20.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 371/10

A.

tā kā, ņemot vērā Meksikas līcī notikušo naftas noplūdi no platformas Deepwater Horizon, ES un tās dalībvalstīm ir steidzami jāizskata visi ar naftas ieguvi un tās iegulu izpēti Eiropas Savienībā saistītie jautājumi un jāveic nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu, ka šāda dabas katastrofa ES teritoriālajos ūdeņos nekad nenotiks;

B.

tā kā visaugstākā līmeņa drošības pasākumi, dabas aizsardzība, kā arī naftas ieguves darbību drošums un drošība Eiropā ir sevišķi svarīgi principi, kuriem jābūt par pamatu visai ES darbībai šajā jomā;

C.

tā kā lielāka daļa naftas urbumu un tās iegulu izpētes darbu tiek veikti Ziemeļjūrā;

D.

tā kā ES teritoriālie ūdeņi robežojas ar valstīm, kuras nav Eiropas Savienības sastāvā un uz kurām neattiecas ES tiesību aktu prasības ievērot attiecīgos noteikumus par atbildību un kaitējuma atlīdzināšanu;

E.

tā kā notiek darbi, lai paplašinātu naftas ieguvi un tās iegulu izpēti dziļākās un attālākās jūras teritorijās, kas ir saistīts ar lielākiem šo darbību vadības un uzraudzības riskiem,

1.

pauž solidaritāti ar Deepwater Horizon izraisītās katastrofas upuriem, un aicina ES, reaģējot uz šo katastrofu, sniegt tehniskas konsultācijas un atbalstu;

2.

atzīst ievērojamo ieguldījumu, ko atklātā jūrā iegūtās naftas un gāzes ražošana Eiropā vēl joprojām var dot piegādes drošumam ES, kā arī šīs nozares augstos drošības rādītājus Eiropā;

3.

atzīst to, ka steidzami ir jāpieņem Eiropai kopēja novēršanas un reaģēšanas sistēma gadījumiem, kad naftas noplūde skar vairākas valstis;

4.

mudina Komisiju šā gada beigās iesniegt ziņojumu, kurā tiktu novērtēts vides piesārņojuma līmenis un bioloģiskā situācija Meksikas līcī;

5.

aicina Komisiju rūpīgi sekot ASV administrācijas veiktās izmeklēšanas rezultātiem attiecībā uz cilvēciskajiem, dabas un tehnoloģiskajiem faktoriem, kas izraisīja šo katastrofu Meksikas līcī, lai izdarītu visu nepieciešamos secinājumus un nākotnē nepieļautu šādus negadījumus uz ES jūras un piekrastes ūdeņos izvietotām naftas ieguves platformām;

6.

aicina Komisiju izstrādāt stingru visai ES kopīgu nelaimes gadījumu novēršanas politiku attiecībā uz naftas platformām, un Seveso II direktīvas (5) darbības jomā iekļaut arī naftas urbjtorņus;

7.

aicina Komisiju jo īpaši pārskatīt ES rīcībspēju tūlītējai reaģēšanai uz negadījumiem, kas notikuši uz atklātā jūrā izvietotām naftas ieguves platformām, un sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt Eiropas rīcības plānu; norāda, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš Arktikas reģionam, ņemot vērā tā trauslumu un nozīmību klimata pārmaiņu mazināšanā, turklāt atzīmē, ka jāņem vērā Vidusjūras, Baltijas jūras un Ziemeļjūras apgabali;

8.

atzinīgi vērtē Komisijas “stresa testu” attiecībā uz naftas urbumiem ES ūdeņos; aicina to atklāt visas nepilnības un trūkumus ES līmeņa reglamentējošajos noteikumos un pēc iespējas ātrāk informēt Parlamentu par šīs analīzes rezultātiem;

9.

