31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 76/48

—

tad, ja potenciālo kandidātvalstu grupā ietilpstošas valstis izpilda Eiropas Komisijas izvirzītās prasības, iesaka arī tām dot tiesības izmantot pārējos trīs instrumentus, lai potenciālajām kandidātvalstīm piemērotu tādus pašus noteikumus un nosacījumus kā kandidātvalstīm;

—

iesaka šo atzinumu uzskatīt par izejas punktu, lai veiktu plašāku un pamatīgāku līdzšinējās pieredzes novērtējumu, jo šādā novērtējumā būtu iespējams dokumentēt apjomīgo un būtisko darbu, ko vietējās un reģionālās pašvaldības paveikušas paplašināšanas iepriekšējās kārtās. Šajā sakarā Komiteja uzskata, ka tai, izmantojot pētniecībai paredzēto finansējumu, būtu jāveic sīka analīze par vietējā un reģionālā līmeņa līdzdalību IPA pasākumu īstenošanā 2007.–2009. gadā;

—

ierosina, ka Reģionu komiteja 2009. gada sākumā varētu sarīkot apaļā galda diskusiju un uzaicināt tajā piedalīties Komisijas, Eiropas Parlamenta, kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjus un citas ieinteresētās personas, lai sīkāk apspriestu minēto jautājumu, tādējādi uzsākot novērtēšanu;

—

minētā novērtējuma ietvaros ierosina izstrādāt Reģionu komitejas un Komisijas politisko pamatprincipu kopumu par vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu paplašināšanas procesā. Komitejai būt jāpieņem politisko pamatprincipu kopums, jo tas ir ļoti piemērots instruments, lai novērtētu pašreizējās struktūras un sadarbības veidus un panāktu vietējo un reģionālo pašvaldību pārrobežu sadarbības tālāku attīstību dalībvalstīs, kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs.

Ziņotāja

:

Helene Lund kdze (DK/PSE) Fūresē pašvaldības padomes locekle

1.

atzinīgi vērtē to, ka ir veiksmīgi beigusies piektā paplašināšanas kārta, kurā Bulgārijas un Rumānijas vietējās un reģionālās pašvaldības sniedza lielu ieguldījumu vietēja līmeņa ilgtspējīgas demokrātijas veicināšanā;

2.

norāda, ka ir svarīgi mācīties no paplašināšanas iepriekšējās kārtās gūtās pieredzes pārrobežu sadarbības jomā, lai optimizētu un uzlabotu ieguldījumu, kas saistīts ar pašreizējām pievienošanās sarunām ar kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm;

3.

tādēļ iesaka pievērst vairāk uzmanības vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbībai dalībvalstīs, kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs;

4.

atzinīgi vērtē pirmspievienošanās atbalsta instrumentu (IPA), kas pamatojas uz Komisijas paziņojumu (COM(2004) 627 galīgā redakcija) un Padomes Regulu Nr. 1085/2006, un šajā sakarā norāda uz Komitejas atzinumu par minēto tematu (CdR 498/2004 fin). Reģionu komiteja atbalsta IPA struktūru, ko veido pieci elementi: a) pārejas palīdzība un iestāžu veidošana, b) pārrobežu sadarbība, c) reģionālā attīstība, d) cilvēkresursu attīstība un e) lauku attīstība;

5.

konstatē, ka IPA, kura darbības termiņš ir no 2007. gada līdz 2013. gadam, ir svarīgs līdzeklis, ar kā palīdzību iespējams radīt ilgtspējīgas politiskas un administratīvas struktūras kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs, jo kopš 2007. gada 1. janvāraIPA ir instruments, kurā apkopoti dažādi Turcijai un Rietumbalkānu valstīm agrāk pieejami pirmspievienošanās atbalsta komponenti: Phare, Ispa, Sapard, Cards un Turcijai paredzēts finanšu instruments;

6.

