30.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 146/77

—

norāda, ka izslēgšana no izglītības sistēmas ir pirmais solis ceļā uz sociālo atstumtību, kurai seko atstumtība nodarbinātības jomā un vēlāk arī atstumtība no kultūras, sociālās un sabiedriskās dzīves. Komiteja uzsver, ka svarīgi ir samazināt skolu nepabeigušo skaitu, jo minētā parādība negatīvi ietekmē konkurētspēju un kohēziju;

—

atzīst, ka pirmskolas izglītībai un agrīnām mērķorientētām programmām ilgtermiņā ir vislielākā atdeve visā mūžizglītības procesā, it īpaši attiecībā uz visnelabvēlīgākā stāvoklī esošām personām, un tāpēc atgādina, ka jāīstēno starpnozaru pieeja, kas paredz, ka izglītība ir viena no svarīgākajām vietējo un reģionālo pašvaldību kompetences jomām;

—

piekrīt viedoklim, ka augstākās izglītības modernizācija ir būtisks factors zināšanu sabiedrībā, kas strauji attīstās. Augstākās izglītības iestādes ir ļoti būtisks “zināšanu trīsstūra” elements, ņemot vērā to nozīmi izglītībā, pētniecībā un jauninājumu izstrādē. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme līdzekļu novirzīšanā augstākās izglītības sistēmas modernizācijai;

—

atbalsta abus izvirzītos mērķus, proti, palielināt kvalifikāciju pārredzamību un veicināt mobilitāti ES, bet uzsver, ka kvalifikāciju ietvarstruktūras arī turpmāk jāizstrādā valstu un reģionālajā līmenī. Tāpēc dalībvalstu kompetentajām iestādēm arī turpmāk jābūt atbildīgām par reformas īstenošanu.

1.1

pateicas Komisijai par šo ieguldījumu debatēs attiecībā uz izglītības un arodmācības sistēmas reformu un piekrīt Komisijas uzskatam, ka atbildību par šo reformu jāuzņemas dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

1.2

atbalsta viedokli, ka paies laiks, iekams ieguldījumi izglītībā un apmācībā nesīs augļus, tāpēc, pieņemot lēmumus par budžeta prioritātēm, valdībām būtu jāparedz ilgtermiņa plānošana vietējā, reģionālajā un valsts līmenī. Vairāki priekšlikumi, kas ietverti paziņojumā, var ietekmēt budžetu reģionālā un vietējā mērogā;

1.3

piekrīt, ka ilgtermiņa plānošana ir svarīga, taču uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir jāiesaista visu mūžizglītības stratēģiju izstrādāšanā un īstenošanā;

1.4

piekrīt tam, ka izglītības un apmācības sistēmās jāveido vērtēšanas kultūra, taču uzsver, ka jāpaplašina izpratne par resursu efektīvu izmantošanu. (2) Komiteja aicina pievērst uzmanību faktam, ka finansiālo šķēršļu, kas samazina agrīnās izglītības pieejamību, likvidēšana ir nozīmīgs, taču nepietiekams politiskais pasākums. Tā kā pirmskolas izglītība lielākajā daļā valstu nav obligāta, vecāki var brīvi izvēlēties, vai sūtīt bērnus uz pirmskolas izglītības iestādēm;

1.5

uzskata, ka jāīsteno ne tikai mērķorientēti politiskie pasākumi, lai vairāk bērnu apmeklētu pirmskolas izglītības iestādes, bet arī jāparedz atvieglojumi un vecāku atbalsta pasākumi, lai panāktu, ka bērni, it īpaši no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm vai tie, kas dzīvo kalnu, lauku vai mazapdzīvotos rajonos, regulāri apmeklē pirmskolas izglītības iestādes;

1.6

uzsver, ka nepieciešami labi sagatavoti pedagoģiskie darbinieki, lai nodrošinātu efektīvu izglītību agrīnās bērnības posmā, un tāpēc aicina veltīt vairāk pūļu skolotāju sagatavošanai;

1.7

tāpēc aicina veicināt vietējo un reģionālo pašvaldību paraugprakses apmaiņu, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību pārrobežu tīklu darbību, kas saistīta ar novērtēšanas uzlabošanu un kvalitātes nodrošināšanas veicināšanu;

