(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (4) Savienībā ir izveidota siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ar mērķi veicināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas izmaksu efektīvu un ekonomiski izdevīgu samazināšanu. Aviācijas darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) tika iekļautas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/101/EK (5). Eiropas Savienības kompetencē ir paplašināt ES ETS, to attiecinot uz visiem lidojumiem uz lidlaukiem dalībvalstīs vai no tiem.

(2)

Vides aizsardzība ir viens no vissvarīgākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Savienība un pārējā pasaule. Parīzes nolīgums (6), kas pieņemts 2015. gada 12. decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”), stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Parīzes nolīguma puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Minētā apņemšanās tika pastiprināta, 2021. gada 13. novembrī saskaņā ar UNFCCC pieņemot Glāzgovas klimata paktu, kurā UNFCCC Pušu konference, kas ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, atzīst, ka, saglabājot pasaules vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa, ievērojami samazinātos klimata pārmaiņu riski un ietekme, un minētās puses apņēmās līdz 2022. gada beigām nospraust vēl stingrākus mērķrādītājus 2030. gadam, lai šajā kritiskajā desmitgadē paātrinātu klimatrīcību un pietuvinātos nospraustajam 1,5 °C mērķrādītājam. Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, visām ekonomikas nozarēm, tostarp starptautiskajai aviācijai, būtu jāpalīdz panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanās.

(3)

Aviācija rada 2 līdz 3 % no globālajām CO2 emisijām, un aviācijas kopējā ietekme uz klimatu ir vismaz divas reizes lielāka nekā tās CO2 emisiju ietekme viena pati. Aviācija ir otrs lielākais transporta ietekmes uz klimatu avots pēc autotransporta. Eirokontrole 2022. gadā prognozēja, ka Eiropas aviācijas intensitāte pieaugs un 2050. gadā būs par 44 % lielāka salīdzinājumā ar 2019. gadu. Nepieciešamība rīkoties, lai samazinātu CO2 emisijas, kļūst arvien aktuālāka, kā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome norādījusi savos jaunākajos ziņojumos, proti, 2021. gada 7. augusta ziņojumā “Climate change 2021: The Physical Science Basis” (“Klimata pārmaiņas 2021. gadā: fizikālo zinātņu pamatojums”), 2022. gada 28. februāra ziņojumā “Climate Change 2022: Impacts, Adaptation and Vulnerability” (“Klimata pārmaiņas 2022. gadā: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība”) un 2022. gada 4. aprīļa ziņojumā “Climate Change 2022: Mitigation of Climate Change” (“Klimata pārmaiņas 2022. gadā: klimata pārmaiņu mazināšana”). Minētais 2022. gada 4. aprīļa ziņojums starptautisko aviāciju nosaka kā nozari, kurā nozaru nolīgumos ir pieņemti klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi, kuri ir tālu no tā, kas būtu vajadzīgs, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķi attiecībā uz temperatūru. Tāpēc Savienībai būtu steidzami jārīkojas, strādājot vēl intensīvāk un kļūstot par starptautisku līderi cīņā pret klimata pārmaiņām.

(4)

Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padome savā 214. sesijas desmitajā sanāksmē 2018. gada 27. jūnijā pieņēma 1944. gada 7. decembrī parakstītās Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”) 16. pielikuma IV sējuma pirmo izdevumu – Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA), ar ko izveido CORSIA Starptautisko standartu un ieteicamās prakses vides aizsardzības jomā (CORSIA SARPs). Savienība un tās dalībvalstis īsteno CORSIA jau no izmēģinājuma posma sākuma 2021.–2023. gadā saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2020/954 (7).

(5)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/2027 (8) dalībvalstis ziņoja ICAO sekretariātam par atšķirībām starp CORSIA un ES ETS. Mērķis bija saglabāt Savienības acquis un politikas turpmākās prerogatīvas, kā arī Savienības līmeņa klimatiskās ieceres un Eiropas Parlamenta un Padomes ekskluzīvo lomu lemšanā par Savienības tiesību aktu saturu. Pēc šīs Direktīvas pieņemšanas ICAO sekretariātam iesniegtais paziņojums par atšķirībām starp CORSIA un ES ETS būtu jāatjaunina ar otru paziņojumu par atšķirībām, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, lai atspoguļotu direktīvā 2003/87/EK izdarītās izmaiņas.

