31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 76/34

—

norāda, ka ir gatava piedalīties turpmākajā kopējas imigrācijas politikas izstrādē un sniegt ieguldījumu minētajā politikā;

—

uzsver, ka kopēja imigrācijas politika pirmām kārtām būtiski skar vietējās un reģionālās pašvaldības. Pirmkārt, tieši tās visvairāk skar ar nelegālo imigrācijas saistītās grūtības, otrkārt, to pienākums ir sniegt cilvēkiem virkni pakalpojumu integrācijas procesa gaitā. Tādēļ tās ir plaši jāiesaista Eiropas legālās imigrācijas sistēmas izveidē, nelegālās imigrācijas apkarošanas pasākumos un attīstības sadarbībā ar izcelsmes valstīm;

—

uzsver imigrantu lielo nozīmi, ņemot vērā viņu ieguldījumu ES sociālekonomiskajā attīstībā. Lai stiprinātu Eiropas Ekonomikas zonas starptautisko konkurētspēju, ES jākļūst daudz pievilcīgākai. Tādējādi būtu arī iespējams efektīvāk izmantot vietējo un reģionālo potenciālu;

—

norāda, ka, izmantojot dalībvalstu kompetenci, proti, tiesībām noteikt, cik daudz trešo valsts valstspiederīgo tajās drīkst ieceļot no trešām valstīm, lai meklētu darbu kā darba ņēmēji vai kļūtu par pašnodarbinātiem, var ņemt vērā valsts un reģionālo darba tirgu vajadzības;

—

atzīst, ka ļoti liela nozīme ir uzņēmējvalsts oficiālās valsts valodas vai valodu zināšanām. Valsts valodas agrīna apguve atvieglo sekmīgu integrāciju arī vietējā un reģionālajā līmenī;

—

uzsver, ka nelegālā imigrācija un legālā imigrācija ir savstarpēji saistītas un ka legālās imigrācijas politikas izstrādē par vienu no galvenajiem jautājumiem jāuzskata nelegālās imigrācijas apkarošana. No vienas puses, konsekventi un saskaņoti jāapkaro nelegālā imigrācija, lai efektīvi izskaustu bieži vien labi organizētas noziedzīgas struktūras. No otras puses, jārada legālas imigrācijas iespējas tad, ja ir vērojams darbaspēka trūkums vai arī gadījumos, kad galvenais mērķis ir zināšanu apmaiņa un nodošana, kā arī imigrantu kvalifikācijas paaugstināšana noteiktā uzturēšanās periodā.

Ziņotājs

:

Werner JOSTMEIER kgs (DE/PPE) Ziemeļreinas–Vestfālenes landtāga loceklis

1.

atbalsta kopējo imigrācijas politiku, kuras izstrāde sākās Eiropadomes sanāksmē, kas notika Tamperē 1999. gadā, un ir turpinājusies līdz pat Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktam;

2.

norāda, ka Reģionu komiteja ir gatava piedalīties turpmākajā kopējas imigrācijas politikas izstrādē un sniegt ieguldījumu minētajā politikā. Šajā sakarā reģionālās un vietējās pašvaldības ir gatavas uzņemties jaunos uzdevumus un sekmēt paraugprakses apmaiņu šajā jomā vietējā un reģionālajā līmenī;

3.

pauž gandarījumu un atzinību par padziļināto sadarbību ar Eiropas Komisiju un uzskata, ka šī sadarbība jāturpina;

4.

atzinīgi vērtē partnerattiecību pieeju, ko īsteno ES Komisija. Dalībvalstīm un ES iestādēm būtu jāsadarbojas un jāsolidarizējas arī ar ieinteresētajiem vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem. Lai veiktu turpmākos uzdevumus, vajadzīgi koordinēti un saskaņoti pasākumi, kuru īstenošanai kopējas imigrācijas politikas ietvaros vajadzīga efektīva ES un dalībvalstu rīcība;

5.

uzsver, ka kopēja imigrācijas politika pirmām kārtām būtiski skar vietējās un reģionālās pašvaldības. Pirmkārt, tieši tās visvairāk skar nelegālās imigrācijas izraisītās sekas, otrkārt, to pienākums ir sniegt virkni pakalpojumu integrācijas procesa gaitā. Tādēļ tās ir plaši jāiesaista Eiropas legālās imigrācijas sistēmas izveidē, nelegālās imigrācijas apkarošanas pasākumos un attīstības sadarbībā ar izcelsmes valstīm;

6.

tāpat kā Komisija uzskata, ka vajadzīgi mehānismi, kas balstās uz dalībvalstu un ES solidaritāti atbildības sadalē un politiskās koordinācijas jomā. Reģionālās un vietējās pašvaldības norāda uz finansējumu, kas nepieciešams, piemēram, robežu uzraudzībai un kontrolei, kā arī integrācijas politikai, un kas valsts, reģionālajā un vietējā līmenī ietekmē publiskās finanses;

7.

uzskata, ka ļoti svarīgi imigrācijas politikas elementi ir cilvēktiesību un tiesiskuma principu ievērošana, kā arī demokrātijas veicināšana. Eiropas Savienība garantē Pamattiesību hartā noteikto tiesību un principu, piemēram, cilvēka cieņas, brīvību, tiesību, vienlīdzības, solidaritātes, pilsoņu tiesību un tiesiskuma, ievērošanu. Šajā sakarā īpaša nozīme ir sieviešu un bērnu tiesībām. Tradīcijas vai rīcība, kas ir pretrunā ar minētajiem principiem, nav pieļaujamas. Eiropas kopējās vērtības, kas formulētas Pamattiesību hartā, nav apspriežamas. Eiropas Savienībā ikvienam jāpieņem Eiropas pamattiesības kā obligāti respektējamu vērtību kopums;

8.

norāda, ka daudzos Eiropas reģionos un pašvaldībās imigranti jau tagad ir svarīga un neatņemama sabiedrības sastāvdaļa. Eiropas Savienības sabiedrībai ir patiesi bagāts un daudzveidīgs kultūras mantojums, kas ir jāsaglabā un jāattīsta tālāk. UNESCO uzskata, ka kultūra ir parādība, kas aptver ne tikai mākslu un literatūru, bet arī dzīvesveidu, cilvēka pamattiesības, vērtību sistēmas, tradīcijas un ticības virzienus. Ieceļošana var vairot kultūras daudzveidību. Pasludinot Eiropas Starpkultūru dialoga gadu (1), Eiropas Savienība ir izrādījusi īpašu cieņu pret kultūras daudzveidību;

9.

ņemot vērā jau pieņemtos Reģionu komitejas atzinumus, aicina turpmākajos nākamās kopējas imigrācijas politikas (2) izstrādes posmos iesaistīt vietējo un reģionālo līmeni pārstāvošas ieinteresētās puses;

10.

uzsver migrantu lielo nozīmi, ņemot vērā viņu ieguldījumu ES sociālekonomiskajā attīstībā. Lai stiprinātu Eiropas Ekonomikas zonas starptautisko konkurētspēju, ES jākļūst daudz pievilcīgākai. Tādējādi būtu arī iespējams efektīvāk izmantot vietējo un reģionālo potenciālu;

11.

uzskata, ka noteikumiem obligāti jābūt skaidriem un pārredzamiem, un ka tie arī jāievēro, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un taisnīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem;

12.

uzskata, ka integrāciju veicinošas sistēmas ar pievilcīgiem uzturēšanās noteikumiem, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem un viņu ģimenēm, ir ļoti svarīgs stimuls, lai Eiropas Ekonomikas zonai piesaistītu vajadzīgo darba spēku. Izstrādājot labu ieceļošanas pārvaldības koncepciju, kuras pamatā ir darba tirgus principi, jāņem vērā arī ar ģimeņu atkalapvienošanu saistīti jautājumi atbilstoši Direktīvai 2003/86/EK;

