15.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 12/48

Ziņotājs:

Andrzej ADAMCZYK

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai vajadzētu aktīvi sekmēt Ukrainas politisko, sociālo un ekonomisko konsolidāciju, tostarp to, lai rastu mierīgu risinājumu pašreizējam konfliktam Doņeckas un Luganskas reģionos. EESK darbības Ukrainā atbalstīs demokratizācijas procesu, teritoriālo integritāti, sociālo un pilsonisko dialogu, kurā iesaistīti visi dalībnieki, kas ir sabiedrībā leģitīmi un nodrošina pārstāvību.

1.2.

EESK vēlas uzaicināt plašu Ukrainas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju loku piedalīties sadarbībā un iekļaut arī tos, kas vēl joprojām ir skeptiski vai naidīgi pret neseno politiskās pārejas procesu un tuvināšanos Eiropas Savienībai.

1.3.

Turklāt ir ieteicams tālāk attīstīt divpusēju sadarbību starp partnerorganizācijām Eiropas Savienībā un Ukrainā, īpašu uzmanību veltot veiktspējas veidošanai, paraugpraksei, kā arī sociālā un pilsoniskā dialoga stiprināšanai.

1.4.

Saskaņā ar Asociācijas nolīguma noteikumiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai vajadzētu sniegt ieguldījumu, lai izveidotu kopīgu Pilsoniskās sabiedrības platformu, kurā piedalās EESK locekļi un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Līdzīga struktūra tiks veidota saskaņā ar nolīgumu par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), lai izpildītu prasību izveidot uzraudzības mehānismu pilsoniskās sabiedrības interesēs. Abām minētajām struktūrām vajadzētu pēc iespējas ciešāk sadarboties.

1.5.

EESK izvērsīs informācijas pasākumus par ietekmi, kādu radīs asociācijas nolīgumu īstenošana Ukrainā, kā arī par Eiropas integrāciju, institūcijām un aquis communautaire.

1.6.

Cik iespējams ātrāk – raugoties no tehnisko iespēju viedokļa – būtu jāatceļ vīzas prasības Ukraina pilsoņiem, lai veicinātu kontaktus starp cilvēkiem un to uzskatot par uzticēšanās veidošanas pasākumu.

1.7.

ES darba kārtībā oficiāli vajadzētu iekļaut Eiropas perspektīvu Ukrainai.

2.1.

Dramatiskie noteikumi, kas Ukrainu satricināja pēdējos mēnešos, sākās ar sabiedrības reakciju uz valdības lēmumu apturēt sagatavošanas procesu asociācijas nolīguma parakstīšanai Austrumu partnerības ietvaros.

2.2.

Austrumu partnerības divpusējo pasākumu mērķis ir ne tikai noslēgt divpusējus asociācijas nolīgumus, kas aizstās partnerības un sadarbības nolīgumus, bet arī atvieglot vīzu režīmus, kā arī attīstīt nozaru sadarbību, tostarp iespēju partnervalstīm pievienoties ES programmām un aģentūrām. Tajos ir iekļauta arī visaptveroša iestāžu darbības uzlabošanas programma – tas ir instruments, kas dod iespēju uzlabot partnervalstu administratīvo veiktspēju, lai īstenotu un reformas un asociācijas nolīgumu noteikumus. Austrumu partnerības daudzpusējā dimensija balstās uz četrām daudzpusējām platformām (Demokrātija, laba pārvaldība un stabilitāte; Ekonomikas integrācija un konverģence ar ES politikām; Energoapgādes drošība; Kontakti starp cilvēkiem), kuru mērķis ir veicināt sadarbību starp ES un partnervalstīm, kā arī starp pašām partnervalstīm.

2.3.

Viena no Austrumu partnerības prioritātēm ir iesaistīt tās īstenošanā gan partnervalstu, gan Eiropas Savienības organizētu pilsonisko sabiedrību. Tāpēc 2009. gada novembrī, piedaloties EESK, tika izveidots Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības forums.

2.4.

Austrumu partnerības politika tagad ir krustcelēs, ņemot vērā negaidītās pārmaiņas dažu valstu līdzdalības virzienā un dramatiskos notikumus Ukrainā. Grūtības, ar kurām Austrumu partnerība pagājušajā gadā saskārusies valstīs, kas līdz šim ir sasniegušas vislielāko progresu ceļā uz asociācijas nolīgumu parakstīšanu, lielā mērā ir radušās Krievijas manevru ietekmē, jo tā mēģina aizkavēt ciešākas saiknes starp partnervalstīm un ES.

2.4.1.

