Prasība pret Eiropas Kopienas Komisiju, ko Eiropas Parlaments iesniedza 2004. gada 27. jūlijā

(Lieta C-318/04)

(2004/C 228/67)

Eiropas Kopienu Tiesā 2004. gada 27. jūlijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienas Komisiju, ko cēla Eiropas Parlaments, kuru pārstāv pārstāvji: H. Duintjer Tebbens un A. Caiola, kuri norādīja adresi Luxemburgā.

Eiropas Parlamenta prasījumi Tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības atbalstam Parlaments ir atsaucies uz četriem pamatiem, proti, Komisijas pilnvaru pārsniegšana, Direktīvas 95/46/EK būtisku principu pārkāpšana, pamattiesību pārkāpšana un samērīguma principa pārkāpšana.

Attiecībā uz pilnvaru pārsniegšanu, Komisijas Lēmums tika pieņemts ultra vires, neievērojot Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti būtiskos noteikumus, un, it īpaši, pārkāpjot Direktīvas 95/46 3. panta 2. daļas 1. ievilkumu attiecībā uz pasākumiem, kas ir izslēgti no kopienas tiesību sfēras.

Turklāt, Eiropas Parlaments uzsver šādus aspektus: CBP (ASV muitas un robežapsardzes birojs) nav trešā valsts Direktīvas 95/46 25. panta nozīmē, Lēmums [par nodrošinātā aizsardzības līmeņa pietiekamību] atļauj pārsūtīšanu uz citām ASV valsts institūcijām, kā arī uz trešajām valstīm, Lēmums rada Direktīvas 95/46 13. panta pārkāpumu attiecībā uz personas datu apstrādes un šādu datu brīvas aprites atbrīvojumu un ierobežojumu principiem (dalībvalstis ir izdarījušas atrunu attiecībā uz atbrīvojumiem un ierobežojumiem), un, pamatojoties uz Lēmumu, CBP ir tiešā pieeja PNR datiem, neskatoties uz Direktīvu. Ņemot vērā savstarpējo saistību Lēmumam [par nodrošinātā aizsardzības līmeņa pietiekamību] un līgumam starp Eiropas Kopienu un ASV, Lēmums ir jāuzskata par pasākumu, kas neatbilst izvirzītajam mērķim, proti, PNR datu pārsūtīšanai.

Kā otro pamatu Eiropas Parlaments min to, ka Komisijas Lēmums [par nodrošinātā aizsardzības līmeņa pietiekamību] tāpat pārkāpj Direktīvas 95/46 būtiskos principus, jo īpaši [tāpēc, ka] Lēmuma noteiktais galamērķis nav savienojams ar sākotnējās apstrādes galamērķi, nepastāv tiesisks apstrādes pienākums, ir pārkāpti tādi pamata Direktīvas principi, kā slepenu datu apstrāde un pieejas tiesības, kā arī saistītās tiesības. Tiesības uz tiesisko aizsardzību negarantē un neatļauj pārsūtīšanu uz citām ASV institūcijām un uz citām valstīm, ja tiem nav nodrošināts pietiekams aizsardzības līmenis, un tas nav savienojams ar Direktīvu 95/46.

Treškārt, Parlaments apgalvo, ka Komisijas Lēmums [par nodrošinātā aizsardzības līmeņa pietiekamību] pārkāpj pamattiesības, un jo īpaši, tiesības uz privāto dzīvi un tiesības uz personu datu aizsardzību, ko paredz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību Tiesas interpretācijā.

Kā ceturto pamatu Parlaments min to, ka Lēmums [par nodrošinātā aizsardzības līmeņa pietiekamību] vienlīdz pārkāpj samērīguma principu, it īpaši tāpēc, ka var tikt pārsūtīts pārmērīgs PNR datu apjoms un ka ASV institūcijas šos datus var uzglabāt pārāk ilgi.

(1)  2004. gada 14. maija Komisijas Lēmums 2004/535/EK par pietiekamu aizsardzību Passenger Name Record iekļautajiem lidmašīnu pasažieru personas datiem, kas nosūtīti Amerikas Savienoto Valstu Muitas un robežapsardzes birojam (OV L 235, 11. lpp.).