jo īpaši aicina Komisiju pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus, saskaņā ar kuriem uzņēmumi, kam ir licence veikt naftas iegulu izpētes darbus atklātā jūrā, var izīrēt iekārtas trešām pusēm, lai pēc tam civilajā tiesvedībā vieglāk varētu noteikt atbildīgo par cilvēka dzīvībai un dabai nodarītiem kaitējumiem, ko izraisījuši uz atklātā jūrā izvietotām naftas platformām notikuši negadījumi un katastrofas;

10.

mudina Komisiju pēc tam, kad tā būs beigusi pārskatīt reglamentējošos noteikumus, iespējami ātrāk iesniegt Parlamentam priekšlikumus tiesību aktiem, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu atklātos trūkumus regulatīvajā režīmā — piemēram, Direktīvā par atbildību vides jomā (6), Seveso II direktīvā un citos Eiropas tiesību aktos —, ko ES piemēro naftas ieguvei un tās iegulu izpētei, kā arī citiem jūras gultnes izmantošanas veidiem;

11.

uzskata, ka spēkā esošajos tiesību aktos par atbildību vides jomā šajā ziņā ir vairāki nopietni trūkumi, un tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju pārskatīt spēkā esošo ES tiesību aktu (tostarp Direktīvas par atbildību vides jomā un Seveso II direktīvas, kā arī Erika un Trešā kuģošanas drošības paketē paredzēto pasākumu) saturu un paplašināt to darbības jomu, un/vai ieviest jebkādus jaunus nepieciešamus tiesību aktus, lai ņemtu vērā visus riskus, ko rada derīgo izrakteņu ieguve jūras teritorijās, un pastiprinātu noteikumus par atbildību naftas noplūdes gadījumos;

12.

norāda uz to, ka nav izveidots kompensāciju fonds naftas noplūdes izraisītu katastrofu gadījumiem, un aicina Komisiju Direktīvā par atbildību vides jomā iekļaut noteikumus par obligātu finansiālu nodrošinājumu;

13.

mudina Komisiju pazemināt Direktīvā par atbildību vides jomā noteiktos kaitējuma robežlielumus, un iekļaut šīs direktīvas darbības jomā arī jūras ūdeņiem nodarīto kaitējumu;

14.

aicina Komisiju, pārskatot Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvu (7), nodrošināt, lai visas darbības jūras gultnē tiktu pakļautas obligātam novērtējumam, tiktu garantēta IeVN kvalitāte un liegts turpināt ļoti bīstamas darbības, piemēram, urbumus jūras gultnē, ja IeVN liecina, ka riskus nav iespējams pietiekami mazināt;

15.

turklāt uzskata, ka ikvienam tiesību akta priekšlikumam ir jānodrošina vispusīgs tiesiskais regulējums, kas:

16.

aicina Komisiju ierosināt tiesību aktus, lai nodrošinātu vienādus augstas kvalitātes drošības standartus uz visām ES naftas ieguves platformām un visās ES un trešo valstu urbšanas darbībās, sākot no Atlantijas okeāna līdz pat Melnajai jūrai; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO) palielināt starptautisko drošību, kā arī uzlabot kontroles noteikumus un standartus;

17.

mudina Komisiju izpētīt iespēju ieviest efektīvu uzraudzības sistēmu “kontrolieru kontrolēšanai” un aicina savlaicīgi uzlabot pārbaudes metodes un obligātos ES drošības noteikumus;

18.

aicina Komisiju nodrošināt, lai dalībvalstis vienādi piemērotu visus Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvā, Stratēģiskā vides novērtējuma direktīvā (8) un Dzīvotņu direktīvā iekļautos noteikumus par naftas platformu ietekmes uz vidi novērtējumu;

19.

uzskata, ka Eiropas Jūras drošības aģentūras (EJDA) pilnvaras ir jāpaplašina, attiecinot tās ne tikai uz kuģiem, bet arī uz atklātā jūrā izvietotajām iekārtām; aicina, katru reizi uzticot EJDA jaunu uzdevumu, izdarīt izmaiņas EJDA budžetā un atbilstīgi palielināt darbinieku skaitu;