Neskatoties uz to, ka noslēgtas sarunas ar Armēniju par asociācijas nolīgumu, tostarp DCFTA, šos dokumentus nevarēja parafēt, jo Armēnija 2013. gada septembrī paziņoja, ka tā ir nodomājusi pievienoties Eirāzijas muitas savienībai, ko ierosinājusi Krievija.

2.4.2.

Neraugoties uz Krievijas spiedienu un divu provinču (Abhāzijas un Dienvidosetijas, kas pašreiz ir Krievijas kontrolē) zaudēšanu, Gruzija saglabā Eiropas virzību un nodrošināja, ka Austrumu partnerības samitā Viļņā 2013. gadā tika parafēts un pēc tam 2014. gada jūnijā parakstīts asociācijas nolīgums, tostarp DCFTA nolīgums.

2.4.3.

Arī Moldova, kas parakstīja Viļņā parafēto asociācijas nolīgumu, izjūt Krievijas spiedienu, jo tā ir izvietojusi savus bruņotos spēkus Piedņestrā un šobrīd kontrolē minēto reģionu. Ar Krievijas atbalstu notika arī nelegāls referendums citā Moldovas autonomā teritorijā – Gagauzijā, un tā rezultāts bija atbalsts dalībai Eirāzijas muitas savienībā.

2.4.4.

Dalība PTO ir priekšnosacījums, lai uzsāktu sarunas par DCFTA, un tāpēc Azerbaidžāna un Baltkrievija, kas nav PTO dalībnieces, sarunas uzsākt nevar. Turklāt, ņemot vērā nopietno demokrātijas trūkumu Baltkrievijā, divpusējā ES politika attiecībā uz šo valsti vēl joprojām ir palikusi kritiska dialoga līmenī.

2.4.5.

Ukraina ir nākamā lielākā un svarīgākā pēcpadomju valsts pēc Krievijas – tā kā Ukraina ir pārmainījusi virzību un virzās uz Eiropu, pēc Krievijas īstenotās aneksijas tā ir zaudējusi kontroli pār Krimu un Sevastopoli un ir bijusi pakļauta citiem Krievijas mēģinājumiem īstenot sabotāžu un apvērsumu. Krievijas darbība ir īpaši dramatisks ārējās iejaukšanās piemērs – šāda iejaukšanās ne tikai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti, bet arī atstāj ļoti graujošu ietekmi uz pilsonisko sabiedrību un tās organizācijām. Šīs darbības ir ne tikai skaidrs starptautisko tiesību normu pārkāpums, bet arī ir pretrunā diviem principiem, kas ir pamatā mierīgām attiecībām starp neatkarīgām valstīm: pirmkārt, robežas nedrīkst mainīt ar spēka palīdzību un, otrkārt, valstīm ir tiesības par savu nākotni pieņemt suverēnus lēmumus bez ārējas iejaukšanās.

3.1.

2004. gada “oranžā revolūcija” sekmēja plašu demokratizāciju un tiesiskuma ieviešanu Ukrainā – vismaz uz noteiktu laiku – un plašsaziņas līdzekļu brīvību, kas pastāv līdz šim brīdim. Vienlaikus attīstījās ciešāka saikne ar ES.

3.1.1.

Pamatojoties uz ES un Ukrainas 1998. gada partnerības un sadarbības nolīgumu, 2005. gada tika pieņemts ES un Ukrainas rīcības plāns. 2007. gadā sākās sarunas par asociācijas nolīgumu. Austrumu partnerības politikas pieņemšana 2009. gada maijā šai sadarbībai deva jaunu impulsu.

3.1.2.

Ciešāka saikne un patiesas sadarbības izveide daudzās jomās, kā arī plašais entuziasms pēc “oranžās revolūcijas” liecināja par to, ka liela sabiedrības daļa un daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzskatīja, ka iespējamā Ukrainas dalība ES būtu acīmredzams un loģisks iznākums un ka dalība ir atkarīga tikai no darba grafika un pārveides procesa tempa un pielāgošanās Eiropas standartiem.

3.1.3.

Austrumu partnerība Ukrainai nedeva gaidīto pievienošanās ES ilgtermiņa perspektīvu, un tas radīja vilšanos un frustrāciju virzības uz Eiropu atbalstītāju vidū; stāvokli pasliktināja pakāpeniska attālināšanās no demokrātijas ieguvumiem, ko bija sniegusi “oranžā revolūcija”, ekonomikas stāvokļa pasliktināšanās un aizvien pieaugošās sociālās problēmas.

3.1.4.

