(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) mērķis ir visās Savienības zvejniecībās pakāpeniski izskaust izmetumus, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. pantā paredzēts pieņemt daudzgadu plānus, kas ietver saglabāšanas pasākumus, kuri piemērojami zvejniecībās, kas attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā izmanto konkrētus krājumus. Šādi daudzgadu plāni ietver detalizētus noteikumus par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu, un var pilnvarot Komisiju minētos noteikumus precizēt vēl sīkāk, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, ko izstrādājušas dalībvalstis.

(3)

Ar Regulu (ES) 2018/973 ir izveidots daudzgadu plāns demersālajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto. Minētās regulas 11. pants pilnvaro Komisiju, pamatojoties uz dalībvalstu izstrādātiem kopīgiem ieteikumiem, pieņemt deleģētos aktus, lai minēto regulu papildinātu ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā prasīto detalizēto informāciju par to, kā īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz visiem to sugu krājumiem Ziemeļjūrā, kurām saskaņā ar tās pašas regulas 15. panta 1. punktu piemēro izkraušanas pienākumu.

(4)

Regulā (ES) 2018/973 noteikts, ka Ziemeļjūra aptver Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 2.a un 3.a rajonu un 4. apakšapgabalu.

(5)

Vadoties pēc kopīga ieteikuma, ko iesniegušas Apvienotā Karaliste (3), Beļģija, Dānija, Francija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija, kuras ir tieši ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā, Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 (4) noteikti detalizēti noteikumi par to, kā 2020.–2021. gadā īstenot izkraušanas pienākumu dažās demersālajās zvejniecībās Ziemeļjūrā.

(6)

Pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi un Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi Beļģija, Dānija, Francija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija 2020. gada 4. maijā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par 2021.–2023. gada izmetumu plānu Ziemeļjūras pelaģiskajām un demersālajām sugām. 2020. gada 23. jūlijā šīs dalībvalstis iesniedza pārskatītu kopīgā ieteikuma redakciju.

(7)

No relevantām zinātniskajām struktūrām ir saņemts zinātniskais pienesums, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) (5). 2020. gada 28. jūlijā Komisija ar attiecīgajiem pasākumiem iepazīstināja ekspertu grupu, kura sastāvēja no 27 dalībvalstu pārstāvjiem un kurā Eiropas Parlaments piedalījās novērotāja statusā.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu Komisija ir ņēmusi vērā gan ZZTEK veikto novērtējumu, gan to, ka dalībvalstīm jānodrošina izkraušanas pienākuma pilnīga īstenošana. Reģionālā dalībvalstu grupa lielāko daļu de minimis atbrīvojuma pieprasījumu balstījusi uz iespējamu izmaksu pieaugumu nevēlamu nozveju manipulēšanas rezultātā. Informācija, ko dalībvalstis sniegušas šajā sakarā, ir uzlabojusies. Tomēr ZZTEK atzīmē: lai samazinātu nevēlamu nozveju apjomu, dažos gadījumos joprojām jāuzlabo datu vākšana un par prioritāti būtu jānosaka selektivitātes uzlabošana. Tāpēc šādos gadījumos atbrīvojumus piešķirs katrā gadījumā atsevišķi uz vienu vai diviem gadiem. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz papildu dati, kas iegūti patlaban notiekošajos izmēģinājumos un zinātniskajos pētījumos.

(9)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina augstus izmetumu izdzīvotības rādītājus, tika iekļauts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētais izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā nozvejots ar zivju ķeramajiem groziem. Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt. ZZTEK ir izvērtējusi pierādījumus, ko dalībvalstis iesniegušas iepriekšējos gados, un secinājusi (6), ka atbrīvojums ir pamatots. Tā kā apstākļi nav mainījušies, minēto atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot.