(6)

Ar klimatu un vidi saistītu problēmu risināšana un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana ir Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojuma “Eiropas zaļais kurss (“Eiropas zaļais kurss”) stūrakmens.

(7)

Atjauninātajā nacionāli noteiktajā devumā, ko Savienība un tās dalībvalstis iesniedza UNFCCC sekretariātam 2020. gada 17. decembrī, Savienība apņēmās līdz 2030. gadam visas tautsaimniecības mērogā panākt neto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājumu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Aviācijas nozarei būtu jāsniedz ieguldījums attiecībā uz minētajiem emisiju samazināšanas centieniem.

(8)

Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (9), Savienība ir nostiprinājusi tiesību aktos mērķi, vēlākais, līdz 2050. gadam emisijas samazināt līdz neto nulles līmenim un mērķi pēc tam panākt negatīvu emisiju bilanci. Minētā regula arī nosaka saistošu Savienības vidēja termiņa klimata mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt vismaz 55 % siltumnīcas efektu izraisošo gāzu neto emisiju (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) samazinājumu Savienībā salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(9)

Ar šo Direktīvu ieviestie grozījumi ir svarīgi, nodrošinot ES ETS integritāti un efektīvi vadot ES ETS darbību, lai tā kā rīcībpolitikas instruments palīdzētu sasniegt Savienības mērķus līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu neto emisijas vismaz par 55 % un, vēlākais, līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai, kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvas emisijas, kā noteikts Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā. Tādējādi minēto grozījumu mērķis ir arī panākt, ka Parīzes nolīgumā paredzētais Savienības devums tiek izpildīts arī attiecībā uz aviāciju. Tāpēc kopējais aviācijai atvēlētais kvotu daudzums būtu jākonsolidē un uz to vajadzētu attiecināt lineāro samazinājuma koeficientu, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK 9. pantā.

(10)

Papildus CO2 aviācija ietekmē klimatu ar emisijām, kas nav CO2 emisijas, piemēram, ar slāpekļa oksīdu (NOx), kvēpu daļiņu, oksidēto sēra savienojumu un ūdens tvaika emisijām, kā arī ar šādu emisiju izraisītiem atmosfēras procesiem, piemēram, ozona un kondensācijas taku veidošanos. Šādu emisiju, kas nav CO2 emisijas, ietekme uz klimatu ir atkarīga no izmantotās degvielas un dzinēja veida, no vietas, kurā emisijas rodas, jo īpaši no gaisakuģa kreisēšanas augstuma un platuma un garuma koordinātām, kā arī no emisiju rašanās laika un tā brīža meteoroloģiskajiem apstākļiem. Pamatojoties uz Komisijas 2006. gada ietekmes novērtējumu par aviācijas iekļaušanu ES ETS, Direktīvā 2008/101/EK ir atzīts, ka pasaules klimatu ietekmē arī aviācijas emisijas, kas nav CO2 emisijas. Direktīvas 2003/87/EK, kā tā grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/410 (10), 30. panta 4. punktā bija noteikts, ka Komisijai līdz 2020. gada 1. janvārim jāiesniedz atjaunināta analīze par aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar CO2 emisijām, un attiecīgā gadījumā jāpievieno priekšlikums par to, kā vislabāk novērst šo ietekmi. Lai izpildītu minēto prasību, Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) veica atjauninātu analīzi par aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar CO2 emisijām, uz klimata pārmaiņām, un 2020. gada 23. novembrī publicēja savu pētījumu. Minētā pētījuma konstatējumi apstiprināja iepriekš aplēsto, proti, ka ar CO2 emisijām nesaistītu aviācijas darbību radītās sekas kopumā klimatu ietekmē vismaz tikpat lielā mērā, cik to ietekmē CO2 emisijas vienas pašas.