Sabiedrības frustrāciju, kas izpaudās kā pilsoniskās sabiedrības organizāciju apātija, palielināja pieaugošais konflikts starp “oranžās revolūcijas” vadītājiem, prezidentu Viktoru Juščenko un premjerministri Jūliju Timošenko. Kādu laiku šis konflikts paralizēja lēmumu pieņemšanu, ņemot vērā praksē grūti piemērojamās Ukrainas konstitūcijas normas. Stāvokli pasliktināja pasaules ekonomikas krīzes izvēršanās un prezidenta Janukoviča (ievēlēts 2010. gadā) neefektīvā politika.

3.2.

EESK jau ilgu laiku īsteno aktīvu politiku sadarbībai ar Ukrainu. Taču politisko un sociālo apstākļu pasliktināšanās un partnerorganizāciju vilšanās, kā arī pievienošanās perspektīvas trūkums radīja situāciju, ka 2011.–2012. gadā attiecības zināmā mērā stagnēja un Ukrainas pusei zuda aktivitāte un interese par attiecībām.

3.3.

Pēc asociācijas nolīguma parafēšanas 2012. gada decembrī un intensīviem centieniem un sarunām, lai nolīgumu parakstītu Austrumu partnerības samitā 2013. gada novembrī Viļņā, mūsu Ukrainas partneru vidū atjaunojās interese par sadarbību un atdzīvojās aktīvas saites ar EESK.

3.4.

Tomēr šie atjaunotie kontakti parādīja, ka sociālajiem partneriem – gan no darba devēju, gan arodbiedrību puses – bija dalīts viedoklis par asociācijas nolīguma parakstīšanu. Tomēr ļoti daudzas NVO un citu interešu grupu pārstāvji veidoja salīdzinoši vienotu Eiropas atbalstītāju fronti.

3.5.

Tas, ka Ukrainas valdība un prezidenta administrācija pārtrauca sarunas un apturēja sagatavošanos nolīguma parakstīšanai, pārsteidza pilsoniskās sabiedrības organizācijas un arī valdības pārstāvjus, neskatoties uz viņu nostāju un to, kādu iznākumu viņi bija prognozējuši sarunām par asociācijas nolīgumu.

3.6.

Fakts, ka sarunas tika negaidīti pārtrauktas bez acīm redzama iemesla dažas dienas pirms Viļņas samita, kā arī Ukrainas valdības pārsteidzošais priekšlikums turpmākajās sarunās ar ES iesaistīt Krieviju, ātri mobilizēja Ukrainas pilsonisko sabiedrību, paužot tās viennozīmīgo atbalstu Ukrainas virzībai uz Eiropu.

3.7.

Iespējams, ka Eiromaidans bija vēsturē lielākā demonstrācija Eiropas integrācijas atbalstam, un visilgākā ar šādu absolūtu pārliecību. Vēlāk demonstrantiem pievienojās spēki, kas nāca klajā arī ar politiskām prasībām par režīma maiņu, un, reaģējot uz to, kustība tika vardarbīgi apspiesta, un rezultātā bija cilvēku upuri. Demonstrācijas radīja politiskas pārmaiņas, kas kalpoja par ieganstu tālākajiem dramatiskajiem un traģiskajiem notikumiem.

3.8.

Tagad pēc veiksmīgajām prezidenta vēlēšanām liekas skaidrs, ka ciešas saiknes ar ES veidošana kļūst par vienu no jaunās administrācijas prioritātēm. Šīs pārmaiņas, protams, jāuzskata par Eiromaidana un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības ļoti lielu sasniegumu. Atliek raudzīties, vai vispārējais stāvoklis stabilizēsies visā Ukrainas teritorijā un vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām būs kāds labums no šā politiskās pārveides procesa.

3.9.

Attieksme pret politiskajām pārmaiņām Ukrainas austrumu reģiona pilsoniskajā sabiedrībā un viedoklis par tām paliks neskaidrs tik ilgi, kamēr šajā reģionā darbosies bruņoti algotņi un nemiernieku grupas un vārda brīvība būs apdraudēta. Tomēr jāatzīmē, ka Ukrainas austrumu reģiona sabiedrība bija plaši pārstāvēta Eiromaidanā.

4.1.

ES un Ukrainas asociācijas nolīgums ir jaunas paaudzes nolīgums, kas izveidots, lai atbalstītu valstis, kuras sadarbojas Austrumu partnerības ietvaros, un nodrošina sadarbības attīstību, paredzot saistošus noteikumus gandrīz visās jomās. Asociācijas nolīgumā ir noteikts reformu plāns Ukrainai, pamatojoties uz tās tiesību aktu visaptverošu saskaņošanu ar ES standartiem.

4.2.