(10)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ICES 4. apakšapgabalā un ICES 2.a un 3.a rajonā nozvejots ar grunts trali, kurš var būt aprīkots ar selektivitātes ierīci. Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt un iesniedza jaunus pierādījumus. ZZTEK ir analizējusi dalībvalstu iesniegtos jaunos pierādījumus un secinājusi (7), ka ZZTEK pieprasītā (8) papildu informācija par zvejniecībām, kas ar traļiem, kuriem ir traļa durvis, austrumu piekrastē zvejo Norvēģijas omāru, ir sniegta. Iepriekšējos gados ZZTEK secinājusi, ka atbrīvojumu pamatojošā informācija ir balstīta uz stingru pieeju un ka plašāko flotu kontekstā izmantotā validācijas metode ir pamatota (9). Tā kā apstākļi nav mainījušies, minēto atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot.

(11)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina augstus izmetumu izdzīvotības rādītājus, tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru (MSRI) un ICES 4.c rajonā nozvejota ar traļiem, kam ir traļa durvis. Dalībvalstis lūdza Starptautisko Jūras pētniecības padomi šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt. Iepriekšējos gados ZZTEK ir izvērtējusi gūtos pierādījumus un secinājusi (10), ka tie ir pietiekami. Tā kā apstākļi nav mainījušies, minēto atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot.

(12)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, kas apliecina augstus izmetumu izdzīvotības rādītājus, tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz tādu sugu piezveju, kurām noteikti nozvejas limiti zvejniecībā, kurā izmanto zivju ķeramos grozus un kūrus. Iepriekšējos gados ZZTEK ir izvērtējusi gūtos pierādījumus un secinājusi (11): pieejamie dati rāda, ka sagaidāma zema izmesto zivju mirstība un arī zvejniecības faktiskās nozvejas apjoms ir nenozīmīgs. Tā kā nozvejas ir nebūtiskas un apstākļi nav mainījušies, atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot.

(13)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltpleksti zvejniecībā, kurā izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus un kura darbojas ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā. Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt. Iepriekšējos gados ZZTEK ir izvērtējusi gūtos pierādījumus un secinājusi (12), ka informācija ir pamatota un uzrāda ievērojami augstu izdzīvotību. Tā kā apstākļi nav mainījušies, minēto atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot ar šo regulu.

(14)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltpleksti zvejniecībā, kurā izmanto dāņu vadus un kura darbojas ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā. Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt. Iepriekšējos gados ZZTEK ir izvērtējusi gūtos pierādījumus un secinājusi (13), ka izdzīvotības rādītāju pētījuma dati ir ticami. Tā kā apstākļi nav mainījušies, minēto atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot.

(15)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltplekstes nozveju un piezveju ar traļiem, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 120 mm un ar kuriem ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā kā mērķsugas tiek zvejotas plekstveidīgās zivis vai apaļzivis. Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt. Kopīgajā ieteikumā turklāt prasīts jauns augstas izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltpleksti, kas ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā nozvejota ar traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 100–119 mm. Dalībvalstis ir sniegušas papildu zinātniskos pierādījumus, kas apliecina augstus jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības rādītājus minētajā zvejniecībā. ZZTEK atzīmēja, ka pamatojošie pētījumi ir veikti ar 90 mm acu linumu, tāpēc maz ticams, ka, izmantojot linumu, kura acs izmērs ir vismaz 100 mm, izdzīvotības rādītāji būs zemāki. Tā kā jūras zeltplekstes izdzīvotību nosaka galvenokārt sezona un gaisa iedarbība un pēc 60 minūšu ilgas eksponētības gaisam izdzīvotības rādītāji var būt zemāki, minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā un nevēlamu nozveju veidojošās jūras zeltplekstes būtu nekavējoties jāatbrīvo.

(16)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 iekļauti izdzīvotības atbrīvojumi attiecībā uz:

(17)

Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt un iesniedza jaunus zinātniskus pierādījumus, kas gūti patlaban notiekošajos pētījumos. ZZTEK norādīja (14), ka vēl jāpilnveido definīcija, kas ļauj plekstveidīgo zivju un apaļzivju zvejniecības nošķirt no zvejniecībām, kurās kā mērķsugu zvejo Norvēģijas omāru. Komisija atzīmēja, ka dalībvalstis kopīgajā ieteikumā ir apņēmušās turpināt strādāt pie šā jautājuma. Tāpēc šo atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot.

