2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 34/121

Ziņotājs:

Javier DOZ ORRIT

1.1.

EESK uzskata, ka cīņai pret terorismu, tā finansēšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī pret citu veidu ekonomiskajiem noziegumiem, kas ar to saistīti, ir jābūt ES politikas pastāvīgajām prioritātēm.

1.2.

EESK kopumā piekrīt pasākumiem, kas paredzēti priekšlikumā grozījumiem Direktīvā par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (1), kā arī steidzamai nepieciešamībai to transponēt.

1.3.

Ņemot vēra šo parādību globālo raksturu, Komiteja aicina ES un dalībvalstis turpmāk uzņemties vēl nozīmīgāku lomu un būt par virzītājspēku starptautiskajās struktūrās un forumos, kas darbojas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un ar to saistīto smago noziegumu novēršanas jomā. Lai panāktu lielāku efektivitāti un gūtu labākus rezultātus, ir jāīsteno starptautiskā un pasaules mērogā saskaņotas darbības un pasākumi, un šajā jomā Eiropai var būt vadošā loma.

1.4.

Komiteja apzinās, ka pienākums pielāgoties direktīvai radīs slogu uzņēmumiem un organizācijām, kā arī kontroles iestādēm. Tomēr tas ir vajadzīgs slogs, kas jāuzņemas visiem, lai pilnībā sasniegtu kopīgos mērķus, tostarp finanšu sistēmas un citu atbildīgo subjektu aizsardzību, lai tos neizmantotu noziedzīgiem nodarījumiem. Komiteja iesaka novērtēt šo pasākumu ietekmi.

1.5.

EESK pauž bažas, ka vairāki faktori var būtiski ierobežot 4. un 5. direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu (AMLD) praktisko efektivitāti. Pirmkārt, 2016. gada 14. jūlijā publicētajā augsta riska trešo valstu sarakstā nav ietvertas daudzas valstis vai jurisdikcijas, par kurām ir pamatoti pierādījumi, ka tās darbojas kā nodokļu oāzes nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, un neviena no 21 valsts, kas minēta Panamas dokumentos. Tā kā 5. AMLD ierosinātie pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumi tiek piemēroti tikai tām trešām valstīm, kas atzītas par augsta riska valstīm, EESK ierosina vai nu izveidot jaunu augsta riska trešo valstu sarakstu, vai arī paplašināt 5. AMLD 18.a pantā minēto pasākumu darbības jomu. EESK uzskata, ka prioritārs uzdevums ir izveidot valstu publiskos reģistrus, kuros iekļauti bankas kontu, uzņēmumu, trastu faktiskie īpašnieki un darījumu faktiskie veicēji, un nodrošināt to pieejamību atbildīgajiem subjektiem.

1.6.

EESK mudina Eiropas iestādes pastiprināt to politikas, kas vērstas uz nodokļu oāžu likvidēšanu. Turklāt Komiteja uzskata, ka visi 5. AMLD noteiktie pienākumi, it īpaši tie, kas attiecas uz banku kontu, uzņēmumu, trastu faktisko īpašnieku un darījumu faktisko veicēju identificēšanu, ir jāattiecina uz visām teritorijām vai jurisdikcijām, kuras ir dalībvalstu suverenitātē.

1.7.

Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ciešāk jāsaskaņo ar pasākumiem cīņai pret krāpšanu un nodokļu apiešanu, korupciju un citiem ar to saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem – ieroču un narkotiku nelikumīgu tirdzniecību, cilvēku kontrabandu u. c., kā arī pret kriminālās ekonomikas organizācijām. Jāizstrādā jaunas iniciatīvas pret visiem šiem noziedzīgiem nodarījumiem un to saikni ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Būtu jāparedz arī pasākumi pret negodīgu konkurenci nodokļu jomā.

1.8.

Sekmīgai cīņai pret terorismu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu nepieciešama ciešāka sadarbība starp dažādajiem dalībvalstu izlūkošanas un drošības dienestiem, kā arī starp šiem dienestiem un Eiropolu.

1.9.

