—

pilnībā atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1960 (1);

—

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti i) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42/EK (2) 11. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (3) 18. panta 5. punktā ietvertie procesuālie noteikumi un ii) Regulas (EK) Nr. 765/2008 18. panta 4. punktā minētais samērīguma princips, jo Zviedrijas aizsardzības pasākums neesot pamatots, ņemot vērā, ka tirgus uzraudzības iestādes maldināja prasītāju un ka bija pieejami mazāk ierobežojoši pasākumi, ar kuriem iespējams panākt atbilstību Direktīvai 2006/42/EK.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi, kā arī labas pārvaldības princips, jo Komisija nav ņēmusi neņēma vērā Apvienotās Karalistes, Vācijas, Somijas un Dānijas tirgus uzraudzības iestāžu apsvērumus un pēc tam izmantoto pieeju un apstrīdētajā lēmumā nav paredzēts neviens saprātīgs un iedarbīgs īstenošanas termiņš.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti Direktīvas 2006/42/EK I pielikumā ietvertie procesuālie noteikumi, jo no apstrīdētā lēmuma un Zviedrijas Darba vides iestādes 2013. gada 30. augusta lēmuma izriet, ka, veicot aplūkojamo izstrādājumu izvērtēšanu atbilstoši Direktīvas 2006/42/EK I pielikumā izklāstītajām būtiskajām veselības aizsardzības un drošības (turpmāk tekstā — “BPVD”) prasībām, nav sniegta pienācīga atsauce uz vispārējo principu par zinātnes un tehnikas attīstības līmeni.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot kļūdījusies faktu novērtējumā un rīkojusies neatbilstoši labas pārvaldības principam, jo no ražotāja netika pieprasīta nekāda nepieciešamā informācija, lai arī apstrīdētajā lēmumā ir teikts, ka ražotājs tehniskajā dokumentācijā nav norādījis saikni starp atsaucēm uz saskaņotajiem standartiem un attiecīgajām BPVD prasībām, kā paredzēts Direktīvas 2006/42/EK VII pielikumā. Proti, rūpīga un apdomīga pārvaldes iestāde būtu pieprasījusi šo trūkstošo informāciju pirms tik vērienīga lēmuma pieņemšanas.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Direktīvas 2006/42/EK 6. pants un vienlīdzīgas attieksmes princips, jo aplūkojamais akts ir konkrēti vērsts pret prasītājas izstrādājumiem, lai gan ES iekšējā tirgū ir līdzīgi, mazāk atbilstīgi citu ražotāju izstrādājumi. Turklāt ar to, ka apstrīdētajā lēmumā tika apsvērta tikai attiecīgo izstrādājumu izņemšana no aprites un atsaukšana, esot izkropļots tirgus, jo ES iekšējā tirgū joprojām ir atļautas līdzīgas citu ražotāju mašīnas.