(18)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz jūras zeltplekstes nozvejām, ko veido par MSRI mazāki īpatņi un kas ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā gūtas ar rāmja trali (BT2), kura linuma acs izmērs ir 80–119 mm, un proti:

(19)

Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt un iesniedza jaunus pierādījumus. ZZTEK atzīmēja (15), ka patlaban turpinās vērā ņemami pētniecības projekti, kuros būtu jāiegūst noderīga informācija par šo atbrīvojumu. Tāpēc šos atbrīvojumus būtu jāturpina piemērot. Relevantie dati, kas iegūti patlaban notiekošajos projektos, dalībvalstīm būtu jāiesniedz iespējami drīz, bet ne vēlāk kā katru gadu 1. maijā. Komisija turklāt atzīmē, ka dalībvalstis kopīgajā ieteikumā ir apņēmušās līdz 2021. gada 1. maijam kopā ar nākamo gada ziņojumu iesniegt ceļveža īstenošanas pabeigšanas grafiku.

(20)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz akmeņpleksti, kas ICES 4. apakšapgabalā nozvejota ar TBB zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir lielāks par 80 mm. Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt un iesniedza jaunu zinātnisku informāciju. ZZTEK atzīmēja (16), ka nav skaidrs, vai iesniegtās izdzīvotības aplēses ir minētajam lūgumam piemērojamas. Komisija atzīmē, ka dalībvalstis kopīgajā ieteikumā ir apņēmušās turpināt pētījumus, lai novērotu, kāda ir izmestās akmeņplekstes izdzīvotība, un lai jaunā zinātniskā projektā, kurš turpināsies līdz 2021. gada beigām, sagādātu vairāk detalizētas informācijas par izdzīvotību. Tāpēc šo atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot līdz 2022. gada 31. decembrim. Gada ziņojumi par pašreizējā darba gaitu dalībvalstīm būtu jāiesniedz katru gadu līdz 1. maijam.

(21)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz rajveidīgajām zivīm, kas ICES 2.a un 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā nozvejotas ar jebkāda tipa zvejas rīkiem. Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt un iesniedza jaunu zinātnisku informāciju. ZZTEK ir secinājusi (17), ka pieliktas ievērojamas pūles, lai novērstu datu nepietiekamību un sasniegtu ceļveža mērķus. Tāpēc šo atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot. Tomēr datu vākšana ir jāuzlabo. Dalībvalstīm, kas ir tieši ieinteresētas attiecīgo zvejniecību pārvaldībā, katru gadu līdz 1. maijam būtu jāiesniedz papildu zinātniskā informācija, jo īpaši par dzegužraju, kuras izdzīvotības rādītājs izrādījies zemāks. Komisija atzīmē, ka pēc ZZTEK pieprasījuma dalībvalstis kopīgajā ieteikumā ir apņēmušās ziņot par apstiprināto ceļvedi un attiecīgi arī par dzegužraju.

(22)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1395/2014 (18) pēc labvēlīga ZZTEK izvērtējuma (19) ar konkrētiem nosacījumiem tika iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz makreli un siļķi, kas nozvejota ar riņķvadiem. Pētījumos konstatēts, ka izdzīvotības rādītāji ir atkarīgi no tā, cik ilgu laiku zivis pavada saspiestībā zvejas rīkā, un no zivju blīvuma zvejas rīkā – abi minētie parametri šajā zvejniecībā parasti nav lieli. Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt. Tā kā apstākļi nav mainījušies, minēto atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot. Atjaunināti dati par šo zvejniecību dalībvalstīm, kuras ir tiešā veidā ieinteresētas tās pārvaldībā, būtu jāiesniedz ne vēlāk kā 2022. gada 1. maijā.

