29.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/40

2.1.1.

Apgalvojumi par kosmētikas līdzekļiem ir apgalvojumi par līdzekļa iedarbību, ko parasti izsaka ar reklāmas starpniecību (R. Schueller un P. Romanowski, C&T, 1998. gada janvāris). Apgalvojums var izpausties kā vārds, teikums, rindkopa vai norāde. Piemēram, “samazina sīkas krunciņas desmit dienu laikā” vai “pret ādas novecošanu”. Kā piemērus var minēt arī apgalvojumu “pilnībā pārklāj sirmus matus” uz matu krāsas iepakojuma, vai apgalvojumu “70 % sieviešu atzīst, ka blaugznas pazūd jau pēc pirmās lietošanas reizes”, kas norādīts kā rezultāts patērētāju aptaujā pēc “pretblaugznu” šampūna izmēģināšanas.

2.1.2.

Par produktiem sniegtā informācija un reklāma, tostarp arī citas mārketinga saziņas formas (ko kopīgi apzīmē ar jēdzienu “apgalvojumi par kosmētikas līdzekli”) ir svarīgi līdzekļi patērētāju informēšanai par produkta īpašībām un ietekmi, kā arī palīdz izvēlēties līdzekļus, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām un vēlmēm. Ievērojot to, ka kosmētikas līdzekļi ir patērētājiem ļoti nozīmīgi, ir svarīgi sniegt skaidru, noderīgu, saprotamu, salīdzināmu un uzticamu informāciju, kas ļautu patērētājiem veikt apzinātu izvēli.

2.1.3.

Arī kosmētikas nozares uzņēmumi izmanto apgalvojumus par kosmētikas līdzekļiem kā svarīgu līdzekli, lai parādītu, kā viņu produkti atšķiras no konkurentu produktiem; minētie apgalvojumi var veicināt arī iekšējā tirgus darbību, stimulējot inovāciju un veicinot uzņēmumu konkurenci.

2.1.4.

Lai apgalvojumi par kosmētikas līdzekļiem pildītu tiem paredzēto uzdevumu, proti, darbotos iepriekš minētajās patērētāju un arī kosmētikas nozares uzņēmumu interesēs, svarīga nozīme ir efektīvai sistēmai, ar kuru nodrošina apgalvojumu patiesumu un to, lai patērētāji ar tiem netiktu maldināti, ņemot vērā kontekstu un mārketinga kanālus (drukātie materiāli, televīzijas reklāma vai jaunie saziņas līdzekļi, piemēram, internets un viedtālruņi), kuros parādās attiecīgie apgalvojumi.

2.2.1.

Regula par kosmētikas līdzekļiem (Regula (EK) Nr. 1223/2009) līdz 2013. gada jūlijam pilnībā aizstās Direktīvu 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem. Jaunās regulas galvenie mērķi ir nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni un iekšējā tirgus efektīvu darbību. Regulā norādīts, ka “patērētājs būtu jāaizsargā no maldinošiem apgalvojumiem par iedarbīgumu un citām kosmētikas līdzekļa īpašībām”.

2.2.2.

Regula attiecas tikai uz kosmētikas līdzekļiem, bet ne uz zālēm, medicīnas ierīcēm vai biocīdiem produktiem. Saskaņā ar regulā izmantoto definīciju “kosmētikas līdzeklis” ir jebkura viela vai maisījums, kas paredzēts saskarei ar cilvēka ķermeņa ārējām daļām vai zobiem un mutes dobuma gļotādām, lai tos tikai vai galvenokārt tīrītu, smaržinātu, mainītu to izskatu, tos aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī vai uzlabotu ķermeņa aromātu. Vielu vai maisījumu, kas ir paredzēts iekšķīgai lietošanai, inhalācijai, injicēšanai vai implantācijai cilvēka organismā, neuzskata par kosmētikas līdzekli.

