanāksmes, kurā viņi paredz piedalīties, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļi, izpilddirektors, kā arī valstu norīkotie eksperti un novērotāji un ārējie eksperti, kas piedalās ad hoc darba grupās, precīzi un pilnīgi deklarē, vai pastāv vai arī nepastāv kādas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību attiecībā uz jebkuriem darba kārtības punktiem, un atturas no dalības diskusijās un balsojumā par šādiem punktiem.

3.   Administratīvā padome un Drošības akreditācijas padome savā iekšējā reglamentā paredz praktiskus noteikumus attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto interešu deklarācijas noteikumu un attiecībā uz interešu konflikta novēršanu un pārvaldību.

1.   Aģentūra ir pieejama trešo valstu un starptautisko organizāciju dalībai. Šāda dalība un tās nosacījumi tiek noteikti nolīgumā starp Savienību un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā paredzēto procedūru.

2.   Saskaņā ar šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā praktisku kārtību, kādā veidā trešās valstis vai starptautiskās organizācijas piedalās Aģentūras darbā, tostarp kārtību šo valstu dalībai Aģentūras iniciatīvās, finanšu iemaksās un personāla sastāvā.

1.   Līdz 2016. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija novērtē Aģentūru, it īpaši attiecībā uz tās ietekmi, efektivitāti, pareizu darbību, darba metodēm, tās vajadzībām un tai uzticēto resursu izlietojumu. Izvērtēšanā jo īpaši vērtē iespējamas izmaiņas Aģentūras uzdevumu apjomā vai būtībā un to finanšu ietekmi. Tajā pievēršas tam, kā tiek piemērota Aģentūras politika attiecībā uz interešu konfliktu, un tajā arī tiek atspoguļoti apstākļi, kas varētu būt ierobežojuši Drošības akreditācijas padomes neatkarību un autonomiju.

2.   Komisija ziņojumu par novērtējumu un savus secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Aģentūras Administratīvajai padomei un Drošības akreditācijas padomei. Izvērtēšanas rezultāti tiek publiskoti.

3.   Katrā otrajā izvērtēšanas reizē tiek veikta Aģentūras bilances pārbaude attiecībā uz tās mērķiem un uzdevumiem. Ja Komisija uzskata, ka Aģentūras pastāvēšana vairs neatbilst tai noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, tā vajadzības gadījumā var ierosināt atcelt šo regulu.

4.   Pēc Administratīvās padomes vai Komisijas lūguma var veikt ārējas revīzijas par Aģentūras darbības rādītājiem.”