20.

aicina Komisiju publicēt gada pārskatu, ko tā gatavotu kopīgi ar dalībvalstu institūcijām un neatkarīgiem ekspertiem un kur būtu novērtēts ES teritoriālajos un piekrastes ūdeņos izvietoto iekārtu un naftas ieguves platformu tehniskais drošums un drošība;

21.

uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija izpētītu visus ar atklātā jūrā esošo iegulu izpēti ES saistītos finansiālos un atbildības jautājumus, lai vajadzības gadījumā visā ES ieviestu obligātu apdrošināšanu vai citus atbilstīgus instrumentus, piemēram, izveidotu īpašu Eiropas fondu, ko uzturētu no atklātā jūrā izvietoto iekārtu operatoru veiktajām obligātajām iemaksām; uzskata, ka ikvienā šādā instrumentā pilnībā ir jāņem vērā šādu operatoru atbildība, jānodrošina, ka operatori ir pienācīgi apdrošināti vai tiem ir citas finanšu garantijas, lai gadījumos, kad videi tiek nodarīti kaitējumi, nodrošinātu tās atjaunošanu un zaudējumu kompensāciju, un paredzēt papildu finanšu garantijas, piemēram, fondu veidā, gadījumos, kad uzņēmēju finanšu garantijas nav pietiekamas, lai segtu vides atjaunošanas un kompensāciju izmaksas;

22.

mudina Komisiju jo īpaši apsvērt iespēju ieviest visā ES obligātas apdrošināšanas shēmas, kas būtu paredzētas kompensāciju izmaksām uzņēmējiem, kuru darbību būtu ietekmējusi naftas noplūde;

23.

mudina Komisiju izpētīt iespēju pārtraukt pastāvošās urbšanas infrastruktūras ekspluatāciju, pienācīgi ņemot vērā šajā jomā spēkā esošos starptautiskos un valsts tiesību aktus, un nepieciešamības gadījumā ar tiesību aktiem precizēt operatoru atbildību par to, ka viņi nodrošina iekārtu drošu aizvākšanu un ir atbildīgi par dabai nodarītu kaitējumu gadījumos, kad tas noticis atklātā jūrā izvietotu iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanas rezultātā, kā arī par videi nodarītu kaitējumu, ko rada kāda atklātā jūrā izvietota iekārta vai urbums pēc tam, kad to izmatošana tikusi pārtraukta;

24.

aicina Komisiju ieviest stingru un obligātu sistēmu, kā uzņēmumiem informēt sabiedrību par savu īstenoto praksi vides, sociālajā un vadības jomā, un apsvērt pasākumus, lai palielinātu institucionālo ieguldītāju līdzdalību uzņēmumos attiecībā uz riskiem veikt ieguldījumus praksē, kas neatbilst ekoloģijas prasībām;

25.

norāda uz Apvienotās Karalistes Veselības un drošības administratora ziņojumu par darba apstākļiem Ziemeļjūrā, kurā teikts, ka nopietnu traumu un nāves gadījumu skaits pagājušajā gadā ir dubultojies; aicina Komisiju izpētīt šo informāciju un veikt pasākumus, lai nodrošinātu augsta līmeņa veselības un drošības standartus cilvēkiem, kuri strādā uz urbšanas platformām atklātā jūrā;

26.

aicina Komisiju aktīvi strādāt, lai nodrošinātu, ka trešo valstu veiktas darbības un naftas ieguves projekti pēc iespējas pilnībā atbilstu stingriem vides aizsardzības standartiem, un paredzēt īpašus mehānismus, lai atlīdzinātu par ikvienu kaitējumu, ko izraisījusi trešās valsts atklātā jūrā veikta naftas ieguves vai izpētes darbība, kura notiek pie ES robežām;

27.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.