12.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 46/2

—

atcelt Vispārējās tiesas 2010. gada 9. septembra spriedumu lietā T-348/07, ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzējs pret šī sprieduma pamatojumu ir izvirzījis pamatus un argumentus, un pieņemt jaunu spriedumu lietā, apmierinot pirmajā instancē izvirzītos prasījumus, izlabojot apstrīdētā sprieduma pamatojumu;

—

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

1)

Vispārējā tiesa savā 2010. gada 9. septembra spriedumā (lieta T-348/07) esot atzinusi, ka, tā kā Sanctieregeling [Sanctieregeling terrorisme 2003 (Ministra rīkojums par sankcijām terorisma jomā, turpmāk tekstā — “Sanctieregeling”)], kas bija pamats prasītāja iekļaušanai sarakstā, ir atcelts, tad arī spriedums par pagaidu noregulējumu nav pietiekams pamats prasītāja atstāšanai sarakstā. Apelācijas sūdzības iesniedzējs (turpmāk tekstā — “Al-Aqsa”) šiem Vispārējās tiesas apsvērumiem piekrīt.

2)

Tomēr Vispārējā tiesa savā spriedumā esot ietvērusi vairākus apsvērumus Al-Aqsa prasījumu atzīšanai par nepamatotiem. Tādējādi Vispārējā tiesa esot norādījusi, ka Sanctieregeling kopā ar spriedumu par pagaidu noregulējumu ir uzskatāms par kompetentās valsts iestādes lēmumu, kas atbilstot KN (Kopējās nostājas 2001/931) 4. panta 1. punktā ietvertajai definīcijai. Turpinājumā tā esot atzinusi, ka uz Al-Aqsa ir attiecināms KN 1. panta 3. punkta k) apakšpunktā ietvertais “zināšanas” faktors, kā tas prasīts Regulas Nr. 2580/2001 (1) 1. panta 4. punktā.

3)

Apelācijas prasības iesniedzējs šiem apsvērumiem nepiekrīt un par tiem iesniedz apelācijas sūdzību. Pirms izklāstīt apelācijas sūdzības pamatus, tas norāda uz apelācijas sūdzības pieņemamību.

4)

Tā izvirzītie apelācijas sūdzības pamati ir apkopojami šādi: pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi savas kontroles pilnvaras, jo tā esot pati izlēmusi, kurš pierādījums ir uzskatāms par lēmumu KN 1. panta 4. punkta nozīmē (pirmais apelācijas sūdzības pamats).

5)

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi atzinusi, ka Sanctieregeling — kopā ar spriedumu par pagaidu noregulējumu vai atsevišķi — ir uzskatāms par lēmumu KN 1. panta 4. punkta izpratnē (otrais apelācijas sūdzības pamats).

6)

Visbeidzot Vispārējā tiesa esot pārkāpusi savas pilnvaras, jo tā esot pati interpretējusi spriedumu; katrā ziņā sprieduma interpretācijā tā esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā (trešais apelācijas sūdzības pamats).

7)

Līdz ar to Al-Aqsa prasība esot jāapmierina un apstrīdētie lēmumi, izlabojot apstrīdētā lēmuma pamatojumu, jāatceļ.