31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 76/38

—

uzskata, ka, lai iekļaušanas un solidaritātes jēdzieni būtu stabili, kohēzijas politikai arī turpmāk jācenšas nodrošināt ekonomisko un sociālo līdzsvaru, nepieļaujot, ka tai tiek izvirzīti pārāk daudzi pretrunīgi mērķi;

—

uzskata, ka kohēzijas un izaugsmes mērķi var būt savstarpēji saskaņoti un tiem jābūt tādiem, jo tie abi ir cieši saistīti, un uzsver, ka ir jānoskaidro, kā izaugsme var veicināt kohēziju, nevis tas, kā kohēzija var veicināt izaugsmi;

—

pauž šaubas, ka kohēzijas politikas instrumentiem būtu jānosaka konkurētspējas mērķi, kas ir raksturīgi izaugsmes stratēģijai, un pārdomās par struktūrfondu turpmāko organizāciju aicina izvērtēt Lisabonas stratēģijas ietvaros piešķirtā finansējuma ietekmi uz ekonomiskās un sociālās kohēzijas rezultātiem;

—

uzskata, ka ir jāizskata iespēja izstrādāt precīzākus un vispusīgākus attīstības un labklājības rādītājus, kas reģionālajā un vietējā līmenī atspoguļotu būtiskās atšķirības ienākumos, sabiedrisko pakalpojumu pieejamībā, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātē, kā arī kultūras un profesionālās izglītības piedāvājumā;

—

uzsver, ka, ja vēlas panākt, lai kohēzijas politikai būtu svarīga nozīme ekonomiskā un sociālā līdzsvara stiprināšanā, tā jānodrošina ar atbilstīgiem resursiem un līdzekļiem, un norāda, ka pašreiz piešķirtais finansējums ir tikai nepieciešamais minimums šāda uzdevuma veikšanai.

Ziņotāja

:

Marta Vincenzi kdze (PSE/IT), Dženovas mērs

1.

uzskata, ka kohēzijas politikā līdztekus ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai ir aizvien svarīgāk ņemt vērā arī teritoriālo dimensiju, jo, neraugoties uz progresu un uzlabojumiem, joprojām ne vien pastāv attīstības atšķirības starp reģioniem, bet pieaug arī reģionu strukturālās problēmas. Uzsver, ka ir svarīgi ne tikai ņemt vērā teritoriālo dimensiju, bet arī ievērot vienlīdzības un proporcionalitātes principus;

2.

piekrīt, ka daudzi Eiropas Savienības finansēti pasākumi ir apliecinājuši to pievienoto vērtību. Projekta atbilstība Kopienas finansējuma piešķiršanas kritērijiem atvieglo publiskā un privātā finansējuma piesaisti un jauninājumu izstrādi gan pārvaldības, gan īstenošanas līmenī;

3.

pauž nožēlu, ka Komisija joprojām nepietiekami ņem vērā ideju par struktūrfondu sviras efektu, un norāda, ka perspektīvas atzinumā par šo jautājumu RK ierosināja izstrādāt sistēmu, kas ļautu novērtēt kohēzijas politikas pievienotās vērtības dažādos aspektus;

4.

atzinīgi vērtē termina “pārejas reģioni” ieviešanu, ar ko vienlaikus apzīmē ne tikai reģionus, kas pašreiz saņem pagaidu atbalstu (phasing in) un pārejas atbalstu (phasing out), bet arī reģionus, kuru atbalsta saņemšanas termiņš beigsies 2007.–2013. gada plānošanas perioda beigās, un atbalsta minētajiem reģioniem paredzētu risinājumu izstrādi;

5.

atzinīgi vērtē apspriešanos pirms Eiropas Komisijas Zaļās grāmatas par teritoriālo kohēziju publicēšanas un uzsver, ka visas ieinteresētās puses atzīst un atbalsta kohēzijas politikas nozīmi Eiropas Savienības veidošanas procesā;

6.

norāda, ka debatēs ir apspriesta iespēja ieviest vairākus jaunus atbilstības kritērijus un pausta vēlme, lai NKP un IKP aprēķinā tiktu ņemta vērā arī demogrāfiskā struktūra un apdzīvotība (dati par iedzīvotāju blīvumu, sabiedrības novecošanu un demogrāfiskās slodzes koeficientu), darba tirgus, pakalpojumu piedāvājums, ģeogrāfiskie apstākļi, pilsētu un lauku dimensija, dabas un kultūras pieejamība, klimata un vides faktori. Var apgalvot, ka visi minētie faktori ietekmē ekonomisko un sociālo attīstību. Kopienas līmenī izmantotie rādītāji, lai noteiktu reģionu atbilstību atbalsta piešķiršanai, ir bijuši piemēroti, taču, lai konkrēti novērtētu kohēzijas politikas efektivitāti, ir jāizmanto vairāk rādītāju, kas balstās uz apjomīgāku datu kopumu;

