8.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 234/10

(1)

Ja dalībvalsts uz hektāru gadā ir paredzējusi izmantot kūtsmēslu daudzumu, kas atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un minētās daļas a) apakšpunktā norādītā daudzuma, šis daudzums jānosaka tā, lai nekavētu attiecīgās direktīvas 1. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un jāpamato ar objektīviem kritērijiem, kas šajā gadījumā ir ilgi veģetācijas periodi un kultūraugi, kam vajadzīgs daudz slāpekļa.

(2)

2011. gada 29. jūlijā Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu 2011/489/ES (2), kas Beļģijai deva tiesības Flandrijas reģionā ar konkrētiem nosacījumiem uz hektāru gadā atļaut izmantot līdz 250 kg kūtsmēslu slāpekļa tādiem zemesgabaliem, kuros audzē zālaugus un kukurūzu ar zemes pasēju, tādām zālāju vai rudzu platībām, kurās pēc pļaujas kā pēcaugus sēj kukurūzu, un līdz 200 kg kūtsmēslu slāpekļa tādiem zemesgabaliem, kuros audzē ziemas kviešus un tritikāli, pēc kuras sēj starpkultūru, un cukurbietes vai lopbarības bietes.

(3)

Ar Īstenošanas lēmumu 2011/489/ES piešķirtā atkāpe attiecās uz apmēram 2 970 lauksaimniekiem un 82 820 ha zemes un bija spēkā līdz 2014. gada 31. decembrim.

(4)

2015. gada 7. aprīlī Beļģija Komisijai iesniedza lūgumu atjaunot atkāpi attiecībā uz Flandrijas reģionu atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai.

(5)

Pieprasītā atkāpe ir saistīta ar Beļģijas nodomu atļaut konkrētās Flandrijas saimniecībās uz hektāru gadā izmantot līdz 250 kg no ganību dzīvnieku kūtsmēsliem un apstrādātiem cūku mēsliem iegūta slāpekļa tādiem zemesgabaliem, kuros audzē zālaugus, zālaugus ar āboliņu, kukurūzu ar zāles pasēju vai kurus izmanto zālāju vai rudzu platības, kur pēc pļaujas kā pēcaugus sēj kukurūzu, un līdz 200 kg no kūtsmēsliem un apstrādātiem cūku mēsliem iegūta slāpekļa tādiem zemesgabaliem, kuros audzē ziemas kviešus vai tritikāli, pēc kā sēj starpkultūru, un bietes.

(6)

Informācija, ko Beļģija iesniedza saistībā ar atkāpi, kura tika piešķirta ar Īstenošanas lēmumu 2011/489/ES, liecina, ka atkāpes dēļ ūdens kvalitāte nav pasliktinājusies. Uz dalībvalstu ziņojumiem par laikposmu no 2008. gada līdz 2011. gadam pamatotajā Komisijas Ziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par to, kā tiek īstenota Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (3), ir norādīts, ka aptuveni 78 % monitoringa staciju Flandrijas reģionā pazemes ūdeņos vidējā nitrātu koncentrācija bija mazāka par 50 mg/l, bet 63 % monitoringa staciju – mazāka par 25 mg/l. Monitoringa dati liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu (2004–2007) nitrātu koncentrācijai pazemes ūdeņos ir tendence samazināties. Virszemes ūdeņos vidējā nitrātu koncentrācija 93 % monitoringa staciju bija mazāka par 50 mg/l, turklāt 70 % monitoringa staciju vidējā nitrātu koncentrācija bija mazāka par 25 mg/l. Lielākajā daļā virszemes ūdeņu monitoringa punktu savāktie dati liecina, ka nitrātu koncentrācija samazinās. Pārskata periodā par laikposmu no 2008. līdz 2011. gadam apmēram 80 % upju un visi pārejas ūdeņi tika klasificēti vai nu kā eitrofiski, vai hipertrofiski.

(7)

Rīcības programmas 2015.–2018. gada periodam Flandrija ir noteikusi šādus ūdens kvalitātes mērķus. Attiecībā uz virszemes ūdeņiem 95 % lauksaimniecības monitoringa tīkla monitoringa punktu būs jāpanāk koncentrācija, kas mazāka par 50 mg nitrātu uz litru; attiecībā uz augšējiem pazemes ūdeņiem, kas atjaunojas lēnāk, vidējā nitrātu koncentrācija salīdzinājumā ar 2010. gada vidējo līmeni būs jāsamazina par 20 %, proti, jāpanāk 40 mg nitrātu uz litru; hidroloģiski viendabīgās zonās, kurās nitrātu koncentrācija augšējos pazemes ūdeņos vidēji pārsniedz 50 mg nitrātu uz litru, vidējā koncentrācija būs jāsamazina par 5 mg nitrātu uz litru.

