(1)

Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju nekavējoties sākt to juridisko tekstu konsolidāciju, kuri attiecas uz Kopienas administratīvo izmeklēšanu. Šīs konsolidācijas mērķis ir uzlabot Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (turpmāk “Birojs”) efektivitāti un precizēt tā pienākumu juridisko pamatu.

(2)

Būtu jāraugās, lai Biroja darbinieki savus pienākumus varētu pildīt, ievērojot pilnīgu neatkarību. Šajā sakarā būtu jāievieš tāda cilvēkresursu pārvaldība, kas ir vairāk pielāgota Biroja darbības vajadzībām, proti, būtu jāpanāk lielāks līdzsvars starp pagaidu un pastāvīgajiem darbiniekiem.

(3)

Atgādinot par katra Komisijas dienesta un pārējo Eiropas Savienības un Eiropas Kopienu iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru (turpmāk “iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras”) atbildību par Kopienas finanšu interešu aizsardzību un atzīstot, ka, definējot Eiropas politiku šajā jomā, tostarp krāpšanas un korupcijas apkarošanā, ļoti liela nozīme ir profilaktiskiem pasākumiem, būtu jāpaplašina Biroja uzdevumi šajos jautājumos. Likumdošanas un administratīvo pasākumu plānošana Eiropas mērogā būtu jābalsta uz Biroja praktisko darbību šajā jomā.

(4)

Ņemot vērā ārējam atbalstam piešķirto Kopienas līdzekļu summu, Biroja izmeklēto lietu skaitu šajā jomā un starptautisko sadarbību izmeklēšanas vajadzībām, būtu jāizveido tiesisks pamats, kas Komisijai ļautu nodrošināt trešo valstu kompetento iestāžu, kā arī starptautisku organizāciju atbalstu Biroja uzdevumu izpildē.

(5)

Būtu jānosaka skaidri noteikumi, kas, pilnībā apstiprinot Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai ║ prioritāro kompetenci veikt izmeklēšanu, izveido mehānismus, kas ļauj iestādēm, organizācijām, birojiem un aģentūrām ātri pārņemt to lietu izmeklēšanu, kurās Birojs nolemj neiesaistīties.

(6)

Skaidri jānosaka, ka uz Biroja izmeklēšanas sākšanu attiecas diskrēcijas princips, saskaņā ar kuru Birojs var nesākt izmeklēšanu lietā, kas ir maznozīmīga vai neattiecas uz Biroja ik gadus noteiktajām izmeklēšanas prioritātēm. Iekšējas izmeklēšanas gadījumā šādas lietas būtu jāizmeklē iestādēm, bet ārējas izmeklēšanas gadījumā — valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar noteikumiem, kādus piemēro katrā dalībvalstī.

(7)

Iespējami īsākā laikā ir jāpārbauda tās informācijas precizitāte, kuru Birojs saņem saistībā ar savu uzdevumu izpildi. Tādēļ būtu jāprecizē, ka iestādes, organizācijas, biroji vai aģentūras nekavējoties un automātiski piešķir Birojam piekļuvi datubāzēm par Kopienas līdzekļu pārvaldību, kā arī visām citām datubāzēm un vajadzīgajai informācijai.

(8)

Precīzi jānosaka Biroja pienākumi savlaicīgi informēt iestādes, organizācijas, birojus vai aģentūras par notiekošo izmeklēšanu gadījumos, ja faktos, par kuriem notiek izmeklēšana, ir personīgi iesaistīts to loceklis, vadītājs, ierēdnis vai darbinieks, vai cits personāla loceklis, vai varētu būt nepieciešami piesardzības vai administratīvi pasākumi, lai aizsargātu Eiropas Savienības intereses.

(9)

Lai veicinātu Biroja veiktās izmeklēšanas efektivitāti un ņemot vērā Biroja darbības novērtējumus, ko veikušas iestādes, jo īpaši Komisijas 2003. gada aprīļa novērtējuma ziņojumu un Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 1/2005 par to, kā tiek vadīts Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai OLAF  (3), nepieciešams precizēt dažus aspektus un uzlabot konkrētus pasākumus, ko Birojs var veikt izmeklēšanas gaitā. Birojam jābūt pilnvarām iekšējas izmeklēšanas ietvaros un gadījumos, kad krāpšana saistīta ar līgumiem, kas attiecas uz Kopienas līdzekļiem, veikt pārbaudes un inspekcijas, kas paredzētas Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (4), bet ārējas izmeklēšanas ietvaros piekļūt informācijai, kas ir ║iestāžu, organizāciju, biroju vai aģentūru rīcībā.

(10)

(Biroja praktiskā darbība lielā mērā ir atkarīga no sadarbības ar dalībvalstīm. Būtu lietderīgi, ja dalībvalstis Birojam norādītu kompetentās iestādes, kas Biroja darbiniekiem var sniegt viņu pienākumu izpildē vajadzīgo palīdzību, jo īpaši gadījumos, kad dalībvalsts nav izveidojusi specializētu dienestu, kura uzdevums ir valsts mērogā koordinēt cīņu pret krāpšanu Kopienā.

(11)

Lai saistībā ar krāpšanas apkarošanu uzlabotu darbības principus, tiesisko regulējumu un administratīvo sistēmu, Birojam ir jāzina, kādi pasākumi ir veikti saistībā ar veikto izmeklēšanu rezultātiem. Tādēļ dalībvalstu kompetentajām iestādēm, iestādēm, organizācijām, birojiem vai aģentūrām, kā arī trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām (ar Komisijas palīdzību) būtu jānosaka par pienākumu regulāri iesniegt Birojam ziņojumu par to, kādi pasākumi ir veikti pēc Biroja izmeklēšanas galīgā ziņojuma nosūtīšanas .

