(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (3) mērķis ir visās Savienības zvejniecībās pakāpeniski izskaust izmetumus, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. pantā paredzēts pieņemt daudzgadu plānus, kas ietver saglabāšanas pasākumus zvejniecībām, kuras attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā izmanto konkrētus krājumus.

(3)

Šādos daudzgadu plānos ietver detalizētus noteikumus par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu, un Komisijai var tikt piešķirtas pilnvaras minētos noteikumus sīkāk precizēt, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, ko izstrādājušas dalībvalstis.

(4)

Eiropas Parlaments un Padome 2018. gada 4. jūlijā pieņēma Regulu (ES) 2018/973, ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem [demersālajiem] krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto (4). Minētās regulas 11. pants pilnvaro Komisiju, pamatojoties uz dalībvalstu izstrādātiem kopīgiem ieteikumiem, pieņemt deleģētos aktus, lai minēto regulu papildinātu ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā prasīto detalizēto informāciju par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz visiem to sugu krājumiem Ziemeļjūrā, kurām saskaņā ar tās pašas regulas 15. panta 1. punktu piemēro izkraušanas pienākumu.

(5)

Vadoties pēc kopīga ieteikuma, ko iesniegušas Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija, kuras ir tieši ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā, Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035 (5) tika noteikti detalizēti noteikumi par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu dažās demersālajās zvejniecībās Ziemeļjūrā 2019.–2021. gadā.

(6)

Pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2019. gada 29. maijā iesniedza Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu par detalizētiem noteikumiem, kā īstenot izkraušanas pienākumu demersālajās zvejniecībās Ziemeļjūrā. 2019. gada 7. augustā kopīgais ieteikums tika grozīts.

(7)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā, ko iesniegušas dalībvalstis, ierosināts arī turpmāk piemērot virkni tehnisko papildpasākumu, par kuriem Savienība un Norvēģija vienojušās 2011. gadā (6) un 2012. gadā (7), un atļaut izmantot selektivitātes ierīci SepNep. Šo pasākumu mērķis ir palielināt selektivitāti un samazināt nevēlamas nozvejas attiecībā uz zvejniecībām vai sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, un uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a) apakšpunkta pamata šie pasākumi ar Deleģēto regulu (ES) 2018/2035 tika ieviesti attiecībā uz 2019.–2021. gadu.

(8)

2019. gada 14. augustā stājās spēkā jauna regula par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem – Regula (ES) 2019/1241. Tās V pielikumā ir paredzētas īpašas normas attiecībā uz tehniskiem pasākumiem, kas reģionālā līmenī noteikti Ziemeļjūrā, un tās ietver arī noteikumus par linuma acs izmēru, saistītiem nosacījumiem un piezveju. Minētās regulas 15. pants pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu, papildinātu, atceltu Regulas (ES) 2019/1241 pielikumos izklāstītos tehniskos pasākumus vai noteiktu atkāpes no tiem, arī saistībā ar izkraušanas pienākuma īstenošanu.

(9)

Regulā (ES) 2019/1241 pārejas pasākumi nav paredzēti. Tāpēc, lai nodrošinātu šīs deleģētās regulas un Regulas (ES) 2019/1241 saderību, Regulā (ES) 2019/1241 paredzētie nosacījumi jāpiemēro, vienlaikus ņemot vērā pašreizējo izņēmuma situāciju. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir pozitīvi novērtējusi (8) informāciju, ko reģionālā grupa sniegusi, lai pamatotu kopīgajā ieteikumā iekļautos tehniskos pasākumus. Šo kopīgo ieteikumu dalībvalstis ir izstrādājušas un iesniegušas un ZZTEK ir novērtējusi pirms jaunās Tehnisko pasākumu regulas pieņemšanas, t. i., pirms Regulas (ES) 2019/1241 stāšanās spēkā, tāpēc atsauces uz minēto regulu nav tikušas izdarītas. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo izņēmuma situāciju, Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz tai patlaban pieejamo informāciju no kopīgā ieteikuma un ZZTEK novērtējuma, nav neviena elementa, kas liecinātu par to, ka papildus ierosinātie tehniskie pasākumi neatbilst prasībām, kas attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem noteiktas Regulas (ES) 2019/1241 15. pantā.

(10)

Lai palielinātu zvejas rīku selektivitāti un samazinātu nevēlamas nozvejas Skagerakā, ir lietderīgi iekļaut dalībvalstu iesniegtos tehniskos pasākumus. Šie pasākumi būtu jāpiemēro 2020. un 2021. gadā.