(8)

Lai sasniegtu šos mērķus, Flandrija 2015.–2018. gada periodam ir izveidojusi pastiprinātu rīcības programmu. 2016./2017. gada ziemas beigās šī rīcībpolitika tiks pārskatīta, un uz šīs pārskatīšanas pamata iespējami tiks pieņemti turpmāki pastiprināti pasākumi, lai nodrošinātu, ka noteiktie ūdens kvalitātes mērķi tiks sasniegti. Tiesību akts, ar kuru Flandrijas reģionā transponē Direktīvu 91/676/EEK, ir “Dekrēts par ūdens aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti” (4) (turpmāk Dekrēts par mēslojumu), kas grozīts (5)2015. gada 12. jūnijā saskaņā ar rīcības programmu 2015.–2018. gada periodam, un to piemēro saistībā ar šo īstenošanas lēmumu.

(9)

Dekrētu par mēslojumu piemēro visā Flandrijas reģiona teritorijā.

(10)

Dekrētā par mēslojumu ietilpst slāpekļa un fosfora izmantošanas ierobežojumi.

(11)

Dokumenti, ko Beļģija iesniegusi kopā ar paziņojumu, liecina, ka pieprasītais daudzums – attiecīgi 250 kg un 200 kg kūtsmēslu slāpekļa uz hektāru gadā – ir pamatojams ar objektīviem kritērijiem, piemēram, ilgu veģetācijas periodu un kultūraugiem, kam vajadzīgs daudz slāpekļa.

(12)

Dati, ko Beļģija par Flandrijas reģionu paziņojusi 2008.–2011. gada periodā, liecina, ka cūku skaits salīdzinājumā ar 2004.–2007. gada periodu ir palielinājies par 4,4 %. Par 2012. un 2013. gadu pieejamie jaunākie dati liecina, ka cūku skaits audzis lēnāk, par 2,6 %. Attiecībā uz mājputnu skaitu no 2004. līdz 2008. gadam vērojams sarukums par 13,2 %, pēc kura skaits par 20,8 % audzis. Liellopu skaits nav mainījies. Lai nepieļautu, ka, piemērojot pieprasīto atkāpi, lopkopība tiktu intensificēta, kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka Flandrijas reģionā saskaņā ar Dekrēta par mēslojumu noteikumiem vienā saimniecībā drīkst turēt ierobežotu skaitu lauksaimniecības dzīvnieku (barības elementu emisijas tiesības).

(13)

Kūtsmēslu slāpekļa izmantojums 2008.–2011. gada periodā salīdzinājumā ar 2004.–2007. gada periodu samazinājās par 15 %. Trešās rīcības programmas periodā (2007–2010) kūtsmēslu slāpekļa izmantojums nemainījās un bija apmēram 101 tūkstotis tonnu gadā. Ceturtās rīcības programmas periodā bija vērojams, ka kūtsmēslu slāpekļa izmantojums joprojām samazinās, 2013. gadā tas bija 94,5 tūkstoši tonnu. Pārskata periodā par laikposmu no 2008. līdz 2011. gadam salīdzinājumā ar laikposmu no 2004. līdz 2007. gadam par 4 % palielinājās minerālā slāpekļa izmantojums. Jaunākie pieejamie dati par 2012. un 2013. gadu liecina, ka minerālā slāpekļa izmantojums stabilizējas 39 tūkstošu tonnu apjomā.

(14)

Pēc iesnieguma pārbaudes var uzskatīt, ka pieprasītais daudzums – gadā uz hektāru attiecīgi 250 kg un 200 kg slāpekļa no ganību dzīvnieku kūtsmēsliem un apstrādātiem cūku mēsliem – neietekmēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiks ievēroti daži stingri nosacījumi, kurus piemēro papildus pastiprinātiem pasākumiem, kas pieņemti rīcības programmā 2015.–2018. gada periodam.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (6) ir noteikta visaptveroša pārrobežu mēroga pieeja ūdens aizsardzībai, kas organizēta pa upju baseinu apgabaliem ar mērķi panākt, lai Eiropas ūdensobjektu stāvoklis 2015. gadā būtu labs. Barības vielu daudzuma samazināšana ir svarīga minētā mērķa daļa. Tas, ka saskaņā ar šo lēmumu tiek piešķirta atkāpe, neskar Direktīvas 2000/60/EK noteikumus un neizslēdz, ka no minētās direktīvas izrietošo mērķu sasniegšanai var būt nepieciešami papildu pasākumi.

