Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2009/C 157/08

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“FARINE DE BLÉ NOIR DE BRETAGNE” JEB “FARINE DE BLÉ NOIR DE BRETAGNE – GWINIZH DU BREIZH”

EK Nr. FR-PGI-005-0555-26.09.2006

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Farine de blé noir de Bretagne” jeb “Farine de blé noir de Bretagne – Gwinizh du Breizh”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums:

Produkts ir milti, kas iegūti, sasmalcinot griķu (Fagopyrum esculentum) graudus no auga, kurš tradicionāli tiek kultivēts Bretaņā.

Izmantotā šķirne ir Harpe un/vai Tetra Harpe noire sudrabainais paveids.

Miltu krāsai jābūt vismaz 75. Šajā gadījumā miltu krāsa ir jāizvērtē skalā no 0 līdz 100 (jo šī vērtība L (1) ir zemāka, jo miltiem ir izteiktāka nokrāsa). Bretaņas griķu miltiem ir izteikta nokrāsa.

Miltu skābuma rādītājam pH ir jābūt lielākam par 6.

Uzglabātā gala produkta mitrums jāsaglabā 14,5 % vai zemākā līmenī.

Bretaņas griķiem ir raksturīga intensīvāka smarža un izteikta garša.

3.3.   Izejvielas:

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Griķu kultivēšana, žāvēšana, šķirošana, uzglabāšana un pārstrāde miltos jāveic AĢIN ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c:

Bretaņas griķu miltus var pārdot neiesaiņotā veidā vai iepakotus 0,5 kg līdz 2,5 kg maisos.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Produkts tiek pārdots ar nosaukumu “farine de blé noir de Bretagne” jeb “farine de blé noir de Bretagne – Gwinizh du Breizh”.

Uzraksts “Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” un/vai Kopienas logotips atrodas uz iepakojumiem.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts saistībā ar Bretaņas griķu miltiem, ietver vēsturisko Bretaņu, proti, Kotdarmoras departamentu (372 komūnas), Finistēras departamentu (283 komūnas), Ilevilēnas departamentu (352 komūnas), Morbiānas departamentu (261 komūna) un Atlantijas Luāras departamentu (221 komūna), kā arī Pouancé un Candé kantonus (Mēnas un Luāras departamentā) un Saint-Aignan sur Roe kantonu (Majēnas departamentā).

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Bretaņā ir ideāls klimats tādu griķu kultivēšanai, kam nepieciešams liels ūdens daudzums. Okeāna piekrastes klimatam raksturīgās temperatūras audzēšanas periodā ir pilnībā piemērotas – temperatūru svārstības ir nelielas, un salnu iespējamība maijā ir maza.

Ūdens trūkumu vasaras sākumā kompensē gada garumā vienmērīgi sadalīts nokrišņu daudzums. Tas veicina griķu auga veiksmīgu dīgšanu sēšanas laikā.

Tas ir viengadīgs augs, kura veģetatīvais cikls ir ļoti īss (iesēj maijā/jūnijā un novāc ražu septembrī/oktobrī) un kurš ir pielāgojies mērenajam klimatam.

Ģeoloģiskās un hidrogrāfiskās īpašības ir labvēlīgas griķu kultivēšanai. Griķi īpaši labi aug mazliet skābās ierobežotās zonas augsnēs, kas raksturīgas attiecīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam. Augsnes apakškārta, kura ir veidojusies no skābajiem iežiem (granīta, slānekļa, smilšakmens), nav pārāk dziļa, un tajā ir mazas ūdens rezerves. Visu veģetācijas laiku mitruma līmenim jābūt augstam, lai nodrošinātu ātru augšanu un labu apputeksnēšanos (jūlijā un augustā).

Griķu audzēšanai izmantotajās augsnēs pH līmenis nedrīkst pārsniegt 6,5.

5.2.   Produkta specifika:

Milti ar nokrāsu – visos pētījumos par Bretaņas griķu miltiem norādīts, ka tiem salīdzinājumā ar miltiem, kas ražoti no franču griķu graudiem vai ievestajiem griķiem, ir izteikta nokrāsa. Tas ir skaidrojams ar atšķirību starp Bretaņas griķu grauda biezumu (no 0,10 līdz 0,15 mm) un citu griķu grauda biezumu (no 0,15 līdz 0,23 mm).