(23)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 tika iekļauti de minimis atbrīvojumi attiecībā uz:

(24)

Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt. Iepriekšējos gados ZZTEK ir izskatījusi minētos pierādījumus un secinājusi (20) (21) (22), ka dalībvalstu iesniegtie dokumenti satur pamatotus argumentus, kas apliecina, ka lielāku selektivitāti panākt ir grūti vai tās palielināšana rada nesamērīgas nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas. Tā kā apstākļi nav mainījušies, ir lietderīgi uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunkta pamata de minimis atbrīvojumu piemērošanu turpināt, ievērojot jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un vajadzīgās izmaiņas.

(25)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 tika iekļauts de minimis atbrīvojums attiecībā uz merlangu un mencu, kas ICES 4.c rajonā nozvejota ar grunts traļiem. Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt. Minēto atbrīvojumu ZZTEK ir izskatījusi (23) iepriekšējos gados, un atbrīvojums tika piešķirts, par pamatojumu norādot to, ka selektivitāti ir grūti uzlabot. Tomēr, ņemot vērā mencas pašreizējo stāvokli (24), ZZTEK savā ziņojumā 20-04 norādīja, ka dalībvalstīm būtu jāveic nevēlamu nozveju mazināšanas pasākumi. Tāpēc atbrīvojums būtu jāpiešķir uz vienu gadu un šajā zvejniecībā ieinteresētajām dalībvalstīm ne vēlāk kā 2021. gada 1. maijā būtu ZZTEK uz novērtēšanu jāiesniedz papildu informācija par nozvejas sastāvu.

(26)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 tika iekļauts de minimis atbrīvojums attiecībā uz MSRI nesasniegušu merlangu un mencu, kas ICES 4.a un 4.b rajonā nozvejota ar grunts traļiem vai zvejas vadiem. Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt un iesniedza jaunus pierādījumus. ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu iesniegtos pierādījumus un atzīmē, ka patlaban notiek jauns pētījums, tomēr sniegtie pierādījumi vēl ir uzlabojami. Ņemot vērā mencas pašreizējo stāvokli (25), ZZTEK savā ziņojumā 20-04 norādīja, ka dalībvalstīm būtu jāveic nevēlamu nozveju mazināšanas pasākumi. Tāpēc atbrīvojums būtu jāpiešķir uz diviem gadiem un tikai par merlangu un samazinātā procentuālā apjomā.

(27)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 tika iekļauts de minimis atbrīvojums attiecībā uz minimālo saglabāšanas references izmēru nesasniegušu merlangu, kuru ICES 4. apakšapgabalā nozvejojuši kuģi, kas izmanto rāmja traļus, kuru linuma acs izmērs ir 80–119 mm. Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt un iesniedza jaunus pierādījumus. ZZTEK atzīmēja (26), ka ir pierādījumi par izmaksu pieaugumu. Dalībvalstis norādīja uz iespējamu t. s. kritisko sugu risku šajā zvejniecībā, kā arī uz patlaban notiekošajiem pētījumiem par selektivitātes pasākumu izmantošanu; tajos būtu jāiegūst noderīga informācija par šo atbrīvojumu. Tomēr ZZTEK norādīja, ka sniegtā informācija ir nepilnīga un attiecas tikai uz Nīderlandes floti. Tāpēc atbrīvojums būtu jāpiešķir uz vienu gadu. Līdz 2021. gada 1. maijam dalībvalstīm būtu jāiesniedz papildu pierādījumi par izmaksu nesamērīgumu un selektivitātes uzlabojumiem.

(28)

Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1395/2014 tika iekļauts de minimis atbrīvojums attiecībā uz makreli, stavridām, siļķi un merlangu, ko ICES 4.b un 4.c rajonā uz dienvidiem no 54 grādu ziemeļu platuma nozvejojuši traleri, kuru lielākais garums nepārsniedz 25 metrus un kuri izmanto pelaģisko trali. Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt un iesniedza jaunus pierādījumus. ZZTEK ir secinājusi (27), ka, ņemot vērā šīs zvejniecības specifiku, ir pamatoti pieņemt, ka vēl vairāk uzlabot selektivitāti būtu grūti un ka nozveju šķirošanas izmaksas būtu augstas. Tomēr ZZTEK atzīmēja, ka ir maz jaunas informācijas un dalībvalstīm būtu jāiesniedz de minimis atbrīvojumu pamatojoši kvantitatīvi papildu pierādījumi. Tāpēc atbrīvojums būtu jāpiešķir uz diviem gadiem. Dalībvalstīm ne vēlāk kā 2022. gada 1. maijā būtu ZZTEK uz novērtēšanu jāiesniedz papildu informācija.