(11)

Regulā (ES) 2018/973 noteikts, ka Ziemeļjūra aptver ICES (9) 2.a, 3.a rajonu un 4. apakšapgabalu.

(12)

No attiecīgām zinātniskām struktūrām ir saņemts zinātnisks pienesums, ko pārskatījusi ZZTEK (10). Komisija attiecīgos pasākumus ir iesniegusi rakstiskai apspriešanai ekspertu grupā, kuras sastāvā ir 28 dalībvalstis un Eiropas Parlaments novērotāja statusā.

(13)

Attiecībā uz dažiem krājumiem, piemēram, jūras zeltplekstes krājumu, ZZTEK ir konstatējusi, ka atsevišķu īpatņu izdzīvotības rādītāji var nebūt tik stabili kā citām sugām. Tomēr Komisija ir izvērtējusi šā atbrīvojuma relatīvo ietekmi uz kopējo krājumu salīdzinājumā ar ietekmi uz atsevišķiem īpatņiem un izsvērusi to attiecībā pret nepieciešamību turpināt zvejas darbības, lai vāktu datus, kas vajadzīgi, lai atbildētu uz ZZTEK izteiktajām piezīmēm. Komisija uzskata, ka gadījumos, kad mirušo izmetumu relatīvais apjoms ir salīdzinoši mazs, pragmatiska un apdomīga pieeja zvejniecības pārvaldībā ir uz laiku atļaut atbrīvojumus, saprotot, ka pretējā gadījumā netiktu vākti dati, kas, ņemot vērā izkraušanas pienākuma pilnīgu īstenošanu, ir būtiski nepieciešami pareizai un uz informāciju balstītai izmetumu pārvaldībai.

(14)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina augstus izmetumu izdzīvotības rādītājus, tika iekļauti izdzīvotības atbrīvojumi attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru (MSRI) un ICES 4.c rajonā nozvejota ar traļiem. Minētie pierādījumi iepriekšējos gados ir tikuši izvērtēti, un ZZTEK ir secinājusi (11), ka pierādījumi ir pietiekami. ZZTEK ir norādījusi, ka jauna informācija par zivju mazuļu apgabalu atrašanās vietu nav sniegta (12). Tā kā zivju mazuļu apgabali patlaban nav identificēti, atbrīvojumu var iekļaut šajā regulā, taču, tiklīdz šādi apgabali tiktu identificēti, dalībvalstīm būtu jāiesniedz relevantā informācija. Tā kā apstākļi nav mainījušies, minēto atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot saskaņā ar šo regulu.

(15)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina augstus izmetumu izdzīvotības rādītājus, tika iekļauts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētais izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāra nozvejām, kas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā gūtas ar zivju ķeramajiem groziem. Minētie pierādījumi iepriekšējos gados ir tikuši izvērtēti, un ZZTEK ir secinājusi (13), ka pierādījumi ir pietiekami. Tā kā apstākļi nav mainījušies, minēto atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot saskaņā ar šo regulu.

(16)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāra nozvejām, kas ICES 4. apakšapgabalā un ICES 2.a un 3.a rajonā gūtas ar konkrētiem zvejas rīkiem, ar nosacījumu, ka tiek izmantots selektīvais linumrežģis Netgrid. Minētais atbrīvojums tika piešķirts ar nosacījumu, ka dalībvalstis iesniedz datus par Ziemeļjūras rietumu piekrastes zvejniecībām. Jauni pierādījumi par augstu izdzīvotību ZZTEK nav iesniegti. Dalībvalstis ir norādījušas, ka papildu dati nav vajadzīgi, jo 2018. gadā ZZTEK ir atzīmējusi, ka pamatojošā zinātniskā informācija par izdzīvotības aplēsēm, kas aptver Ziemeļjūras rietumu piekrasti, ir stabila (14). Tomēr ZZTEK ir izvirzījusi jautājumus (15) par Norvēģijas omāra un ziemeļu garneles zvejniecībām austrumu piekrastē, jo par tām informācijas nav un novērtēt Norvēģijas omāra izdzīvotību minētajās zvejniecībās nav iespējams. Šādos apstākļos atbrīvojumu varētu piemērot līdz 2020. gada 31. decembrim, un dalībvalstīm, kas ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam būtu jāiesniedz ZZTEK novērtēšanai dati par Ziemeļjūras austrumu piekrastes zvejniecībām.

(17)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina augstus izmetumu izdzīvotības rādītājus, tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz tādu sugu piezveju, kurām noteikti nozvejas limiti, zvejniecībā, kurā izmanto zivju ķeramos grozus un kūrus. Minētie pierādījumi iepriekšējos gados ir tikuši izvērtēti, un ZZTEK ir secinājusi (16), ka pieejamie dati liecina, ka izmesto zivju mirstība, iespējams, ir zema, taču zvejniecības faktiskās nozvejas apjoms ir nenozīmīgs. Tā kā nozvejas ir nebūtiskas un apstākļi nav mainījušies, atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot saskaņā ar šo regulu.

(18)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltpleksti zvejniecībā, kurā izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus un kura darbojas ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā. Dalībvalstis ir sniegušas zinātniskus pierādījumus, kas apliecina augstus jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (17), ka ir sagādāta pamatota informācija, kas liecina par ievērojami augstu izdzīvotību. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(19)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltpleksti zvejniecībā, kurā izmanto dāņu vadus un kura darbojas ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā. Dalībvalstis ir sniegušas zinātniskus pierādījumus, kas apliecina augstus jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (18), ka pētījuma dati par izdzīvotības rādītājiem ir ticami, taču izdzīvotības uzlabošanai varētu izmantot papildpasākumus, jo izdzīvotība būtiski samazinās, ja jūras zeltplekstes šķirošanas laiks ir ilgāks par 30 minūtēm. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(20)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltplekstes nozveju un piezveju zvejniecībā, kurā ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ar traļiem ziemas mēnešos kā mērķsugas tiek zvejotas plekstveidīgās zivis vai apaļzivis. Dalībvalstis ir sniegušas zinātniskus pierādījumus, kas apliecina augstus jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (19), ka pamatojošajā pētījumā minētie izdzīvotības rādītāji ir samazinājušies gadījumos, kad šķirošanas laiks vasaras mēnešos bijis ilgāks nekā 60 minūtes, tāpēc jūras zeltplekstes zemais izdzīvotības rādītājs vasarā pamato atbrīvojuma piemērošanu tikai ziemas mēnešos. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(21)

Neraugoties uz to, ka detalizēti zinātniskie pierādījumi par izdzīvotības rādītājiem visos flotes segmentos un zvejas rīku, apgabalu un sugu kombinācijās nebija pieejami, ar Deleģēto regulu (ES) 2018/2035 tika piešķirts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz rajveidīgajām zivīm, kas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā nozvejotas ar jebkāda tipa zvejas rīkiem. Tomēr ZZTEK uzskata, ka izdzīvotības rādītāji ar dažiem izņēmumiem kopumā ir stabili (20), bet ir vajadzīgi papildu dati. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu vajadzīgo datu vākšanu, minētais atbrīvojums būtu jāpiešķir, bet būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Dalībvalstīm, kuras ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, katru gadu līdz 1. maijam būtu jāiesniedz: a) ceļvedis, kurš izstrādāts, lai palielinātu izdzīvotību un novērstu ZZTEK konstatētās datu nepilnības, un kurš katru gadu jānovērtē ZZTEK, un b) gada ziņojumi par izdzīvotības programmas gaitu un minētajā programmā izdarītajām izmaiņām vai korekcijām.

(22)

Izvērtējot rajveidīgo zivju izdzīvotības rādītājus, ir konstatēts, ka dzegužrajas (Leucoraja naevus) izdzīvotības rādītājs ir ievērojami zemāks nekā citām sugām. Turklāt zinātniskā izpratne par minētās sugas izdzīvotības modeli šķiet vājāka. Taču, ja minētā suga tiktu izslēgta no atbrīvojuma, zveja un nepārtraukta, precīza datu vākšana nenotiktu. Attiecīgi pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (21), ka ir sākti divi jauni pētījumi par eksperimentiem, kas saistīti ar dzegužrajas izdzīvotību, taču, lai 1 vai 2 gadu laikā pieņemtu galīgo spriedumu par izdzīvotības rādītājiem, vajadzīgs vairāk novērojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāpiešķir tikai uz diviem gadiem un steidzami jāizstrādā jauni pētījumi un uzlaboti izdzīvotības pasākumi, kuri pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 1. maijam jāiesniedz novērtēšanai ZZTEK.

(23)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts 2020. un 2021. gadā piemērojams izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltplekstes nozvejām, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru (MSRI) mazāki īpatņi un kas ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā gūtas ar rāmja trali (BT2), kura linuma acs izmērs ir 80–119 mm:

(24)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz akmeņpleksti, kas ICES 4. apakšapgabalā nozvejota ar TBB zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir lielāks par 80 mm. Dalībvalstis ir sniegušas zinātniskus pierādījumus, kas apliecina augstus akmeņplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā. Pierādījumi ir tikuši iesniegti ZZTEK, kura secinājusi (23), ka jauni pierādījumi par izdzīvotību nav iesniegti un ka iepriekš iesniegtie pētījumi ir balstīti uz cita tipa zvejas rīku, nevis rāmja trali, tāpēc tie nav reprezentatīvi. Tomēr dalībvalstis ir apņēmušās veikt vairāk pētījumu, lai novērotu ar rāmja traļiem nozvejotas akmeņplekstes izmetumu izdzīvotību un jaunajā projektā, ko paredzēts īstenot līdz 2021. gadam, sagādātu detalizētāku informāciju par izdzīvotību. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu vajadzīgo datu vākšanu, minētais atbrīvojums būtu jāpiešķir, bet būtu jāprasa dalībvalstīm norādītajā laikā iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(25)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts izdzīvotības atbrīvojumu, kuru piemēro jūras zeltplekstei, kas nozvejota ar traļiem, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 120 mm, kad tie ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā kā mērķsugas zvejo plekstveidīgās zivis vai apaļzivis, paplašināt tā, lai tas attiektos uz vasaras mēnešiem. Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035 šāds atbrīvojums tika piešķirts tikai attiecībā uz ziemas mēnešiem (no 1. novembra līdz 30. aprīlim). Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināti arī jauni izdzīvotības atbrīvojumi attiecībā uz:

(26)

Dalībvalstis ir sniegušas zinātniskus pierādījumus, kas apliecina augstus jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā. ZZTEK ir norādījusi (24), ka pētījumos izmantotās izdzīvotības aplēšu metodes atšķiras, un atzīmējusi, ka mazākām jūras zeltplekstēm, ko biežāk nozvejo ar mazāka izmēra acu āmi, izdzīvotības līmenis ir zemāks. Tomēr iespēju veikt reprezentatīvu novērtējumu par jūras zeltplekstes izdzīvotību vasaras mēnešos dotu pilns zinātniskais ziņojums par visu apgabalu. Tāpēc Komisija uzskata, ka šis atbrīvojums būtu jāpiešķir tikai uz vienu gadu un steidzami jāizstrādā jauni pētījumi un uzlaboti izdzīvotības pasākumi, kuri pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz novērtēšanai ZZTEK.

(27)

Deleģētajā regulā (ES) 2018/2035 tika iekļauti de minimis atbrīvojumi attiecībā uz:

(28)

Dalībvalstis ir iesniegušas pierādījumus, kas pamato minētos de minimis atbrīvojumus. ZZTEK (25) ir izskatījusi minētos pierādījumus un secinājusi (26), ka dalībvalstu iesniegtie dokumenti satur pamatotus argumentus, kas apliecina, ka lielāku selektivitāti panākt ir grūti vai tās palielināšana rada nesamērīgas nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas. Tā kā apstākļi nav mainījušies, ir lietderīgi uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunkta pamata turpināt de minimis atbrīvojumus, ievērojot jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un vajadzīgās izmaiņas.

(29)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ir sniegti papildu zinātniskie pierādījumi ar mērķi de minimis atbrīvojumus paplašināt attiecībā uz:

(30)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināti de minimis atbrīvojumi attiecībā uz:

(31)

Dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus, kas jau esošos un jaunos de minimis atbrīvojumus pamato ar grūtībām uzlabot selektivitāti un nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu. Minētos pierādījumus ZZTEK ir izskatījusi 2019. gada 1.–5. jūlija plenārsēdē (27).

