Prasība, kas celta 2008. gada 30. septembrī — STEF/Komisija

(Lieta T-428/08)

(2008/C 313/81)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Samband tónskálda og eigenda flutningsréttar (STEF), Reikjavika (Īslande) (pārstāve — H. Melkorka Óttarsdóttir, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Iesniedzot prasības pieteikumu, prasītājs saskaņā ar EKL 230. pantu lūdz daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu C(2008)3435 galīgā redakcija par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/C2/38.698 — CISAC). Precīzāk, prasītājs apstrīd Komisijas secinājumus apstrīdētā lēmuma 3. pantā, kurā ir noteikts, ka teritoriālie ierobežojumi savstarpējās pārstāvniecības pilnvarām, kuras viena autortiesību aģentūra piešķir otrai aģentūrai, ir uzskatāmi par saskaņotu darbību, kas ir pretrunā EKL 81. pantam un EEZ līguma 53. pantam.

Prasītājs savu prasījumu pamatojumam izvirza četrus pamatus.

Pirmkārt, prasītājs uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu novērtējumā un pārkāpusi EKL 81. pantu, nolemjot, ka paralēlais teritoriālais ierobežojums, kurš ir ietverts savstarpējās pārstāvniecības līgumos, kurus ir noslēdzis prasītājs un citi CISAC biedri, ir saskaņotas darbības sekas. Tas uzskata, ka Komisijas lēmumā norādītie pierādījumi nav pietiekami, lai noteiktu, ka paralēlā rīcība nav normālu konkurences nosacījumu sekas, bet gan ir uzskatāma par saskaņotu darbību. Prasītājs arī norāda, ka ierobežojumu klauzula, kura ir ietverta visos tā savstarpējos līgumos, ir nepieciešama, lai efektīvi un pienācīgi aizstāvētu autoru, kurus pārstāv prasītājs un pārējie CISAC biedri, intereses.

Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka pretēji apstrīdētajā lēmumā izdarītajiem secinājumiem CISAC biedrību teritoriālais ierobežojums to savstarpējās pārstāvniecības līgumos neierobežo konkurenci EKL 81. panta 1. punkta izpratnē, jo konkurences radīšana un aizsargāšana autortiesību aģentūru vidū neatbilstu autortiesību aģentūru biedru būtībai aizsargāt to biedru tiesības un darboties vienīgi to biedru interesēs.

Treškārt, pakārtoti, prasītājs uzskata, ka, pat ja teritoriālais ierobežojums būtu uzskatāms par saskaņotu darbību EKL 81. panta 1. punkta izpratnē, ir izpildīti 81. panta 3. punkta nosacījumi. Tas norāda, ka apstrīdētā rīcība uzlabo mūzikas izplatīšanu, piešķir patērētājiem taisnīgu daļu no gūtajiem ienākumiem, nenosaka ierobežojumus uzņēmumiem, kuri nav nepieciešami mērķa sasniegšanai, kā arī nesniedz tiem iespēju nepieļaut konkurenci attiecībā uz ievērojamu produkcijas daļu. Līdz ar to šī rīcība saskaņā ar EKL 81. panta 3. punktu ir jāuzskata par nepieciešamu un samērīgu ar aģentūru biedru un autoru tiesību aizsardzības likumīgo mērķi.

Visbeidzot, prasītājs uzskata, ka Komisija, pieņemot lēmumu, nav piemērojusi EKL 151. panta 4. punktu, kurā ir noteikts, ka Komisijai, rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, ir jāņem vērā kultūras aspekti, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību.