6.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 374/21

1)

atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 7. jūlija spriedumu lietā T-215/15;

2)

pašai pieņemt galīgo nolēmumu lietā un atcelt Padomes 2015. gada 5. marta Lēmumu (KĀDP) 2015/364, ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (1), kā arī Padomes 2015. gada 5. marta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2015/357, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (2), ciktāl tie attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, un piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Tiesā un Vispārējā tiesā;

3)

pakārtoti 2) punktā ietvertajiem prasījumiem nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai nolēmuma pieņemšanai atbilstoši Tiesas spriedumā ietvertajam juridiskajam vērtējumam un lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1)

Vispārējā tiesa nav ievērojusi LESD 296. pantu un Pamattiesību hartas 41. pantu, konstatējot, ka Padome ir pamatojusi ierobežojošos pasākumus, nepieļaudama kļūdu tiesību piemērošanā. Padome neesot pietiekami specifiski un konkrēti norādījusi pamatojumu.

(2)

Vispārējā tiesa ir kļūdaini konstatējusi, ka Padome nav pārkāpusi pamattiesības. Vispārējā tiesa ir kļūdaini novērtējusi tiesību uz īpašumu un darījumdarbības brīvības aizskārumu. It īpaši, Vispārējā tiesa ir kļūdaini nospriedusi, ka pasākumi ir atbilstoši un samērīgi. Tāpat Vispārējā tiesa ir pieļāvusi procesuālas kļūdas un ir pārkāpusi procesuālās tiesības.

(3)

Vispārējā tiesa ir kļūdaini konstatējusi, ka Padome nav nepareizi izmantojusi savas pilnvaras. Pirmkārt, Vispārējā tiesa nav veikusi konkrētu pārbaudi saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzēju. Otrkārt, Vispārējā tiesa kļūdaini ir uzskatījusi, ka konkrētu pierādījumu neesamībai nav nozīmes.

(4)

Vispārējā tiesa kļūdaini ir konstatējusi, ka Padome nav pārkāpusi tiesības uz labu pārvaldību. Pirmkārt, apsvērumi, ko Vispārējā tiesa ir norādījusi saistībā ar Padomes objektivitātes pienākumu, ir kļūdaini. Otrkārt, Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā pienākuma rūpīgi izvērtēt faktiskos apstākļus tvērumu. Šajā ziņā esot konstatējams arī apelācijas sūdzības iesniedzēja procesuālo tiesību pārkāpums.

Vispārējā tiesa kļūdaini ir konstatējusi, ka Padome nav pieļāvusi “acīmredzamu kļūdu vērtējumā”. Pirmkārt, Vispārējā tiesa nav izpildījusi pienākumu veikt pārbaudi saistībā ar apstrīdētajiem tiesību aktiem, jo tā nav izvērtējusi procedūru, kuras noslēgumā tika pieņemti apstrīdētie tiesību akti. Vispārējā tiesa ir kļūdaini konstatējusi, ka Padome varēja balstīties tikai uz Ukrainas vēstuli. Tādējādi Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā Padomes pienākumu veikt papildu pārbaudes. Turklāt Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā Tiesas jaunākās judikatūras saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem tvērumu. Tāpat Vispārējās tiesas argumentācija lielā mērā ir politiska un tajā nav ņemta vērā pamattiesību nozīme trešajā valstī.