(32)

ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu iesniegtos papildu pierādījumus par de minimis atbrīvojumiem attiecībā uz stavridām un makreli, ko nozvejojuši kuģi, kuri izmanto grunts traļus un rāmja traļus, un secinājusi, ka lielākajai daļai dalībvalstu ir jāsniedz papildu informācija. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu minētās informācijas sniegšanai vajadzīgo datu vākšanu, individuālo atbrīvojumu ilgums katrai sugai būtu jāierobežo līdz vienam gadam un būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic darbs, kas vajadzīgs, lai vāktu un apstrādātu nepieciešamos datus, vai papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(33)

ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par de minimis atbrīvojumu attiecībā uz kombinēto brētliņas, tūbīšu, Esmarka mencas un putasu daudzumu, ko jauktu sugu demersālajās zvejniecībās nozvejojuši kuģi, kuri izmanto traļus, un secinājusi, ka nav kvantitatīvu pierādījumu, kas pamatotu pieņēmumus, ka izmetumi ir mazi un iespējas uzlabot selektivitāti izsmeltas. ZZTEK ir norādījusi, ka panākt tālākus selektivitātes uzlabojumus šādās zvejniecībās būtu grūti un de minimis atbrīvojums ir vajadzīgs, lai aptvertu atlikušās nevēlamās nozvejas. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu minētās informācijas sniegšanai vajadzīgo datu vākšanu, kombinētā de minimis atbrīvojuma ilgums būtu jāierobežo līdz vienam gadam un būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(34)

ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par de minimis atbrīvojumu attiecībā uz merlangu, kas mazāks par MSRI un nozvejots ar rāmja traļiem, un secinājusi, ka pierādījums, ka nevēlamu nozveju izkraušana rada saistītās izmaksas, pats par sevi nav pietiekams, lai pierādītu minēto izmaksu nesamērīgumu. ZZTEK ir norādījusi, ka par prioritāti būtu jānosaka selektivitātes uzlabošana attiecīgajās zvejniecībās, jo tā samazinātu nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu minētās informācijas sniegšanai vajadzīgo datu vākšanu, de minimis atbrīvojuma ilgums būtu jāierobežo līdz vienam gadam un būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Turklāt dalībvalstīm jāziņo par turpmāku selektivitātes pasākumu ieviešanu.Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam visa relevantā informācija jāiesniedz novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(35)

ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus par de minimis atbrīvojumu attiecībā uz merlangu un mencu, kas mazāki par MSRI un nozvejoti ar grunts traļiem, un secinājusi, ka konstatēt, vai izmaksu nesamērīguma aplēses ir pareizas, nav iespējams. ZZTEK ir norādījusi, ka par prioritāti būtu jānosaka selektivitātes uzlabošana attiecīgajās zvejniecībās, jo tā samazinātu nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas. Ņemot vērā nepieciešamību zvejas darbību turpināt, lai nodrošinātu minētās informācijas sniegšanai vajadzīgo datu vākšanu, de minimis atbrīvojuma ilgums būtu jāierobežo līdz vienam gadam un būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Turklāt dalībvalstīm jāziņo par turpmāku selektivitātes pasākumu ieviešanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(36)

ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus par jauno de minimis atbrīvojumu attiecībā uz jūraslīdaku, kas mazāka par MSRI un nozvejota ar āķu jedām, un secinājusi, ka panākt tālākus selektivitātes uzlabojumus šādās zvejniecībās būtu grūti. Turklāt ZZTEK ir norādījusi, ka, ņemot vērā, visticamāk, nelielo de minimis atbrīvojuma apjomu, atbrīvojums vispārējo zvejas izraisīto zivju mirstību neietekmētu, ja izmestā nozveja vispār tiek reģistrēta. Ņemot vērā to, ka panākt selektivitāti ir grūti, minētajā zvejniecībā piemērojamā atbrīvojuma ilgums būtu jāierobežo līdz vienam gadam un būtu jāprasa dalībvalstīm iesniegt relevantus datus, kas ļautu ZZTEK pilnībā novērtēt pamatojumu un Komisijai veikt izskatīšanu. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic papildu izmēģinājumi un pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam jāiesniedz informācija novērtēšanai ZZTEK. Tāpēc minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim.

(37)

Lai kopējās pieļaujamās nozvejas noteikšanas vajadzībām nodrošinātu ticamas izmetumu apjoma aplēses, gadījumos, kad de minimis atbrīvojums ir balstīts uz ekstrapolāciju, jo dati ir ierobežoti un informācija par floti nepilnīga, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek sniegti pareizi un verificējami dati par visu floti, uz kuru attiecas minētais atbrīvojums.