EESK uzskata, ka brīvās tirdzniecības un ekonomisko partnerattiecību nolīgumos būtu jāiekļauj nodaļa par pasākumiem pret krāpšanu un nodokļu apiešanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. EESK aicina Komisiju to iekļaut kā ES priekšlikumu jau notiekošajās sarunās, it īpaši sarunās par TTIP, kā arī jau spēkā esošajos nolīgumos to pārskatīšanas brīdī.

1.10.

Svarīga nozīme ir dalībvalstu finanšu izlūkošanas vienību (FIU) darbam un tā pastāvīgai koordinācijai Eiropas mērogā. EESK uzskata, ka būtu lietderīgi izveidot kopīgu Eiropas instrumentu tehnoloģisko pārmaiņu uzraudzībai, koordinēšanai un prognozēšanai.

1.11.

Tā kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana ir ļoti būtiska un no tās ir atkarīga šīs jomas noteikumu efektīva un visās dalībvalstīs vienāda piemērošana, ir īpaši svarīgi, lai teksti un jēdzieni, ko ietver ierosinātie pasākumi, būtu pēc iespējas skaidrāki. Vienlaikus tas veicinās juridisko noteiktību visiem tiem, kuriem šie tiesību akti ir jāpiemēro.

1.12.

Eiropas mērogā vajadzētu saskaņot tiesisko regulējumu – definīcijas un sankcijas attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, krāpšanu nodokļu jomā, korupciju un teroristu finansēšanu, kā arī attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas ar to saistīti. Būtu jāsaskaņo arī sankcijas, kas paredzētas par AML direktīvu noteikumu neievērošanu.

1.13.

EESK ierosina ieviest pasākumus, lai kontrolētu to atbildīgo subjektu, kas atrodas augsta riska trešās valstīs, filiāles un lai uzraudzīti tiktu ne tikai klienti.

1.14.

EESK aicina Komisiju apsvērt arī papildu pasākumus, lai aizsargātu pilsoņu tiesības gadījumos, kad kompetento iestāžu vai atbildīgo subjektu reģistrētā informācija ir izmantota nelikumīgi vai ļaunprātīgi.

1.15.

Komiteja atzinīgi vērtē šo priekšlikumu ātru izskatīšanu un cer, ka tie stāsies spēkā pēc iespējas īsākā laikā, lai gan tas nedrīkst notikt uz rezultātu kvalitātes rēķina. Tāpēc ir jānosaka reāli īstenojami termiņi šo tekstu transponēšanai un piemērošanai dalībvalstīs, kā arī skaidras norādes.

2.1.

Vardarbīgie terorakti Francijā, Beļģijā un citās Eiropas valstīs, kā arī informācijas nopludināšana par nodokļu oāzēs noziedzīgu darbību rezultātā iegūtās naudas legalizēšanu (jaunākā ir ICIJ  (2) atklātā informācija par Panamas dokumentiem) ir mudinājusi Eiropas Komisiju ierosināt jaunus pasākumus, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Komisija 2016. gada 5. jūlijā kopā ar 5. AMLD priekšlikumu pieņēma arī citu priekšlikumu, lai nodokļu iestādēm atvieglotu piekļuvi informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (3), kā arī paziņojumu par papildu pasākumiem attiecībā uz pārredzamību un cīņu pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no tiem (4).

2.2.

Nesenā Eiropas Parlamenta pētījumā (5) ir uzsvērts: “Panamas dokumenti apliecināja to, ka nodokļu oāzes atvieglo izvairīšanos no nodokļiem, kā arī atklāja dažu shēmu, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļiem, agresīvo dabu, kad atšķirība starp nemaksāšanu un izvairīšanos tiek maskēta. Šajā ziņā pārredzamības trūkums, ko radījusi slepenība, izsekojamības un nodokļu informācijas apmaiņas trūkums ir svarīgi faktori ekonomisko sankciju pārkāpšanas gadījumos, kā arī aizēno derīgu un nepieciešamu informāciju attiecībā uz organizēto noziedzību, tostarp arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistībā ar teroristu darbībām, korupciju un narkotiku nelikumīgu tirdzniecību.

2.3.

ICIJ publicēja Panamas dokumentus. Organizācijas datu bāzē – Offsore Leaks Database  (6) – ir atsauces uz 45 131 ES uzņēmējsabiedrību (7). No 21 teritorijas, ko “Mossack Fonseca” birojs izmantoja darbībām, kas saistītas ar krāpšanu un nodokļu apiešanu, kā arī ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, trīs ir ES valstis, bet vēl trīs citas atrodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā (8).