(11)

No EASA2020. gada 23. novembra pētījuma konstatējumiem izriet, ka aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, saskaņā ar piesardzības principu vairs nevar ignorēt. Ir vajadzīgi Savienības regulatīvi pasākumi, lai panāktu emisiju samazināšanu saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Tāpēc Komisijai attiecībā uz aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, būtu jāizveido monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēma. Komisijai, pamatojoties uz minētās sistēmas darbības rezultātiem, līdz 2028. gada 1. janvārim būtu jāiesniedz ziņojums un – attiecīgā gadījumā un pamatojoties uz ietekmes novērtējumu – leģislatīvā akta priekšlikums, kurā ietverti mazināšanas pasākumi attiecībā uz aviācijas ietekmi, kas nav CO2 ietekme, paplašinot ES ETS darbības jomu, lai aptvertu šādu ietekmi.

(12)

Šo vērienīgāko klimatisko ieceru realizēšana prasīs pēc iespējas vairāk resursu koncentrēt klimatiskās pārkārtošanās procesam, kam vajadzētu būt arī taisnīgas pārkārtošanās procesam. Tāpēc visi izsoļu ieņēmumi, kas nav ieskaitāmi Savienības budžetā, būtu jāatvēl ar klimatu saistītām vajadzībām.

(13)

Kopējais aviācijai pieejamais kvotu daudzums būtu jākonsolidē tiem lidojumiem paredzēto kvotu sadales līmenī, par kuriem saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK kvotas ir jānodod. 2024. gadā sadalāmo kvotu apjoms būtu jābalsta uz kopējo aktīvajiem gaisakuģu operatoriem 2023. gadā piešķirto apjomu, kas samazināts, piemērojot lineāro samazinājuma koeficientu, kā noteikts minētajā direktīvā. Sadales līmenis būtu jāpaaugstina, lai ņemtu vērā maršrutus, ko ES ETS neaptvēra 2023. gadā, bet aptvers no 2024. gada.

(14)

Sākot ar nākamo gadu pēc šīs Direktīvas spēkā stāšanās, aviācijas nozarē pamatprincipam vajadzētu būt tādam, ka aizvien lielāku kvotu daļu sadala izsoles ceļā, ņemot vērā nozares iespējas novirzīt CO2 izmaksu pieaugumu. 2024. un 2025. gadā būtu pakāpeniski jāizbeidz bezmaksas kvotu piešķiršana un no 2026. gada būtu pilnībā jāpāriet uz kvotu izsoli.

(15)

Direktīvai 2003/87/EK būtu jāpalīdz stimulēt komerciālā gaisa transporta dekarbonizāciju. Atteikšanās no fosilo degvielu izmantošanas būtu nozīmīgs solis šādas dekarbonizācijas panākšanā. Tomēr, ņemot vērā augsto konkurences līmeni starp gaisakuģu operatoriem, Savienības ilgtspējīgu aviācijas degvielu tirgus attīstību un būtisko cenu atšķirību starp fosilajām petrolejas un ilgtspējīgām aviācijas degvielām, minētā pāreja būtu jāatbalsta, stimulējot pāreju veikt agrāk. Tāpēc laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim būtu jārezervē 20 miljoni kvotu, lai tās piešķirtu atsevišķiem gaisakuģu operatoriem ar mērķi segt daļu no atlikušās cenu starpības starp fosilo petroleju un atbalsttiesīgajām aviācijas degvielām. Minētās kvotas būtu jāņem no visu aviācijai pieejamo kvotu kopuma, un tās būtu jāpiešķir nediskriminējoši un tikai lidojumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2003/87/EK kvotu nodošanas pienākums. Pēc minētās rezerves izvērtēšanas Komisija varētu nolemt iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu par skaitā un laikā ierobežota kvotu daudzuma piešķiršanu. Šādai piešķiršanai vajadzētu turpināties tikai līdz 2034. gada 31. decembrim.

(16)

Virsskaņas komerclidojumi vairs nav pieejami, inter alia to radītā neproporcionāli lielā kaitējuma videi dēļ. Tomēr ir redzams, ka norit pētījumi ar mērķi pie virsskaņas aviācijas atkal atgriezties. Pozitīvā korelācija starp lidošanas ātrumu un degvielas degšanas radīto emisiju līmeni pamato atšķirīgo attieksmi pret zemskaņas lidojumiem un virsskaņas lidojumiem. Tāpēc ir lietderīgi no šajā direktīvā paredzētā atbalsta nefosilajām degvielām izslēgt nākotnē iespējamos virsskaņas lidojumus.

(17)

Tāpat Direktīva 2003/87/EK būtu jāgroza arī attiecībā uz akceptējamām atbilstības vienībām, lai ņemtu vērā CORSIA emisijas vienību atbilstības kritērijus, kas ir būtisks CORSIA elements un ko ICAO padome pieņēma savā 216. sesijā 2019. gada martā. Savienībā iedibinātiem gaisakuģu operatoriem vajadzētu būt iespējai atbilstības CORSIA nokārtošanai izmantot atbilstības vienības attiecībā uz lidojumiem uz vai no, vai starp tādām trešām valstīm, kuras tiek uzskatītas par CORSIA dalībniecēm. Lai nodrošinātu, ka Savienībā CORSIA tiek īstenota tā, ka tas nāk par labu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai un motivē pēc iespējas plašāku iesaistīšanos CORSIA, atbilstības vienību izcelsmei vajadzētu būt valstīs, kas ir Parīzes nolīguma puses un CORSIA dalībnieces, un būtu jāizvairās no dubultas uzskaites.

(18)

Lai nodrošinātu, ka vienību izmantošanai tiek piemēroti vienveidīgi nosacījumi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt sarakstu ar vienībām, kas pamatojas uz tām, kuras ICAO padome ir atzinusi par tādām, ko var izmantot, lai nodrošinātu atbilstību CORSIA, un kuras atbilst šajā direktīvā noteiktajiem kritērijiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(19)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz to, lai būtu ieviesta nepieciešamā kārtība, kā iesaistītās puses veic atzīšanu, kā tiek laikus koriģēti ziņojumi par pušu nacionāli noteikto devumu aptvertajām antropogēnajām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājsistēmās un kā nepieļaut dubultu uzskaiti un globālo emisiju neto pieaugumu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai noteikt detalizētas prasības attiecībā uz šādu kārtību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(20)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz to, kā aprēķināt CORSIA izlīdzināšanas prasības Savienībā iedibinātiem gaisakuģu operatoriem, būtu jāpiešķir atbilstīgas īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(21)

Tā kā par CORSIA īstenošanu un piemērošanu ārpus Savienības iedibinātiem gaisakuģu operatoriem ir atbildīga vienīgi minēto gaisakuģu operatoru piederības valsts, ārpus Savienības iedibinātiem gaisakuģu operatoriem nebūtu jāpieprasa dzēst vienības, lai nodrošinātu atbilstību CORSIA saskaņā ar šo direktīvu.

(22)

Tā kā par CORSIA īstenošanu un izpildes panākšanu ārpus Savienības iedibinātiem gaisakuģu operatoriem ir atbildīga vienīgi minēto gaisakuģu operatoru piederības valsts, ja ārpus Savienības iedibinātam gaisakuģa operatoram ir ievērojamas emisijas lidojumos Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) robežās vai lidojumos no EEZ lidlauka uz lidlauku Šveicē vai Apvienotajā Karalistē, tad valsts, kurā gaisakuģa operators ir iedibināts, var paziņot arī par atšķirībām CORSIA piemērošanā attiecībā uz lidojumiem Eiropas iekšienē. Direktīvu 2003/87/EK būtu jāturpina pārskatīt, ņemot vērā notikumu attīstību minētajā sakarā.

(23)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi maršrutos, lidojumi uz un no valstīm, kuras Savienības tiesību aktu vajadzībām neīsteno CORSIA, izņemot lidojumus, kas nav lidojumi no EEZ lidlauka uz citu EEZ, Šveices vai Apvienotās Karalistes lidlauku, būtu jāatbrīvo no pienākumiem nodot kvotas vai dzēst vienības. Lai sekmētu CORSIA pilnvērtīgu piemērošanu, kas sākas 2027. gadā, šis atbrīvojums būtu jāpiemēro tikai emisijām, kas radušās līdz 2026. gada 31. decembrim, attiecībā uz kvotu nodošanu.

(24)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. pantā ir noteikts, ka Savienības politika vides jomā palīdz starptautiskā līmenī veicināt pasākumus cīņai pret klimata pārmaiņām un ka Savienībai un dalībvalstīm atbilstīgi savai kompetencei ir jāsadarbojas ar trešām valstīm un kompetentajām starptautiskajām organizācijām. Minētie mērķi attiecas arī uz ICAO un uz CORSIA turpmāko attīstību.

(25)

Datu pārredzamība un publiska piekļuve informācijai ir būtiska, lai uzlabotu pārskatatbildību un izpildāmību. Tādēļ Komisijai būtu lietotājdraudzīgā veidā jāpublicē dati par gaisakuģu operatoru emisijām un to izlīdzināšanu. Šāda publicēšana palīdzētu novērtēt CORSIA ietekmi uz CO2 emisiju samazināšanu pasaulē un tās lomu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā.

(26)

Lidojumi uz un no valstīm, kuras ANO definējusi kā vismazāk attīstītās valstis un mazās salu jaunattīstības valstis un kuras Savienības tiesību aktu vajadzībām neīsteno CORSIA, izņemot valstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar vai lielāks par Savienības vidējo rādītāju, būtu atbrīvojami no pienākumiem nodot kvotas vai dzēst vienības. Minēto atbrīvojumu vajadzētu piemērot uz nenoteiktu laiku.

(27)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus, ar kādiem gaisakuģu operatori tiek atbrīvoti no šajā direktīvā noteiktajām izlīdzināšanas prasībām attiecībā uz emisijām, kas rodas lidojumos uz un no valstīm, kuras ar saviem valsts tiesību aktiem CORSIA piemēro mazāk stingri vai kuras CORSIA noteikumus nepiemēro visiem gaisakuģu operatoriem vienādi, ievērojot šo direktīvu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai Savienībā iedibinātus gaisakuģu operatorus atbrīvot no izlīdzināšanas prasībām attiecībā uz lidojumu emisijām, ja pastāv nozīmīgi konkurences izkropļojums, kas kaitē Savienībā iedibinātiem gaisakuģu operatoriem, trešajām valstīm CORSIA īstenojot vai piemērojot mazāk stingri. Konkurences izkropļojumu var izraisīt mazāk stingra pieeja attiecībā uz atbilstīgām vienībām vai dubultās uzskaites noteikumiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(28)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus, ar kādiem iedibina vienlīdzīgus konkurences apstākļus maršrutos starp divām dažādām valstīm, kuras piemēro CORSIA, ja minētās valstis atļauj gaisakuģu operatoriem izmantot citas vienības, nevis tās, kas ir iekļautas vienību atbilstības sarakstā, kurš pieņemts, ievērojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar šo direktīvu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai atļaut dalībvalstī iedibinātiem gaisakuģu operatoriem izmantot arī citas vienības papildus tām, kas uzskaitītas minētajā vienību atbilstības sarakstā, vai neievērot ar šo direktīvu ieviestos vienību atbilstības nosacījumus. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(29)

Komisijai būtu jāziņo par CORSIA shēmas un ICAO pasākumu groza īstenošanu nolūkā sasniegt ilgtermiņa globālo vēlamo mērķi – līdz 2050. gadam starptautiskajā aviācijā panākt oglekļneitralitāti (“ilgtermiņa vēlamais mērķis”)–, ko ICAO 41. asambleja pieņēma 2022. gada 7. oktobrī.

(30)

Lai veicinātu ICAO progresu, Savienība trīs reizes gadījumos uz noteiktu laiku ir pieņēmusi atkāpes no ES ETS, lai atbilstības saistības attiecinātu tikai uz emisijām, kas rodas lidojumos starp lidlaukiem, kuri atrodas EEZ, vienlīdzīgi attiecoties pret gaisakuģu operatoriem, kas darbojas šajos maršrutos, neatkarīgi no to iedibinājuma vietas. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2392 (12) noteiktā nesenākā atkāpe no ES ETS attiecināja atbilstības saistības tikai uz EEZ iekšējo lidojumu emisijām, kas radušās līdz 2023. gadam, un paredzēja, ka no 2024. gada 1. janvāra pēc minētajā regulā paredzētās pārskatīšanas sistēmas darbības jomā varēs ieviest izmaiņas attiecībā uz lidojumiem uz un no lidlaukiem ārpus EEZ. Lai novērtētu CORSIA shēmas, kuras izmēģinājuma posms ir sācies, īstenošanu un piemērošanu praksē, pašreizējā atkāpe no ES ETS pienākumiem būtu jāpagarina līdz 2026. gada 31. decembrim attiecībā uz kvotu nodošanas pienākumiem lidojumiem uz un no attiecīgām trešām valstīm, ko veic gaisakuģu lidmašīnu operatori maršrutos, uz kuriem CORSIA neattiecas un attiecībā uz kuriem citādi līdz 2027. gada 31. martam un 2027. gada 30. septembrim tiktu piemēroti ES ETS ziņošanas un kvotu nodošanas pienākumi. Tai vajadzētu būt pēdējai uz laiku noteiktai atkāpei no ES ETS. Līdz 2026. gada 1. jūlijam būtu jāveic CORSIA pārskatīšana. Ja ICAO asambleja līdz 2025. gada 31. decembrim nepadarīs CORSIA shēmu stingrāku atbilstoši tās ilgtermiņa globālajam vēlamajam mērķim, proti, sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, vai ja īstenošanas aktā, kuru paredzēts pieņemt Komisijai, uzskaitītās valstis saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem radīs mazāk nekā 70 % no starptautiskās aviācijas emisijām, tad Komisijai būtu attiecīgi jāierosina, ka no 2027. gada ES ETS piemēro izlidojošo reisu emisijām un ka gaisakuģu operatoriem vajadzētu būt iespējai atskaitīt visas izmaksas, kas radušās no CORSIA izlīdzināšanas minētajos maršrutos, lai izvairītos no divkāršas maksāšanas. Vienlaikus, ja trešā valsts no 2027. gada CORSIA shēmu nepiemēro, emisijām no lidojumiem uz minēto trešo valsti būtu jāpiemēro ES ETS.

(31)

Informācija par oglekļa kredītu atbilstības vienību ar izlīdzināšanas prasībām izmantošanu, lai veiktu izlīdzināšanu saskaņā ar CORSIA shēmu, būtu jādara publiski pieejama līdz 2020. gadam saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 389/2013 (13) XIV pielikumu ne mazāk pārredzamā veidā kā informācija par starptautisko kredītu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

(32)

ICAO 41. asambleja 2022. gada 7. oktobrī saistībā ar Covid-19 pandēmiju nolēma mainīt iepriekšējo CORSIA shēmas bāzlīniju laikposmam no 2024.– līdz 2035. gadam no 2019. un 2020. gada vidējām CO2 emisijām uz 85 % no 2019. gada CO2 emisijām. Visu 2019. un 2020. gada paziņoto CO2 emisiju vidējais rādītājs bija 435 859 594 tonnas. 2019. gada CO2 emisijas bija 608 076 604 tonnas, un 85 % no šā rādītāja ir 516 865 113 tonnas. Tomēr faktisko bāzlīniju, ko ICAO lieto nozares pieauguma koeficienta aprēķināšanai, nosaka, izmantojot CO2 emisiju apakškopu, kurā ieskaita tikai emisijas maršrutos, uz kuriem attiecas izlīdzināšanas prasības. Visu to valstu pāru apakškopai, uz kuriem 2021. gadā attiecas izlīdzināšanas prasības, ICAO nav publicējusi 2019. un 2020. gada vidējās CO2 emisijas, bet ir aplēsusi, ka tās ir 245 miljoni tonnu, un 2019. gadā CO2 emisijas bija 341 380 188 tonnas, no kā 85 % ir 290 173 160 tonnas. Tiek lēsts, ka visiem valstu pāriem, uz kuriem 2027. gadā attieksies izlīdzināšanas prasības, 2019.– un 2020. gada vidējās CO2 emisijas būs aptuveni 373 miljoni tonnu, savukārt 85 % no attiecīgajām 2019. gada CO2 emisijām tiek lēsti aptuveni 439 miljonu tonnu apmērā.