7.

vēlas, lai, arī konkrēti novērtējot attīstības atšķirības un progresu kohēzijas jomā, tiktu ņemts vērā ne tikai IKP un NKI, bet arī stāvoklis darba tirgū (nodarbinātības līmenis, mobilitāte, izglītība), pakalpojumu piedāvājums (to pieejamība, efektivitāte, izplatīšana) un teritoriālplānojums (platība, nepārtrauktība, policentrisms), demogrāfiskā struktūra un iedzīvotāju izvietojums (dati par iedzīvotāju izvietojumu, novecošanās līmeni un demogrāfisko slodzi), iedzīvotāju izglītības līmenis, ieguldījumi pētniecībā un jauninājumos (dati par pētniecībai, izstrādei un jauninājumiem piešķirtajiem resursiem, ņemot vērā IKP) un atsevišķu reģionu, piemēram, attālāko, salu vai kalnu reģionu, specifiskie ģeogrāfiskie raksturlielumi;

8.

uzskata, ka klimata pārmaiņas un energoapgādes problēmas arī turpmāk dažādos veidos un ar dažādu intensitāti ietekmēs daudzas ekonomiskās un sociālās attīstības jomas un līdz ar to arī kohēzijas politikas centienus un tās rezultātus;

9.

uzsver, ka attālākie un salu reģioni ir īpaši neaizsargāti pret jaunajām klimata pārmaiņu un energoapgādes problēmām, taču vienlaikus šie reģioni ir iespēja ES, jo var tikt izmantoti kā dabiskas izmēģinājumu teritorijas, lai novērtētu minētās problēmas un meklētu risinājumus to pārvarēšanai visas ES interesēs;

10.

norāda, ka daudzās dalībvalstīs reģionālos statistikas datus, ja tie ir jau pieejami, ir grūti izmantot vai apstrādāt, vai arī var izrādīties, ka tos ir grūti iegūt vai novērtēt, ja tie vēl nav pieejami, neraugoties uz to, ka reģionālie statistikas dati ir svarīgs instruments, lai uzlabotu kritērijus atbalsta saņemšanai vai grozītu attīstības rādītājus;

11.

norāda, ka mērķis joprojām ir veicināt Eiropas kohēziju, samazinot attīstības līmeņu atšķirības. Tādēļ atbalsts pirmām kārtām jāsniedz ekonomiski vājāk attīstītiem reģioniem, tomēr, lai kohēzijas politika būtu sekmīga un visiem pieņemama, tai jāaptver visi Eiropas reģioni;

12.

uzskata, ka galvenais uzdevums ir paātrināt atpalikušo reģionu konverģenci, īpaši jauno dalībvalstu reģionālo integrāciju, kā tas regulāri un pamatoti norādīts Eiropas Komisijas ziņojumos par kohēzijas politiku;

13.

uzskata, ka galvenā prioritāte ir noskaidrot un mazināt infrastruktūras trūkumu;

14.

uzsver, ka kohēzijas politikas mērķis ir stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kas savukārt sekmē Eiropas Savienības nozaru politikas un dalībvalstu politikas;

15.

uzskata, ka nozaru un kohēzijas politiku integrācija joprojām ir nepietiekama, un norāda, ka integrētas pieejas nostiprināšana sekmētu horizontālo mērķu noteikšanu, lai pirmām kārtām saskaņotu lauksaimniecības, vides, enerģētikas un transporta attīstību;

16.