(38)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu, 15. panta 5. punkta c) apakšpunktu un 18. panta 3. punktu un ar Regulu (ES) 2018/973, jo īpaši ar tās 11. pantu, un tāpēc tos var iekļaut šajā regulā.

(39)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/973 16. panta 2. punktu pilnvaras pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz izkraušanas pienākumu Komisijai ir piešķirtas uz piecu gadu periodu no 2018. gada 5. augusta. Tāpēc ietekme, kāda ir izdzīvotības un de minimis atbrīvojumiem no izkraušanas pienākuma, būtu jāizvērtē šīs regulas piemērošanas otrajā gadā.

(40)

Deleģētā regula (ES) 2018/2035 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(41)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra,

1)

“Seltra tipa plātne” ir selektivitātes ierīce:

2)

“selektīvais linumrežģis Netgrid” ir selektivitātes ierīce, kuru veido no četrām linuma plātnēm izgatavots segments, kas ir ievietots no divām linuma plātnēm izgatavotā tralī un aprīkots ar slīpi savērstu rombveida linuma acu plātni, kurā linuma acs izmērs ir vismaz 200 mm un kura ved uz izejas atvērumu traļa augšpusē;

3)

“flāmu plātne” ir pēdējais rāmja traļa linuma konusveida segments:

4)

“bentiskā izvadplātne” ir lielāka izmēra acu vai kvadrātveida acu linuma plātne, kas ievietota traļa – parasti rāmja traļa – apakšējā plātnē, lai atbrīvotos no bentiskā materiāla un jūras gultnes drazām, pirms tās nonāk āmī;

(5)

“SepNep” ir tralis ar traļa durvīm, kurš:

a)

parastās jūrasmēles zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā izmanto vairāksienu tīklus un žaunu tīklus (GN, GNS, GND, GNC, GTN, GTR, GEN, GNF):

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas vai lielākas parastās jūrasmēles daudzumu, kas nepārsniedz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas;

b)

parastās jūrasmēles zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā izmanto rāmja trali (TBB), kura linuma acs izmērs ir 80–119 mm un kurš ir aprīkots ar flāmu plātni:

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas parastās jūrasmēles daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas;

c)

Norvēģijas omāra zvejniecībā, kurā darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un kuri ir aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp stieņiem nepārsniedz 35 mm:

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas, saidas un heka kombinēto daudzumu, kas nepārsniedz 4 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga un ziemeļu garneles, mencas, saidas un heka gada kopējās nozvejas;

d)

ziemeļu garneles zvejniecībā, kurā darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā izmanto grunts traļus (OTB, OTT), kuru linuma acs izmērs ir 35 mm vai lielāks un kuri ir aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp stieņiem nepārsniedz 19 mm, un ar neaizsprostotu zivju izeju:

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas, jūras zeltplekstes, saidas, siļķes, Esmarka mencas, Ziemeļatlantijas argentīnas un putasu kombinēto daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas, saidas, jūras zeltplekstes, ziemeļu garneles, heka, Esmarka mencas, Ziemeļatlantijas argentīnas, siļķes un putasu gada kopējās nozvejas;

e)

jauktu sugu demersālajās zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4.c rajonā izmanto grunts traļus vai zvejas vadus (OTB, OTT, SDN, SSC), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm (TR2):

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāka merlanga un mencas (Gadus morhua) kombinēto daudzumu, kas 2020. un 2021. gadā nepārsniedz 5 % no merlanga un mencas gada kopējās nozvejas; maksimālais mencas daudzums, kādu drīkst izmest, nepārsniedz 2 % no minētās gada kopējās nozvejas;

f)

jauktu sugu demersālajās zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4.a un 4.b rajonā izmanto grunts traļus vai zvejas vadus (OTB, OTT, SDN, SSC), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm (TR2):

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāka merlanga un mencas (Gadus morhua) kombinēto daudzumu, kas 2020. gadā nepārsniedz 6 % no merlanga un mencas gada kopējās nozvejas; maksimālais mencas daudzums, kādu drīkst izmest, nepārsniedz 2 % no minētās gada kopējās nozvejas.