Kosmētikas līdzekļi ir produkti, kas paredzēti, piemēram, matu kopšanai (šampūni, matu kondicionētāji u.c.), ādas kopšanai (ķermeņa losjoni, sejas krēmi, līdzekļi nagiem, u.c.), personiskajai higiēnai (vannas un dušas produkti, zobu pastas, dezodoranti un pretsviedru līdzekļi u.c.), krāsojošie līdzekļi (matu krāsas, dekoratīvā kosmētika u.c.), kā arī smaržvielas (smaržas, tualetes ūdeņi u.c.).

2.2.3.

Regulas 20. pantā noteikts, ka kosmētikas līdzekļu “reklāmas pasākumos neizmanto tādu tekstu, nosaukumus, preču zīmes, attēlus un figurālas vai citas zīmes, kas kosmētikas līdzekļiem piedēvē īpašības vai funkcijas, kādas tiem nepiemīt”.

2.2.4.

Attiecībā uz maldinošiem apgalvojumiem par produktiem ir jāņem vērā arī attiecīgie panti no Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem.

2.2.5.

Minētās direktīvas 6. pantā (“Maldinošas darbības”) norādīts, ka “komercpraksi uzskata par maldinošu, ja tajā sniedz nepareizu informāciju un tādēļ tā ir nepatiesa vai ja tā jebkādā veidā, tostarp vispārējā sniegumā, maldina vai var maldināt vidusmēra patērētāju, pat ja informācija ir faktiski pareiza”, un tas var attiekties arī uz produkta galvenajām īpašībām, piemēram atbilsmi nolūkam, pielietojumu vai rezultātiem, ko var gaidīt, to lietojot, vai ar produktu veikto testu vai pārbaužu rezultātiem vai būtiskām īpašībām.

2.2.6.

Direktīvas 7. pantā (“Maldinoša noklusēšana”) vēlreiz uzsvērts, ka “komercpraksi uzskata par maldinošu, ja, attiecībā uz tās faktiem, ņemot vērā visas īpašības un apstākļus un saziņas līdzekļa nepilnības, tā noklusē būtisku informāciju, kas vidusmēra patērētājam ir vajadzīga, lai varētu pieņemt uz informāciju balstītu (…) lēmumu veikt darījumu”. Par būtisku informāciju, kas iekļauta apgalvojumā par produktu, uzskata informāciju par produkta galvenajām īpašībām (ciktāl tas ir piemērots saistībā ar saziņas līdzekli un pašu produktu).

2.2.7.

Reklāmdevējiem ir jāievēro arī noteikumi, kas iekļauti Direktīvā 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu.

2.3.1.

Gadījumi, kurus pašlaik risina Eiropas tiesās un regulatīvajās iestādēs, liecina, ka atšķirīgu dalībvalstu iestādes iepriekš citētos tiesību aktus interpretē atšķirīgi; tātad noteikumiem, kas attiecas uz apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem, nav vienotas interpretācijas, un tas ievērojami apgrūtina kosmētikas nozares uzņēmumu darbību kopējā tirgū, proti, tie nevar būt droši, ka reklāmu, kas atbilst, piemēram, Francijas tiesību aktiem, neapstrīdēs atbilstošās valsts iestādes Ungārijā vai Apvienotajā Karalistē. Lielākā daļa minēto gadījumu ir atrisināti, uzliekot kosmētikas nozares uzņēmumiem augstus naudas sodus. Piemēram, Ungārijas konkurences iestāde 2007. gadā vērsās tiesā saistībā ar kādu kosmētikas līdzekli, norādot, ka līdzekļa klīniskās pārbaudes ir veiktas ASV un Francijā, tāpēc to rezultātus nedrīkst izmantot, pamatojot Ungārijas patērētājiem paredzētus apgalvojumus par līdzekļa procentuālo iedarbīgumu. Minētā iestāde uzskata, ka dažādu valstu un atšķirīgu ģeogrāfisko teritoriju iedzīvotāju ādas tipi atšķiras. Tāpēc Ungārijas patērētājiem izteiktais apgalvojums, kura pamatā ir pārbaužu rezultāti, kas iegūti atšķirīgos klimatiskajos apstākļos, kur ir cits gaisa mitrums un sievietes uzturā lieto citu pārtiku, nesniedz atbilstošu informāciju par kosmētikas līdzekļu efektivitāti. Līdz šim neviena cita ES dalībvalsts vēl nav izdarījusi līdzīgus secinājumus. Atšķiras arī vietējās prasības līdzekļu apzīmējumiem “dabisks”, “bioloģisks” vai “organisks”. Ja tiesību aktus interpretē atšķirīgi, tas kaitē patērētāju interesēm, jo vienā dalībvalstī viņi var būt labāk aizsargāti nekā citās.