(12)

Ņemot vērā būtisko interesi pastiprināt sadarbību starp Biroju, Eiropas policijas biroju (Eiropolu) un Eiropas Savienības Tiesu iestāžu sadarbības struktūrvienību (Eurojust), ir jāizveido tiesisks pamats, kas ļautu Birojam slēgt nolīgumus ar šīm abām aģentūrām. Lai palielinātu Eurojust, Biroja un dalībvalstu kompetento iestāžu attiecīgo pilnvaru nozīmi saistībā ar faktiem, kas var būt par iemeslu krimināllietas ierosināšanai, Birojs tiek aicināts informēt Eurojust gadījumos, kad ir pamats aizdomām par nelikumīgu darbību, kura apdraud Kopienas finanšu intereses, kura ir uzskatāma par smagu noziegumu un kurā ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis .

(13)

Juridiskās noteiktības labad šajā regulā nepieciešams kodificēt procesuālās pamatgarantijas , kas piemērojamas Biroja veiktajām iekšējām un ārējām izmeklēšanām. Tas neskar plašāku aizsardzību, kas var izrietēt no Līgumu noteikumiem, Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma , Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem (turpmāk“noteikumi”), kā arī no visiem piemērojamiem valstu noteikumiem.

(14)

Procesuālās garantijas un izmeklēšanai pakļauto personu tiesības ievēro un piemēro, neizraisot atšķirīgu attieksmi saistībā ar dažādajiem Biroja veiktās izmeklēšanas veidiem.

(15)

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku Biroja operatīvo darbību pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz principiem, kas reglamentē izmeklēšanas procedūru, iesaistīto personu likumīgās tiesības un procesuālās garantijas, noteikumus datu aizsardzības jomā, informācijas sniegšanas politiku attiecībā uz atsevišķiem Biroja operatīvās darbības aspektiem, izmeklēšanas dokumentu likumības pārbaudi un iesaistīto personu pārsūdzības līdzekļus, būtu jāparedz juridiskais pamats, kas OLAF ļautu izstrādāt izmeklēšanas procedūras kodeksu. Minētais kodekss būtu jāpublicēEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(16)

Lai visas izmeklēšanas laikā nodrošinātu procesuālo garantiju ievērošanu, Birojā ir jānodrošina likumības pārbaude. Likumības pārbaude jo īpaši būtu jāveic pirms izmeklēšanas sākšanas un beigšanas, kā arī ikreiz pirms informācijas nodošanas dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šāda pārbaude būtu jāveic tiesību ekspertiem, kas var ieņemt amatu tieslietu jomā kādā no dalībvalstīm un kas ieņem amatu Birojā. Biroja ģenerāldirektoram būtu jālūdz šo ekspertu atzinums arī Biroja izpildkomitejā (turpmāk “izpildkomiteja”).

(17)

Lai stiprinātu personu, par kurām tiek veikta izmeklēšana, tiesību aizsardzību un neskarot ║ noteikumu 90.a pantu un Līgumā noteiktās Eiropas Kopienu tiesas pilnvaras, personīgi iesaistītajai personai izmeklēšanas beigu posmā vajadzētu būt tiesībām saņemt izmeklēšanas galīgā ziņojuma secinājumus un ieteikumus▐.

(18)

Lai panāktu lielāku pārskatāmību, nepieciešams nodrošināt pienācīgu ziņotāju informētību, tos informējot par lēmumu sākt vai nesākt izmeklēšanu un, ja tas tiek lūgts, par tās darbības galīgo iznākumu, kas veikta, pamatojoties uz sniegto informāciju.

(19)

(20)

Ņemot vērā praktiskajā darbībā gūto pieredzi, ir lietderīgi atļaut Biroja ģenerāldirektoram ar rakstisku dokumentu, kurā noteikti šādas deleģēšanas nosacījumi un ierobežojumi, deleģēt atsevišķu savu funkciju veikšanu vienam vai vairākiem Biroja darbiniekiem.

(21)

Izmeklēšanā iesaistīto personu pamattiesību ievērošana būtu jānodrošina visu laiku un jo īpaši tad, kad tiek sniegta informācija. Būtu skaidri jānosaka Biroja komunikācijas politikas pamatprincipi. Informācija par Biroja veiktajām izmeklēšanām Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai būtu jāsniedz — neatkarīgi no tā, vai tas notiek divpusējā ceļā, vai saistībā ar saskaņošanas procedūru —, ievērojot izmeklēšanas konfidencialitāti, iesaistīto personu likumīgās tiesības un vajadzības gadījumā tiesvedībai piemērojamos valsts noteikumus. Ir jānosaka tiesiskais pamats, kas Birojam ļautu ar iesaistītajām iestādēm slēgt nolīgumus par informācijas nodošanu. Biroja ģenerāldirektoram būtu jāraugās, lai, sniedzot informāciju sabiedrībai, vienmēr tiktu ievēroti neitralitātes un objektivitātes principi . OLAF izmeklēšanas procedūras kodeksā būtu jāprecizē sekas neatļautai informācijas izplatīšanai .

(22)

Ir lietderīgi stiprināt Uzraudzības komitejas lomu un pārskatīt tās locekļu izraudzīšanās kritērijus un procedūru. Atlases brīdī kandidātiem būtu jāieņem augsts amats tieslietu vai izmeklēšanas jomā vai cits pielīdzināms amats. Viņu pilnvaru laiks ir pieci gadi, un to nevar pagarināt. Lai komitejā saglabātu kompetenci, atsevišķus tās locekļus vajadzētu iecelt noteiktā secībā pēc noteikta laika intervāla .

(23)

Ir lietderīgi paplašināt un pilnveidot Uzraudzības komitejas uzdevumus, kas izriet no tās pienākumiem, un nodrošināt Biroja neatkarību tā izmeklēšanas pienākuma izpildē. Komitejai būtu jāuzrauga notikumu attīstība attiecībā uz procesuālajām garantijām un izmeklēšanas ilgumu. Uzraudzības komiteja būtu jāinformē par izmeklēšanām, kas ilgst vairāk nekā 12 mēnešus, tai būtu jāsniedz atzinums Biroja ģenerāldirektoram un vajadzības gadījumā iestādēm par izmeklēšanām, kuras nav pabeigtas 18 mēnešu laikā. Būtu jāprecizē, ka Uzraudzības komiteja neiejaucas izmeklēšanas norisē.

(24)

Būtu jānovērtē tiesiskais regulējums, institucionālā un administratīvā sistēma saistībā ar krāpšanas, korupcijas un jebkuru citu Kopienas finanšu intereses apdraudošu darbību apkarošanu. Lai to izdarītu, būtu jāaicina iestādes saskaņot to rīcību un veicināt Eiropas krāpšanas apkarošanas stratēģijas galveno aspektu izvērtēšanu. Būtu jānosaka saskaņošanas procedūra, kurā piedalās Eiropas Parlaments, Padome un Komisija. Saskaņošanai būtu jāattiecas uz konkrētiem Biroja, dalībvalstu un Savienības iestāžu sadarbības aspektiem šajā jomā, kā arī uz attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, uz Biroja izmeklēšanas politiku, kā arī Uzraudzības komitejas ziņojumiem un analīzi. Biroja ģenerāldirektoram un Uzraudzības komitejas priekšsēdētājam būtu jāpiedalās saskaņošanā, kas notiktu vismaz reizi gadā.

(25)

Lai Uzraudzības komiteja varētu efektīvi un neatkarīgi pildīt savus pienākumus, ir svarīgi, lai Birojs nodrošinātu visus apstākļus, kuri nepieciešami Uzraudzības komitejas ģenerālsekretariāta neatkarīgai darbībai, kas būtu pakļauta tikai komitejas priekšsēdētāja un tās locekļu kontrolei.

(26)

Lai stiprinātu pilnīgu neatkarību, veicot Biroja vadīšanas funkcijas, Biroja ģenerāldirektors būtu jāieceļ uz pieciem gadiem ar iespēju tikt ieceltam atkārtoti vienu reizi. Atlases brīdī kandidātiem būtu jāieņem vai vajadzētu būt ieņēmušiem augstu amatu tieslietu jomā vai vadošu amats izmeklēšanas jomā, un viņu profesionālajai pieredzei operatīvajā darbā vajadzētu būt vismaz 10 gadiem vadošā amatā ar lielu atbildību. Lielai daļai no šīs profesionālās pieredzes vajadzētu būt iegūtai krāpšanas apkarošanas jomā valsts un/vai Kopienas līmenī. Iecelšanas procedūrai nevajadzētu pārsniegt deviņus mēnešus. Biroja ģenerāldirektora kandidatūra, kopīgi vienojoties, būtu jāizvirza Eiropas Parlamentam un Padomei, un tas būtu jāieceļ Komisijai .

(27)

Ņemot vērā šā amata delikāto raksturu, būtu jāparedz, ka Biroja ģenerāldirektors saskaņā noteikumu 16. pantu informē Komisiju, ja viņš divu gadu laikā pēc pienākumu pildīšanas beigām ir paredzējis sākt jaunu profesionālu darbību. Šo informāciju uzrāda Komisijas gada ziņojumā par cīņu pret krāpšanu.

(28)

(29)

Pēc četriem gadiem būtu jāizvērtē šīs regulas piemērošana. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kuram pievieno Uzraudzības komitejas atzinumu. Pēc šādas izvērtēšanas vajadzētu paredzēt iespēju šo regulu pārskatīt. Jebkurā gadījumā šī regula būtu jāpārskata pēc Eiropas Prokuratūras izveides.

(30)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) 1073/1999 (5).

(31)

Ar šo regulu Biroja darbības veidi ārējas izmeklēšanas ietvaros ir precizēti un stiprināti vienīgi tur, kur atklājušās esošās sistēmas juridiskās nepilnības un kur vienīgi Biroja efektīvāka iejaukšanās var nodrošināt uzticamu ārējas izmeklēšanas veikšanu, kuras rezultātus var izmantot dalībvalstu iestādes. Turklāt nepieciešams procesuālās garantijas attiecināt arī uz ārēju izmeklēšanu, lai iedibinātu vienotu tiesisko regulējumu visai Biroja veiktajai izmeklēšanai. Šajā regulā tiek pilnīgi ievērots subsidiaritātes princips, kā noteikts Līguma 5. pantā. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šī regula neparedz neko tādu, kas nav tieši saistīts ar šo mērķu sasniegšanu.

(32)

Šī regula respektē pamattiesības un ievēro principus, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 47. un 48. pantā,

1)

Šādi groza 1. pantu: a) panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

“ 1 .    Lai pastiprināti apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Kopienas finanšu intereses, ar Komisijas Lēmumu 1999/352/EK, EOTK ,Euratom nodibinātais Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (turpmāk Birojs) dalībvalstīs īsteno izmeklēšanas pilnvaras, kuras piešķirtas Komisijai saskaņā ar Kopienas noteikumiem, un trešās valstīs — izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar spēkā esošajiem sadarbības nolīgumiem .

Krāpšana, korupcija un visas citas nelikumīgās darbības, kas ietekmē Kopienas finanšu intereses, tostarp pārkāpumi, ir definēti Kopienas tiesību aktos un šajā jomā spēkā esošo konvenciju noteikumos.

2.     Birojs nodrošina dalībvalstīm Komisijas palīdzību, organizējot ciešu un regulāru dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, lai koordinētu to darbību Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu. Birojs palīdz izstrādāt un attīstīt metodes, kā novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas Kopienas finanšu intereses .”

2)

3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Ārēja izmeklēšana

1.   Birojs īsteno pilnvaras, kas ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 uzticētas Komisijai, lai veiktu inspekcijas un pārbaudes dalībvalstīs un saskaņā ar spēkā esošiem nolīgumiem — trešās valstīs un starptautiskās organizācijās.

Daļa no Biroja izmeklēšanas uzdevumiem ir inspekcijas un pārbaudes, ko Birojs veic dalībvalstīs, kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 1. punktā un minētās regulas 9. panta 2. punktā paredzētajos nozaru noteikumos, un saskaņā ar spēkā esošajiem sadarbības nolīgumiem — trešās valstīs un starptautiskajās organizācijās .

2.   Lai noteiktu, ka notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas minēta 1. pantā, saistībā ar subsīdijas līgumu vai lēmumu vai līgumu, kas attiecas uz Kopienas finansējumu, Birojs saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikto kārtību var veikt inspekcijas uz vietas pie uzņēmējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums.

Dalībvalstis pieņem un īsteno visus pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Birojs veic šajā pantā minētos izmeklēšanas uzdevumus. Tās piedāvā Birojam atbalstu saistībā ar inspekcijām un pārbaudēm uz vietas, ko saskaņā ar Regulā (Euratom , EK ) Nr. 2185/96 noteikto kārtību veic pie uzņēmējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas Kopienas finansējums.

3.   Veicot ārēju izmeklēšanu un, ciktāl tas ir ▐ nepieciešams, lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas minēta 1. pantā, Birojs var piekļūt jebkādai attiecīgai informācijai, kas ir iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru rīcībā, saistībā ar izmeklējamiem faktiem. Šajā nolūkā piemēro šīs regulas 4. panta 2. un 4. punktu.

4.   Ja pirms izmeklēšanas sākšanas Biroja rīcībā ir informācija, kas liek domāt, ka notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas minēta 1. pantā, Biroja ģenerāldirektors par to informē attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes. Neskarot nozaru noteikumus, šīs iestādes veic atbilstošus turpmākos pasākumus un, ja vajadzīgs, veic izmeklēšanu saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kurā var piedalīties Biroja darbinieki. Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informē Biroja ģenerāldirektoru par pasākumiem, kas veikti, un rezultātiem, kādi iegūti, balstoties uz šo informāciju.

5.     Ja Birojs nolemj nesākt izmeklēšanu, tas informēEurojust par to, ka tas nodod dalībvalstu kompetentajām iestādēm informāciju, kas liek domāt, ka notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita 1. pantā minētā nelikumīga darbība, kura ir uzskatāma par smagu noziegumu un kurā ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis. Birojs informēEurojust arī tad, ja kāda Biroja veikta izmeklēšana attiecas uz Eurojust kompetenci, ņemot vērā nosacījumus, kas ir paredzēti starp šīm abām struktūrām noslēgtajos sadarbības nolīgumos.”

3)

Iekļauj šādu pantu:

“3. a pants

Biroja sadarbība ar Eurojust, Eiropolu un citām starptautiskām organizācijām

Birojs, īstenojot pilnvaras, kas tam ir piešķirtas ar šo regulu, var noslēgt sadarbības nolīgumus ar Eurojust un Eiropolu. Šādu nolīgumu mērķis ir precizēt šo struktūru attiecīgās kompetences, kā arī definēt to sadarbību saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

Birojs var noslēgt sadarbības nolīgumus arī ar citām starptautiskām organizācijām .”

4)

4. pantu groza šādi:

5)

5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Izmeklēšanas sākšana

1.   Birojs var sākt izmeklēšanu, ja pastāv pietiekami nopietnas aizdomas, ka notikusi krāpšana vai korupcija vai citas nelikumīgas darbības, kas minētas 1. pantā. Lēmumā sākt vai nesākt izmeklēšanu ņem vērā izmeklēšanas politikas prioritātes un Biroja darbības programmu izmeklēšanas jomā, kas noteiktas saskaņā ar 11.a pantu un 12. panta 6. punktu. Var ņemt vērā arī anonīmu informāciju, ja tā satur pietiekami pamatotus iemeslus aizdomām .

2.     Lēmumu par izmeklēšanas sākšanu pieņem Biroja ģenerāldirektors pēc apspriešanās ar Biroja izpildkomiteju un saskaņā ar 14. pantā paredzētajiem noteikumiem par likumības pārbaudi.

3.   Ārēju izmeklēšanu sāk ar Biroja ģenerāldirektora lēmumu pēc viņa ierosmes vai pēc attiecīgās dalībvalsts vai kādas Eiropas Kopienu vai Eiropas Savienības iestādes lūguma.

Iekšēju izmeklēšanu sāk ar Biroja ģenerāldirektora lēmumu pēc viņa ierosmes vai pēc tās iestādes lūguma vai tās Eiropas Kopienu vai Eiropas Savienības iestādes lūguma, kurā jāveic izmeklēšana.

Kamēr Birojs veic iekšēju izmeklēšanu šīs regulas izpratnē, iestādes, organizācijas, biroji vai aģentūras nesāk paralēlu administratīvo izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem.

4.   Ja iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra plāno sākt izmeklēšanu, pamatojoties uz savu administratīvo autonomiju, tā vēršas pie Biroja ar jautājumu, vai par attiecīgiem faktiem jau netiek veikta iekšēja izmeklēšana. Birojs 15 darba dienu laikā kopš šāda jautājuma saņemšanas norāda, vai izmeklēšana jau ir sākta vai arī Birojs paredzējis sākt izmeklēšanu, piemērojot 5. punktu. Ja atbilde netiek sniegta, tiek uzskatīts, ka Birojs nolēmis nesākt iekšēju izmeklēšanu.

5.   Lēmumu sākt vai nesākt izmeklēšanu pieņem divu mēnešu laikā pēc tam, kad OLAF saņēmis 3. vai 4. punktā paredzēto lūgumu. Par lēmumu nekavējoties informē iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru vai dalībvalsti, kas iesniegusi lūgumu. Lēmums nesākt izmeklēšanu tiek pamatots.

Ja iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras ierēdnis vai darbinieks saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a pantu vai atbilstošiem noteikumiem pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā informē Biroju par aizdomām par krāpšanu vai pārkāpumu, Birojs šo personu informē par lēmumu sākt vai nesākt izmeklēšanu par attiecīgajiem faktiem.

Pirms izmeklēšanas sākšanas un visā tās laikā iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras nekavējoties un automātiski piešķir Birojam piekļuvi datubāzēm par Kopienas līdzekļu pārvaldību, kā arī visām citām datubāzēm un vajadzīgajai informācijai, kas Birojam ļauj pārbaudīt saņemtās informācijas pareizību.

6.   Ja Birojs, pamatojoties uz savas rīcības brīvības apsvērumiem vai uz izmeklēšanas jomas prioritātēm, nolemj nesākt iekšēju izmeklēšanu, tas nekavējoties nosūta pieejamos pierādījumus attiecīgajai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai, lai varētu veikt pienācīgu turpmāko rīcību saskaņā ar noteikumiem, kas uz to attiecas. Attiecīgos gadījumos Birojs vienojas ar iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru par atbilstošiem pasākumiem, lai aizsargātu informācijas avota konfidencialitāti un, ja vajadzīgs, pieprasa, lai tam tiktu sniegta informācija par turpmāko rīcību.

Ja Birojs, pamatojoties uz savas rīcības brīvības apsvērumiem vai izmeklēšanas jomas prioritātēm, nolemj nesākt ārēju izmeklēšanu, piemēro 3. panta 4. punktu.”

6)

6. pantu groza šādi:

7)

7. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

“ 1 .    Iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras nekavējoties nosūta Birojam visu informāciju, kas attiecas uz iespējamiem krāpšanas vai korupcijas gadījumiem vai jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Eiropas Kopienu finanšu intereses.

2.     Iestādes, organizācijas, biroji vai aģentūras un, ciktāl valsts tiesību akti atļauj, dalībvalstis pēc Biroja lūguma vai pēc savas ierosmes nosūta ikvienu dokumentu vai informāciju, ko tās glabā un kas attiecas uz notiekošu izmeklēšanu .”

8)

Iekļauj šādus ║pantus:

“7. a pants

Garantijas procesa laikā

1.   Izmeklēšanā Birojs vāc pierādījumus pret attiecīgo personu un par labu tai. Izmeklēšanu veic objektīvi, ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu un procesuālās garantijas, kas ir sīki izklāstītas 15. pantā minētajāOLAF izmeklēšanas procedūras kodeksā .

2.   Ja izmeklēšana atklāj, ka iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras loceklis, vadītājs, ierēdnis vai darbinieks, vai jebkura cita persona, kas tur strādā, vai uzņēmējs var būt personiski iesaistīts, attiecīgo personu par to informē, ja vien tas netraucē izmeklēšanas gaitai.

Jebkurā gadījumā pirms izmeklēšanas galīgā ziņojuma sagatavošanas nevar izdarīt izmeklēšanas secinājumus, kas konkrēti attiecas uz kādu fizisku vai juridisku personu, ja šādai personīgi iesaistītai personai nav bijusi iespēja rakstiski vai norīkoto Biroja darbinieku veiktajā iztaujāšanā paust savus apsvērumus par attiecīgajiem faktiem. Attiecīgajai personai jāsniedz šo faktu kopsavilkums, uzaicinot to paust savus apsvērumus, kura tos iesniedz Biroja norādītajā termiņā. Iztaujāšanas laikā šai personai var palīdzēt kāda viņa (-as) izvēlēta persona. Ikvienai personīgi iesaistītai personai ir tiesības paust savus apsvērumus kādā no Kopienas oficiālajām valodām, kādu izvēlas šī persona, tomēr Kopienas ierēdņiem vai darbiniekiem var lūgt izteikties kādā no Kopienas oficiālajām valodām, kurā tiem ir ļoti labas zināšanas. Personīgi iesaistītai personai ir tiesības neliecināt pret sevi.

Gadījumos, kad izmeklēšanai vajadzīga pilnīga slepenība vai vajadzīgi izmeklēšanas līdzekļi, kas ir valsts tiesu iestāžu kompetencē saskaņā ar izmeklēšanai piemērojamiem valsts tiesību aktiem , Biroja ģenerāldirektors var nolemt atlikt pildīt pienākumu uzaicināt personīgi iesaistīto personu izklāstīt savus apsvērumus, ievērojot 14. pantā paredzētos noteikumus par likumības pārbaudi . Ja notiek iekšēja izmeklēšana, Biroja ģenerāldirektors šo lēmumu pieņem pēc tam, kad viņš par to ir informējis iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru, kurai attiecīgā persona ir piederīga.

Attiecīgos gadījumos iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra lemj par to, vai ir jāveic piesardzības vai administratīvie pasākumi, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt izmeklēšanas efektivitāti, kā arī Biroja ieteiktos īpašos konfidencialitātes pasākumus. Iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra vajadzības gadījumā cik vien iespējams drīz informē Biroju par lēmumu veikt pasākumus saskaņā ar šo pantu vai par nepieciešamību sākt papildu disciplināro procedūru par faktiem, kuri saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem ir iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras kompetencē. Papildu disciplināro procedūru var sākt pēc saskaņošanas ar Biroju.

3.   Uzaicinājums uz jebkādu iztaujāšanu gan lieciniekam, gan personai, kas ir personīgi iesaistīta 2. punkta izpratnē, jānosūta, par to paziņojot vismaz desmit darba dienas iepriekš; šo termiņu var saīsināt, ja persona , kas jāiztaujā, skaidri izteikusi savu piekrišanu . Uzaicinājumā tiek uzskaitītas iztaujājamās personas tiesības. Birojs sagatavo iztaujāšanas protokolu un dara to pieejamu iztaujātajai personai, lai tā apstiprinātu šo protokolu vai pievienotu tam papildu apsvērumus.

Ja iztaujāšanas gaitā iegūtie fakti liek domāt , ka iztaujājamā persona varētu būt iesaistīta izmeklējamos faktos, nekavējoties piemēro 2. punktā paredzētos procesuālos noteikumus.

4.   Šajā pantā paredzētās procesuālās garantijas piemēro, neskarot:

7. b pants

Informēšana par izmeklēšanas izbeigšanu bez turpmākas rīcības

Ja izmeklēšanas rezultātā nevar uzrādīt pierādījumus pret iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras locekli, vadītāju, ierēdni vai darbinieku, vai citu personu, kas tur strādā, vai pret uzņēmēju, ║attiecīgā izmeklēšana tiek izbeigta bez turpmākas rīcības ar Biroja ģenerāldirektora lēmumu, kurš desmit darbadienu laikā kopš lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē ieinteresēto personu, kā arī, vajadzības gadījumā, tās iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru.

7. c pants

Informācijas avotu aizsardzība

Lai Eiropas nodokļu maksātāji varētu saņemt objektīvu informāciju un lai garantētu preses brīvību, visām Eiropas Savienības struktūrām, kas piedalās izmeklēšanā, ir jāievēro informācijas avotu aizsardzības princips saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem .”

9)

Regulas 8. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“3.   Birojs ievēro Kopienas un valstu noteikumus par personas datu aizsardzību un jo īpaši tos, kas paredzēti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (6).

4.   Biroja ģenerāldirektors raugās, lai tiktu piemēroti šā panta noteikumi, kā arī EK Līguma 287. panta noteikumi.

10)

Iekļauj šādu ║pantu:

“8. a pants

Paziņošana par galīgo ziņojumu, pabeidzot izmeklēšanu

Pirms izmeklēšanas galīgā ziņojuma nosūtīšanas attiecīgajām iestādēm, organizācijām, birojiem vai aģentūrām vai attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Birojs galīgā ziņojuma secinājumus un ieteikumus nosūta personai, kas ir personīgi iesaistīta faktos, par kuriem tiek veikta iekšēja vai ārēja izmeklēšana.

Biroja ģenerāldirektors var nolemt nesniegt pirmajā daļā minēto paziņojumu vienīgi tad, ja izmeklēšanai vajadzīga pilnīga slepenība vai vajadzīgi izmeklēšanas līdzekļi, kas ir valsts tiesu iestāžu kompetencē saskaņā ar izmeklēšanai piemērojamiem valsts tiesību aktiem . Ja notiek iekšēja izmeklēšana, viņš šādu lēmumu pieņem pēc tam, kad par to laicīgi un pēc visiem noteikumiem ir informējis iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru, kurai attiecīgā persona ir piederīga.

Ja personīgi iesaistītā persona uzskata, ka šīs regulas 6. panta 5. punktā un 7.a pantā paredzētās procesuālās garantijas nav ievērotas tā, ka tas var ietekmēt izmeklēšanas secinājumus, tā desmit darba dienu laikā pēc galīgā ziņojuma secinājumu saņemšanas saskaņā ar 14.a pantā noteikto procedūru var vērsties pie Uzraudzības komitejas ar lūgumu sniegt atzinumu.”

11)

9. pantu groza šādi:

12)

10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Informācijas apmaiņa starp Biroju un dalībvalstu iestādēm

1.   Neskarot šīs regulas 8. un 9. pantu un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikumus, Birojs jebkurā laikā var nodot attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm ārējā izmeklēšanā iegūto informāciju.

Lēmumu par šādu informācijas nodošanu pieņem Biroja ģenerāldirektors pēc apspriešanās ar Biroja izpildkomiteju un saskaņā ar 14. panta 2. punktā paredzēto likumības pārbaudi.

2.   Neskarot šīs regulas 8. un 9. pantu, Biroja ģenerāldirektors iekšējas izmeklēšanas laikā nodod attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm informāciju, ko Birojs ieguvis par faktiem, kuri attiecas uz izmeklēšanas procedūrām, kas ir valsts tiesu iestāžu kompetencē, vai par kuriem, ņemot vērā to nopietnību, nepieciešams nekavējoties ierosināt krimināllietu. Šādā gadījumā viņš vispirms informē attiecīgo iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru. Nosūtītā informācija ietver tās personas identitāti, kuru izmeklēšana uzskata par iesaistītu, konstatēto faktu kopsavilkumu, provizorisko juridisko kvalifikāciju un provizoriskos finansiālos zaudējumus.

Lēmumu par šādu informācijas nodošanu pieņem Biroja ģenerāldirektors pēc apspriešanās ar Biroja izpildkomiteju un saskaņā ar 14. panta 2. punktā paredzēto likumības pārbaudi.

Pirms pirmajā daļā paredzētās informācijas nodošanas un ar nosacījumu, ka tas netraucē izmeklēšanas norisei , Birojs dod personai, kuru izmeklēšana uzskata par iesaistītu, iespēju paust savus apsvērumus par faktiem, kas uz to attiecas, ar tādiem nosacījumiem un tādā kārtībā, kāda paredzēta 7.a panta 2. punkta otrajā un trešajā daļā.

3.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un jo īpaši tiesu iestādes tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar valsts tiesībām, cik iespējams drīz informē Biroja ģenerāldirektoru par darbību, kas veikta attiecībā uz informāciju, kas tām nosūtīta saskaņā ar šo pantu.

4.     Informācijas apmaiņu un sadarbību starp Biroju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī darbības un pasākumus, ko veic, pamatojoties uz tiem iesniegto informāciju, regulāri analizē saistībā ar 11.a pantā noteikto saskaņošanas procedūru .”

13)

Iekļauj šādus pantus:

“10. a pants

Informācijas apmaiņa starp Biroju un attiecīgajām iestādēm

1.     Biroja ģenerāldirektors, ievērojot izmeklēšanas konfidencialitāti, iesaistīto personu likumīgās tiesības un vajadzības gadījumā tiesvedībai piemērojamos valsts noteikumus, regulāri — vismaz reizi gadā — sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai ziņojumu par Biroja veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Biroja ģenerāldirektors rīkojas saskaņā ar tā pienākumus raksturojošo neatkarības principu.

2.     Eiropas Parlaments, Padome, Komisija un Revīzijas palāta nodrošina to, ka tiek ievērota Biroja veikto izmeklēšanu konfidencialitāte, iesaistīto personu likumīgās tiesības un gadījumos, kad ir uzsākta tiesvedība, visi tai piemērojamie valsts noteikumi.

3.     Birojs un iesaistītās iestādes var vienoties par jebkādas Biroja pienākumu izpildei nepieciešamās informācijas nodošanu, ievērojot 1. un 2. punktā noteiktos principus.

10. b pants

Sabiedrības informēšana

Biroja ģenerāldirektors nodrošina to, ka sabiedrība tiek informēta neitrālā un objektīvā veidā, ievērojot 10.a pantā noteiktos principus.

OLAF izmeklēšanas procedūras kodeksā, ko pieņem saskaņā ar šīs regulas 15.a pantu, sīki apraksta noteikumus, kuri vajadzīgi, lai novērstu to, ka tiek nelikumīgi izplatīta informācija par Biroja operatīvo darbību, un disciplinārsodus, kas saskaņā ar 8. panta 3. punktu jāpiemēro, ja ir neatļauti izplatīta informācija .”

14)

11. pantu groza šādi:

15)

Iekļauj šādu ║ pantu:

“11. a pants

Saskaņošanas procedūra

1.     Izveido saskaņošanas procedūru, kurā piedalās Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

2.     Saskaņošanas procedūra attiecas uz:

3.     Saskaņošana notiek vismaz reizi gadā pēc pieprasījuma, ko izteikusi kāda no iestādēm.

4.     Saskaņošanas procedūrā piedalās Biroja ģenerāldirektors un Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs. Tajā var arī uzaicināt piedalīties pārstāvjus no Revīzijas palātas , Eurojust un Eiropola .

5.     Saskaņošanas procedūru sagatavo vienā vai vairākās tehniskajās sanāksmēs. Šīs sanāksmes sasauc pēc pēc pieprasījuma, ko izteikusi kāda no iestādēm vai Birojs.

6.     Saskaņošanas procedūra nekādā gadījumā neietekmē izmeklēšanas norisi, un tā notiek, pilnībā ievērojot Biroja ģenerāldirektora neatkarību.

7.     Iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras, kā arī Birojs un dalībvalstis ikreiz informē saskaņošanas procedūras dalībniekus par pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā šīs procedūras secinājumus .”

16)

12. pantu groza šādi:

“║ 12. pants

Biroja Ģenerāldirektors

1.    Biroju vada ģenerāldirektors, ko ieceļ Komisija uz pieciem gadiem ar iespēju vienu reizi tikt ieceltam atkārtoti.

Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas iesniegto 6 kandidātu sarakstu, pēc kopīgas vienošanās izraugās Biroja ģenerāldirektoru. Uzaicinājumu iesniegt pieteikumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Izraudzīšanās notiek trīs mēnešu laikā, sākot no dienas, kad Komisija iesniedz kandidātu sarakstu. Izraudzīšanās procedūra kopumā nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus, un tai jāsākas vismaz deviņus mēnešus pirms amatā esošā Biroja ģenerāldirektora pilnvaru laika beigām, kurš savus amata pienākumus pilda līdz jaunā Biroja ģenerāldirektora pilnvaru laika sākumam.

Ja Eiropas Parlaments un/vai Padome vismaz deviņus mēnešus pirms Biroja ģenerāldirektora pirmā pilnvaru laika beigām neizsaka iebildumus pret viņa pilnvaru atjaunošanu, Komisija sāk Biroja ģenerāldirektora pilnvaru laika pagarināšanas procedūru. Iebildumi pret pilnvaru laika pagarināšanu ir jāpamato. Pretējā gadījumā piemēro šā punkta trešajā daļā paredzēto izraudzīšanās procedūru.

2.     Biroja ģenerāldirektoru izvēlas no dalībvalstu kandidātiem, kuri ieņem vai ir ieņēmuši augstu amatu tieslietu jomā vai vadošu amatu izmeklēšanas jomā un kuru profesionālā pieredze operatīvajā darbā ir vismaz 10 gadi vadošā amatā ar lielu atbildību. Lielai daļai no šīs profesionālās pieredzes ir jābūt iegūtai krāpšanas apkarošanas jomā valsts un/vai Kopienas līmenī. Biroja ģenerāldirektoram padziļināti jāpārzina Savienības iestāžu darbība un jāprot vismaz divas Eiropas Savienības oficiālās valodas. Viņam jāgarantē neatkarība savu pienākumu izpildē.

3.     Pildot savus pienākumus, Biroja ģenerāldirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras norādījumus par to, kā sākt un veikt ārējo un iekšējo izmeklēšanu vai sagatavot ziņojumus pēc šādas izmeklēšanas. Ja Biroja ģenerāldirektors uzskata, ka kāds Komisijas veikts pasākums padara apšaubāmu viņa neatkarību, viņš par to nekavējoties informē Uzraudzības komiteju atzinuma sniegšanas nolūkā un nolemj iesniegt Tiesā prasību pret attiecīgo iestādi.

Biroja Ģenerāldirektors saistībā ar 11.a pantā minēto saskaņošanas procedūru regulāri ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai par Biroja veiktās izmeklēšanas secinājumiem, veiktajiem pasākumiem un pieredzētajām grūtībām, ievērojot izmeklēšanas konfidencialitāti, attiecīgo personu likumīgās tiesības un vajadzības gadījumā tiesvedībai piemērojamos valsts noteikumus.

Iepriekšminētās iestādes nodrošina Biroja veiktās izmeklēšanas konfidencialitātes un attiecīgo personu likumīgo tiesību ievērošanu un, ja sākta tiesvedība, visu to attiecīgās valsts noteikumu stingru ievērošanu, kuri attiecas uz šādu tiesvedību.

4.   Pirms disciplinārsodu uzlikšanas Biroja ģenerāldirektoram Komisija apspriežas ar Uzraudzības komiteju, tiekoties ar Eiropas Parlamenta un Padomes pārstāvjiem saskaņā ar 11.a pantā paredzēto saskaņošanas procedūru .

Lēmumiem par pasākumiem, kas attiecas uz Biroja ģenerāldirektoram uzliktiem disciplinārsodiem, jābūt pamatotiem, un informācija par tiem jānosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Uzraudzības komitejai.

5.     Ja Biroja ģenerāldirektors divu gadu laikā pēc savu pienākumu pildīšanas beigām uzsāk jaunu profesionālu darbību, viņš par to informē Komisiju saskaņā ar noteikumu 16. pantu.

6.   Pēc Uzraudzības komitejas atzinuma saņemšanas Biroja ģenerāldirektors katru gadu nosaka Biroja darbības programmu un politikas prioritātes izmeklēšanas jomā.

7.   Biroja ģenerāldirektors ar rakstisku dokumentu, nosakot šādas deleģēšanas nosacījumus un ierobežojumus, var savu funkciju veikšanai saskaņā ar 5. pantu, 6. panta 3. punktu, 7.b pantu un 10. panta 2. punktu deleģēt vienu vai vairākus Biroja darbiniekus.”

17)

Pievieno šādu pantu:

“12. a pants

Biroja ģenerāldirektora iestāšanās Eiropas Kopienu Tiesas un dalībvalstu tiesu iestāžu lietās

Biroja ģenerāldirektors var iestāties Eiropas Kopienu Tiesā izskatāmajās lietās un saskaņā ar attiecīgajiem dalībvalstu tiesību aktiem dalībvalstu tiesu iestāžu izskatāmajās lietās, kas saistītas ar Biroja uzdevumu izpildi.

Pirms iestāšanās Eiropas Kopienu Tiesas vai dalībvalstu tiesu iestāžu lietās Biroja ģenerāldirektors lūdz Uzraudzības komitejas atzinumu .”

18)

13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Finansējums

Biroja apropriācijas, kuru kopējo summu iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta daļā, īpašā budžeta pozīcijā, kas paredzēta Komisijai, sīki norādītas minētās daļas pielikumā.

Biroja personāla plāns ir pievienots Komisijas personāla plāna pielikumā.”

19)

14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Biroja izmeklēšanu likumības pārbaude

1.     Biroja izmeklēšanu likumības pārbaudes mērķis ir nodrošināt izmeklēšanā iesaistīto personu procesuālo garantiju un pamattiesību ievērošanu.

2.     Likumības pārbaudi veic pirms izmeklēšanas sākšanas un pirms beigšanas, ikreiz pirms informācijas nodošanas iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm 9. un 10. panta nozīmē un saistībā ar izmeklēšanas pilnīgas slepenības novērtēšanu.

3.     Izmeklēšanas likumības pārbaudi veic Biroja tiesību un izmeklēšanas procedūras eksperti, kas ir kompetenti ieņemt ar tieslietām saistītu amatu kādā no dalībvalstīm. Viņu atzinumu pievieno izmeklēšanas galīgajam ziņojumam.

4.     Likumības pārbaudes procedūra ir sīkāk izklāstīta 15.a pantā minētajāOLAF izmeklēšanas procedūras kodeksā .”

20)

Iekļauj šādu pantu:

“14. a pants

Biroja izmeklēšanās iesaistīto personu sūdzību iesniegšana

1.     Ikviena izmeklēšanā personīgi iesaistīta persona var iesniegt sūdzību Uzraudzības komitejai, atsaucoties uz procesuālo tiesību vai cilvēktiesību neievērošanu izmeklēšanas gaitā. Pēc sūdzības saņemšanas Uzraudzības komiteja nekavējoties to nodod uzraudzītājam.

2.     Biroja ģenerāldirektors pēc Uzraudzības komitejas priekšlikuma ieceļ uzraudzītāju uz pieciem gadiem bez iespējas tikt ieceltam atkārtoti. Uzraudzības komiteja priekšlikumu izstrādā, pamatojoties uz sarakstu, kurā iekļauti vairāki kandidāti, kas atlasīti konkursā.

3.     Uzraudzītājs savus pienākumus veic pilnīgi neatkarīgi. Savu pienākumu izpildē viņš nelūdz un nepieņem nevienas citas personas norādījumus. Birojā viņš veic tikai tos uzdevumus, kas saistīti ar procedūru ievērošanas uzraudzību.

4.     Uzraudzītājs ir arī kompetents izskatīt ziņotāju, tostarp personu, kurām piemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 22. pantu, sūdzības.

5.     Uzraudzītājs ne vēlāk kā 30 darba dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas sniedz atzinumu sūdzības iesniedzējam, Uzraudzības komitejai un Biroja ģenerāldirektoram.

6.     Uzraudzītājs Uzraudzības komitejai regulāri sniedz ziņojumu par savu darbību. Viņš šai komitejai, kā arī Komisijai regulāri iesniedz statistiskus un analītiskus pārskatus par jautājumiem, kas saistīti ar saņemtajām sūdzībām .”

21)

15. pantu aizstāj ar šādu :

“15. pants

Novērtējuma ziņojums

Līdz … (7) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kuram pievieno Uzraudzības komitejas atzinumu. Minētajā ziņojumā norāda, vai šī regula būtu jāgroza. Jebkurā gadījumā šo regulu groza pēc Eiropas Prokuratūras izveides.

22)

Iekļauj šādu ║ pantu:

“15. a pants

OLAF izmeklēšanas procedūras kodekss

1.     Birojs pieņem OLAF izmeklēšanas procedūras kodeksu, kurā apkopoti ar šo regulu noteiktie juridiskie un jo īpaši procesuālie principi. Tajā ņem vērā Biroja praktisko darbību .

2.     Procedūras kodeksā precizē Biroja pilnvaru un reglamenta īstenošanas praktiskos aspektus, vispārējos izmeklēšanas procedūras principus, dažādos izmeklēšanas procedūras posmus, svarīgākos izmeklēšanas dokumentus, iesaistīto personu likumīgās tiesības un procesuālās garantijas, noteikumus attiecībā uz datu aizsardzību, komunikācijas politiku, piekļuvi dokumentiem un likumības pārbaudi un pārsūdzības procedūras iesaistītajām personām.

3.     Pirms procedūras kodeksa pieņemšanas lūdz atzinumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Biroja Uzraudzības komitejai. Uzraudzības komiteja nodrošina Biroja neatkarību procedūras kodeksa pieņemšanas procesā.

4.     Kodeksu var atjaunināt pēc Biroja ģenerāldirektora ierosinājuma. Šādos gadījumos piemēro šajā pantā minēto pieņemšanas procedūru.

5.     Biroja pieņemto procedūras kodeksu publicēEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”

▐