tā kā IPA trīsgadējā indikatīvajā finanšu shēmā, kurai atbilstīgi līdzekļus sadala saņēmējvalstīm, izmantota elastīga pieeja, atzinīgi vērtē minēto shēmu un norāda, ka nav iespējams atrast vienu risinājumu, kas būtu piemērots visām ieinteresētajām pusēm, un ka tādēļ vajadzīgi elastīgi instrumenti, ar kuru palīdzību iespējams risināt katras valsts īpašos uzdevumus un problēmas;

7.

tajā pašā laikā konstatē, ka saņēmējvalstis ir iedalītas divās grupās: i) kandidātvalstis — Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Horvātija un Turcija; un ii) potenciālās kandidātvalstis — Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Serbija un Kosova; attiecībā uz minēto iedalījumu atzīmē, ka kandidātvalstu grupai ir iespēja pieprasīt atbalstu no visiem pieciem komponentiem, bet potenciālo kandidātvalstu grupā ietilpstošas valstis var pieprasīt palīdzību tikai saskaņā ar pirmajiem diviem komponentiem, proti, pārejas palīdzību un iestāžu veidošanu un pārrobežu sadarbību;

8.

tad, ja potenciālo kandidātvalstu grupā ietilpstošas valstis izpilda Eiropas Komisijas izvirzītās prasības, iesaka arī tām dot tiesības izmantot pārējos trīs instrumentus, lai potenciālajām kandidātvalstīm piemērotu tādus pašus noteikumus un nosacījumus kā kandidātvalstīm;

9.

uzsver, ka ir ļoti svarīgi izvirzīt stingras prasības attiecībā uz to rezultātu vēlāku dokumentēšanu, kuri sasniegti ar IPA palīdzību;

10.

vērš uzmanību uz to, ka lielu daļu regulējuma bieži īsteno vietējā un reģionālajā līmenī (tajā īsteno līdz pat 70 % ES regulējuma vides aizsardzības jomā), tādēļ ir svarīgi, lai vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu reālas iespējas sniegt palīdzību no IPA līdzekļiem un lai tās varētu turpināt pozitīvi vērtējamo un svarīgo darbu un arī turpmāk sniegt konstruktīvu ieguldījumu respektējamu administratīvo struktūru un ilgtspējīgas vietējā un reģionālā līmeņa demokrātijas veidošanā kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs;

11.

uzsver, ka kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm jāveido ilgtspējīgas decentralizētas politiskas un administratīvas struktūras, lai kandidātvalstis spētu izpildīt acquis communautaire, Kopenhāgenas kritērijos un 1995. gada decembrī Madridē notikušās Eiropadomes sanāksmes secinājumos izvirzītās prasības;

12.

vērš uzmanību uz to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības bieži ir pirmais kontaktpunkts, kurā iedzīvotāji saskaras ar pārvaldes sistēmu, un ka tādēļ ir svarīgi, lai tās spētu sniegt iedzīvotāju pieprasītos pakalpojumus. Pieredze liecina, ka ir svarīgi veicināt spēcīgu decentralizētu politisku un administratīvu struktūru izveidi, jo kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs tās bieži ir vāji attīstītas. Šajā jomā ES vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir liela pieredze, jo līdzīgi uzdevumi tām jārisina visās dalībvalstīs. Reģionu komiteja norāda arī to, ka ir svarīgi, lai ES paplašināšanas gaitā uz ilgu laiku nepasliktinātos iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu līmenis, citādi viņiem var rasties negatīvs viedoklis par dalību ES;

13.