2.3.2.

Interpretācijas atšķirības iemesls ir tas, ka nav vienotu kritēriju un praktisku pamatnostādņu apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem; tāpēc kosmētikas uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, pašiem ir jāpārskata un jāpārbauda ikvienai dalībvalstij sagatavotie apgalvojumi un reklāma, lai pārliecinātos, ka viņi ievēro attiecīgās valsts tiesību aktus. Tas uzņēmumiem rada ievērojamas papildu izmaksas, kuras varētu ietaupīt, ieviešot vienotas pamatnostādnes apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem Eiropas Savienībā, un ietaupītos līdzekļus ieguldīt inovācijā, izpētē un produktu cenu samazināšanā. Jānorāda, ka Eiropas kosmētikas līdzekļu tirgus veido gandrīz trešo daļu no visas pasaules kosmētikas līdzekļu tirgus, un Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 4 000 minētās jomas ražojošo uzņēmumu, kuros tieši vai netieši nodarbināti 1,7 miljoni iedzīvotāju.

Tas, ka kosmētikas nozares uzņēmumiem ir jāpārskata un jāpārbauda visi ikvienai dalībvalstij paredzētie apgalvojumu un reklāma, nozīmē arī to, ka iekšējais tirgus attiecīgajā tirgus segmentā reāli nepastāv.

2.3.3.

Interpretācijas atšķirības, kas saistītas ar vienotu kritēriju un praktisku pamatnostādņu apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem trūkumu, kaitē arī patērētāju interesēm, jo viņi, iegādājoties jau ierastu produktu citā dalībvalstī, vairs nevar būt droši par attiecīgā apgalvojuma patieso nozīmi. Ja nav vienotu kritēriju, piemēram, līdzekļu apzīmēšanai ar norādēm “dabisks”, “bioloģisks” vai “organisks”, patērētājiem nebūs skaidrības par līdzekļa patieso kvalitāti. Patērētājiem šobrīd ir iespējas tiešsaistē viegli iepirkties citās valstīs, un “viena klikšķa attālumā” viņiem ir pieejami dažādi produkti no dažādām valstīm. Ja vienā valstī uz pretcelulīta līdzekļa iepakojuma ir norāde “samazina celulītu 10 dienu laikā” bez sīkākiem paskaidrojumiem, savukārt citā valstī tam pašam apgalvojumam pievienota paskaidrojoša piezīme “regulāri nodarbojoties ar sportu un ievērojot diētu”, patērētājiem var rasties neizpratne par attiecīgā produkta reālo iedarbīgumu. Vienoti kritēriji apgalvojumiem ir vajadzīgi arī tāpēc, ka ir jāsniedz patērētājiem iespēja salīdzināt dažādus tās pašas kategorijas produktus (piemēram, divu veidu sejas krēmus). Lai tas būtu iespējams, visiem apgalvojumiem ir jābūt tādiem, kuru patiesumu patērētājs var vienkārši pārbaudīt, jo to pamatā izmantoti vienoti kritēriji. Vienīgi skaidri un konkrēti apgalvojumi, kas pamatoti vispārēji atzītās metodēs, ļauj patērētājiem salīdzināt produktus un izdarīt informācijā pamatotu izvēli, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām.

2.4.1.