13.

norāda, ka tāda kopēja imigrācijas politika, kas ļautu vienkāršot imigrantu uzņemšanas administratīvo procedūru, ievērojami samazinātu administratīvo slogu gan dalībvalstīm, gan reģionālajām un vietējām pašvaldībām;

14.

aicina Komisiju izanalizēt, kādus pienākumus vietējām un reģionālajām pašvaldībām radīs Komisijas ierosinātie un Eiropas vai valstu līmenī īstenojamie pasākumi. Svarīgi arī, lai šādi vietējo un reģionālo pašvaldību iespējamie pienākumi tiktu finansēti valstu līmenī vai ar ES finanšu līdzekļiem;

15.

norāda, ka dažādu dalībvalstu darba tirgū ir atšķirīgas vajadzības. Tādēļ ES mēroga standartu, procedūru un uzturēšanās atļauju, piemēram, plānotās ES “zilās kartes”, iespējamā ieviešana jāizvērtē, ņemot vērā valstu, reģionālo un vietējo darba tirgu atšķirīgās prasības, dalībvalstu autonomiju nodokļu jomā un subsidiaritātes principu. Pamatojoties uz dalībvalstu kompetenci, proti, tiesībām noteikt, cik daudz trešo valsts valstspiederīgo tajās drīkst ieceļot no trešām valstīm, lai meklētu darbu kā darba ņēmēji vai kļūtu par pašnodarbinātiem, var ņemt vērā darba tirgus vajadzības;

16.

šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu aktīvi iesaistīt reģionālās un vietējās iestādes tādu pasākumu rīkošanā, kas paredzēti darba ņēmēju prasmju labākai saskaņošanai ar pieprasījumu dažādās nozarēs atbilstoši vietējām un reģionālajām īpatnībām;

17.

uzsver, ka vietējo un reģionālo pašvaldību aktīvai dalībai ir liela nozīme imigrantu integrācijā. Turpmākajā kopējā imigrācijas politikā, kā arī papildu pasākumos, piemēram, Eiropas Integrācijas fonda darbībā, jāņem vērā vietējo un reģionālo pašvaldību īpašās vajadzības. Jānodrošina subsidiaritātes un proporcionalitātes principa ievērošana;

18.

uzskata, ka pamattiesību izmantošana ir saistīta ar atbildību un pienākumiem pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un nākamajām paaudzēm. Eiropas kopējo vērtību ievērošana izpaužas kā apņemšanās izturēties ar cieņu un toleranci, kas ir mierīgas un demokrātiskas līdzāspastāvēšanas priekšnosacījums. Šajā ziņā svarīgs impulss var būt starpkultūru dialogs vietējā un reģionālajā līmenī;

19.

uzskata, ka svarīgs integrācijas priekšnoteikums ir visu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju aktīva sadarbība, kā arī un imigrantu un uzņēmējvalsts sabiedrības pozitīva attieksme. Izcelsmes valstis var sniegt ieguldījumu, lai savus valstspiederīgos integrētu Eiropas uzņēmējvalstīs;

20.

atzīst, ka ļoti liela nozīme ir uzņēmējvalsts oficiālās valsts valodas vai valodu zināšanām. Valsts valodas agrīna apguve atvieglo sekmīgu integrāciju arī vietējā un reģionālajā līmenī. Būtu aktīvi jāveicina tas, ka imigranti un viņu bērni apgūst uzņēmējvalsts oficiālo valsts valodu vai valodas, un vienlaikus jāievēro tiesības apgūt savu dzimto valodu;

21.

uzskata, ka saprotamā veidā izklāstīta pamatinformācija par galamērķa pilsētu, apgabalu vai reģionu un vietējās sabiedrības dzīvesveidu ir prioritāte;

22.