(16)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK (7) ir paredzēti vispārīgi noteikumi ar mērķi izveidot Savienības telpiskās informācijas infrastruktūru Savienības vidisko rīcībpolitiku vajadzībām un rīcībolitikām vai pasākumiem, kas var ietekmēt vidi. Attiecīgā gadījumā šā lēmuma sakarā savāktajai telpiskajai informācijai būtu jāatbilst šīs direktīvas noteikumiem. Lai mazinātu administratīvo slogu un padziļinātu datu saskaņotību, Beļģijai, vācot saskaņā ar šo lēmumu nepieciešamos datus, attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto informācija, kas ģenerēta Integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (8) V sadaļas II nodaļu.

(17)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 9. pantu,

a)

“saimniecības” ir lauku saimniecības, kurās audzē vai neaudzē lauksaimniecības dzīvniekus;

b)

“zemesgabals” ir atsevišķs lauks vai lauku grupa, kas audzēto kultūraugu, augsnes tipa un mēslošanas paņēmienu ziņā ir viendabīga;

c)

“zālāji” ir pastāvīgas vai pagaidu zālaugu platības (pagaidu platības parasti ierīko uz laiku līdz četriem gadiem);

d)

“kultūraugi ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu” ir jebkurš no šiem:

e)

“ganību dzīvnieki” ir liellopi (izņemot nobarojamus teļus), aitas, kazas un zirgi;

f)

“kūtsmēslu apstrāde” ir cūku mēslu sadalīšana divās frakcijās (cietā un šķidrā), kuru izdara, lai uzlabotu iestrādāšanu augsnē un slāpekļa un fosfora izmantošanos;

g)

“apstrādāti kūtsmēsli” ir šķidrā frakcija, ko iegūst pēc kūtsmēslu apstrādes;

h)

“šķidrmēsli ar nelielu slāpekļa un fosfāta saturu” ir apstrādāti kūtsmēsli ar maksimālo slāpekļa saturu 1 kg uz tonnu šķidrmēslu un maksimālo fosfāta saturu 1 kg uz tonnu šķidrmēslu;

i)

“augsnes profils” ir augsnes slānis zem zemes virskārtas līdz 0,90 m dziļumā, ja vien vidējais augstākais pazemes ūdens līmenis nav mazāks; tādā gadījumā šis slānis ir vidējā augstākā pazemes ūdens līmeņa dziļumā.

a)

gadā uz hektāru 250 kg slāpekļa zemesgabalos, kur audzē:

b)

gadā uz hektāru 200 kg slāpekļa zemesgabalos, kur audzē:

a)

mājlopu skaits, to turēšanas un kūtsmēslu uzkrāšanas sistēmas apraksts, norādot arī datus par kūtsmēslu krātuves tilpumu;

b)

saimniecībā saražoto kūtsmēslu slāpekļa (atskaitot novietnēs un krātuvēs radušos zudumus) un fosfora aprēķins;

c)

kūtsmēslu apstrādes apraksts un paredzamās apstrādāto kūtsmēslu īpašības;

d)

ārpus saimniecības vai tajā piegādāto kūtsmēslu daudzums, veids un īpašības;

e)

augseka un platība zemesgabaliem, kuros audzē kultūraugus ar lielu slāpekļa patēriņu un ilgu veģetācijas periodu, kā arī zemesgabaliem, kuros audzē citus kultūraugus;

f)

paredzamais kultūraugiem vajadzīgais slāpekļa un fosfora daudzums katrā zemesgabalā;

g)

aprēķins par slāpekļa un fosfora daudzumu, ko katrā zemesgabalā iestrādā ar kūtsmēsliem;

h)

aprēķins par slāpekļa un fosfora daudzumu, ko katrā zemes gabalā iestrādā ar ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem un citiem mēslošanas līdzekļiem;

i)

aprēķini, kas nepieciešami, lai novērtētu slāpekļa un fosfora izkliedes normu ievērošanu.

a)

kultūraugu platības;

b)

dzīvnieku skaits un veids;

c)

viena dzīvnieka saražotais mēslu daudzums;

d)

saimniecībā ievesto mēslošanas līdzekļu daudzums;

e)

no saimniecības izvesto kūtsmēslu daudzums (norāda saņēmēju).