Šajā punktā noteikto de minimis atbrīvojumu piemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato šo atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju ZZTEK novērtē līdz 2020. gada 31. jūlijam;

g)

zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, TBN, PTB), kuru linuma acs izmērs ir 90–119 mm un kuri ir aprīkoti ar Seltra tipa plātni, vai grunts traļus (OTB, OTT, TBN, PTB), kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai vairāk:

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāka merlanga daudzumu, kas nepārsniedz 2 % no Norvēģijas omāra, mencas, pikšas, merlanga, saidas, parastās jūrasmēles, jūras zeltplekstes un heka gada kopējās nozvejas;

h)

jauktu sugu demersālajās zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā izmanto rāmja traļus, kuru linuma acs izmērs ir 80–119 mm:

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāka merlanga daudzumu, kas nepārsniedz 2 % no jūras zeltplekstes un jūrasmēles gada kopējās nozvejas.

Šajā punktā noteikto de minimis atbrīvojumu provizoriski piemēro līdz 2020. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato šo atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju ZZTEK novērtē līdz 2020. gada 31. jūlijam;

i)

Norvēģijas omāra zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā izmanto grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm un kuri aprīkoti ar SepNep:

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas jūras zeltplekstes daudzumu, kas nepārsniedz 3 % no saidas, jūras zeltplekstes, pikšas, merlanga, mencas, ziemeļu garneles, parastās jūrasmēles un Norvēģijas omāra gada kopējās nozvejas;

j)

brūnās garneles zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4.b un 4.c rajonā izmanto rāmja traļus:

visu to sugu daudzumu, kurām noteikti nozvejas limiti; minētais daudzums 2020. gadā nepārsniedz 7 % un 2021. gadā 6 % no minētajās zvejniecībās gūtās visu to sugu gada kopējās nozvejas, kurām noteikti nozvejas limiti;

k)

jauktu sugu demersālajā zvejniecībā, kurā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, PTB, TBB), kam linuma acs izmērs ir 80–99 mm (TR2, BT2), un kura darbojas ICES 4. apakšapgabalā:

stavridu (Trachurus spp.) daudzumu, kas 2020. gadā nepārsniedz 7 % un 2021. gadā 6 % no stavridu gada kopējās nozvejas, kas gūta minētajā zvejniecībā.

Šajā punktā noteikto de minimis atbrīvojumu piemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato šo atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) novērtē līdz 2020. gada 31. jūlijam;

l)

jauktu sugu demersālajā zvejniecībā, kurā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, PTB, TBB), kam linuma acs izmērs ir 80–99 mm, un kura darbojas ICES 4. apakšapgabalā:

makreles (Scomber scombrus) daudzumu, kas 2020. gadā nepārsniedz 7 % un 2021. gadā 6 % no makreles gada kopējās nozvejas, kas gūta minētajā zvejniecībā.

Šajā punktā noteikto de minimis atbrīvojumu provizoriski piemēro līdz 2020. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato šo atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju ZZTEK novērtē līdz 2020. gada 31. jūlijam;

m)

jauktu sugu demersālajā zvejniecībā, kurā izmanto traļus (OTB, OTM, OTT, PTB, PTM, SDN, SPR, SSC, TB, TBN), kam linuma acs izmērs ir lielāks par 80 mm, un kura darbojas ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā, un ziemeļu garneles zvejniecībā, kurā izmanto zvejas rīkus ar šķirotājrežģi, kam maksimālais attālums starp stieņiem nepārsniedz 19 mm, vai līdzvērtīgu selektivitātes ierīci un zivju paturēšanas ierīci, kam linuma acs izmērs ir lielāks par 35 mm, ja to izmanto ICES 3.a rajonā, un lielāks par 32 mm, ja to izmanto ICES 4. apakšapgabalā:

kombinēto brētliņas, tūbīšu, Esmarka mencas un putasu daudzumu, kas nepārsniedz 1 % no gada kopējās nozvejas, kas gūta jauktu sugu demersālajā zvejniecībā un ziemeļu garneles zvejniecībā.

Šajā punktā noteikto de minimis atbrīvojumu piemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato šo atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju ZZTEK novērtē līdz 2020. gada 31. jūlijam;

n)

heka demersālajā zvejniecībā, kurā darbojas kuģi, kas ICES 4. apakšapgabalā izmanto āķu jedas (LLS):

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas jūraslīdakas (Molva molva) daudzumu, kas nepārsniedz 3 % no jūraslīdakas gada kopējās nozvejas, kura gūta minētajā demersālajā zvejniecībā.

Šajā punktā noteikto de minimis atbrīvojumu piemēro provizoriski līdz 2020. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. maijam iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato šo atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju ZZTEK novērtē līdz 2020. gada 31. jūlijam.