11.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/51

(1)

No 2013. gada 14. augusta līdz 5. septembrim Itālija konstatēja un paziņoja par augsti patogēno H7N7 apakštipa putnu gripu. Minētās slimības uzliesmojums tika apstiprināts trijās dējējvistu lielsaimniecībās, vienā dējēju jaunvistiņu lielsaimniecībā, vienā tītaru audzēšanas lielsaimniecībā un vienā gaiļu audzēšanas lauku saimniecībā.

(2)

Itālija nekavējoties efektīvi veica visus nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Padomes Direktīvu 2005/94/EK (2). Konkrētāk, Itālijas iestādes izveidoja aizsardzības zonas, uzraudzības zonas un citas ierobežojumu zonas un veica kontroles, uzraudzības un preventīvus pasākumus saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/439/ES (3) un 2013/443/ES (4). Tādējādi bija iespējams ātri novērst apdraudējumu. Savienības papildu kontroles pasākumi un saistītie valsts kontroles pasākumi, tostarp noteikumi saimniecību mājputnu populācijas atjaunošanai un laboratorijas pārbaudes pēc uzliesmojumu izskaušanas bija spēkā līdz 2014. gada 30. jūnijam.

(3)

Itālijas iestādes 2013. gada 2. septembrī informēja Komisiju, ka ierobežojošie sanitārie pasākumi, kurus piemēroja, lai ierobežotu un novērstu vīrusa izplatīšanos, ietekmēja dažus uzņēmējus un ka minētie uzņēmēji cieta ienākumu zaudējumus, par kuriem nevar saņemt Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/2014 (5).

(4)

Komisija 2014. gada 4. februārī saņēma oficiālu pieprasījumu no Itālijas iestādēm par dažu ārkārtas atbalsta pasākumu daļēju finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. panta 3. punktu.

(5)

Preventīvo pasākumu rezultātā radās grūtības ar inkubējamo olu un diennakti vecu cāļu transportu un tirdzniecību. Honkonga, Filipīnas, Saūda Arābiju un Apvienotie Arābu Emirāti aizliedza mājputnu importu no Itālijas. Turklāt pārvietošanas ierobežojumi radīja papildu netiešus zaudējumus saistībā ar inkubējamo olu nepieciešamo iznīcināšanu vai pārstrādi.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 220. panta 5. punktu Savienība piešķir daļēju finansējumu 50 % apmērā no Itālijas segtajiem izdevumiem par ārkārtas atbalsta pasākumiem. Maksimālais daudzums, par kuru var piešķirt finansējumu saistībā ar katru ārkārtas tirgus atbalsta pasākumu, būtu jānosaka Komisijai, rūpīgi pārbaudot no Itālijas saņemto pieprasījumu.

(7)

Lai izvairītos no pārmērīgas kompensācijas riska, būtu jānosaka daļējā finansējuma vienotās likmes summa pienācīgā līmenī katram produktam. Nosakot Savienības daļējā finansējuma maksimālo līmeni, būtu jāņem vērā vairāki elementi. Konkrēti, tā kā Gallus domesticus sugas inkubējamās olas ir vienīgās, kuras atļauts pārstrādāt pārtikas produktos, Savienības daļējais finansējums par šīm olām būtu jānosaka zemāks attiecībā uz pārstrādātām olām, nekā attiecībā uz jebkuru citu inkubējamo olu iznīcināšanu.

(8)

Turklāt Gallus domesticus sugas pārtikas olas, kas sākotnēji bija paredzētas galapatērētājiem, tika pārstrādātas pasterizētos olu produktos, ņemot vērā ierobežojumus, kas noteikti galamērķa saimniecībām, kas atrodas uzraudzības zonās vai citu ierobežojumu zonās.