Papildus DCFTA, kas ir tirdzniecības nolīgums un ievērojami ietekmē standartus un noteikumus, galvenās sadarbības jomas ir šādas: tieslietas, tiesiskums, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, ārpolitika un drošība, publiskās administrācijas reforma, nodarbinātība, sociālā politika, vienlīdzīgas tiesības un iespējas, patērētāju aizsardzība, rūpniecības politika un uzņēmējdarbība, enerģētika, transports un vide. Lai īstenotu Asociācijas nolīgumu un DCFTA, Ukrainai vajadzēs saskaņot savus tiesību aktus ar apmēram 85 % ES acquis communautaire tirdzniecības un ekonomikas jomā.

4.3.

Asociācijas nolīgums tika parakstīts 2014. gada 27. jūnijā, un to ratificēja Eiropas Parlaments un Ukrainas Verkhovna Rada 16. septembrī; tas dod iespēju sākt nolīgumu provizoriski īstenot pat pirms tā ratificēšanas visās 28 dalībvalstīs. Tomēr nolīguma DFCTA daļas īstenošana aizkavēsies līdz nākamā gada beigām, bet ES turpinās piemērot atvieglotus tirdzniecības noteikumus precēm, kas nāk no Ukrainas.

4.3.1.

Asociācijas nolīgums dod iespēju izveidot kopīgu Pilsoniskās sabiedrības platformu, kas būtu kopīgs forums viedokļu apmaiņai un kurā piedalās EESK locekļi un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Tā kā asociācijas nolīgums attiecas uz plašu jautājumu loku, platformā jābūt pārstāvētai pēc iespējas plašākai pilsoniskajai sabiedrībai un tādēļ tajā vajadzētu būt iekļautiem gan sociālo partneru, gan dažādu citu interešu grupu pārstāvjiem.

4.3.2.

Platforma būs ne tikai informācijas apmaiņas un debašu forums; viens no tās pamatmērķiem būs uzraudzīt asociācijas nolīguma īstenošanu un nākt klajā ar pilsoniskās sabiedrības viedokļiem un priekšlikumiem.

4.3.3.

Pilsoniskās sabiedrības platforma pieņems savu reglamentu. Pašreiz starp EESK pārstāvjiem un Ukrainas partneriem notiek sarunas par šās struktūras izveides procedūru un dalību tajā. Ir paredzēts pieņemt šādu pamatprincipus:

4.3.4.

DCFTA nolīgumā ir arī paredzēts vienu gadu pēc tā stāšanās spēkā izveidot uzraudzības mehānismu, kas darbojas pilsoniskās sabiedrības interesēs. Struktūrai, kas izveidota šim mērķim, cieši jāsadarbojas ar Pilsoniskās sabiedrības platformu.

5.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai vajadzētu aktīvi sekmēt Ukrainas politisko, sociālo un ekonomisko konsolidāciju, tostarp to, lai rastu mierīgu risinājumu pašreizējam konfliktam Doņeckas un Luganskas reģionos. Kad apstākļi Ukrainā stabilizēsies un būs novērsti ārējas iejaukšanās un konflikta, ko virza bruņotas vienības, draudi, radīsies skaidrāks priekšstats par organizētu pilsonisko sabiedrību gan atsevišķās organizācijās, gan saistībā ar Ukrainas virzību uz Eiropu.

5.1.1.

Ukrainā pašreiz notiek sarežģītas politiskās pārmaiņas, tostarp konstitucionālā reforma, kas var atstāt spēcīgāku ietekmi nekā pārmaiņas pēc “oranžās revolūcijas”. Tā rezultātā var notikt Ukrainas iestāžu pārstrukturēšana un izmainīties to statuss, un rasties pārmaiņas gan sociālā dialoga darbībā, gan dialogā starp iestādēm un pilsonisko sabiedrību. Šāds process jāveicina ar izmaiņām Ukrainas tiesību aktos, lai veidotos iekļaujošākas sociālā un pilsoniskā dialoga struktūras patiesām un neatkarīgām organizācijām. EESK sekos līdzi attīstībai un nostājai, ko mūsu partnerorganizācijas pieņems attiecībā uz minētajām pārmaiņām.

5.1.2.

Gan pirms Eiromaidana, gan demonstrāciju laikā radās šaubas par dažu partnerorganizāciju autentiskumu un neatkarību. Līdz ar to sākās process, lai ieviestu pārmaiņas dažu organizāciju darbības veidā; ja minētais process nebūs virspusējs, tas var sākt atjaunot sabiedrības uzticēšanos šīm organizācijām. Īpaši jāatzīmē, ka sabiedrība un NVO uztvēra dažas arodbiedrības un darba devēju organizācijas kā pārvaldes mehānisma daļu, un tās netika uzskatītas par pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

5.1.3.