ņemot vērā pašreizējo politiski ekonomisko situāciju, uzskata, ka tīklu un grupu projektos neatkarīgi no teritoriju robežām jāpastiprina vienotu informācijas tīklu izveide un apvienošana;

17.

uzskata, ka kohēzijas un izaugsmes mērķi var būt savstarpēji saskaņoti un tiem jābūt tādiem, jo tie abi ir cieši saistīti, un uzsver, ka ir jānoskaidro, kā izaugsme var veicināt kohēziju, nevis tas, kā kohēzija var veicināt izaugsmi;

18.

pauž šaubas, ka kohēzijas politikas instrumentiem būtu jānosaka konkurētspējas mērķi, kas ir raksturīgi izaugsmes stratēģijai, un pārdomās par struktūrfondu turpmāko organizāciju aicina izvērtēt Lisabonas stratēģijas ietvaros piešķirtā finansējuma ietekmi uz ekonomiskās un sociālās kohēzijas rezultātiem;

19.

uzsver, ka saskaņā ar visu ieinteresēto pušu viedokli procedūru vienkāršošana atvieglotu fondu pārvaldību, taču norāda, ka reformu procesā būtu jārūpējas par to, lai nezustu pievienotā vērtība, ko rada vietējo un reģionālo pašvaldību dažādu līmeņu līdzdalība ES pārvaldībā;

20.

uzskata, ka tiesiskajai un administratīvajai videi ir būtiska nozīme, lai kohēzijas politikas īstenošana būtu veiksmīga, un īpaši uzsver, ka institucionāla nostiprināšana ir ļoti vērtīgs, kaut arī mazāk redzams ieguldījums pasākumu un līdz ar to kohēzijas politikas īstenošanā;

21.

norāda, ka ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā jāņem vērā starp Eiropas reģioniem augošā konkurence ražošanas un administratīvās efektivitātes jomā, kuras mērķis ir piesaistīt ārvalstu investīcijas un iekļauties pasaules tautsaimniecībā;

22.

kohēzijas politikas ietvaros atbalsta jaunu un novatorisku finanšu inženierijas instrumentu izstrādi (piemēram, apgrozības fondi) un vienlaikus norāda, ka līdzfinansējuma princips ir derīgs un efektīvs instruments, lai saglabātu kohēzijas politikas pievienoto vērtību;

23.

uzsver kohēzijas politikas būtisko nozīmi Eiropas projekta atpazīstamības nodrošināšanā un norāda, ka Eiropas Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāatrod vēl efektīvāki veidi, lai informētu Eiropas iedzīvotājus par kohēzijas politikas priekšrocībām un rezultātiem;

24.

norāda, ka pašreizējās Eiropas kohēzijas politikas principi, t.i., koncentrācija, plānošana, līdzfinansējums, papildināmība un partnerība, ir izrādījušies derīgi, un uzskata, ka arī nākotnē tiem jābūt ES darbības pamatā;

25.

norāda, ka Eiropas Savienības kohēzijas politikai jābalstās uz stiprām partnerattiecībām starp visiem pārvaldes līmeņiem, un ka visos posmos — sākot no projektu izstrādes līdz programmu novērtēšanai — plašāk jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības;

26.

uzsver, ka visos kohēzijas politikas aspektos svarīga nozīme ir teritoriālajai sadarbībai, kas nodrošina pievienoto vērtību un atpazīstamību vietējā līmenī, norādot uz iespēju pilnībā izmantot jaunā ETSG instrumenta sniegtās iespējas;

27.

aicina stiprināt kohēzijas politikas pilsētu dimensiju un norāda, ka bieži vien pilsētas ir ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks, taču vienlaikus tajās pastāv tādas nopietnas problēmas kā ekonomiskās atšķirības, sociālā nevienlīdzība un kultūru nošķirtība;

28.

norāda, ka labāk jākoordinē lauku apgabalu un pilsētu teritoriju problēmu risināšana, jo pilsētu un lauku savstarpējā saikne ir integrētas reģionālās attīstības politikas būtiska sastāvdaļa;

29.

iesaka vispārējā kohēzijas politikā iekļaut lauku attīstības instrumentus, jo struktūrfondi jau finansē daudzus pasākumus, kuriem ir vienādi mērķi, un minētā izvēle var kļūt par labāko risinājumu, lai novērstu projektu un pasākumu dublēšanos;

30.

ierosina nodrošināt pārvaldības iestāžu un statistikas biroju sadarbību, lai izstrādātu jaunus reģionālās statistikas instrumentus, ar kuru palīdzību varētu atbilstoši un mērķtiecīgi novērtēt kohēzijas politikas ietekmi, labāk noteikt attīstības rādītājus un attiecīgi noteikt finansējuma piešķiršanas kritērijus;

31.

uzskata, ka ir jāizskata iespēja izstrādāt precīzākus un vispusīgākus attīstības un labklājības rādītājus, kas reģionālajā un vietējā līmenī atspoguļotu būtiskās atšķirības ienākumos, sabiedrisko pakalpojumu pieejamībā, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātē, kā arī kultūras un profesionālās izglītības piedāvājumā;