šajā sakarā uzsver arī to, ka ir būtiski, lai īpaša uzmanība tiktu pievērsta spēcīgi attīstītām decentralizētām struktūrām, jo lielu daļu acquis communautaire īsteno vietējā un reģionālajā līmenī. Komiteja norāda, ka tādēļ ir svarīgi, lai vietējo un reģionālo līmeni atzītu par centrālajam līmenim līdzvērtīgu partneri, jo tad, ja vietējā un reģionālā līmeņa administratīvā kapacitāte ir pietiekami attīstīta, tas spēj sniegt vajadzīgos pakalpojumus un risināt pastāvošās problēmas, tādējādi atvieglojot centrālā līmeņa darbu;

14.

vērš uzmanību uz to, ka, lai panāktu politisko un administratīvo struktūru sekmīgu nostiprināšanos vietējā un reģionālajā līmenī, sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību ir svarīgi attīstīt vietējo demokrātiju, kurai iedzīvotāji uzticas un ko viņi spēj ietekmēt. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir ilggadēja pārrobežu sadarbības pieredze, piemēram, pilsētu sadraudzības jomā, kurai raksturīgs tas, ka demokrātijas un pārvaldības attīstīšanai piemīt arī ar kultūru un identitāti saistīts aspekts. Tādējādi pašvaldības Kopienai sniedz pievienoto vērtību;

15.

vērš uzmanību arī uz vietējā un reģionālā līmeņa pieredzi starpkultūru sadarbības jomā, jo parasti tieši šim līmenim ir nepastarpināta saskare ar iedzīvotājiem, kas nākuši no atšķirīgas kultūrvides. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām tādējādi ir pieredze darbā ar dažādām kultūrām. Tas ir resurss, ko iespējams izmantot ar ES paplašināšanas procesu saistītā starpkultūru sadarbībā starp dalībvalstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm;

16.

uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt vienotu pieeju pārrobežu sadarbībai, kas notiek saistībā ar paplašināšanas procesu;

17.

uzskata, ka viena no Reģionu komitejas galvenajām prioritātēm ārējo attiecību jomā ir izskaidrot iedzīvotājiem paplašināšanas procesu (CdR 322/2006 fin). Lai veicinātu efektīvāku informēšanu par Reģionu komitejas ieguldījumu, Komitejai būtu regulāri jāsaņem informācija par praktiskiem, konstruktīviem un ilgtspējīgiem rezultātiem, ko paplašināšanas procesā guvušas vietējās un reģionālās pašvaldības;

18.

izsaka pateicību visām tām dalībvalstu, kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras piedalījās pētījumā, kas ir šā atzinuma pamatā. Tās ir sniegušas izcilu ieguldījumu atzinuma izstrādē, daloties pieredzē, kas saistīta ar vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbību dalībvalstīs un kandidātvalstīs, kā arī potenciālajās kandidātvalstīs. Īpaši lielu ieguldījumu sniegušas Horvātijas pilsētas un reģioni, tādējādi praksē apliecinot savu lielo apņēmību sadarboties. Atbildes no visām valstīm, kuras piedalījās pētījumā, ir praksē balstīts atskaites punkts līdzšinējā ieguldījuma izvērtējumam, un uz to pamatojas turpmākā darba politisko pamatnostādņu izstrāde.

19.

Iesaka šo atzinumu uzskatīt par izejas punktu, lai veiktu plašāku un pamatīgāku līdzšinējās pieredzes novērtējumu, jo šādā novērtējumā būtu iespējams dokumentēt apjomīgo un būtisko darbu, ko vietējās un reģionālās pašvaldības paveikušas paplašināšanas iepriekšējās kārtās. Šajā sakarā Komiteja uzskata, ka tai, izmantojot pētniecībai paredzēto finansējumu, būtu jāveic sīka analīze par vietējā un reģionālā līmeņa līdzdalību IPA pasākumu īstenošanā 2007.–2009. gadā. Pētījumi būtu jāveic sadarbībā ar dalībvalstu un kandidātvalstu universitātēm un organizācijām. Turklāt būtu jāizveido pārraudzības grupa, kurā darbojas politisko grupu pārstāvji un Komisijas, kā arī kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji. Minētajai grupai būtu jāuzrauga pētniecības darbs un jāsniedz par to ziņojumi Komitejai un darba grupām, lai novērtēšanā būtu iesaistītas daudzas ieinteresētās personas;

20.