(33)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus, ar kādiem izveido to valstu sarakstu, kuras Direktīvas 2003/87/EK vajadzībām uzskatāmas par tādām, kas piemēro CORSIA, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt un uzturēt to valstu sarakstu, kuras nav EEZ valstis, Šveice vai un Apvienotā Karaliste un kuras Savienības tiesību aktu vajadzībām tiek uzskatītas par tādām, kas piedalās CORSIA. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(34)

Aviācijas nozares pārkārtošanās procesā uz ilgtspējīgu aviāciju ir jāņem vērā nozares sociālā dimensija un tās konkurētspēja, lai nodrošinātu, ka minētā pārkārtošanās ir sociāli taisnīga un nodrošina darba ņēmēju apmācību, pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs direktīvas piemērošanu un tās sociālo ietekmi uz aviācijas nozari.

(35)

Lidojumi, kuru attālums nepārsniedz 1 000 kilometru, rada no 6 līdz 9 % no kopējām aviācijas CO2 emisijām. Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums par pasākumiem, kas veicinātu modālo pārvirzi uz alternatīviem, ilgtspējīgākiem transporta veidiem, kamēr tiek gaidīti jauni tehnoloģiskie sasniegumi un bezemisiju aviācijas degvielu un gaisakuģu pieejamība.

(36)

Lai gan ES ETS ir tikusi piemērota lidojumiem kopš 2012. gada, paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir iekļauti papildu pasākumi, kuriem kopā ar ES ETS varētu būt kumulatīva ietekme uz nozari. Lai nodrošinātu gaisa pārvadājumu savienojamību lidojumiem, kas apkalpo salu reģionus vai mazas lidostas, saskaņā ar šo direktīvu izveidotajam mehānismam, ar kuru paredzēts novērst atlikušo cenu atšķirību starp fosilajām degvielām un to alternatīvām, būtu jāierobežo negatīvā ietekme uz gaisa pārvadājumu savienojamību un jāmazina oglekļa emisiju pārvirzes risks. Komisijai līdz 2026. gadam būtu jāziņo par iespējamo ietekmi uz gaisa pārvadājumu savienojamību.

(37)

Petrolejas tipa reaktīvās degvielas (Jet A1 vai Jet A) emisijas koeficients saskaņā ar ES ETS būtu jāsaskaņo ar minētās degvielas emisijas koeficientu CORSIA SARPs. Petrolejas tipa reaktīvās degvielas emisijas koeficienta palielināšanas rezultātā kvotu sadales līmeņi nebūtu jāmaina, jo šīs direktīvas piemērošanas rezultātā bezmaksas kvotu piešķiršana aviācijas nozarei tiek pakāpeniski izbeigta par labu izsolēm, lai panāktu lielāku emisiju samazinājumu.

(38)

Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas, kurās izmanto ūdeņradi no atjaunīgajiem energoresursiem un kuras atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (14) 25. pantam, būtu jāuzskata par tādām, kas rada nulles emisijas gaisakuģu operatoriem, kuri tās izmanto, līdz saskaņā ar šo direktīvu tiek noteikti detalizēti noteikumi par attiecīgo uzskaiti.

(39)

Lai paredzētu detalizētus noteikumus par to, kā ik gadu aprēķināt izmaksu starpību starp fosilo petroleju un atbilstīgām aviācijas degvielām saskaņā ar Regulu par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam, par to, kā piešķiramas kvotas par šādu atbilstīgu degvielu izmantošanu, un par to, kā aprēķināmas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, kas ietaupītas šādu atbilstīgu degvielu izmantošanas rezultātā, kā arī lai paredzētu kārtību, kā ņemt vērā stimulus, ko rada oglekļa cena un saskaņoti minimālie fosilo degvielu nodokļu līmeņi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Tāpat arī būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai izklāstītu detalizētu kārtību, kā dalībvalstis izsola aviācijas kvotas, tostarp par izsoļu detalizētu kārtību, kas ir nepieciešama, lai ieskaitītu daļu šādu izsoļu ieņēmumu Savienības vispārējā budžetā kā pašu resursus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (15). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(40)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai veicinātu Savienības tālāko reģionu piekļuves spējas. Tāpēc līdz 2030. gada 31. decembrim būtu jāparedz pagaidu atkāpe no ES ETS attiecībā uz emisijām, kas rodas lidojumos starp dalībvalsts tālākā reģiona lidlauku un tās pašas dalībvalsts citu lidlauku ārpus minētā tālākā reģiona, lai apmierinātu iedzīvotāju vissvarīgākās vajadzības nodarbinātības, izglītības un citu iespēju ziņā. To pašu iemeslu dēļ minētajai atkāpei būtu jāattiecas uz lidojumiem starp lidlaukiem, kuri abi atrodas vienā un tajā pašā tālākajā reģionā vai dažādos tālākajos reģionos vienā un tajā pašā dalībvalstī.