uzsver, cik svarīgi ir iegūt pamatzināšanas par vietējās sabiedrības vēsturi un iestādēm. Veiksmīgas integrācijas pamatnosacījums ir iespēju nodrošināšana imigrantiem, lai viņi iegūtu šīs pamatzināšanas;

23.

iesaka organizēt uzņemšanas programmas un pasākumus nesen ieceļojušajiem trešo valstu pilsoņiem, lai viņi varētu iegūt pamatzināšanas par vietējās sabiedrības valodu, vēsturi, iestādēm, sociāli ekonomiskajiem aspektiem, kultūras dzīvi un galvenajām vērtībām;

24.

atbalsta inovatīvu programmu vai integrācijas modeļu finansēšanu, kuros iekļauta valodas apmācība un saziņas semināri, kā arī informācija par vietējās sabiedrības kultūras, politikas un sociālajiem aspektiem;

25.

uzskata, ka integrācijā ļoti svarīga ir izglītība. Vietējās un reģionālās pašvaldības izglītības jomā veic svarīgus uzdevumus, lai veicinātu iespēju vienlīdzību. Komisijas publicētajā Zaļajā grāmatā “Migrācija un mobilitāte — ES izglītības sistēmu problēmas un iespējas” (3) ir uzsvērta šī lielā izglītības nozīme integrācijas jomā. Izvērtējot apspriešanos, Komisijai būtu īpaši jāņem vērā uzdevumi, kurus uzņēmies vietējais un reģionālais līmenis;

26.

norāda, ka profesionālā dzīve ir imigrantu integrācijas būtisks priekšnoteikums. Bezdarbs bieži ir šķērslis, kas kavē integrāciju īpaši tad, ja darba nav jauniem cilvēkiem. Trešo valstu valstspiederīgo imigrāciju vajadzētu pieļaut atkarībā no dažādu dalībvalstu darba tirgus vajadzībām. Svarīgs integrācijas priekšnoteikums ir cilvēka spēja pašam ar savu darbu nodrošināt iztiku, turklāt tas ir veids, kā notiek iesaistīšanās sociālā nodrošinājuma sistēmās. Bez šāda priekšnosacījuma imigrācija radītu īpašus apgrūtinājumus vietējo un reģionālo pašvaldību sociālajai sistēmai, un panākt dalībvalstu iedzīvotāju atbalstu tai būtu ļoti problemātiski;

27.

uzsver, ka nelegālā imigrācija un legālā imigrācija ir savstarpēji saistītas un ka legālās imigrācijas politikas izstrādē par galveno jautājumu jāuzskata nelegālās imigrācijas apkarošana. No vienas puses, konsekventi un saskaņoti jāapkaro nelegālā migrācija, lai efektīvi izskaustu bieži vien labi organizētas noziedzības struktūras; tādēļ ir svarīgi nolīgumos ar trešām valstīm iekļaut noteikumus par nelegālās imigrācijas apkarošanu, tostarp arī par trešās valsts valstspiederīgo, kas nelegāli uzturas attiecīgajā valstī, atpakaļuzņemšanu. No otras puses, jārada legālas imigrācijas iespējas tad, ja ir runa par augsti kvalificētiem speciālistiem vai ja ir vērojams darbaspēka trūkums vai arī gadījumos, kad galvenais mērķis ir zināšanu apmaiņa un nodošana, kā arī imigrantu kvalifikācijas paaugstināšana noteiktā uzturēšanās periodā, un ja šāda imigrācija vēlāk veicina izcelsmes valstu attīstību;

28.

aicina sniegt izsmeļošu informāciju par attiecīgajiem ES fondiem un atbalsta programmām, lai visas ieinteresētās puses varētu tos izmantot vietējā un reģionālajā līmenī;

29.

uzskata, ka turpmākajā ES imigrācijas politikā būtu nepieciešams, lai aģentūras FRONTEX kapacitātes uzlabošanai robežkontroles un drošības apdraudējumu novēršanas pasākumu jomā tiktu piešķirts finansējums un cilvēkresursi, tādējādi nodrošinot minētās aģentūras spēju efektīvi pildīt savas funkcijas;