32.

uzsver, ka, izmantojot finansēšanas integrējošās formas, piemēram, rotācijas fondus ar riska kapitālu, garantētus aizdevumus vai aizdevumus ar atvieglotiem noteikumiem, varētu panākt pozitīvu sviras efektu, neradot būtiskas izmaiņas kohēzijas politikas subsīdiju sistēmā;

33.

uzskata, ka valsts un vietējo un reģionālo pašvaldību iestādēm nākotnē būs jāiegulda vairāk līdzekļu nekā līdz šim vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanā vai to atbalstam, lai novērstu pastāvošās atšķirības, īpaši infrastruktūras un transporta jomā;

34.

norāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstis saskaras ar demogrāfisku problēmu, ko rada tās iedzīvotāju pakāpeniska novecošana, un uzsver, ka viens no šādu pārmaiņu aspektiem ir lielāks pieprasījums galvenokārt pēc sabiedriskajiem, veselības un sociālajiem pakalpojumiem ar vienādu efektivitāti un kvalitāti visiem;

35.

uzskata, ka kohēzijas politikas vienkāršošanas pamatā jābūt subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, atbildībai un kontroles procedūrām atbilstīgi pasākumu nozīmīgumam un projektu lokalizācijai, lai samazinātu izmaksas un decentralizētu pārvaldību;

36.

uzskata, ka Eiropas Savienībai jāatzīst un jānostiprina kohēzijas politikas teritoriālā dimensija, lai veicinātu tādu ekonomisko un sociālo attīstību, kas ir līdzsvarota un ilgtspējīga ne tikai starp dažādiem reģioniem, bet arī policentriska un saskaņota viena reģiona ietvaros;

37.

uzsver, ka kohēzija joprojām ir svarīgs problēmjautājums, jo lielas sociālās un ekonomiskās attīstības atšķirības pastāv ne tikai starp reģioniem, bet arī viena reģiona ietvaros, turklāt tās ir palielinājušās pēc Eiropas Savienības pēdējās paplašināšanās;

38.

uzskata, ka, lai iekļaušanas un solidaritātes jēdzieni būtu stabili, kohēzijas politikai arī turpmāk jācenšas nodrošināt ekonomisko un sociālo līdzsvaru, nepieļaujot, ka tai tiek izvirzīti pārāk daudzi pretrunīgi mērķi;

39.

uzsver, ka, ja vēlas panākt, lai kohēzijas politikai būtu svarīga nozīme ekonomiskā un sociālā līdzsvara stiprināšanā, tā jānodrošina ar atbilstīgiem resursiem un līdzekļiem, un norāda, ka pašreiz piešķirtais finansējums ir tikai nepieciešamais minimums šāda uzdevuma veikšanai. Tai jāreaģē uz spiedienu, ko starptautiskās finanšu krīzes apstākļos ir izraisījusi izdevumu ierobežošana; šādos apstākļos pieaug nepieciešamība pārliecinošāk īstenot kohēzijas politiku;

40.

atzīmē, ka ir būtiski saglabāt kohēzijas Eiropas dimensiju, un noraida jebkuru mēģinājumu nacionalizēt Kopienas centienus, kuru pievienoto vērtību raksturo arī tas, ka kohēzijas politika ir vispusīga kopēja politika ar skaidri noteiktiem stratēģiskiem mērķiem, kas ļauj risināt Eiropas un pasaules mēroga problēmas un pielāgoties vietējām un reģionālajām vajadzībām;

41.

uzsver kohēzijas politikas sviras efektu, jo ieguldījumiem ilgtermiņā ir strukturāla ietekme uz vietējo un reģionālo ekonomiku, veicinot novatoriskas koncepcijas attīstībai un nodarbinātībai, kā arī būtiski ietekmē pārvaldes iestāžu un uzņēmumu veiktspēju;

42.

prasa izmantot jaunus finanšu instrumentus, kas varētu veicināt vienkāršākus un efektīvākus ieguldījumus, īpaši reģionos, kuros jāveic pārstrukturēšana un jauninājumi, galvenokārt, lai sekmētu MVU nozīmi un attīstību;

43.

norāda, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu vietējās un reģionālās pašvaldības jāiesaista visos posmos — sākot ar projektu izstrādi līdz to novērtēšanai, jo pašvaldības ir iedzīvotājiem tuvākais pārvaldes līmenis, un tām ir galvenā atbildība par kohēzijas politikas īstenošanu uz vietas.