25.8.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 248/108

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par sankciju režīma pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē”

COM(2010) 716 galīgā redakcija

2011/C 248/18

Ziņotājs: Bernardo HERNÁNDEZ BATALLER

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2010. gada 8. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par sankciju režīma pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē”

COM(2010) 716 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa Komitejas savu atzinumu pieņēma 2011. gada 26. maijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 472. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 15. un 16. jūnijā (16. jūnija sēdē), ar 105 balsīm par, 2 balsīm pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   EESK ļoti atzinīgi vērtē pārvalstiska sankciju režīma izveidi, lai sankcijas būtu patiešām efektīvas, preventīvas un samērīgas, un atbalsta Komisijas paziņojumā pausto pieeju nodrošināt kopīgu minimālo kritēriju kopumu, kuri dalībvalstīm jāievēro, tām nosakot administratīvās sankcijas par finanšu pakalpojumiem piemērojamo noteikumu pārkāpumiem.

1.2   Paredzētā tiesiskā regulējuma mērķis ir atvieglot ES jau sekmīgi izmantoto juridisko principu, piemēram, principa “piesārņotājs maksā”, ieviešanu, to izmantojot, lai piemērotu samērīgas sankcijas par nodarīto kaitējumu un radītu piemēru finanšu pārkāpumu gadījumā vai “iecietības” politiku konkurenci kropļojošas darbības izskatīšanas un sankcionēšanas procedūrās. Tām minētajā gadījumā ir īpaša nozīme, ņemot vērā ārkārtējo lomu, kāda var būt finanšu iestāžu darbiniekiem ziņošanā par pārkāpumiem.

1.3   EESK atbalsta Komisijas viedokli, ka formulējumam “sankcijas” jāpiešķir plaša nozīme, attiecinot to gan uz administratīviem pasākumiem nodokļu jomā, gan uz likumības atjaunošanu, konfiskāciju, vadītāju atlaišanu, atcelšanu (piemēram, licenču anulēšana), naudassodiem, kavējuma naudu un citiem līdzīgiem pasākumiem.

1.4   EESK aicina Komisiju analizēt iespējamos veidus, kā novērst iekšējo tirgu ietekmējošu kapitāla kustību, kas saistīta ar krāpniecisku finansiālu darbību, kuras izcelsmes vieta vai virzības mērķis ir nodokļu un finanšu oāzes.

1.5   Kā papildpasākumi sankcijām būtu jāparedz nelikumīgi gūtu ienākumu konfiscēšana un soda naudas, un šie līdzekļi, kā jau atkārtoti uzsvērusi EESK (1), būtu jānovirza “kolektīvo prasību atbalsta fondam”, lai patērētāju tiesību aizsardzības apvienībām atvieglotu kopīgu rīcību saistībā ar kompensācijām vai atlīdzību. Tāpēc EESK (2)atgādina Komisijai par savu vairākkārt pausto viedokli, ka būtu jāpieņem pārvalstiski tiesību akti kolektīvās rīcības saskaņošanai.

1.6   EESK aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā, ka ES ir vajadzīgi starptautiski līgumi ar trešām valstīm, lai stiprinātu spēkā esošo tiesību aktu, kuros paredzētas finansiālas sankcijas, ārējo ietekmi, nodrošinot tādējādi šo tiesību aktu efektivitāti un to preventīvo iedarbību gadījumos, kad tiek pārkāpti noteikumi par finanšu pakalpojumiem.

2.   Ievads

2.1   Finanšu krīze ir likusi šaubīties par to, vai finanšu tirgus noteikumi visā Eiropas Savienībā vienmēr tiek atbilstoši ievēroti un piemēroti. Turklāt ES noteikumu neievērošana vienā dalībvalstī var būtiski ietekmēt citas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti un darbību.

2.2   ECOFIN padome ir lūgusi Komisiju un trīs uzraudzītāju komitejas (Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju (CESB), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteju (CSESPJ) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju (CERV) izstrādāt pilnīgu starpnozaru pārskatu, lai salīdzinātu sankciju pilnvaru piemērošanu dažādās dalībvalstīs, to saskaņotību, līdzvērtību un efektīvu izmantošanu.

2.3   Starptautiskā līmenī 2008. gada 15. novembrī Vašingtonā notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē G20 valstu vadītāji vienojās, ka sankciju režīmu pastiprināšana ir viens no finanšu nozares reformas elementiem. Turklāt 2010. gada jūlijā pieņemtais likums par Volstrītas reformu un patērētāju aizsardzību (Dodd-Frank Wall Street Reform and Consumer Protection Act) nodrošina visaptverošu ASV finanšu sistēmas reformu.

3.   Komisijas paziņojums

3.1   Paziņojuma pamatā ir iepriekš minētie uzraudzītāju komiteju pētījumi un sarunas ar dalībvalstīm. Tajā izskatīti aspekti, kuros iespējami uzlabojumi, un ieteikti iespējamie ES pasākumi sankciju režīmu efektivitātes un konverģences palielināšanai. Finanšu nozarē efektīvi sankciju režīmi ir galvenais elements uzraudzības sistēmās, kam jāgarantē droša un stabila finanšu tirgu darbība un patērētāju un investoru aizsardzība.

3.2   Lai nodrošinātu ES tiesību normu pilnīgu piemērošanu, sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Sankciju uzskata par efektīvu tad, ja tā garantē ES tiesību normu ievērošanu, par samērīgu tad, ja tā adekvāti atspoguļo pārkāpuma smagumu un nav stingrāka kā nepieciešams mērķa sasniegšanai, un par preventīvu tad, ja tā ir pietiekami nopietna, lai atturētu pārkāpējus no atkārtota nodarījuma un potenciālos pārkāpējus no pārkāpuma izdarīšanas.

3.3   Saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām dalībvalstīm ir ievērojama autonomija valsts līmeņa sankciju izvēlē un piemērošanā. Tomēr šī neatkarība jāsabalansē ar vajadzību piemērot efektīvas un konsekventas Eiropas tiesību normas.

3.4   Patlaban finanšu pakalpojumu jomā spēkā esošajās Eiropas direktīvās un regulās uz sankcijām attiecas četras noteikumu grupas:

—	sankciju piemērošanas pilnvaru koordinēšana starp dalībvalstīm;

—	dalībvalstu pienākums nodrošināt atbilstošu administratīvo sankciju un pasākumu piemērošanu un garantēt to, ka tie ir efektīvi, samērīgi un preventīvi; izmeklēšanas, preventīvie un represīvie pasākumi parasti nav atšķirti;

—	vēl viena noteikumu grupa attiecas uz sankcijām par konkrētiem pārkāpumiem;

—	ceturtā grupa iestādēm paredz pienākumu noteiktos gadījumos pasākumus un sankcijas publiskot.

3.5   Sankciju režīmu analīze atklāj dalībvalstīs pastāvošās atšķirības, kuras var būt izraisījuši daudzi faktori, tostarp dalībvalstu tiesību sistēmu atšķirības, konstitucionālās prasības, kā arī valstu pārvaldes sistēmu darbība un tiesu iestāžu (administratīvo tiesu un krimināltiesu) funkcijas.

3.6   Komisija īpaši ir konstatējusi šādas atšķirības un nepilnības valstu sankciju režīmos:

—	dažu kompetento iestāžu rīcībā nav sankciju pilnvaru saistībā ar dažiem pārkāpumu veidiem;

—	administratīvās finansiālās sankcijas (naudassodi) dalībvalstīs ļoti atšķiras un dažās dalībvalstīs ir pārāk zemas;

—	valstu tiesību aktos paredzēto sankciju veidu (administratīvo vai kriminālsankciju) atšķirība;

—	sankciju piemērošanas līmenis dalībvalstīs atšķiras.

3.7   Komisija uzskata, ka atšķirības būtiskos sankciju režīmu aspektos var izraisīt ES noteikumu par finanšu pakalpojumiem neievērošanu, būtiski apdraudēt patērētāju tiesību aizsardzību un tirgus integritāti, izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, negatīvi ietekmēt finanšu uzraudzību un visbeidzot mazināt patērētāju uzticību finanšu nozarei.

3.8   Komisija uzskata, ka noteikti ir vajadzīga lielāka konverģence un stingrāki sankciju režīmi, lai izvairītos no finanšu tirgu neatbilstošas darbības riska. Tādēļ Komiteja ierosina izstrādāt kopīgus obligātos kritērijus, lai nodrošinātu valstu izmantoto sankciju režīmu minimālu tuvināšanos, paredzot šādus aspektus:

—	atbilstoša veida administratīvās sankcijas par svarīgāko noteikumu pārkāpumiem;

—	sankciju publiskošana;

—	pietiekami lieli administratīvie sodi;

—	gan privātpersonām, gan finanšu iestādēm piemērotās sankcijas;

—	attiecīgi kritēriji, kas jāņem vērā, piemērojot sankcijas;

—	iespēja noteikt kriminālsankcijas par smagākiem pārkāpumiem;

—	piemēroti mehānismi sankciju efektīvas piemērošanas atbalstam.

4.   Vispārējas piezīmes

4.1   EESK viedoklis

4.1.1   Komiteja ļoti atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kurā kopumā atbalstīta efektīvāka pārvalstiska regulējuma izstrāde, starptautisko noteikumu par kapitāla tirgu pārskatīšanas ietvaros apkarotu finanšu iestāžu un finanšu uzņēmumu pārkāpumus.