ierosina, ka Reģionu komiteja 2009. gada sākumā varētu sarīkot apaļā galda diskusiju un uzaicināt tajā piedalīties Komisijas, Eiropas Parlamenta, kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjus un citas ieinteresētās personas, lai sīkāk apspriestu minēto jautājumu, tādējādi uzsākot novērtēšanu;

21.

ierosina novērtēšanas darbā iesaistīt Reģionu komitejas sekretariātu un trīs darba grupas, kas atbildīgas par sadarbību ar Rietumbalkānu valstīm, Turciju un Horvātiju un kuras zināmā mērā jau ir pievērsušās ar paplašināšanu saistītajiem jautājumiem, un arī ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas apvienoto konsultatīvo komiteju. Minētās struktūras jāiesaista, lai būtiski paplašinātu zināšanas par problēmām, ar kurām saskaras kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis;

22.

minētā novērtējuma ietvaros ierosina izstrādāt Reģionu komitejas un Komisijas politisko pamatprincipu kopumu par vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu paplašināšanas procesā. Komitejai būtu jāpieņem politisko pamatprincipu kopums, jo tas ir ļoti piemērots instruments, lai novērtētu pašreizējās struktūras un sadarbības veidus un panāktu vietējo un reģionālo pašvaldību pārrobežu sadarbības tālāku attīstību dalībvalstīs, kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs; šāds pamatprincipu kopums būtu arī kopīgs pamats Komisijai un Reģionu komitejai, kā turpmāk pilnveidot IPA, formulējot ieteikumus sadarbībai paplašināšanas jomā, tā kā minēto instrumentu iespējams labāk pielāgot vietējo un reģionālo pašvaldību konkrētajām vajadzībām;

23.

iesaka vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīt paplašināšanas procesā kā līdzvērtīgu partneri, ņemot vērā to ievērojamo pieredzi un zināšanas, kas gūtas atbalstot kandidātvalstis un potenciālas kandidātvalstis ar vietējā un reģionālā līmeņa pārrobežu sadarbības starpniecību. Tas uzskatāms par kopīgu resursu, kas sniedz labumu visai ES un tās iestādēm. Tādēļ Komiteja aicina Komisiju, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām izstrādāt juridiskos un finansiālos pamatprincipus šāda veida ieguldījumam. Politisko pamatprincipu kopums par vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu paplašināšanas procesā būtu pirmais solis ceļā uz to;

24.

Norāda, ka vietējo un reģionālo pašvaldību īstenotiem neliela mēroga pārrobežu projektiem ir liela pievienotā vērtība, jo vairāku dalībvalstu pieredze liecina, ka nelieliem projektiem raksturīgā atklātība, pārredzamība un iesaistīto pušu tieši sakari rada savstarpēju uzticību un palīdz atrast konkrētus risinājumus praksē sastopamām problēmām;

25.

šajā sakarā uzsver, ka, piemēram, Rumānijas pieredze rāda, ka tie līdzekļi, kurus no pirmspievienošanās atbalsta instrumentiem var pieprasīt decentralizētu projektu īstenošanai, ir ārkārtīgi svarīgi, lai vairotu vietējā un reģionālā līmeņa administratīvo kapacitāti kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs;

26.

iesaka pielāgot visas IPA sastāvdaļas, lai ņemtu vērā vietējo un reģionālo pašvaldību un NVO vajadzības, jo minētās struktūras sniedz svarīgu ieguldījumu paplašināšanas procesā. Vairāku dalībvalstu, tostarp Apvienotās Karalistes un Dānijas, pieredze liecina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir ļoti grūti izpildīt prasības attiecībā uz pārrobežu projektiem sniedzama IPA atbalsta minimālo apjomu;

27.

norāda, ka ir svarīgi, lai IPA atbalsts būtu orientēts nevis tikai uz centrālās administrācijas tālāku attīstību lielākā, bet lielākā mērā arī uz vietējā un reģionālā līmeņa administratīvās kapacitātes uzlabošanu. Ja vietējo un reģionālo pašvaldību administratīvā kapacitāte ir nepietiekama, ir grūti pienācīgā veidā ieviest aquis communautaire;

28.

vērš uzmanību uz to, ka pieredze liecina, ka projekta līdzekļu efektīvas izmantošanas galvenais traucēklis ir kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu nespēja piesaistīt atbalstam paredzētos līdzekļus. Tas attiecas uz visiem posmiem — sākot no pieteikšanās procedūrām līdz pat projektu īstenošanai un atskaišu sniegšanai. Galvenais iemesls ir pieredzes trūkums. Šajā sakarā Komiteja norāda, ka valodas barjera un nepietiekamas tehniskas zināšanas par pieteikumu iesniegšanas procedūrām un projektu vadību ievērojami apgrūtina projektu uzsākšanu un īstenošanu. Turklāt ir svarīgi, lai vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras vēlas uzlabot savu administratīvo kapacitāti, būtu reālas iespējas saņemt IPA atbalstu;

29.

aicina IPA darbībā īstenot pakāpenisku pieeju — atbalsta saņēmējiem paredzēt iespēju sākt ar nelieliem projektiem un iespēju pāriet uz apjomīgākiem projektiem vēlāk, kad gūta pieredze un vairojusies administratīvā kapacitāte;

30.

iesaka IPA budžetā izveidot īpašu nelieliem projektiem paredzētu budžeta pozīciju, kāda pastāvēja agrāk īstenotās programmās, piemēram, “Phare Baltic Project Facility” un “Tacis Small Project Facility”, un norāda, ka laika posmā no 1998. gada līdz 2001. gadam abās minētajās programmās tika īstenoti 259 projekti sadarbībā ar Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu un dalībvalstīm, un ka, piemēram, Revīzijas palātas veiktajā Tacis programmu novērtējumā, ko tā izstrādāja 2000. gadā, ieteikts palielināt programmas “Tacis Small Project Facility” finansējumu tās lielo panākumu dēļ;

31.

norāda, ka, piemēram, Turcijas pieredze liecina, ka tieši nelieliem projektiem, kas parasti orientēti uz konkrētiem mērķiem, ir ievērojama pievienotā vērtība visas ES mērogā, jo šādi projekti vienlaicīgi ir gan veids, kā izplatīt zināšanas par ES vietējā un reģionālajā līmenī, gan arī veids, kā mērķtiecīgi uzlabot informētību par ES;

32.

uzsver, ka saistībā ar agrāk īstenotām atbalsta programmām gūtā pieredze liecina, ka ir svarīgi, lai IPA sniegtais atbalsts būtu pēc iespējas mazāk birokrātisks un nebūtu iedalīts pārāk daudzos posmos, katrā no tiem nosakot īpašas apropriācijas. Tādēļ Komiteja vērš uzmanību uz to, ka projektiem jābūt elastīgiem, lai būtu iespējams budžeta līdzekļus pārcelt no viena pozīcijas uz citu, lai atspoguļotu jaunas norises, tādējādi palīdzot projektus uzlabot un attīstīt to īstenošanas posmā. Šajā sakarā RK vērš uzmanību uz to, ka sarežģītas birokrātiskas procedūras jo īpaši apgrūtina nelielu projektu īstenošanu. Komiteja atzīmē, ka, piemēram, Serbijas pieredze liecina, ka, tad, ja aizkavējas projekta līdzekļu pārskaitīšana par tā īstenošanu atbildīgajām iestādēm, var rasties nevēlamas sekas;

33.

norāda, ka valsts mēroga apvienības var sniegt ieguldījumu, uzņemoties aktīvu lomu, piemēram, veicot kontaktpunkta un zināšanu izplatītāja funkcijas. Šādām apvienībām bieži ir vajadzīgās zināšanas, un tās var palīdzēt izplatīt paraugpraksi projektu vadības jomā;

34.

