Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 124/13

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“SALVA CREMASCO”

EK Nr.: IT-PDO-0005-0639-30.07.2007

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums:

“Salva Cremasco”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums:

ACVN “Salva Cremasco” ir mīksts galda siers, ko veido nevārīta masa un kas ražots tikai no govs pilnpiena un pēc garoziņas nomazgāšanas nogatavināts vismaz 75 dienas. “Salva Cremasco” sieru piedāvājot tirdzniecībā, tam piemīt šādas fizikālās un organoleptiskās īpašības – paralēlskaldņa forma, kurai priekšpusē attālums starp malām ir no 11 līdz 13 cm vai no 17 līdz 19 cm; pamatne ir līdzena, un tās lielums ir no 9 līdz 15 cm; svars svārstās no 1,3 līdz 1,9 kg vai no 3 līdz 5 kg, maksimālās augšpuses un apakšpuses atšķirības nepārsniedz 10 %; siera garoziņa ir smalka un gluda, vietām saziedējusi, sieram ir vidēji bieza konsistence un raksturīga mikroflora; masā retumis sastopami nevienmērīgi ieplaisājumi, masas konsistence pārsvarā ir kompakta un irdena, mīkstāka tajās daļās, kas atrodas tieši zem garoziņas, jo produkts parasti nogatavinās virzienā no malām uz centru; siera masa ir baltā krāsā, kas nogatavināšanas gaitā iegūst iedzeltenu salmu nokrāsu, pateicoties proteolīzes procesiem zem garoziņas. Siera masai ir niansēta un stipra garša, un nogatavināšanās gaitā tā kļūst arvien izteiktāka. ACVN siera “Salva Cremasco” garša, kas saistāma ar tā nogatavināšanās īpatnībām, ir pietiekami, bet ne nomācoši sāļa, siers sevišķi izceļas ar viegli rūgtenu piegaršu, kas atgādina svaigu zaļumu garšu un ir labāk samanāma garoziņas tuvumā. Sieru ar ACVN “Salva Cremasco” piedāvājot tirdzniecībā, tam piemīt šādas ķīmiskās īpašības:

Tomēr spēcīgajai un izteiktajai smaržai piemīt arī maigs liegums, un tā pārsvarā atgādina citrusaugļu un cepta sviesta smaržu ar rūgušpiena smaržas papildu niansi. Šīs izteiktās smaržas nianses dara sieru ļoti aromātisku. Tā kā skābuma līmenis “Salva Cremasco” sierā ir paaugstināts, tā konsistence, paspiežot to ar pirkstiem, nav elastīga, taču tā ir irdena un vienlaikus arī nedaudz miltaina.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

ACVN “Salva Cremasco” ir produkts, ko ražo uz nepasterizēta govs pilnpiena bāzes, iegūstot to no tādu šķirņu govīm, kuras audzē noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un, proti, Itālijas Frizonas un Alpu Brūnās šķirnes govīm.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Govju barībā ir paredzēts izmantot vismaz 50 % lopbarības, kas izaudzēta pašā saimniecībā vai “Salva Cremasco” ražošanas teritorijā.