1.8

norāda, ka izslēgšana no izglītības sistēmas ir pirmais solis ceļā uz sociālo atstumtību, kurai seko atstumtība nodarbinātības jomā un vēlāk arī atstumtība no kultūras, sociālās un sabiedriskās dzīves. Komiteja tāpēc uzsver  (3), ka svarīgi ir samazināt skolu nepabeigušo skaitu, jo tas negatīvi ietekmē konkurētspēju un kohēziju (4);

1.9

atzinīgi vērtē to, ka Komisija apņēmusies politikas plānošanas gaitā pamatoties uz faktiem un pārliecinošiem zinātniskās izpētes rezultātiem;

1.10

atzīst, ka pētniecības rezultāti, tajā skaitā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) nozīmīgais darbs minētajā jomā liecina, ka pirmskolas izglītībai un agrīnām mērķorientētām iesaistīšanas programmām ilgtermiņā ir vislielākā atdeve visā mūžizglītības procesā, it īpaši attiecībā uz visnelabvēlīgākā stāvoklī esošām personām;

1.11

tomēr atgādina, ka jāīsteno starpnozaru pieeja, kas paredz, ka izglītība ir viena no svarīgākajām vietējo un reģionālo pašvaldību kompetences jomām, un pauž nožēlu, ka paziņojumā minētais fakts nav atzīts;

1.12

atzīst to, ka ES dalībvalstīs un attiecīgajos reģionos ir dažādas izglītības sistēmas ar dažādām metodēm, tomēr piekrīt, ka skolēnu agrīna “sadalīšana” atkarībā no viņu spējām var noteikt viņu turpmāko karjeru un dzīves ceļu;

1.13

atbalsta iekļaujošu izglītības sistēmu, kas nodrošina mūžizglītības iespējas visiem un atzīst tiesības iet uz skolu un piedalīties izglītības programmās;

1.14

uzskata, ka skolēnu nošķiršanas atlikšana līdz brīdim, kad viņi sasnieguši vidējās izglītības līmeni, kā arī iespējas pāriet no viena veida skolas uz citu var būt viens no veidiem, kā mazināt segregāciju, sekmēt vienlīdzīgumu, vienlaikus nemazinot efektivitāti, un attīstīt katra skolēna individuālās spējas;

1.15

vairākkārt aicinājusi izglītības sistēmā, cik vien ātri iespējams, īstenot pasākumus, lai atbalstītu skolēnus ar īpašām vajadzībām. Komiteja uzsver, ka būtiska nozīme ir sociālās atstumtības mazināšanai pamatizglītības posmā, kā arī minētajā jomā uzkrātās pieredzes apmaiņai. Komiteja turklāt ierosina pievērst tādu pašu uzmanību arī ļoti apdāvinātiem skolēniem. RK uzsver, ka vajadzīga izglītības sistēma, kurā pietiek izaicinājumu visiem, un skola, kurā stimulē visus skolēnus. Tas attiecas gan uz mazāk sekmīgiem, gan sekmīgiem skolēniem;

1.16

vērš uzmanību uz imigrantu vajadzībām, kuri bieži vien izglītības sistēmā sastopas ar integrācijas problēmam, kas izriet no iespējamām apmācības nepilnībām viņu izcelsmes valstī un no iespējamās uzņēmējvalsts valodas nepārvaldīšanas. Lai atbilstoši izturētos pret šo iedzīvotāju daļu, skolotājiem jāsaņem īpaša apmācība;

1.17

uzskata, ka skolotāju un instruktoru motivācija, prasmes, iemaņas un algas, konsultāciju pakalpojumu pieejamība un ar infrastruktūru saistītie faktori, piemēram, atbilstošs mācību grupu lielums, būtiski ietekmē to, vai izdosies sasniegt augstas kvalitātes mācību rezultātus;

1.18

uzskata, ka svarīgi ir veidot saprotošu mācību vidi, kas veicina katra skolēna motivāciju, piepūli visa mācību procesa laikā un pārliecību par savām spējām. Komiteja arī uzsver, ka jānodrošina vecāku iesaistīšana izglītības procesā, norādot, ka skolēni, kuri nesaņem pietiekamu atbalstu ģimenē un vienaudžu vidū, ir pakļauti lielākam sociālās atstumtības riskam;