EESK pauž gatavību pastiprināt divpusējos kontaktus ar partnerorganizācijām gan Ukrainā, gan Krievijā, lai veicinātu labāku saikni starp šo valstu pilsoniskajām sabiedrībām un tādējādi sekmētu abu valstu attiecību normalizēšanos.

5.2.

EESK pasākumi Ukrainā balstīsies šādu principu: valstī atbalstīt demokratizāciju, teritoriālo integritāti, sociālo un pilsonisko dialogu, kurā iesaistīti visi dalībnieki, kas ir sabiedrībā leģitīmi un nodrošina pārstāvību. EESK prioritāti piešķirs attiecībām ar saviem tradicionālajiem partneriem, t. i., Ukrainas pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

5.3.

EESK vēlas uzaicināt pēc iespējas plašu Ukrainas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju loku piedalīties sadarbībā un iekļaut arī tos, kas vēl joprojām ir skeptiski vai naidīgi pret neseno politiskās pārejas procesu un tuvināšanos Eiropas Savienībai; jānodrošina, ka nav aizmirsta neviena svarīga un pārstāvības organizācija. AP Pilsoniskās sabiedrības foruma valsts platforma un Valsts trīspusējā sociālo lietu un ekonomikas padome palīdzēs izvēlēties partnerorganizācijas.

5.4.

Turklāt ir ieteicams tālāk attīstīt divpusēju sadarbību starp partnerorganizācijām Eiropas Savienībā un Ukrainā, īpašu uzmanību veltot veiktspējas veidošanai, paraugpraksei, kā arī sociālā un pilsoniskā dialoga stiprināšanai. Šim mērķim kā vienu no instrumentiem varētu izmantot pārrobežu sadarbību.

5.5.

EESK iesaistīties ne tikai institucionālajos pasākumos, kuru pamatā ir asociācijas nolīgums un – ilgākā termiņā – DCFTA, bet arī plašākos informācijas pasākumos, kuru mērķis būs izplatīt informāciju par ietekmi, ko Ukrainā radīs nolīgumu īstenošana, kā arī Eiropas integrācija, informāciju par Eiropas iestāžu darbību un acquis communautaire.

5.6.

Ņemot vērā uzticamas informācijas trūkumu vai vienkārši dezinformāciju – kas dažkārt ir plašsaziņas līdzekļos, jo trūkst zināšanu par ES vai Krievija izvērš intensīvu propagandu —, jāplāno regulāra sadarbība ar žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu apvienībām.

5.7.

Sadarbība ar Ukrainas partnerorganizācijām jautājumā par piekļuves uzticamai informācijai atvieglošanu un šādas informācijas nodrošināšanu visām pilsoniskās sabiedrības grupām var izrādīties būtiska Ukrainas virzībā uz Eiropu. Pieredze rāda, ka asociācijas nolīgumu parakstīšana, ratificēšana un īstenošana var kļūt problemātiska un ka ir daudzi iekšēji un ārēji faktori, kas varētu mainīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju pozitīvo attieksmi pret virzību uz Eiropu, ja nav sasniegts vispārēja vienprātība, iesaistot visas sabiedrības grupas.

5.8.

Liela Ukrainas sabiedrības daļa nekad nav bijusi ārpus savas valsts robežām, un tie, kas ceļo, dodas galvenokārt uz Krieviju. Viens no iemesliem, kas ir arī ievērojams traucēklis Ukrainas sabiedrībai, ir pastāvīgā prasība par vīzas nepieciešamību, lai apmeklētu ES dalībvalstis. Saskaņotu vīzas pieteikumu procedūru ieviešana, protams, ir svarīga, taču pienākums iegūt vīzu ceļošanai uz ES neveido uzticēšanos un ir daudz grūtāk veicināt kontaktus starp cilvēkiem.

5.9.

Eiropskepticisms un tas, ka dažās Ukrainas sabiedrības grupās trūkst entuziasma veidot ciešākas saiknes ar ES, ir radies no tā, ka nav iestāšanās perspektīvas. Pašreiz tas nav jautājums par pievienošanās sarunu uzsākšanu; taču fakts, ka šis jautājums tik ilgu laiku un atkārtoti nav iekļauts ES darba kārtībā, ir cēlonis tam, ka daļa sabiedrības ar asociācijas līgumu saistītās reformas uztver kā dārgu patvaļu, kas virza Ukrainu strupceļā. Tas īpaši attiecas uz Austrumukrainu, kur Eiropas Savienība tiek uztverta kā drauds sociālajām un saimnieciskajām interesēm.