Turklāt Bretaņas griķu graudu ražība nav tik liela graudu izmēra dēļ, kas ir mazāks salīdzinājumā ar graudu izmēru citos ražošanas apgabalos.

Visi šie faktori veicina to, ka produktiem, kuros izmantoti Bretaņas griķu milti, ir izteiktāka nokrāsa un griķiem raksturīgā smarža.

Šis produkts ir apgabala iedzīvotāju pārtikas pamatā, jo Bretaņas griķu milti bija paredzēti pankūku un plāceņu pagatavošanai.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti un īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Ar Bretaņas griķu ražošanu saistītā prasme

Griķu ražošanas tradīcija un audzēšanas paņēmieni ir zināmi jau sen. Griķu ražošana ģeogrāfiskajā apgabalā notiek kopš četrpadsmitā gadsimta. Griķi ir pirmā kultūra, kuras audzēšana tika attīstīta tikko nosusinātajos purvos un uzplēstajos līdumos.

Audzēšanas paņēmiens, kas saistīts ar nezāļu uzdiedzēšanu to iznīcināšanai, un tas, ka ražošanai nav nepieciešami resursi, padara tādu griķu audzēšanu, kuri paredzēti Bretaņas griķu miltu ražošanai, par īpašu produktu.

Lai kultivētu augu, nav jāveic lieli aršanas darbi. Bretaņas lauksaimnieki tiešām ir izstrādājuši tehnoloģiju, kas saistīta ar nezāļu uzdiedzēšanu to iznīcināšanai, veicot tādus pašus zemes darbus kā sēšanai. Šī paņēmiena priekšrocība ir tā, ka tiek veicināta nezāļu uzdīgšana un tiek sagatavota augsnes virskārta sēšanai, tādējādi samazinot augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Ir ievērojama atšķirība no ziemas un vasaras graudaugiem, kuriem ir būtisks veiktais sagatavošanas darbs.

Šī kultūra ir piemērota audzēšanai nabadzīgās augsnēs, kuru ģeogrāfiskajā apgabalā ir daudz. Augs neprasa daudz slāpekļa, un tas ir maz jāmēslo. Tika uzskatīts, ka šīs kultūras audzēšana nodrošina augu seku un ka tās ražošana ir ekonomiska.

Tradīcija saistībā ar griķu pārstrādi miltos

Bretaņas lauksaimnieki Bretaņas griķus pirmām kārtām audzēja savam personīgajam patēriņam.

Tradīcijas, kas saistīta ar griķu graudu pārstrādi miltos, pirmsākumi ir meklējami jau piecpadsmitajā gadsimtā. Bretaņā to dzirnavu skaits, kas pārstrādā griķu graudus miltos, vienmēr ir bijis ievērojams. Vēl šodien ir apmēram trīsdesmit dzirnavu.

Miltu iegūšanai tiek izmantota tradicionālā metode. Pēc attīrīšanas graudu sasmalcināšana tiek veikta, malšanas procesā izmantojot veltni vai dzirnakmeni.

Produkta reputācija

Produkta popularitāte ir skaidrojama tieši ar Bretaņas ēdienu gatavošanas tradīcijām. Jau vairākus gadsimtus pastāv tradīcija izmantot miltus pankūkām un plāceņiem. Bretaņā tā ir patiesa prasme, kura tiek nodota no paaudzes uz paaudzi, pagatavot griķu pankūkas un griķu plāceņus. Patēriņa ieradumi ir seni (vienu reizi nedēļā tika ēstas griķu pankūkas, kuru gatavošanai izmantoja savu sviestu, olas un ievārījumu, regulāri tika ēsta pankūkā ietīta desiņa (galette-saucisse)). Ikvienam zemniekam bija speciāla virsma pankūku cepšanai vai veidne, kuru novietoja uz uguns, lai gatavotu mīklas izstrādājumus. Šī tradīcija ir kļuvusi par svarīgu ekonomikas nozari un tiek eksportēta pasaulē.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://www.inao.gouv.fr/repository/editeur/pdf/IGP2008/cdchFarinedeBleNoirdeBretagnesept2008.pdf