Ikdienas barības devā vismaz 60 % sausnas ir jāveido produktiem, kas iegūti noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Atļautajos barības līdzekļos ietilpst svaiga barība un/vai svaiga barība no ilggadīgajām vai mākslīgajām pļavām, spēkbarība, siens, salmi un skābbarība. Piemērotākā spēkbarība ir šāda – dažādu sugu zālaugi no ilggadīgajām pļavām, lucerna, āboliņš; viendabīgi zālaugi vai to maisījumi, ko veido ganību airenes, rudzi, auzas, mieži, lopbarības kukurūza, kvieši, sorgo dzinumi, kukurūzas graudi, prosa, kamolzāle, auzenes, timotiņš, sējas esparsetes, zirņi, vīķi un lauka pupas. Sienu iegūst, žāvējot uz lauka, lietojot žāvēšanas iekārtas ar ventilēšanu vai dehidrējot lopbarībā izēdināmo zaļbarību. Atļauts izēdināt salmus, ko iegūst no graudaugiem, piemēram, kviešiem, miežiem, auzām, rudziem un tritikāles. Kā lopbarības piedevas atļauts izmantot šādu barību – graudaugus un to atliekas, piemēram, kukurūzu, miežus, kviešus, sorgo, auzas, rudzus, tritikāli, kukurūzas raušus; eļļas ieguvei izmantojamos augus un to atliekas, piemēram, soju, kokvilnu, saulgriezes, linus; gumu un sakņu augus un to produktus, piemēram, kartupeļus un to atliekas; dehidrētu lopbarību; cukura rūpniecības blakusproduktus, piemēram, izspiestus žāvētus mīkstumus, žāvētus mīkstumus, žāvētus mīkstumus ar daļēju cukura saturu, mīkstumu sīrupus un melasi un/vai to atliekas, kuru maksimālais procentuālais īpatsvars ikdienas barības devā ir 2,5 % sausnas; pākšaugu sēklas, piemēram, olbaltumvielām bagātus zirņus, pupas, lauka pupas sēklu veidā, miltus un to atliekas; žāvētas ceratonijas un to atliekas. Atļauts izmantot arī augu izcelsmes taukvielas, kurās joda skaitlis ir mazāks vai vienāds ar 70, un to taukskābes, augu eļļas ar taukskābēm tīrā veidā vai pievienojot sāli. Zivju eļļa ir atļauta kā papildinājums “barības piedevām” un to “sākotnējiem maisījumiem”. Atļauts pievienot arī minerālsāļus, ko pieļauj spēkā esošie tiesību akti, un barības piedevas, piemēram, vitamīnus, mikroelementus, aminoskābes, aromātvielas, antioksidantus, ko pieļauj spēkā esošie tiesību akti (taču ir atļauti tikai dabīgie vai dabīgajiem identi antioksidanti un aromātvielas).

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ir šādi: piena ražošana, piena pārstrāde un siera nogatavināšana.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

“Salva Cremasco” siera sadalīšanai un vēlāk arī sagatavošanai pārdošanai ir jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai garantētu patērētājiem šā produkta kvalitāti un autentiskumu. Svarīgi, lai “Salva Cremasco” siera sadalīšana un vēlāk arī sagatavošana pārdošanai notiktu piemērotā vietā, kas atrodas netālu no nogatavināšanas vietas, kā arī lai tiktu izmantots pārtikas produktiem pielāgots papīrs, rūpējoties par to, lai tas cieši piekļautos katrai nogrieztajai daļai, tādējādi jau sākumā neļaujot veidoties mitrumam, aizsargājot smalko siera garoziņu un novēršot nepiederīgu mikroorganismu vairošanos. Turklāt šādi stingri noteikumi attiecībā uz siera sagatavošanu pārdošanai vajadzīgi arī tāpēc, ka identificējošais marķējums tiek iespiests tikai uz vienas siera kluča puses – pēc sadalīšanas gabalos sieru varētu sajaukt ar citu līdzīgu produktu un sagrieztās daļas nevarētu vairs identificēt, ja šīm atsevišķajām daļām nebūtu nekādu pazīmju, kas ļautu noteikto to izcelsmi, un tādējādi nebūtu iespējams nekādā veidā izsekot šā produkta identitātei un nodrošināt to.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

ACVN sieru “Salva Cremasco” var pārdot veselu vai pa daļām.

Piedāvājot šo sieru tirdzniecībā, uz visa iesaiņojuma obligāti ir jāatrodas marķējumam, kurā ierakstīta norāde ACVN “Salva Cremasco”, kam pievienots ES logotips un nosaukuma logotips kvadrāta formā, un tā iekšpusē jāizvieto šādi burti:

Norāde ACVN “Salva Cremasco” jāraksta tādā izmērā, kas nepārprotami ir lielāks par jebkuru citu uzrakstu.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ar ACVN “Salva Cremasco” apzīmētā siera ražošanas apgabals ietver šādu provinču visu teritoriju: Bergamo, Brescia, Cremona, Lecco, Lodi un Milano.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Faktori, kas veido izcelsmes ģeogrāfiskā apgabala specifiku, ir būtiski saistīti ar tās sierniecības kultūras izkopšanu un uzplaukumu vēstures gaitā, kuru reģiona uzņēmēji attīstīja, izmantojot noteiktas sālīšanas metodes un nogatavināšanas paņēmienus, kā arī ar attiecīgā reģiona ģeogrāfiskajiem apstākļiem, kas vienmēr ir veicinājuši piena lopkopības un siera ražošanas attīstību. Apgabals, kurā ražo sieru ar ACVN “Salva Cremasco”, aptver daļu no Po upes līdzenuma, kurā kopš viduslaiku beigām ir koncentrējusies Itālijas piena un siera ražošana un kurš vienlaikus ir arī ziemas ganību centrs. Lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām zeme tika izmantota, lai audzētu graudaugus un īpašas intensīvajai audzēšanai piemērotas kultūras un lai ražotu sieru lielos daudzumos, un tas bija iespējams, pateicoties vēsturiski izveidotajai meliorācijas un kanālu sistēmai. Tāpat arī dabas apstākļi vienmēr ir ļāvuši pilnvērtīgi izmantot vietējo šķirņu liellopus (Itālijas Frizonas un Alpu Brūnās govis), kas dod siera pagatavošanai sevišķi piemērotu pienu, un tas ir iespējams, nodrošinot govīm ar barības vielām bagātinātu lopbarību.

Būtisks apstāklis ir saistība ar nogatavināšanas vidi. Nogatavināšana notiek īpašās vietās, kur ir daudz pelējuma sēņu, un šis pelējums ir kļuvis par “Salva Cremasco” mikrobioloģisko rādītāju neatņemamu daļu. Minēto vietu specifika ir saistīta ar sieru, kas tajās tiek ražots, sadalīts attiecīga lieluma gabalos un pēc tam novietots nogatavināšanai. Šādā veidā no gatavākā siera pelējuma sēnes izplatās uz svaigāko sieru, tādējādi nogatavināšanas laikā dabiskā ceļā izplatot radušos pelējumu; tā ir šīs ražošanas vides raksturīga īpašība. Ekosistēma, kas nosaka minētos daudzveidīgos rādītājus nogatavināšanas vietās, nav pārceļama uz citurieni, un pelējums šajās vietās ir neatņemams elements, kas sekmē gatavā produkta būtisko īpatnību izveidošanos.

Ļoti svarīga ir nozares uzņēmēju sierniecības kultūra, kuru šie uzņēmēji gadsimtu gaitā un no paaudzes paaudzē ir izkopuši, pilnveidojot siera gatavošanas paņēmienus un prasmīgi pārvaldot ražošanas posmus, kas prasa lielu uzmanību, un nogatavināšanas posmā izmantojot tradicionālus materiālus, piemēram, koku, kā to dara vēl šobaltdien. Šis materiāls ļauj “Salva Cremasco”“elpot” un atbrīvoties no liekajām sūkalām, kas ir pareizas nogatavināšanas ķīla un siera lēnas nobriešanas priekšnoteikums.

Turklāt ražotāju pieredzei un prasmēm ir būtiska nozīme pareizas nogatavināšanas gaitas uzraudzībā un novērtēšanā, kā arī raksturīgās garoziņas veidošanās nodrošināšanā. Tāpēc nogatavināšanas posmā ražotājiem ir jāveic īpaši pasākumi “Salva Cremasco” siera kluča garozas mazgāšanai un tīrīšanai suku. Mazgāšana ir sevišķi nozīmīga, un tā jāveic rūpīgi, izmantojot ūdeni un sāli vai pārtikas eļļu, vīnogu čagas un aromātiskos augus. Šī īpašā prasme, ko nodod no paaudzes paaudzē, izpaužas kā ražotāju roku meistarība, kas pilnveidojusies, ievērojot tradīcijas saistībā ar “Salva Cremasco” ražošanu. Šeit nav nevietā piebilst, ka “Salva Cremasco” siers nelielu klucīšu veidā ir attēlots dažās XVII un XVIII gadsimta freskās (gruppo Antropologico tavolaieri e oggi — 2001).

5.2.   Produkta specifika:

Ar ACVN “Salva Cremasco” apzīmētais produkts ir siers, kura īpašības, kas raksturo tā garšu, krāsu un izskatu, ir cieši saistītas ar nogatavināšanas posmu. Minimālais nogatavināšanās periods 75 dienu garumā nodrošina, lai siera masa pakāpeniski iegūtu tai raksturīgo garšu un krāsu. Tāpēc garša kļūst arvien niansētāka un spēcīgāka, bet krāsa pakāpeniski mainās no baltas uz dzeltenīgu salmu krāsu. “Salva Cremasco” izskats atšķiras no citiem ar tā smalko garoziņu, ko veido uz virsējās daļas attīstījusies mikroflora, kura nogatavināšanas gaitā vēlāk ļauj ieviesties citu vietējo sugu mikroorganismiem, kas nodrošina raksturīgos lipolīzes un proteolīzes procesus. Turklāt “Salva Cremasco” kvadrātveida paralēlskaldņa forma ir īpatnība, kas salīdzinājumā ar citiem sieriem īpaši izceļ Itālijas un Lombardijas sieru.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

“Salva Cremasco” ražošanas ģeogrāfiskā apgabala sierotavas darbojas vidē, kas ir jo īpaši piesātināta ar attiecīgo sugu pelējuma sēnēm, kuras sekmē “Salva Cremasco” mikrobioloģisko īpašību veidošanos. Vietas, kurās notiek “Salva Cremasco” nogatavināšanās, ir viens no nepieciešamajiem elementiem, lai siera masa iegūtu vajadzīgo garšu un krāsu, bet pats siera klucis – tam raksturīgo izskatu. Nogatavināšanās vietas ir piesātinātas ar dabisku mikrofloru, kas veidojusies ilgu gadu gaitā un veicina smalkās garoziņas veidošanos; savukārt tā kļūst par vietu, kurā ieviešas daudzu citu vietējo sugu mikroorganismi, kas kļūst par “Salva Cremasco” neatņemamu daļu un nosaka pareizu nogatavināšanās gaitu, kā arī nodrošina iepriekš aprakstīto raksturīgo īpašību veidošanos.

Šā siera kluču dažādais izmērs un svars ne tikai ir atšķirības zīme salīdzinājumā ar citu šķirņu sieru, bet noder arī kā izpausme un apliecinājums tam, ka ir ievērotas “Salva Cremasco” senās ražošanas metodes, kurās paredzēta taisnstūra veidņu izmantošana piena recekļa iepildīšanai.

Jāuzsver vēl kāds svarīgs aspekts, proti, cilvēku ieguldījums “Salva Cremasco” ražošanā, jo īpaši sālīšanas un nogatavināšanas posmā. Sālīšana ir sarežģīta darbība, no kuras lielā mērā ir atkarīgi “Salva Cremasco” panākumi, un, tā kā šā siera nogatavināšanās notiek virzienā no malām uz centru, ir vajadzīgs rūpīgi saskaņot sāls uzsūkšanos ar virsas mikrofloras veidošanos. Lai to paveiktu, siera meistaram ir nepieciešama liela lietpratība un uzkrāta pieredze, tāpat kā attiecībā uz mazgāšanu un apstrādi ar suku; un, pārbaudot siera nogatavināšanās gaitu vizuāli un pēc taustes, šāda apstrāde ļauj saglabāt virsas elastīgumu un ierobežot sēnīšu hīfu attīstīšanos, lai nepieļautu, ka to pārmērīgs pieaugums varētu izmainīt garoziņas īpašības un apdraudēt pareizu nogatavināšanās gaitu.

Visbeidzot, ir vērts atgādināt, ka no semantikas viedokļa šis nosaukums ir saistīts ar “Salva Cremasco” ražošanas vietu un vietējo iedzīvotāju agrāko dzīvesveidu. Nosaukuma semantiskā izcelsme ir saistāma ar ieražu, kas agrāk bija izplatīta šajā ražošanas reģionā, proti, izmantot atlikušo pienu “Salva Cremasco” ražošanai, tādējādi pārpalikušo pienu “paglābjot” (salvare) no bojāšanās.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

Valdība ir uzsākusi Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 5. punktā paredzēto procedūru, aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Salva Cremasco” atzīšanas pieteikumu 2007. gada 27. jūnijā publicējot Itālijas Republikas Oficiālā Vēstneša (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 145. numurā.

Ar produkta specifikācijas konsolidēto redakciju var iepazīties šādā tīmekļa vietnē:

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.