a)

pavasarī visu tipu augsnēs, izņemot mālaugsnes, uzar zālājus;

b)

mālaugsnes zālājus uzar līdz 15. septembrim;

c)

atkāpi saņēmušajos zemesgabalos augsekā neizmanto pākšaugus vai citus augus, kas piesaista atmosfēras slāpekli. Tomēr tas neattiecas uz āboliņu zālājos, kuros āboliņa ir mazāk par 50 %;

d)

kultūraugus ar lielu slāpekļa patēriņu sēj divu nedēļu laikā pēc zālāju uzaršanas, un mēslošanas līdzekļus pastāvīgo zālāju uzaršanas gadā neizmanto;

e)

starpkultūras sēj divu nedēļu laikā pēc ziemas kviešu ražas novākšanas un ne vēlāk kā 10. septembrī;

f)

lai nodrošinātu pastāvīgu augu segu aramzemēs un tādējādi kompensētu rudenī vērojamos nitrātu zudumus augsnes apakškārtā un ierobežotu zudumus ziemā, starpkultūras neizar agrāk kā 15. februārī.

a)

lēmuma 10. panta 1. punktā minētās kartes, kurās redzama saimniecību procentuālā daļa, lauksaimniecības dzīvnieku procentuālā daļa, lauksaimniecības zemes procentuālā daļa un vietējais zemes izmantojums, kā arī dati par augseku un lauksaimniecības metodēm atkāpi saņēmušajās saimniecībās;

b)

ūdens monitoringa rezultāti, arī informācija par ūdens kvalitātes tendencēm attiecībā uz pazemes ūdeņiem, virszemes ūdeņiem un uz Ziemeļjūru plūstošo ūdeni, kā arī atkāpes piemērošanas ietekme uz ūdens kvalitāti, kā minēts 10. panta 2. punktā;

c)

izvērtējums par nitrātu atliekām, kas rudenī fiksētas augsnes profilā atkāpi saņēmušajos zemesgabalos, un salīdzinājums ar nitrātu atlieku datiem un tendencēm attiecībā uz zemesgabaliem ar līdzīgu augseku, kuriem atkāpi nepiemēro. Pie zemesgabaliem, kuriem atkāpi nepiemēro, pieder atkāpes izmantotāju saimniecību zemesgabali, kam atkāpi nepiemēro, un citu saimniecību zemesgabali;

d)

lēmuma 10. panta 6. punktā minētā informācija par nitrātu un fosfora koncentrāciju no sakņu zonas izplūstošajā un pazemes ūdeņu un virszemes ūdeņu sistēmā ieplūstošajā ūdenī un rezultāti, kas gūti 10. panta 3. punktā minētajā pastiprinātajā ūdens monitoringā smilšainās augsnēs esošajos lauksaimnieciskās sateces baseinos;

e)

rezultāti, kas gūti 10. panta 5. punktā minētajos apsekojumos par vietējo zemes izmantojumu, augsekām un lauksaimniecības metodēm, un rezultāti, kas gūti 10. panta 5. punktā minētajos modelējošos aprēķinos par nitrātu un fosfora zudumiem saimniecībās, kuras izmanto individuālo atkāpi;

f)

izvērtējums par atkāpes nosacījumu īstenošanu, kura pamatā ir saimniecību un zemesgabalu kontroles, kā arī kūtsmēslu pārvadāšanas kontroles, un informācija par neatbilstīgām saimniecībām, kuras pamatā ir administratīvo pārbaužu un lauka apskašu rezultāti;

g)

informācija par kūtsmēslu apstrādi, ieskaitot turpmāku apstrādi un cieto frakciju izmantojumu, un tajā sniegta sīkāka informācija par apstrādes sistēmu īpašībām, to efektivitāti un apstrādāto kūtsmēslu sastāvu;

h)

informācija par to saimniecību skaitu, kas izmanto atkāpi, un atkāpi saņēmušajiem zemes gabaliem, kuros izmantoti apstrādāti kūtsmēsli un šķidrmēsli ar nelielu slāpekļa un fosfāta saturu, kā arī to apjoms;

i)

lēmuma 5. panta 3. punktā minētās metodes, ar kurām novērtē apstrādāto kūtsmēslu sastāvu, sastāva izmaiņas un apstrādes efektivitāti katrai individuālās atkāpes izmantotājai saimniecībai;

j)

lēmuma 5. panta 4. punktā minētais kūtsmēslu apstrādes iekārtu reģistrs;

k)

kopsavilkums un izvērtējums par datiem, kas iegūti no 10. panta 4. punktā minētajām monitoringa vietām;

l)

dati par mēslošanu visās individuālās atkāpes izmantotājās saimniecībās, arī informācija par ražīgumu un augšņu tipiem;

m)

par katru lauksaimniecības dzīvnieku sugu – dzīvnieku skaita dinamika Flandrijas reģionā un atkāpes izmantotājās saimniecībās.