This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2004/168/15
Case T-144/04: Action brought on 13 April 2004 by Télévision Française 1 SA against the Commission of the European Communities
Lieta T-144/04: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Télévision Française 1 SA iesniedza 2004. gada 13. aprīlī
Lieta T-144/04: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Télévision Française 1 SA iesniedza 2004. gada 13. aprīlī
OV C 168, 26.6.2004, p. 8–9
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
|
26.6.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 168/8 |
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Télévision Française 1 SA iesniedza 2004. gada 13. aprīlī
(Lieta T-144/04)
(2004/C 168/15)
Tiesvedības valoda: franču
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 13. aprīlī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Télévision Française 1 SA, adrese Boulogne (Francija) kuru pārstāv advokāts Jean-Paul Hordies, kas norādīja adresi Luksemburgā.
Télévision Française 1 SA prasījumi Pirmās Instances Tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2003. gada 10. decembra galīgo lēmumu nr. C(2003) 4497 par valsts atbalstu, ko Francija piešķīra “France 2” un “France 3” laikā no 1988. gada līdz 1994. gadam daļā, kur atbalsts tiek atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu atbilstoši 86. panta 2. punktam; |
|
— |
piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti:
Pēc prasītājas sūdzības Komisija nolēma uzsākt formālu izpētes procedūru, kas paredzēta EK 88. panta 2. punktā, par investīciju subsīdijām, kā arī kapitāla dotācijām, ko no 1988. gada līdz 1994. gadam saņēma Francijas televīzijas kanāli “France 2” un “France 3”. Pārsūdzētajā lēmumā Komisija nolēma kvalificēt šos pasākumus kā valsts atbalstu atbilstoši EK 87. pantam, bet tā atzina, ka tie ir saderīgi ar EK līgumu, atbilstoši 86. panta 2. punktam.
Ar pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma motivācija ir kļūdaina un pārkāpj EK 86. panta 2. punktu un noteikumus par valsts atbalstu. Tā apstrīd Komisijas secinājumus, ka abu attiecīgo kanālu uzdevumi atbilst pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi 86. panta 2. daļas nozīmē, piebilstot, ka tās pašas uzdevumi ir gandrīz identiski, bet tie netiek pieskaitīti pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Tā apstrīd arī šī atbalsta finansiālo analīzi, ko apstrīdētajā lēmumā ir veikusi Komisija.
Ar otro pamatu prasītāja uzsver, ka Komisija ir veikusi nepareizu direktīvas 80/723 (1) piemērošanu, lemjot, ka tā nav piemērojama publisku kanālu radiopārraidēm pirms 2000. gada. Uz šī pamata prasītāja norāda uz nepareizu protokola par valsts radiopārraižu sistēmu dalībvalstīs, kas pievienots EK līgumam, piemērošanu.
(1) Komisijas 1980. gada 25. jūnija Direktīva 80/723/EEC par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, O V L 195, 29.07.1980., 35.-37. lpp.