(29)

Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238 tika iekļauts de minimis atbrīvojums attiecībā uz kombinēto brētliņas, tūbīšu, Esmarka mencas un putasu daudzumu, kas demersālajās zvejniecībās ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā nozvejots ar traļiem. Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt un iesniedza jaunus pierādījumus. ZZTEK ir secinājusi (28), ka, ņemot vērā šīs zvejniecības specifiku, ir pamatoti pieņemt, ka vēl vairāk uzlabot selektivitāti būtu grūti un ka nozveju šķirošanas izmaksas būtu augstas. Tomēr ZZTEK atzīmēja, ka vajadzīgi atbrīvojumu pamatojoši kvantitatīvi papildu dati. Tāpēc atbrīvojums būtu jāpiešķir uz diviem gadiem. Atjaunināti zinātniskie dati un atbilstoša pamatojošā informācija dalībvalstīm būtu jāiesniedz līdz 2022. gada 1. maijam.

(30)

Ar Deleģēto regulu (ES) 2019/2238 tika piešķirts de minimis atbrīvojums attiecībā uz jūraslīdaku, kas ICES 4. apakšapgabalā nozvejota ar āķu jedām. Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt un iesniedza jaunus pierādījumus. ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu sniegto informāciju un secinājusi (29): kaut arī šī informācija ir nepilnīga, argumenti par grūtībām uzlabot selektivitāti ir ticami. Tāpēc atbrīvojums būtu jāpiešķir uz diviem gadiem. Šo atbrīvojumu pamatojošā papildu informācija dalībvalstīm būtu jāiesniedz līdz 2022. gada 1. maijam.

(31)

Ar Deleģēto regulu (ES) 2019/2238 tika piešķirts de minimis atbrīvojums attiecībā uz makreli un stavridām, kas ICES 4. apakšapgabalā nozvejotas ar grunts traļiem, kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm. Dalībvalstis lūdza šā atbrīvojuma piemērošanu turpināt un iesniedza jaunus pierādījumus. ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu iesniegtos pierādījumus un secinājusi (30), ka pierādījumi par izmaksu pieaugumu, ko rada nevēlamu nozveju manipulēšana un uzglabāšana, ir, taču sniegtā informācija aptver tikai dažus apgabalus un flotes. Tāpēc atbrīvojums būtu jāpiešķir uz diviem gadiem un jāpiemēro tikai minētajiem apgabaliem un flotēm. Šo atbrīvojumu pamatojošā papildu informācija dalībvalstīm būtu jāiesniedz līdz 2022. gada 1. maijam.

(32)

Kopīgajā ieteikumā ir iekļauts jauns de minimis atbrīvojums attiecībā uz putasu, kas iegūts rūpnieciskajā zvejā ar pelaģiskajiem traleriem. ZZTEK ir analizējusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus un secinājusi (31), ka informācija, uz kuru balstīti argumenti par selektivitātes uzlabošanas grūtībām un nevēlamo nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu, ir nepilnīga. Tomēr ZZTEK norādīja, ka uzlabot selektivitāti vēl vairāk būtu grūti, jo to neļauj konkrētā aizmugures tralēšanas apstrādes kuģa tehnisko un sanitāro aspektu specifika. Atbrīvojums būtu jāpiešķir uz diviem gadiem, to saskaņojot ar citiem jūras baseiniem un dodot dalībvalstīm pietiekami daudz laika precizēt ZZTEK konstatētās datu neatbilstības. Papildu informācija dalībvalstīm būtu jāiesniedz līdz 2022. gada 1. maijam.

(33)

Lai kopējās pieļaujamās nozvejas noteikšanas vajadzībām nodrošinātu ticamas izmetumu apjoma aplēses, gadījumos, kad de minimis atbrīvojums ir balstīts uz ekstrapolāciju, jo datu ir maz un informācija par floti nepilnīga, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek sniegti pareizi un verificējami dati par visu floti, uz kuru attiecas minētais atbrīvojums.