30.

sevišķi uzsver, ka turpmākajā ES imigrācijas politikā īpaša uzmanība jāpievērš vajadzībai uzlabot vietējo un reģionālo pašvaldību spēju vadīt migrāciju, jāpiešķir tām atbilstīgs finansējums un jānodrošina ES fondu un programmu pieejamība. Ja neizdosies izstrādāt ilgtspējīgu un sekmīgu, proti, visu iesaistīto pušu akceptētu, imigrācijas politiku, radīsies lielas sociālekonomiskas izmaksas, un šāda neveiksme apdraudētu mūsu labklājību, sociālo saskaņu un tautsaimniecības attīstību;

31.

aicina finansiāli atbalstīt integrācijas politiku un jo īpaši vietējā un reģionālajā līmenī īstenotu darbību izglītības jomā. Zaļajā grāmatā par migrāciju un mobilitāti apspriedīs Kopienas programmu un fondu ieguldījumu integrācijas politikā. Vietējā un reģionālā līmenī veicami un ar integrāciju saistīti uzdevumi izglītības jomā ir jāatbalsta no ES Integrācijas fonda līdzekļiem;

32.

norāda, ka turpmākajā ES imigrācijas politikā jāņem vērā tas, ka ir svarīgi veicināt dialogu un sadarbību ar izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm, un šajā nolūkā jāizmanto ES kaimiņattiecību politikas instrumenti, jāsadarbojas ar Vidusjūras reģiona valstu savienību, kā arī jāveido efektīva sadarbība attīstības jomā. Turklāt šādas sadarbības veicināšanā svarīga nozīme ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Tas pirmām kārtām attiecas uz tām pierobežas pašvaldībām, kuras iespējams izmantot kā forumu sadarbībai ar kaimiņos esošām trešām valstīm;

33.

uzsver imigrācijas globālo aspektu, kuram ir tālejošas sekas gan izcelsmes valstīs, gan Eiropas Savienībā. Tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš migrācijas un attīstības jautājumu mijiedarbībai. Jāņem vērā arī tas, ka intelektuālā darbaspēka emigrācija (“brain-drain”) nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt jaunattīstības valstu tautsaimniecību. Cirkulārās migrācijas gadījumā speciālisti pēc atgriešanās izcelsmes valstī varētu izmantot vai nodot tālāk apgūtās prasmes;

34.

uzskata, ka, ņemot vērā ar nelegālo migrāciju saistītās problēmas, turpmākajā ES imigrācijas politikā par prioritāti jāuzskata praksē īstenojami un saskaņoti pasākumi, kuru mērķis ir apkarot cilvēku tirdzniecību un noziedzīgus grupējumus, lai nepieļautu cilvēciskas traģēdijas;

35.

piekrīt viedoklim, ka Eiropas Savienībai steidzami jāveic pasākumi, lai apkarotu nelegālo imigrāciju, kas bieži saistīta galvenokārt ar sieviešu un bērnu ekspluatēšanu. Šajā sakarā jāveic mērķtiecīgi pasākumi. Sadarbībā ar izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm jāapkaro cilvēku kontrabandas tīkli un grupas, kas organizē cilvēku tirdzniecību vai tajā līdzdarbojas. Vietējās un reģionālās pašvaldības ir pienācīgi jāiesaista šādos sadarbības pasākumos;

36.

saskata izdevību un iespējas īstenot sekmīgu imigrācijas politiku, kas var veicināt tautsaimniecības attīstību un kultūras daudzveidību. Vietējās un reģionālās pašvaldības atbalsta šādu politiku, kas vairo Eiropas Savienības ekonomisko un sociālo potenciālu. Vienlaikus jāuzsver, ka Eiropas Savienība varēs pilnībā baudīt priekšrocības, ko sniedz legālā migrācija, ja vien cīņa pret nelegālo imigrāciju būs visaptveroša un veiksmīga.