Prasība, kas celta 2008. gada 1. oktobrī — TONO/Komisija

(Lieta T-434/08)

(2008/C 313/85)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: TONO, Oslo (Norvēģija) (pārstāvji — S. Teigum un A. Ringnes, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Iesniedzot prasības pieteikumu, prasītājs lūdz daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu C(2008)3435 galīgajā redakcijā par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/C2/38.698 — CISAC) un it īpaši tā 3. pantu, kurā ir noteikts, ka EEZ CISAC  (1) biedri veic saskaņotu darbību, pārkāpjot EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu, “saskaņojot teritoriālos ierobežojumus savstarpējās pārstāvniecības pilnvarām, kuras viena autortiesību aģentūra piešķir otrai aģentūrai, tādā veidā, kas ierobežo licences izsniegšanu ar katras autortiesību aģentūras valsts teritoriju”. Pakārtoti, prasītājs lūdz atcelt apstrīdētā lēmuma 3. pantu attiecībā uz kabeļu retranslāciju.

Prasītājs uzskata, ka apstrīdētais lēmums nav spēkā gan faktu kļūdu, gan kļūdu tiesību piemērošanā dēļ, kā arī tādēļ, ka ir pārkāptas prasītāja procesuālās tiesības tikt uzklausītam.

Attiecībā uz iespējamām faktu kļūdām prasītājs uzskata, ka Komisija nav izpratusi licencētu autortiesību aizsardzības muzikāliem skaņdarbiem sistēmu un līdz ar to Norvēģijas faktisko situāciju.

Attiecībā uz iespējamām kļūdām tiesību piemērošanā prasītājs uzskata:

Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanā ir pieļauta formāla kļūda, kuras rezultātā lēmums būtu jāatceļ. Proti, prasītājs norāda, ka ir pārkāptas viņa tiesības tikt uzklausītam, jo galīgā lēmuma galvenais punkts attiecībā uz pārkāpuma raksturu atšķiras no paziņojuma par iebildumiem.

Otrkārt, prasītājs apstrīd faktu, ka teritoriāla ierobežojuma iekļaušana savstarpējā līgumā, kurā tas piedalījās, ir saskaņotas darbības starp EEZ CISAC biedriem sekas.

Treškārt, prasītājs uzskata, ka Komisija ir kļūdaini secinājusi, ka paralēls teritoriāls ierobežojums attiecībā uz kabeļu retranslāciju ierobežo konkurenci, tādējādi pārkāpjot EKL 81. panta 1. punktu. Prasītājs uzskata, ka iespējamā saskaņotā darbība, nosakot teritoriālus ierobežojumus, ir uzskatāma par konkurences veidu, kuru pašu par sevi neaizsargā EKL 81. panta 1. punkts. Turklāt prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi faktu kļūdu, uzskatot, ka Norvēģijā pastāv valsts monopols dažāda repertuāra licenču izsniegšanai tiesībām publiski izpildīt muzikālus darbus, kas attiecas uz kabeļu tīkla retranslāciju. Turklāt prasītājs uzskata, ka, pat ja tiktu uzskatīts, ka iespējamā saskaņotā darbība ierobežo konkurenci, tā nav pretrunā EKL 81. panta 1. punktam, jo ir nepieciešama un samērīga ar leģitīmo mērķi, ievērojot licenču izsniegšanas pārvaldības, muzikālu darbu izpildīšanas, audita, uzraudzības un ieviešanas īpašās prasības attiecībā uz kabeļu retranslāciju.

Ceturtkārt, prasītājs uzskata, ka tā savstarpējo līgumu teritoriālie ierobežojumi ir izslēgti no EKL 81. panta 3. punkta piemērošanas. Prasītājs šajā sakarā uzskata, ka iepriekš minētie ierobežojumi ir nepieciešami, lai atbalstītu efektīvo integrētas pieejas principu un Norvēģijas paplašināto licencēšanas sistēmu, tādējādi nodrošinot minimālu administrēšanas pakāpi, vienlaikus aizsargājot tiesību īpašnieku intereses.

(1)  Starptautiskā autoru un komponistu tiesību aizsardzības aģentūru apvienība.