2.4.

Direktīvā 5. AMLD ir precizēta daļa priekšlikumu, kas iekļauti rīcības plānā par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu (9): tie, kuri prasa grozīt 4. direktīvu (4. AMLD) (10) un direktīvu par nodrošinājumiem, ko prasa no sabiedrībām, lai aizsargātu to dalībnieku un trešo personu intereses (11). Plānā ir ierosināts pārcelt 4. AMLD transponēšanas datumu no 2017. gada 26. jūnija uz 2017. gada 1. janvāri, kas būs galīgais termiņš arī divu 2016. gada 5. jūlija direktīvas priekšlikumu transponēšanai.

2.5.

5. AMLD sarežģītajā politiskajā un tiesiskajā regulējumā 2015. gadā vien ir iekļautas vēl divas iniciatīvas: Eiropas Drošības programma  (12) un priekšlikums direktīvai par terorisma apkarošanu  (13), kas nosaka jaunu kriminālatbildības līmeni par noziegumiem, kas saistīti ar teroristu finansēšanu.

2.6.

Komisija 2016. gada 14. jūlijā pieņēma deleģēto regulu par augsta riska trešo valstu noteikšanu un tai pievienoto sarakstu (14), kuru FATF jau apstiprināja sanāksmē, kas notika 2016. gada 24. jūnijā Pusanā (Dienvidkorejā).

2.7.

Priekšlikumā 5. AMLD noteikti daži jauni uzticamības pārbaudes pienākumi, kas atbildīgajiem subjektiem – finanšu iestādēm, ar tām saistītajiem speciālistiem, pakalpojumu sniedzējiem trasta sabiedrībām un azartspēļu organizētājiem, nekustamā īpašuma aģentiem utt. – jāpiemēro attiecībā uz saviem jaunajiem un esošajiem klientiem. Turklāt 18.a pantā paredzēti pastiprināti uzticamības pārbaudes pasākumi attiecībā uz klientiem, kas darbojas augsta riska trešās valstīs. Dalībvalstis varēs piemērot augsta riska jurisdikcijām arī pretpasākumus, tostarp aizliedzot dibināt tajās filiāles vai pārstāvniecības, kā arī veikt finanšu darījumus.

2.8.

Jaunums ir tas, ka virtuālo valūtu apmaiņas platformas un depozitāro maku pakalpojumu sniedzēji tiks iekļauti tās darbības jomā un uzskatīti par atbildīgajiem subjektiem attiecībā uz uzticamības pārbaudes pasākumiem. Tiek atcelta anonimitāte attiecībā uz priekšapmaksas karšu lietošanu tiešsaistē un tiek pazemināts obligātās identifikācijas slieksnis no EUR 250 līdz EUR 150 attiecībā uz to lietošanu klātienē.

2.9.

5. AMLD ierosināts arī pastiprināt FIU pilnvaras un veicināt to savstarpējo sadarbību; atvieglot banku un maksājumu kontu turētāju identifikāciju, izveidojot šo kontu centrālos automatizētos valsts reģistrus; noteikt prasību identificēt un reģistrēt uzņēmumu, trastu, fondu un līdzīgu struktūru faktiskos īpašniekus (pazeminot īpašumtiesību slieksni no 25 % līdz 10 %) un nodrošināt publisku piekļuvi šai informācijai ar zināmiem nosacījumiem.

3.1.

Dažādie noziedzības veidi, kuros izmanto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodokļu oāzes, pārkāpjot visas sabiedrības pamattiesības, rada ļoti smagas sekas. Neraugoties uz Eiropas un dalībvalstu iestāžu veiktajiem pasākumiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana nemitīgi pieaug.

3.2.

Finanšu plūsmu liberalizācija pasaulē un jaunu digitālo tehnoloģiju izmantošana finanšu darījumos apgrūtina cīņu pret finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgiem mērķiem. Izmeklējot pēdējos džihāda teroristu uzbrukumus Eiropā, ir iegūta informācija par tādiem finansēšanas veidiem, kas nav aplūkoti 4. AMLD. Tādēļ ir pamatoti ierosināt grozīt direktīvu, kamēr tā vēl nav stājusies spēkā, kā arī tuvināt tās transponēšanas galīgo datumu.

3.3.

EESK kopumā atbalsta 5. AMLD paredzētos pasākumus un uzskata, ka tie var būt noderīgi, lai palīdzētu izskaust terorismu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

3.4.

Atsevišķi būtu jāaplūko to ietekme uz pamattiesībām, it īpaši saistībā ar personas datu aizsardzību, lai nepieļautu liela apjoma sensitīvas informācijas neatbilstīgu izmantošanu no kompetento iestāžu puses. Šajā saistībā 5. AMLD priekšlikumā paredzēti daži piesardzības pasākumi. Ņemot vērā iegūto informāciju par atsevišķām valdību darbībām, ko atklāja WikiLeaks dokumenti (2010. un 2012. gadā), un Snowden dokumenti (2013. gadā), Komiteja aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest papildu pasākumus pilsoņu tiesību aizsardzībai pret reģistrētās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu. Īpaši vajadzētu izvērtēt, vai būtu lietderīgi noteikt zināma veida kopīgu kriminālatbildību par informācijas un personas datu nelikumīgu izmantošanu. EESK varētu palīdzēt veikt minēto pētījumu.

3.5.

Neskarot šos priekšlikumus un citas iniciatīvas un pasākumus, ko Komiteja šajā atzinumā iesaka īstenot ES līmenī, ir svarīgi, lai ES un dalībvalstis turpmāk uzņemtos vēl nozīmīgāku lomu un būtu par virzītājspēku starptautiskajās struktūrās un forumos, kas darbojas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un ar to saistīto smago noziegumu novēršanas jomā; tās ir globālas parādības, kurām parasti ir pārrobežu raksturs. Lai panāktu lielāku efektivitāti un gūtu labākus rezultātus, ir jāīsteno starptautiskā un pasaules mērogā saskaņotas darbības un pasākumi, un šajā jomā Eiropai var būt vadošā loma.

3.6.

Laikā, kad daudzi Eiropas iedzīvotāji joprojām izjūt krīzes, pielāgošanās politikas, kā arī nabadzības un nevienlīdzības pieauguma sekas, viņi uzzina, ka lielie starptautiskie uzņēmumi īsteno krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu un ka ekonomikas, politikas, kultūras un sporta aprindu augsta līmeņa personas apiet nodokļus un legalizē nelikumīgi iegūtus līdzekļus nodokļu oāzēs. Atsevišķas procedūras un jurisdikcijas tiek izmantotas, lai finansētu teroristu organizācijas, kuras ir spējīgas izdarīt nežēlīgus noziegumus gan Eiropā, gan citviet pasaulē. Šāda situācija ir nepieļaujama. No Eiropas un dalībvalstu iestādēm ir jāprasa efektīva rīcība, lai to izbeigtu.

3.7.

Neskarot 3.2. punktā minēto, AML direktīvu mērķu sasniegšanu varētu nopietni apgrūtināt nepietiekama politiskā rīcība, lai likvidētu nodokļu oāzes, kas ir nepieciešamas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai. To varētu apgrūtināt arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iniciatīvu nepietiekamā saskaņotība ar iniciatīvām, kas saistītas ar cīņu pret noziedzīgiem nodarījumiem, kuri to veicina (krāpšana nodokļu jomā, piederība teroristu vai noziedzīgām organizācijām, ieroču un narkotiku nelikumīga tirdzniecība, cilvēku kontrabanda u. c.) apstākļos, kad Eiropas Savienībā joprojām vērojama negodīga konkurence nodokļu jomā.

3.8.

Augsta riska valstu sarakstā, ko Komisija publicēja 2016. gada 14. jūlijā (15), nav iekļauta neviena Panamas dokumentos minētā valsts. Tas ir paradoksāli, jo viens no Komisijas izvirzītajiem argumentiem, ierosinot 5. AMLD, balstīts uz minētajos dokumentos atklāto informāciju. Sarakstā atrodama tikai viena augsta riska valsts, kas nesadarbojas, proti, Ziemeļkoreja. II grupā, kas ietver valstis, kuras ir apņēmušās novērst trūkumus un ir lūgušas tehnisko palīdzību, lai īstenotu FATF rīcības plānu, ir Irāna. I valstu grupā, kuras jau ir izstrādājušas rīcības plānu, lai tās pēc noteikto prasību izpildes izsvītrotu no saraksta, ir deviņas valstis (četrās no tām notiek karadarbība: Afganistāna, Irāka, Sīrija un Jemena). Daļa naudas, ar ko finansē teroristus, plūst caur šīm valstīm. Tomēr visas analīzes un pētījumi par šo tematu liecina, ka cita veida noziegumos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana nenotiek šajās valstīs.

3.9.

Jāizsaka nožēla par to, ka tāda organizācija kā FATF, kas veic tik nozīmīgu darbu, analizējot starptautisko finanšu noziedzību un ierosinot pasākumus tās apkarošanai, neatrada piemērotu veidu, lai izveidotu riska valstu sarakstus. Tas ir loģiski, ka Komisija izmanto FATF ieteikumus (16) un citus priekšlikumus, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Taču tādā gadījumā FATF priekšlikumu ievērošana var daļēji samazināt 5. AMLD efektivitāti, jo 18.a pantā minētie pastiprinātie pasākumi tiks piemēroti tikai augsta riska trešām valstīm.

3.10.

EESK uzskata, ka 5. AMLD praktiskās efektivitātes labad ir vai nu jāpārskata augsta riska trešo valstu saraksts, iekļaujot tajā valstis vai teritorijas, kurās notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas galvenie darījumi, vai arī jāpaplašina 18.a panta darbības joma, attiecinot to uz visiem atbildīgajiem subjektiem un jurisdikcijām, kas saskaņā ar FIU rīcībā esošo informāciju, iespējams, veic nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darījumus. EESK ierosina arī izveidot vienotu sarakstu ar jurisdikcijām, kuras nesadarbojas ekonomisko noziegumu apkarošanā.

3.11.

Tā kā nozīmīga legalizēšanas darījumu daļa notiek teritorijās, kuras ir dalībvalstu jurisdikcijā, visām ES iestādēm būtu jāuzņemas stingra politiska apņemšanās izskaust nodokļu oāzes tās teritorijā. Konkrēti, obligātais pienākums identificēt bankas kontu, uzņēmumu īpašumtiesību un visu trasta daļu un darījumu faktiskos īpašniekus, kas saskaņā ar 5. AMLD tiek uzlikts ES atbildīgajiem subjektiem, būtu jāattiecina uz visām teritorijām, kuras atrodas dalībvalstu jurisdikcijā, tostarp arī uz tām, kurās ir īpašs nodokļu regulējums. Šajā sakarā un lai pildītu savas saistības, atbildīgajiem subjektiem būtu jādod iespēja izmantot arī valstu (oficiālo) reģistru datus. Tāpat arī 18.a pantā paredzētie pastiprinātie pasākumi būtu jāpiemēro tām ES valstu jurisdikcijā esošajām teritorijām, kurās notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darījumi.

3.12.

Krāpšana nodokļu jomā un nodokļu apiešana ir cieši saistīta ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Daļa legalizēto līdzekļu iegūti krāpšanas un nodokļu apiešanas ceļā. Ir nepieciešams koordinēt abu minēto noziedzīgo nodarījumu preventīvos un represīvos pasākumus – gan tiesiskā regulējuma jomā, gan politiskajā rīcībā un izlūkdienestu, policijas un tiesu sistēmas darbībās. EESK pozitīvi vērtē Komisijas jaunākās iniciatīvas cīņai pret krāpšanu un nodokļu apiešanu Eiropas Savienībā, taču tās joprojām ir nepietiekamas, tāpēc būtu vajadzīgas papildu iniciatīvas, kas būtu saskaņotas tām, kas vērstas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

3.13.

Sekmīgai cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu nepieciešama cieša sadarbība starp dažādajiem dalībvalstu izlūkošanas un drošības dienestiem, kā arī starp šiem dienestiem un Eiropolu. Jāatzīst, ka pašreizējie sadarbības līmeņi ir nepietiekami. Neraugoties uz dalībvalstu un Eiropas atbildīgo personu publiskajiem paziņojumiem un iedzīvotāju atbalstu šīs sadarbības pastiprināšanai, pēc katra teroristu uzbrukuma sabiedrībai atklājas būtiskas nepilnības koordinācijas jomā. Dažkārt koordinācijas problēmas tiek konstatētas pat starp vienas valsts dažādajiem dienestiem. Ir jāizmanto visi līdzekļi, lai izbeigtu šādu situāciju.

3.14.

Pēdējos gados ES ir apspriedusi vai noslēgusi nozīmīgus brīvās tirdzniecības un ekonomisko partnerattiecību nolīgumus. Patlaban notiek sarunas par svarīgu nolīgumu – TTIP. Šiem nolīgumiem būtu jākļūst par lielisku pamatu, lai izstrādātu divpusējus vai starpreģionālus pasākumus ar mērķi apkarot krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. EESK aicina Komisiju apsvērt, kā šāda veida nodaļu iekļaut gan pašreiz apspriežamajos nolīgumos, gan jau spēkā esošajos nolīgumos to pārskatīšanas brīdī. EESK šajā jautājumā pilnīgi piekrīt iepriekšminētā EP pētījuma secinājumiem (17).

4.1.

Dalībvalstu FIU ir jāpaveic nozīmīgs darbs informācijas, uzraudzības un prevencijas jomā, tostarp paredzot straujās tehnoloģu pārmaiņas, ko varētu izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Ir ļoti nepieciešama ātra dalībvalstu reakcija, kā arī dažāda rakstura kopīgu izmeklēšanu uzsākšana Eiropas līmenī. Būtiski svarīga ir pastāvīga un ātra FIU koordinācija. EESK uzskata, ka būtu lietderīgi izveidot kopīgu Eiropas instrumentu, lai uzraudzītu, koordinētu un paredzētu tehnoloģiskās pārmaiņas.

4.2.

4. un 5. direktīvā minētajiem atbildīgajiem subjektiem ir jāveic personu un aizdomīgu darījumu uzraudzība un kontrole. Tomēr šajās direktīvās nav ietvertas prasības vai pienākumi attiecībā uz atbildīgo subjektu darbību augsta riska trešās valstīs. Ir jānovērš šāda situācija, kad klienti tiek uzraudzīti vairāk nekā paši subjekti.

4.3.

EESK atzinumā CCMI/132 par tematu “Korupcijas apkarošana” (18) īpaši noderīgi saistībā ar šo atzinumu ir šādi ieteikumi: a) izstrādāt saskaņotu un visaptverošu korupcijas apkarošanas stratēģiju pieciem gadiem, tai pievienojot rīcības plānu; b) izveidot Eiropas Prokuratūru un stiprināt Eurojust rīcībspēju; un c) starptautiskajiem uzņēmumiem jāziņo par svarīgākajiem finanšu datiem visās valstīs, kurās tie darbojas.

4.4.

EESK uzskata, ka būtu nepieciešams Eiropas mērogā saskaņot tiesisko regulējumu – definīcijas un sodus attiecībā uz noziegumiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nodokļu nemaksāšanu, korupciju un teroristu finansēšanu, kā arī attiecībā uz noziegumiem, kas ar to saistīti. Komisijai un Eiropas Banku iestādei būtu jāveicina arī to sankciju saskaņošana, kuri par prasību neievērošanu tiek piemēroti atbildīgajiem subjektiem.

4.5.

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana ir ļoti svarīga, un tai ir jānotiek efektīvi, enerģiski un apņēmīgi. Tāpēc ir būtiski, lai teksti un jēdzieni, ko ietver ierosinātie pasākumi, būtu pēc iespējas skaidrāki. Tādējādi vienlaikus tiks veicināta juridiskā noteiktība, kas nepieciešama visiem tiem, kuriem šie tiesību akti ir jāpiemēro, un nodrošināta vienāda piemērošana visā Savienībā.

4.6.

Komiteja pauž gandarījumu par šo priekšlikumu ātru izskatīšanu un cer, ka tos pieņems un tie stāsies spēkā jau tuvākajā laikā. Tomēr uzmanība jāpievērš arī rezultātu kvalitātei. Tāpēc ir jānosaka reāli īstenojami termiņi šo tekstu transponēšanai un piemērošanai dalībvalstīs, kā arī skaidras norādes.