vērš uzmanību uz sekmīgo sadarbību, kas ES Kultūras programmas ietvaros notikusi starp dalībvalstīm un Turciju, Horvātiju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, bet ES mūžizglītības programmas ietvaros īstenota starp dalībvalstīm un Turciju, kā arī norāda uz pozitīvo sadarbības pieredzi, kas gūta ES Septītajā pētniecības pamatprogrammā, kuras īstenošanā piedalās arī Turcija, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Serbija. Komiteja norāda, ka šāda pieeja un partneru apmaiņas iespēja būtu jāievieš arī IPA, lai būtu vēl vairāk iespēju, piemēram, vietējā un reģionālajā līmenī īstenot kādas konkrētas nozares ekspertu apmaiņu starp dalībvalstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm;

35.

norāda, ka ir ļoti svarīgi pievērst īpašu uzmanību profesionālajām zināšanām attiecīgajā nozarē. Dānijas un Polijas pieredze liecina, ka, iesaistot vietējā un reģionālā līmeņa ekspertus, kuri ikdienā nodarbojas ar konkrētu problēmu risināšanu, rodas iespēja risināt profesionālu dialogu, kas savukārt veicina sadarbību un mācīšanās procesu. Apvienotās Karalistes gūtā pieredze liecina, ka ekspertu apmaiņa ir uzskatāma par pozitīvu divpusēju procesu, kurā mācās abas iesaistītās puses un ka no sadarbības ieguvēji ir arī dalībvalstis pārstāvošie attiecīgo nozaru eksperti. Itālijas un Horvātijas pieredze liecina, ka pēc tādiem projektiem, kuros ieguvējas bijušas abas puses, bieži vien tiek uzsākti citi projekti un cita veida sadarbība;

36.

vērš uzmanību uz to, ka ārkārtīgi liela nozīme ir mūžizglītības un apmācības programmām, lai mācību process neaprobežotos ar atsevišķiem projektiem, bet gan būtu nodrošināta nepārtraukta attīstība un dinamika, un norāda, ka, piemēram, Rumānijas pieredze liecina par to, ka sadarbība minētajā jomā ir publiskā sektora efektivitātes un stabilitātes būtisks priekšnoteikums;

37.

uzskata, ka būtu jāparedz īpaša budžeta pozīcija mutiskajai tulkošanai, un norāda, piemēram, uz Igaunijas un Horvātijas pieredzi, kas liecina, ka profesionāla līmeņa tulkošanas trūkums apgrūtina pārrobežu projektu plānošanu un īstenošanu, jo partneri nespēj sazināties. Komunikācija ir projektu veiksmīgas īstenošanas un savstarpējas sapratnes svarīgs priekšnoteikums;

38.

uzskata, ka vairāk uzmanības būtu jāpievērš projektu dokumentācijai, jo dažos gadījumos dati ir bijuši grūti pieejami un dažādas kvalitātes; tas, savukārt, ir negatīvi ietekmējis projektu kvalitāti;

39.

uzskata, ka institucionālo reformu veiksme ir ļoti atkarīga no visu pārvaldības līmeņu administratīvās kapacitātes, un norāda, ka šādas reformas var neizdoties, ja administratīvajai struktūrai ir trūkumi. Piemēram, kā liecina Horvātijas un Bosnijas pieredze, valsts tiesību aktu novēlota izpilde negatīvi ietekmē projektu īstenošanu vietējā un reģionālā līmenī;

40.

šajā sakarā norāda, ka jāpievērš uzmanība problēmām, kas var rasties saistībā ar ES un valsts tiesību aktu savstarpēju saskaņošanu. Piemēram, Serbijas pieredze liecina, ka publiskā iepirkuma jomas nepietiekami saskanīga regulējuma dēļ var rasties pārpratumi un aizkavēties projektu īstenošana;

41.

norāda, ka ir svarīgi, lai dažādiem reģioniem sniegtā palīdzība būtu līdzsvarota. Paplašināšanas iepriekšējās kārtās gūtā pieredze liecina, ka attīstība dažādās jomās ir noritējusi ļoti atšķirīgi. Izdevies panākt progresu jomās, kas pamatojas uz acquis un bija skaidri atzītas par politikas prioritātēm, tomēr maz panākumu gūts pārējās jomās. Rezultātā uzmanība tiek pievērsta pārāk šauram jautājumu lokam, tādējādi atņemot līdzekļus un nepieciešamo uzmanību citām svarīgām publiskā sektora jomām. Tāpēc minētajās jomās virkne pasākumu veikti sasteigti un laika, kā arī resursu ievērojama trūkuma apstākļos. Līdz ar to ir mazinājusies iespēja gūt labus rezultātus;

42.