(9)

Turklāt radās finansiāli zaudējumi saistībā ar inkubējamo olu un cāļu iznīcināšanu, vaislas saimju priekšlaicīgu daļēju izkaušanu, broileru priekšlaicīgu izkaušanu, inkubējamo olu skaita samazināšanu saistībā ar ražošanas īslaicīgu samazināšanu, kas tika noteikta kā profilaktisks bioloģiskās drošības pasākums, un no tā izrietošajiem apstākļiem, kas liedza nosūtīt cāļus uz saimniecībām, kā arī pirmdējēju jaunvistiņu izkaušanu.

(10)

Minētie pasākumi attiecas uz Gallus domesticus sugas dējējvistām un broileriem, tītariem, pērļu vistiņām un pīlēm.

(11)

Bioloģiskās drošības līmeņa mazināšanās saistībā ar uzliesmojumiem radīja uzņēmējiem nozīmīgus zaudējumus, kas būtu jākompensē.

(12)

Lai izvairītos no dubultas finansēšanas riska, zaudējumiem nevajadzētu būt kompensētiem ar valsts atbalstu vai apdrošināšanu un Savienības daļējais finansējums saskaņā ar šo regulu būtu jāattiecina tikai uz atbalsttiesīgiem produktiem, par kuriem nav saņemts Savienības finansiālais atbalsts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 652/2014.

(13)

Šajā regulā paredzētais ārkārtas atbalsta pasākumu apjoms un ilgums nedrīkstētu pārsniegt to, kas ir absolūti nepieciešams, lai atbalstītu attiecīgo tirgu.

(14)

Lai nodrošinātu pasākumu pareizu budžeta pārvaldību, Itālijai būtu jāveic maksājumi saņēmējiem ne vēlāk kā 2015. gada 30. septembrī.

(15)

Lai nodrošinātu maksājumu atbilstību un pareizību, Itālijas iestādēm būtu jāveic ex ante pārbaudes.

(16)

Lai Savienība varētu veikt finanšu kontroli, Itālijas iestādēm būtu jāziņo Komisijai par maksājumu noskaidrošanu.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

a)

par inkubējamo olu, uz kurām attiecas KN kods 0407 11 00, iznīcināšanu ir noteikta vienota likme EUR 0,13824 par vienu dējējvistas inkubējamo olu, nepārsniedzot 38 016 olas;

b)

par inkubējamo olu, uz kurām attiecas KN kods 0407 11 00, pārstrādi ir noteikta vienota likme EUR 0,1106 par vienu inkubējamo olu, nepārsniedzot 4 687 600 dējējvistu inkubējamās olas un nepārsniedzot 28 450 broileru inkubējamās olas;

c)

par olu čaumalās, uz kurām attiecas KN kods 0407 11 00, pārstrādi lietošanai pārtikā ir noteikta vienota likme EUR 0,0136 par vienu olu, nepārsniedzot 1 703 520 olas;

d)

par dējējvistu inkubējamo olu skaita samazinājumu ir noteikta vienota likme EUR 0,01672 par vienu inkubējamo olu, uz kuru attiecas KN kods 0407 11 00, nepārsniedzot 549 720 olas;

e)

cāļu, uz kuriem attiecas KN kods 0105, izbrāķēšanai un iznīcināšanai ir noteikta vienota likme:

f)

par broileru saimju, broileru vaislas saimju, tītaru vecāku līnijas saimju un broileru vecvecāku līnijas saimju priekšlaicīgu nokaušanu ir noteikta vienota likme:

g)

par pagaidu bioloģiskās drošības līmeņa mazināšanos ražošanā ir noteikta vienota likme:

a)

pārbauda saņēmēja, kurš iesniedz pieteikumu atbalsta saņemšanai, tiesības uz atbalstu;

b)

pārbauda, vai par olām un dzīvniekiem, par kuriem ir iesniegts atbalsta pieteikums, var piešķirt atbalstu;

c)

pārbauda olu un dzīvnieku skaitu, par kuriem var pretendēt uz atbalstu;

d)

attiecībā uz katru atbilstīgo uzņēmēju pārbauda faktisko ražošanas platību, uz ko attiecas bioloģiskās drošības līmeņa mazināšanās ražošanā, un to, cik ilgi šāds zemāks drošības līmenis ir pastāvējis.