Saskaņā ar Regulas par kosmētikas līdzekļiem 20. pantu Komisijai, sadarbībā ar dalībvalstīm un apspriežoties ar Patērētāju drošības zinātnisko komiteju (PDZK) vai citām atbildīgajām iestādēm, jāizstrādā rīcības plāns un jāapstiprina vienoti kritēriji attiecībā uz pieļaujamajiem apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem, ņemot vērā Direktīvas 2005/29/EK noteikumus.

2.4.2.

Pagājušajā gadā Eiropas Komisija sāka darbu pie vienoto kritēriju izstrādes attiecībā uz apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem, un tā sadarbojas arī ar ieinteresētajām personām (dalībvalstu iestādēm, patērētāju organizācijām, kosmētikas nozares pārstāvjiem, piegādes nozares pārstāvjiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem u.c.). EESK atzinīgi vērtē minētā darba virzību, jo pamatnostādņu izstrāde pašlaik jau ir stipri progresējusi.

2.4.3.

Līdz 2016. gada 11. jūlijam Komisijai ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par apgalvojumu izmantošanu, pamatojoties uz pieņemtiem vienotiem kritērijiem. Ja ziņojumā ir izdarīts secinājums, ka apgalvojumi par kosmētikas līdzekļiem neatbilst vienotajiem kritērijiem, Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm jāveic atbilstoši un stingrāki pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību. Iespējams, attiecīgajā gadījumā Komisijai būtu jāpārskata pamatnostādnes un no vispārīgām norādēm jāpāriet uz konkrētākām (piemēram, prasības tiesā, kā tas bija gadījumā ar apgalvojumiem par pārtikas produktiem).

2.4.4.

EESK atbalsta ieceri ieviest vienotus kritērijus, kas veido saskaņotu ES līmeņa sistēmu visu par kosmētikas līdzekļiem izteikto apgalvojumu izmantošanai. Kritēriji ir jāpiemēro visiem apgalvojumiem par kosmētikas līdzekļiem, kā primārajiem, tā sekundārajiem; tie jāattiecina uz visiem saziņas līdzekļiem, un tiem jābūt tādiem, lai tos varētu pielāgot konkrētu produktu, konkrētu iepakojumu, apgalvojumu un to konteksta īpatnībām, nekavējot inovāciju un vienlaikus nodrošinot noteikumu vienotu piemērošanu.

2.4.5.

EESK tomēr uzskata, ka Eiropas Komisijai ir jāpaātrina minētais process. Ja vienoto kritēriju pamatnostādņu izstrāde patiešām ir jau vēlīnā stadijā, EESK uzskata, ka Eiropas Komisija tās varētu pieņemt jau 2012. gada sākumā, un tādējādi ziņojumu Eiropas Parlamentam varētu iesniegt vēl pirms 2016. gada.

2.4.6.

Eiropas Komisijas pamatnostādņu projektā par vienotajiem kritērijiem pašlaik nav iekļauti “ekoloģiskie” apgalvojumi. Minēto jautājumu apspriež Starptautiskajā standartizācijas organizācijā. Tomēr pašlaik trūkst skaidrības, vai ierosinātie standarti būs piemēroti izmantošanai Eiropas Savienībā, kā arī par to, kad šie standarti būs pieejami. Tāpēc EESK aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju līdz jauno standartu pieņemšanai izmantot citas pamatnostādnes attiecībā uz mārketinga apgalvojumu ētiku un ekoloģisko atbilstību (par pamatu izmantojot, piemēram, jaunās pamatnostādnes, ko sagatavojis Dānijas patērētāju ombuds).

2.4.7.

EESK uzskata, ka apgalvojumi jāpamato ar objektīviem zinātniskiem pētījumiem (piemēram, klīniskiem pētījumiem) vai subjektīvas patērētāju uztveres pētījumiem. Tomēr abiem pētījumu veidiem jāatbilst vairākiem vispārpieņemtiem kritērijiem (aptaujāto patērētāju skaits, pienācīga pārstāvība u.c.), lai nemaldinātu patērētājus.