Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Ryanair Limited iesniedza 2004. gada 25. maijā

(Lieta T-196/04)

(2004/C 228/97)

Tiesvedības valoda: angļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 25. maijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Ryanair Limited, Dublinā (Īrija), kuru pārstāv D. Gleeson un A.Collins (Barristers) un Dr. V. Power (Solicitor).

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs ir aviosabiedrība, kas specializējas lidojumu veikšanā par zemām cenām. Kad prasītājs uzsāka darbību Briseles South Charleroi lidostas bāzē, Beļģijas Wallon reģions prasītāja interesēs īstenoja vairākus atbalsta pasākumus. Ar apstrīdēto lēmumu Komisija konstatēja, ka daļa no šiem pasākumiem, proti, lidostu nolaišanās nodevas samazināšana un atlaides lidmašīnu apkopes pakalpojumiem, bija ar kopējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts EK līguma 87. panta izpratnē. Vairāki citi lidostas īstenotie prasītāja atbalsta pasākumi ar to pašu lēmumu tika atzīti par saderīgiem ar kopējo tirgu, ievērojot noteiktus nosacījumus.

Prasītājs savu prasījumu atcelt minēto lēmumu pamato, norādot, ka ir pārkāpts EK līguma 253. pantā noteiktais pienākums norādīt pamatojumu. Prasītājs, it īpaši, norāda, ka apstrīdētajā lēmumā nav minēti iemesli, kāpēc Wallon reģions un lidosta tiek uzskatīti par atsevišķām juridiskām personām, lai gan reģions ir lidostas īpašnieks un pārvaldītājs. Turklāt prasītājs norāda, ka nav norādīts nekāds pamatojums tam, kāpēc reģions tiek uztverts tikai kā likumdevējs un regulators, bet nevis kā lidostas īpašnieks; kā arī Komisija nav izvērtējusi pierādījumus par citu lidostu darbību un nav pareizi novērtējusi lidostas biznesa plānu.

Prasītājs arī uzskata, ka ir nepareizi piemērots EK līguma 87. pants sakarā ar to, ka nav konstatēta visu šī panta pirmajā punktā minēto elementu esamība; objektīvi vērtējot, minētā vienošanās nav valsts atbalsts; Komisija situāciju nav izvērtējusi no abu pušu, labuma devēja un saņēmēja, viedokļa.