Tajā ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un reprezentatīvo cenu noteikšanai mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Importa, reprezentatīvās un sliekšņa cenas

Importa cenu, kas jāņem vērā, apliekot ar papildu ievedmuitas nodokli, pamatā ir CIF cena (cena, apdrošināšana un frakts). Tā ir līdz importētājas valsts robežai piegādātas preces cena pirms ievedmuitas nodokļu vai citu importa vai tirdzniecības nodokļu un pārvadājuma peļņas normas samaksas šajā valstī. Tā tiek salīdzināta ar reprezentatīvajām cenām* (tās uzskaitītas I pielikumā), ko Eiropas Komisija nosaka, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sniegtajiem datiem. Sliekšņa cenas, pie kurām ir jāsāk maksāt papildu ievedmuitas nodoklis, ir uzskaitītas II pielikumā.

Ja CIF importa cena par 100 kg sūtījuma ir augstāka nekā reprezentatīvā cena, importētājam ir pienākums importētājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm uzrādīt vismaz šādus pierādījumus:

pirkšanas–pārdošanas līgumu (vai kādu citu līdzvērtīgu dokumentu);
apdrošināšanas līgumu;
faktūrrēķinu;
izcelsmes sertifikātu (vajadzības gadījumā);
pārvadājuma līgumu;
konosamentu (jūras pārvadājuma gadījumā).

Importētājam ir arī jāiesniedz nodrošinājums, kas vienāds ar starpību starp papildu ievedmuitas nodokļa summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz reprezentatīvo cenu, un papildu ievedmuitas nodokļa summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz CIF importa cenu.

Importētājam atvēl divus mēnešus pēc attiecīgo produktu pārdošanas, attiecinot uz to deviņu mēnešu ierobežojumu (ko pamatotos gadījumos var pagarināt par līdz pat trim mēnešiem) pēc dienas, kad pieņemts paziņojums par laišanu brīvā apgrozībā, lai pierādītu, ka sūtījums pārdots ar nosacījumiem, kas apstiprina iepriekš minēto cenu pareizību.

Nodrošinājuma iesniegšanas prasību atceļ, ja muitas iestādes apmierina iesniegtie pierādījumi par pārdošanas nosacījumiem.

Ja šīs prasības nav izpildītas, maksājamo nodokli atgūst kopā ar procentiem.

Maksājamais nodoklis

Ja starpība starp sliekšņa cenu un CIF importa cenu:

1.
ir mazāka vai vienāda ar 10 % no sliekšņa cenas, papildu nodokli neuzliek;
2.
pārsniedz 10 %, bet ir mazāka vai vienāda ar 40 % no sliekšņa cenas, papildu nodoklis ir 30 % no summas, par kādu starpība pārsniedz 10 %;
3.
pārsniedz 40 %, bet ir mazāka vai vienāda ar 60 % no sliekšņa cenas, papildu nodoklis ir 50 % no summas, par kādu starpība pārsniedz 40 %, plus 2. punktā atļautais papildu nodoklis;
4.
pārsniedz 60 %, bet ir mazāks vai vienāds ar 75 % no sliekšņa cenas, papildu nodoklis ir 70 % no summas, par kādu starpība pārsniedz 60 % no sliekšņa cenas, plus 2. un 3. punktā atļautie papildu nodokļi;
5.
pārsniedz 75 % no sliekšņa cenas, papildu nodoklis ir 90 % no summas, par kādu starpība pārsniedz 75 %, plus 2., 3. un 4. punktā atļautie papildu nodokļi.

Darbības joma

Papildu ievedmuitas nodokļus piemēro produktiem, kas uzskaitīti regulas I pielikumā un kuru izcelsme ir šajā pielikumā norādītajās valstīs.

Ja nepieciešams, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var I pielikumā pievienot vai no tā svītrot izcelsmes valstis vai preces, kurām piemēro papildu ievedmuitas nodokli, un koriģēt reprezentatīvās cenas, ja tās vismaz par 5 % atšķiras no noteiktajām cenām.

Ar šo regulu atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 1995. gada 1. jūlija.

KONTEKSTS

Skatīt arī:

Mājputnu gaļa (Eiropas Komisija);
ES nosacījumi, kas reglamentē mājputnu gaļas un mājputnu gaļas produktu importu — faktu lapa (Eiropas Komisija);
Olas (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Reprezentatīvā cena. Cena, ko nosaka regulāri, jo īpaši, ņemot vērā:

– cenas trešo valstu tirgos;

– piedāvājuma cenu, ieskaitot piegādi līdz Kopienas robežai;

– importa preču cenas dažādos tirdzniecības etapos Kopienā.

PAMATDOKUMENTS

Komisijas Regula (EK) Nr. 1484/95 (1995. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un papildu ievedmuitas nodokļu noteikšanai mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (OV L 145, 29.6.1995., 47.–51. lpp.).

Regulas (EK) Nr. 1484/95 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1.–142. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1.–208. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671.–854. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 10.11.2024

Top