1.19

uzsver, ka ir svarīgi, lai paredzētie pasākumi nolūkā nostiprināt taisnīgumu un zināmas iedzīvotāju daļas īpašo vajadzību apmierināšanu ir saskaņoti ar centieniem uzlabot izglītības sistēmas efektivitāti un kvalitāti, un ka ir jāparedz mehānismi, kas nodrošinātu atbilstošu mācību procesa ātrumu;

1.20

uzsver nepieciešamību panākt līdzsvaru izglītības sistēmās starp vispārēju pamatapmācību un specializācijas iespējām. Vispārējo pamatzināšanu sastāvdaļai vienmēr jābūt zināšanām par Eiropas kultūru un vēsturi. Dažādās izglītības un apmācības sistēmās pietiekama uzmanība jāvelta arī Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par pamatprasmēm mūžizglītībā.

1.21

piekrīt viedoklim, ka augstākās izglītības modernizācija ir būtisks faktors zināšanu sabiedrībā, kas strauji attīstās. Augstākās izglītības iestādes ir ļoti būtisks “zināšanu trīsstūra”, proti, izglītības, pētniecības un inovācijas elements, ņemot vērā to ciešo saikni;

1.22

norāda, ka augstākās izglītības iestādēm tādēļ jāpaver plašākas iespējas jaunām studentu grupām, lielāka uzmanība jāvelta mūžizglītībai un jāpaplašina akadēmiskās izglītības pieejamība, kas ir būtiski priekšnoteikumi, lai sagatavotos demogrāfiskajām un strukturālajām pārmaiņām, kuras gaidāmas turpmākajās desmitgadēs;

1.23

atzīst, ka studentu skaita pieaugums un arvien augstākās kvalitatīvas izglītības un pētniecības izmaksas tomēr nozīmē to, ka jāpalielina valsts un attiecīgos gadījumos privātais finansējums. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme līdzekļu novirzīšanā augstākās izglītības sistēmas modernizācijai, jo īpaši mērķorientēti izlietojot Eiropas struktūrfondu līdzekļus;

1.24

atgādina, ka augstākās izglītības pieejamībai jābūt pēc iespējas iekļaujošai, lai ne tikai nodrošinātu zināšanu Eiropas nākotni, bet arī lai augstākā izglītība kalpotu par pamatu Eiropas sociālajai kohēzijai kopumā. Komiteja vēlreiz norāda uz augstākās izglītības vispārējo nozīmīgumu, kas izpaužas kā ieguldījums personības un demokrātiskā pilsoniskuma attīstībā, ka arī kultūras mantojuma apzināšanā (5);

1.25

atzīmē, ka paziņojumā liela vērība pievērsta mācību maksai kā vienam no līdzekļiem, lai palielinātu finansējumu, kā arī vairotu studentu un ģimeņu interesi par augstākās izglītības iestāžu darba rezultātiem. Šī mācību maksa nedrīkst kļūt par iemeslu atstumtībai finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ. Komiteja uzsver, ka mācību maksa tomēr ir jautājums, ko nekad nedrīkst aplūkot atrauti, gluži pretēji, tas ir jautājums, kurš ir vienmēr jāaplūko plašākā dažādu faktoru kontekstā, kas saistīti ar finansiālajiem stimuliem vai šķēršļiem augstākās izglītības apguvei. Tāpēc Komiteja aicina neveltīt uzmanību tikai mācību maksas jautājumam vien, bet izvēlēties plašāku un ar iepriekš minētajiem apstākļiem saistītu pieeju, ievērojot valstu, reģionālo un vietējo finansēšanas un nodokļu sistēmu īpatnības;

1.26

piekrīt Komisijas viedoklim, ka, iedzīvotājiem novecojot, augstais jauniešu bezdarba līmenis ES ilgākā laika periodā ir nepieņemama parādība, ņemot vērā faktu, ka palielinās pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem;

1.27

aicina nostiprināt un attīstīt profesionālās izglītības un apmācības sistēmas valstīs, kurās tās ir vāji attīstītas, lai tās atbilstu ne tikai daudzo jauniešu, kuri meklē stabilu piekļuvi darba tirgum, bet arī paša darba tirgus prasībām;

1.28

atbalsta Komisijas priekšlikumu veidot skaidrus un daudzveidīgus mehānismus pārejai no profesionālās izglītības un apmācības uz tālāko izglītību un nodarbinātību, un atzinīgi vērtē īpašo norādi, ka vietējais un reģionālais līmenis jāiesaista ieinteresēto pušu partnerības veidošanā, lai uzlabotu apmācības programmu, ko valsts paredzējusi bezdarbniekiem un nelabvēlīgo sabiedrības grupu pārstāvjiem, kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām;

1.29

norāda, ka jāmodernizē skolotāju un instruktoru sagatavošana, ņemot vērā prasības, ko izvirza apmācāmo vidējā vecuma nemitīgā palielināšanās. Jāizstrādā īpašas pedagoģiskās metodes un mācību materiāli, uzmanību veltot elastīgām apmācības formām, kas piemērotas apmācāmajiem, kuri apvieno apmācību ar darba un ģimenes pienākumiem. Tāpēc izglītības un apmācības pasākumi būs saistīti ar sociālajiem jautājumiem, kuru risināšanā nozīmīga loma ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

1.30

uzsver, ka visā ES jāievieš strukturēti mehānismi iepriekšējo mācību, it īpaši ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto zināšanu un iemaņu izvērtēšanai. Šādai izvērtēšanai ir divi mērķi: nodarbinātības iespēju paplašināšana/sociālā iekļaušana un tālākās izglītības iespēju paplašināšana, balstoties uz iepriekš gūto mācību pieredzi;

1.31

tāpēc atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par tematu “Pieaugušo izglītība: Mūžu dzīvo — mūžu mācies” un piekrīt, ka Eiropā notiekošo demogrāfisko pārmaiņu apstākļos, lielāka uzmanība jāpievērš pieaugušo izglītībai un jāveic mērķorientēti, efektīvi ieguldījumi;

1.32

šajā sakarā uzsver, ka daudzās Eiropas valstīs galvenā atbildība par pieaugušo izglītību ir reģionālajam un vietējam līmenim, kas ir tieši ieinteresēts attīstīt darbinieku spējas. Tādēļ Komiteja aicina vairāk iesaistīt vietējo un reģionālo līmeni darbībās, kas saistītas ar pieaugušo izglītību ES līmenī.

2.1

piekrīt viedoklim, ka jāizveido īpaša Eiropas mācību procesā iegūto kvalifikāciju ietvarstruktūra, kas papildina noteikumus profesionālās kvalifikācijas jomā, īpaši tāpēc, ka Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra mūžizglītībai padarīs pārredzamāku un pamanāmāku pāreju starp dažādiem izglītības un apmācības veidiem. Tomēr mācību procesā iegūtajai kvalifikācijai ir arī svarīga nozīme pārejā no mācību vides uz darba dzīvi, un tāpēc to nevar aplūkot atrauti no jautājumiem, kas skar sagatavošanos profesionālajai darbībai;

2.2

vērš Komisijas uzmanību uz nepieciešamību sākt sistemātisku šo likumdošanas priekšlikumu ietekmes novērtējumu vietējā un reģionālā mērogā, īpaši tādās jomās kā izglītība un arodmācība, kuru ieviešana daudzās dalībvalstīs ir vietējo un reģionālo pašvaldību kompetencē. Būtu lietderīgi šādu ietekmes novērtējumu elektroniski nopublicēt pilnībā visas ES oficiālajās valodās;

2.3

atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto Kvalifikāciju ietvarstruktūru un atbalsta abus tās izstrādāšanas mērķus, proti, palielināt kvalifikāciju pārredzamību un veicināt mobilitāti Eiropas Savienībā. Komiteja tomēr uzsver, ka Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra nav izstrādāta, lai noteiktu kvalifikācijas prasības, bet kvalifikāciju ietvarstruktūras tiek izstrādātas valstu/reģioālajā līmenī. Tāpēc vietējā un reģionālā līmeņa kompetentās iestādes ir jāiesaista valstu/reģionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru piesaistīšanā Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūrai;

2.4

piekrīt Komisijas viedoklim, ka valstu un Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras vienkāršos visu veidu izglītības apstiprināšanu. Komiteja atzinīgi vērtē šādu iekļaujošu pieeju, to tādējādi tiek atzīts, ka jāpanāk formālās, neformālās un blakusizglītības atzīšana mūžizglītības procesā, un piekrīt, ka nelabvēlīgo grupu pārstāvju svarīgāko iemaņu un prasmju atzīšanai ir īpaša nozīme vienlīdzīgu iespēju veicināšanā (6);

2.5

uzskata, ka Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra būs lietderīgs instruments, kas ļaus palielināt Eiropas valstu un reģionu izglītības sistēmu savstarpējo uzticēšanos un kurš veicinās prasmju, zināšanu un pieredzes apmaiņu visā ES teritorijā, tādējādi pozitīvi ietekmējot mobilitāti, konkurētspēju un nodarbinātību;

2.6

aicina Komisiju tomēr precizēt, kā savstarpēji ir saistīti kvalifikācijas līmeņi, Direktīva 2005/36/EK, kā arī formālās un neformālās izglītības sertificēšanas noteikumi, kas ir jau pieņemti vai kuri pašreiz tiek izstrādāti valstu un reģionālajā līmenī (7);

2.7

neatkarīgi no mūžizglītības stratēģiju plašākās perspektīvas, kurā ietverti sociālās iekļaušanas, nodarbināmības un personības attīstības mērķi, atzinīgi vērtē to, ka Komisija pievērsusi uzmanību mācību procesa konkrētajiem rezultātiem, proti, izstrādājusi kvalifikāciju aprakstu, norādot nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas;

2.8

uzskata, ka kvalifikācijām jābūt salīdzināmām neatkarīgi no tā, kādā veidā un kādā mācību iestādē tās iegūtas. Uz mācību rezultātiem vērsta pieeja padara vienkāršāku dažādās valstīs, kā arī izglītības un apmācības sistēmās iegūto kvalifikāciju salīdzināšanu, tādējādi atvieglojot ES vietējo un reģionālo izglītības iestāžu darbību;

2.9

mācību rezultāti un deskriptori var arī kalpot kā atskaites punkti kvalitātes nodrošināšanai, tādējādi uzlabojot Eiropas sadarbību kvalitātes nodrošināšanas un novērtēšanas lēmumu savstarpējās atzīšanas jomā. Tādēļ Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ieteikumā ir skaidra norāde uz Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras kā pārredzamības nodrošināšanas instrumenta un kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu saikni, jo kvalitātes nodrošināšanas principi var būtiski ietekmēt savstarpējās uzticēšanās veidošanos, kas ir pamats kvalifikāciju starptautiskajai atzīšanai;

2.10

aicina sekmēt sadarbības un paraugprakses izplatīšanas sistēmas veidošanu, lai pastāvīgi notiktu pieredzes apmaiņa. Tas ļautu izvirzīt uzmanības centrā pozitīvās attīstības tendences, kas vērojamas dalībvalstīs, it īpaši vietējā un reģionālajā līmenī. Tādēļ Komiteja iesaka sekmēt tādu Eiropas mēroga tīklu darbību, kas izplata paraugpraksi, veicinot apmācības pieejamību, it īpaši ar vietējās un reģionālās partnerības starpniecību;

2.11

uzsver, ka Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūrā jārespektē ES vietējo un reģionālo pašvaldību dažādība un stiprās puses. Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra būs instruments, kas ļaus salīdzināt dažādās valstīs iegūtās kvalifikācijas, un tā neaizstās, bet gan papildinās valstu un reģionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras;

2.12

uzskata, ka EKI piemērošana paredzamā veidā izraisīs citus pasākumus Kopienas mērogā, un uzsver faktu, ka šajā gadījumā vajadzēs veikt padziļinātu šo vēlāko pasākumu subsidiaritātes un proporcionalitātes analīzi;

2.13

aicina lietot skaidrus deskriptorus, kā arī precīzi saskaņot esošās reģionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras un Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru.