1.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/17

1)

Vai 12. panta 1. punkts Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīvā 96/82/EK (1) par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas, kas pēdējo reizi grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1137/2008 (2) (Seveso-II direktīva), ir interpretējams tādējādi, ka tajā dalībvalstīm noteiktie pienākumi, it īpaši pienākums, izstrādājot zemes izmantošanas politiku un šīs politikas īstenošanas procedūras, ņemt vērā vajadzību ilgtermiņā saglabāt pietiekamus atstatumus starp uzņēmumiem, kuriem piemēro šo direktīvu, un sabiedriski izmantojamām ēkām, attiecas uz plānošanas iestādēm, kurām, izvērtējot sabiedriskās un privātās intereses, ir jāpieņem lēmumi par zemes izmantošanu, vai arī tie attiecas arī uz būvatļaujas izsniedzošajām iestādēm, kurām ir jāpieņem saistoši lēmumi par projekta apstiprināšanu apbūvētajā teritorijā?

2)

Ja Seveso-II direktīvas 12. panta 1. punkts attiecas arī uz būvatļaujas izsniedzošajām iestādēm, kurām ir jāpieņem saistošs lēmums par projekta apstiprināšanu apbūvētajā teritorijā:

Vai minētie pienākumi iekļauj arī aizliegumu izsniegt būvatļauju tādai sabiedriski izmantojamai ēkai, kura nesaglabā — atbilstoši vispārējai plānošanai piemērojamiem principiem — pietiekamus atstatumus no pastāvošajiem uzņēmumiem, ja uzņēmuma tuvumā vai tuvākajā apkārtnē jau atrodas vairākas līdzīgas sabiedriski izmantojamas ēkas, ja jaunā projekta dēļ vadītājam nav jāsagaida papildu prasības nelaimes gadījumu seku novēršanai un ir izpildītas prasības par veselīgiem dzīves un darba apstākļiem?

3)

Ja uz šo jautājumu tiek sniegta noraidoša atbilde:

Vai tiesību normā, saskaņā ar kuru iepriekšēja jautājumā izklāstītajos apstākļos ir noteikti jāatļauj sabiedriski izmantojamu ēku izveidošana, ir pietiekami ņemta vērā vajadzība saglabāt atstatumus?