(34)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu, 15. panta 5. punkta c) apakšpunktu un 18. panta 3. punktu un ar Regulu (ES) 2018/973, jo īpaši ar tās 11. pantu, un tāpēc tos var iekļaut šajā regulā.

(35)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/973 16. panta 2. punktu pilnvaras pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz izkraušanas pienākumu Komisijai ir piešķirtas uz piecu gadu periodu no 2018. gada 5. augusta. Tāpēc izdzīvotības un de minimis atbrīvojumu ietekme uz izkraušanas pienākumu būtu jāizvērtē.

(36)

Deleģētā regula (ES) 2019/2238 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu. Tomēr Deleģētās regulas (ES) 2019/2238 11. un 12. pants nosaka tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai palielinātu zvejas rīku selektivitāti un samazinātu nevēlamas nozvejas Skagerakā, un atļauj izmantot selektivitātes ierīci SepNep. Minētos tehniskos pasākumus būtu jāturpina piemērot līdz 2021. gada beigām, kā sākotnēji paredzēts Deleģētajā regulā (ES) 2019/2238, vai līdz dienai, kad tos nosaka ar jaunu deleģēto aktu, kas jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241 (32).

(37)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra,

1)

“selektīvais linumrežģis Netgrid” ir selektivitātes ierīce, kuru veido no četrām linuma plātnēm izgatavots segments, kas ir ievietots no divām linuma plātnēm izgatavotā tralī un aprīkots ar slīpi savērstu rombveida linuma acu plātni, kurā linuma acs izmērs ir vismaz 200 mm un kura ved uz izejas atvērumu traļa augšpusē;

2)

“flāmu plātne” ir pēdējais rāmja traļa linuma konusveida segments:

3)

“bentiskā izvadplātne” ir lielāka izmēra acu vai kvadrātveida acu linuma plātne, kas ievietota traļa – parasti rāmja traļa – apakšējā plātnē, lai atbrīvotos no bentiskā materiāla un jūras gultnes drazām, pirms tās nonāk āmī;

4)

“SepNep” ir tralis ar traļa durvīm, kurš:

1)

parastās jūrasmēles zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā (ICES 2.a un 3.a rajons un ICES 4. apakšapgabals) izmanto vairāksienu tīklus un žaunu tīklus (GN, GNS, GND, GNC, GTN, GTR, GEN, GNF), –

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas vai lielākas parastās jūrasmēles daudzumu, kas nepārsniedz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas;

2)

parastās jūrasmēles zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā izmanto rāmja trali (TBB), kura linuma acs izmērs ir 80–119 mm un kurš ir aprīkots ar flāmu plātni, –

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas parastās jūrasmēles daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas;

3)

Norvēģijas omāra zvejniecībā, kurā darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un kuri ir aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp stieņiem nepārsniedz 35 mm, –

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas, saidas un heka (kombinēto) daudzumu, kas nepārsniedz 4 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga un ziemeļu garneles, mencas, saidas un heka gada kopējās nozvejas;

4)

ziemeļu garneles zvejniecībā, kurā darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā izmanto grunts traļus (OTB, OTT), kuru linuma acs izmērs ir 35 mm vai lielāks un kuri ir aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp stieņiem nepārsniedz 19 mm, un ar neaizsprostotu zivju izeju, –

par minimālo saglabāšanas references izmēru (ja noteikts) mazākas parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas, jūras zeltplekstes, saidas, siļķes, Esmarka mencas, Ziemeļatlantijas argentīnas un putasu (kombinēto) daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas, saidas, jūras zeltplekstes, ziemeļu garneles, heka, Esmarka mencas, Ziemeļatlantijas argentīnas, siļķes un putasu gada kopējās nozvejas;

5)

zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, TBN, PTB), kuru linuma acs izmērs ir 90–119 mm un kuri ir aprīkoti ar Seltra tipa plātni, kam augšējā plātnē (kvadrātveida) linuma acs izmērs ir 140 mm, (rombveida) linuma acs izmērs ir 270 mm vai (kvadrātveida) linuma acs izmērs ir 300 mm, vai grunts traļus (OTB, OTT, TBN, PTB), kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, –

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāka merlanga daudzumu, kas nepārsniedz 2 % no Norvēģijas omāra, mencas, pikšas, merlanga, saidas, parastās jūrasmēles, jūras zeltplekstes un heka gada kopējās nozvejas;

6)

Norvēģijas omāra zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā izmanto grunts traļus, kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm un kuri aprīkoti ar SepNep, –

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas jūras zeltplekstes daudzumu, kas nepārsniedz 3 % no saidas, jūras zeltplekstes, pikšas, merlanga, mencas, ziemeļu garneles, parastās jūrasmēles un Norvēģijas omāra gada kopējās nozvejas;

(7)

brūnās garneles zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4.b un 4.c rajonā izmanto rāmja traļus, –

visu to sugu daudzumu, kurām noteikti nozvejas limiti; minētais daudzums 2021. un 2022. gadā nepārsniedz 6 % un 2023. gadā 5 % no minētajās zvejniecībās gūtās visu to sugu gada kopējās nozvejas, kurām noteikti nozvejas limiti;

(8)

demersālajās zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā ar grunts traļiem (OTB, OTT, PTB), kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, zvejo jūraslīdaku, –

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas jūraslīdakas daudzumu, kas nepārsniedz 3 % no jūraslīdakas gada kopējās nozvejas, kas gūta minētajā zvejniecībā;

(9)

jauktu sugu demersālajās zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4.c rajonā izmanto grunts traļus vai zvejas vadus (OTB, OTT, SDN, SSC), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm (TR2), –

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāka merlanga un mencas (kombinēto) daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no merlanga un mencas gada kopējās nozvejas; maksimālais mencas daudzums, kādu drīkst izmest, nepārsniedz 2 % no minētās gada kopējās nozvejas;

šajā punktā noteikto de minimis atbrīvojumu piemēro provizoriski līdz 2021. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas šīs zvejniecības pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 2021. gada 1. maijā iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato šo atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju līdz 2021. gada 31. jūlijam novērtē ZZTEK;

(10)

jauktu sugu demersālajās zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4.a un 4.b rajonā izmanto grunts traļus vai zvejas vadus (OTB, OTT, SDN, SSC), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm (TR2), –

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāka merlanga daudzumu, kas nepārsniedz 4 % no merlanga gada kopējās nozvejas;

šajā punktā noteikto de minimis atbrīvojumu piemēro provizoriski līdz 2022. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas šīs zvejniecības pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 2022. gada 1. maijā iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato šo atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju līdz 2022. gada 31. jūlijam novērtē ZZTEK;

(11)

jauktu sugu demersālajās zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā izmanto rāmja traļus, kuru linuma acs izmērs ir 80–119 mm, –

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāka merlanga daudzumu, kas nepārsniedz 2 % no jūras zeltplekstes un jūrasmēles gada kopējās nozvejas;

šajā punktā noteikto de minimis atbrīvojumu piemēro provizoriski līdz 2021. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas šīs zvejniecības pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 2021. gada 1. maijā iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato šo atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju līdz 2021. gada 31. jūlijam novērtē ZZTEK;

(12)

pelaģiskajās zvejniecībās, kurās darbojas pelaģiskie traleri, kuru lielākais garums nepārsniedz 25 metrus un kuri izmanto pelaģiskos traļus (OTM/PTM) un ICES 4.b un 4.c rajonā uz dienvidiem no 54 grādu ziemeļu platuma kā mērķsugas zvejo makreli, stavridas un siļķi, –

kombinēto makreles, stavridu, siļķes un merlanga daudzumu, kas nepārsniedz 1 % no makreles, stavridu, siļķes un merlanga gada kopējās nozvejas;