šajā sakarā vērš uzmanību uz iepriekšminēto pieredzi, ka ES projekti būtu jāuzsāk savlaicīgi, lai to īstenošana un līdz ar to arī rezultāti nepasliktinātos laika trūkuma dēļ;

43.

uzskata, ka politiskie kritēriji būtu jāpaplašina, lai nodrošinātu ES un dalībvalstu kompetences jomā ietilpstošo politisko kritēriju nepieciešamo līdzsvaru un savstarpējo atbilstību. Programmā Phare agrāk gūtā pieredze liecina, ka daļa no politisko kritēriju īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem ir bijuši neefektīvi, jo mērķa formulējums bijis pārāk šaurs. Atbalstā netika pietiekami ņemtas vērā vajadzības, kas saistītas ar svarīgāko pasākumu, proti, publiskā sektora reformu, pilsoniskās sabiedrības veidošanas, labas pārvaldības un korupcijas apkarošanas savstarpēju saskaņošanu. Turklāt, sniedzot atbalstu, netika ņemts vērā svarīgais apstāklis, ka daudzi politisko kritēriju aspekti neizbēgami ietekmē arī ekonomikas kritērijus. Tādēļ ir svarīgi IPA prioritāšu noteikšanā iesaistīt vietējo un reģionālo līmeni, lai tiku ņemtas vērā reālās vajadzības. Komiteja šajā sakarā norāda, ka tas var būt problemātiski, ja — kā izriet no Horvātijā gūtās pieredzes — valsts attīstības stratēģijas nav saskaņotas ar ārējo līdzekļu devēju stratēģijām;

44.

uzskata, ka vietējais un reģionālais līmenis būtu jāiesaista jau procesa sākumposmā, jo ir vajadzīga vietējā, reģionālā un centrālā līmeņa savstarpēja koordinācija. Pieredze liecina, ka koordinācijas trūkuma dēļ daudzus pasākumus veic centrālais līmenis, vēlākā posmā neiedziļinoties vietējā un reģionālajā līmenī radušos problēmu risināšanā. Rezultātā pilnībā netiek izmantots uzsākto pasākumu un projektu potenciāls;

45.

tāpēc iesaka pievērst vairāk uzmanības centrālā līmeņa un vietējo un reģionālo pašvaldību pasākumu savstarpējai koordinācijai un šajā sakarā norāda, piemēram, uz Horvātijas reģioniem Sisak-Moslavina, Slavonia, Osjecko-Baranjska, Lika-Senjand, kā arī uz Varaždin un Karlovac pilsētām, kas paudušas vēlmi vairāk iesaistīties IPA darbības programmu izstrādē. Tādējādi tiks veicināta arī pastāvošo vajadzību un uzsākto pasākumu savstarpēja atbilstība;

46.

tādēļ IPA darbības programmu izstrādē aicina nodrošināt vēlētu vietējo un reģionālo pašvaldību plašāku dalību, kā tas saistībā ar IPA otro komponentu, proti, pārrobežu sadarbību darīts Horvātijā. Reģionu komiteja norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir nepastarpināta pieredze vietēju un reģionālu vajadzību risināšanā un ka tādēļ tās spēj identificēt problēmas un sniegt ieguldījumu to risināšanā. Tādēļ Komiteja iesaka šo metodi paplašināt, attiecinot arī uz citām kandidātvalstīm un tajā iekļaujot arī citas programmu prioritātes.