(41)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2023/136 (16) jāpiemēro attiecībā uz gaisakuģu operatoru informēšanu, kas dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK jāveic līdz 2023. gada 30. novembrim, ar noteikumu, ka ICAO publicētais 2022. gada emisiju nozares pieauguma koeficients ir nulle.

(42)

Visaptveroša pieeja inovācijai ir būtiska, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus un vairotu Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Tas ir sevišķi svarīgi nozarēs, kuras ir grūti dekarbonizējamas, piemēram, aviācijā un kuģniecībā, kur tāpēc kombinēti jāizmanto dažādi pasākumi – darbības uzlabojumi, alternatīvas klimatneitrālas degvielas un tehnoloģiski risinājumi. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka nacionālie transponēšanas pasākumi nekavē inovācijas un ir tehnoloģiski neitrāli. Nepieciešamie pētniecības un inovācijas pūliņi tiek atbalstīti Savienības līmenī, tostarp no pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, kas paredz ievērojamu finansējumu un jaunus instrumentus nozarēm, kas tiek iekļautas ES ETS.

(43)

Inovāciju fondam, kas izveidots ar Direktīvu 2003/87/EK, jāatbalsta dekarbonizācijas risinājumu, tostarp bezemisiju tehnoloģiju, pētniecība, izstrāde un ieviešana un jāsamazina aviācijas nozares ietekme uz klimatu un vidi. Tam ir arī jāatbalsta elektrifikācija un darbības aviācijas vispārējās ietekmes mazināšanai.

(44)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, nodrošināt aviācijas devumu Savienības visas tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un pienācīgi īstenot CORSIA Savienības tiesību aktos, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(45)

Dalībvalstīm šī direktīva būtu jātransponē līdz 2023. gada 31. decembrim, ņemot vērā nepieciešamību pēc steidzamas klimatrīcības un nepieciešamību visām nozarēm veikt emisiju samazinājumu izmaksu efektīvā veidā.

(46)

Administratīvo procedūru vienkāršošana un to pielāgošana paraugpraksei samazinātu administratīvo slogu līdz minimumam.

(47)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2003/87/EK,

1)

direktīvas 3. pantā iekļauj šādu punktu:

2)

direktīvas 3.c pantu groza šādi:

3)

direktīvas 3.d pantu groza šādi:

4)

direktīvas 3.e un 3.f pantu svītro;

5)

direktīvas 11.a pantu groza šādi:

6)

direktīvas 12. pantu groza šādi:

7)

direktīvas 14. pantā iekļauj šādus punktus:

(*3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (OV L 334, 31.12.2018., 1. lpp.)."

(*4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1603 (2019. gada 18. jūlijs), ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 250, 30.9.2019., 10. lpp.).”;"

8)

direktīvas 18.a pantu groza šādi:

9)

direktīvas 25.a pantu groza šādi:

10)

direktīvas 28.a un 28.b pantu aizstāj ar šādiem:

(*5)  Komisijas Regula (ES) Nr. 606/2010 (2010. gada 9. jūlijs), ar ko apstiprina Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) izstrādātu vienkāršotu instrumentu degvielas patēriņa aplēsēm konkrētiem gaisa kuģu ekspluatantiem, kas ir mazie emitētāji (OV L 175, 10.7.2010., 25. lpp.).”;"

11)

direktīvas 30. pantam pievieno šādu punktu:

12)

Direktīvas I un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.