šajā punktā noteikto de minimis atbrīvojumu piemēro provizoriski līdz 2022. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas šīs zvejniecības pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 2022. gada 1. maijā iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato šo atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju līdz 2022. gada 31. jūlijam novērtē ZZTEK;

(13)

jauktu sugu demersālajā zvejniecībā, kurā izmanto traļus (OTB, OTM, OTT, PTB, PTM, SDN, SPR, SSC, TB, TBN), kam linuma acs izmērs ir lielāks par 80 mm, un kura darbojas ICES 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā, un ziemeļu garneles zvejniecībā, kurā izmanto zvejas rīkus ar šķirotājrežģi, kam maksimālais attālums starp stieņiem nepārsniedz 19 mm, vai līdzvērtīgu selektivitātes ierīci un zivju paturēšanas ierīci, kam linuma acs izmērs ir lielāks par 35 mm, ja to izmanto ICES 3.a rajonā, un lielāks par 32 mm, ja to izmanto ICES 4. apakšapgabalā, –

kombinēto brētliņas, tūbīšu, Esmarka mencas un putasu daudzumu, kas nepārsniedz 1 % no gada kopējās nozvejas, kas gūta jauktu sugu demersālajā zvejniecībā un ziemeļu garneles zvejniecībā;

šajā punktā noteikto de minimis atbrīvojumu piemēro provizoriski līdz 2022. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas šīs zvejniecības pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 2022. gada 1. maijā iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato šo atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju līdz 2022. gada 31. jūlijam novērtē ZZTEK;

(14)

heka demersālajā zvejniecībā, kurā darbojas kuģi, kas ICES 4. apakšapgabalā izmanto āķu jedas (LLS), –

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas jūraslīdakas (Molva molva) daudzumu, kas nepārsniedz 3 % no jūraslīdakas gada kopējās nozvejas, kura gūta minētajā demersālajā zvejniecībā;

šajā punktā noteikto de minimis atbrīvojumu piemēro provizoriski līdz 2022. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas šīs zvejniecības pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 2022. gada 1. maijā iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato šo atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju līdz 2022. gada 31. jūlijam novērtē ZZTEK;

(15)

jauktu sugu demersālajā zvejniecībā, kurā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, PTB), kam linuma acs izmērs ir 80–99 mm (TR2), un kura darbojas ICES 4.b un 4.c rajonā, –

stavridu (Trachurus spp.) daudzumu, kas nepārsniedz 6 % no stavridu gada kopējās nozvejas, kas gūta minētajā zvejniecībā;

šajā punktā noteikto de minimis atbrīvojumu piemēro provizoriski līdz 2022. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas šīs zvejniecības pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 2022. gada 1. maijā iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato šo atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju līdz 2022. gada 31. jūlijam novērtē ZZTEK;

(16)

jauktu sugu demersālajā zvejniecībā, kurā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, PTB), kam linuma acs izmērs ir 80–99 mm (TR2), un kura darbojas ICES 4.b un 4.c rajonā, –

makreles (Scomber scombrus) daudzumu, kas nepārsniedz 6 % no makreles gada kopējās nozvejas, kas gūta minētajā zvejniecībā;

šajā punktā noteikto de minimis atbrīvojumu piemēro provizoriski līdz 2022. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas šīs zvejniecības pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 2022. gada 1. maijā iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato šo atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju līdz 2022. gada 31. jūlijam novērtē ZZTEK;

(17)

rūpnieciskajā zvejniecībā, kurā darbojas pelaģiskie traleri, kas ICES 4. apakšapgabalā kā mērķsugu zvejo putasu, kuru uz kuģa apstrādā, lai iegūtu surimi pamatsastāvdaļu, –

putasu (Micromesistius poutassou) daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no putasu gada kopējās nozvejas;

šajā punktā noteikto de minimis atbrīvojumu piemēro provizoriski līdz 2022. gada 31. decembrim. Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas šīs zvejniecības pārvaldībā, pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 2022. gada 1. maijā iesniedz papildu zinātnisko informāciju, kura pamato šo atbrīvojumu. Iesniegto zinātnisko informāciju līdz 2022. gada 31. jūlijam novērtē ZZTEK.