4.1.2   Tādējādi paziņojums izstrādāts saskaņā ar G20 valstu pausto politisko nostāju, jo īpaši Vašingtonas (2008.), Londonas (2009.) un Seulas (2010.) samitos, kā arī saskaņā ar ES nostāju, par kuru panākta vienošanās visaugstākajā institucionālajā līmenī (finanšu uzraudzības struktūru izveide, Direktīvas par finanšu instrumentu tirgiem (MIFID) reforma, vienošanās par augsta riska ieguldījumu fondiem (Hedge Funds) u.c.).

4.2   Subsidiaritātes princips

4.2.1   Paziņojumā neapšaubāmi ņemts vērā subsidiaritātes princips un uzsvērta valstu iestāžu galvenā atbildība, lai, rīkojoties saskaņoti un integrēti, varētu piemērot spēkā esošo regulējumu un turpmāko sankciju režīmu finanšu pakalpojumu nozarē. Būtībā dokuments attiecas tikai uz sankcijām, kuras piemēro dalībvalstu kompetentās iestādes.

4.2.2   Tomēr, ja pārkāpums, kurš noticis Eiropas robežās un kura izdarītāji darbojas dažādās dalībvalstīs, ietekmē visa kopējā tirgus darbību, būtu jāveic šādi pasākumi:

—	skaidri jānosaka, kas atbild par sankciju procedūras uzsākšanu, lai novērstu to ka pārkāpuma izdarītāji izvēlas valsts iestādes, kuru piemērotās sankcijas viņiem ir vislabvēlīgākās (forum shopping);

—	konkrētos apstākļos funkciju un atbildības deleģēšana citām kompetentām iestādēm;

—	atsevišķos gadījumos un izņēmuma kārtā atkarībā no konkrētās lietas kompetenci šādos jautājumos piešķirt Eiropas uzraudzības iestādēm.

4.2.3   Pārvalstiska rīcība ir pamatota ar to, ka jānodrošina valstu administratīvo vai soda sankciju režīmu konverģence, jo patlaban tajos vai nu ir būtiskas atšķirības vai nepilnības, kas neļauj tos saskaņot, vai arī tie darbojas pēc pilnīgi atšķirīgiem kritērijiem. Katra dalībvalsts izraudzīsies kriminālsoda vai administratīvā soda piemērošanu, vienlaikus ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principus atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

4.2.4   Saskaņā ar atbildības sadali starp valsts pārvaldes iestādēm un tiesiskajām sistēmām izskatāmā regulējuma mērķis ir atvieglot ES jau sekmīgi izmantoto juridisko principu, piemēram, principa “piesārņotājs maksā”, ieviešanu, to izmantojot, lai piemērotu samērīgas sankcijas par nodarīto kaitējumu un radītu piemēru finanšu pārkāpumu gadījumā vai “iecietības” politiku konkurenci kropļojošas darbības izskatīšanas un sankcionēšanas procedūrās. Tām minētajā gadījumā ir īpaša nozīme, ņemot vērā ārkārtējo lomu, kāda var būt finanšu iestāžu darbiniekiem ziņošanā par pārkāpumiem.

4.2.5   Neapšaubāmi sankcijām un sodiem, kurus piemēro pārkāpējiem, visos gadījumos jābūt stingriem un ar preventīvu ietekmi, lai novērstu pārkāpumus, kas demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemami. Tomēr stingrībai jābūt savienojamai labvēlīgi attieksmi pret personām, kas sadarbojas tādu apstākļu noskaidrošanā vai atklāšanā, kas klasificējami kā pārkāpumi. Tādām personām piemērojamās sankcijas vai sodu var būtiski samazināt vai atcelt.

4.2.6   EESK uzskata, ka atklāšana vai ziņošana, kā paredzēts ASV Dodd Frank likumā, var pozitīvi ietekmēt finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus atveseļošanu, lai uzlabotu tā darbību, izmantojot ekonomisko stimulu sistēmu un motivējošus pasākumus tiem, kuri ziņo finanšu uzraudzības iestādēm par finanšu nozarei piemērojamo noteikumu pārkāpšanu.

4.2.7   Tādēļ ir jānovērš atsevišķās dalībvalstīs vēl joprojām sastopamie juridiskie šķēršļi, kas kavē ziņošanu par pārkāpumiem, pamatojoties uz pieņemto vajadzību aizsargāt uzņēmējdarbības noslēpumus un uz citiem ar konfidencialitāti saistītiem aspektiem. Minētie apstākļi nav labvēlīgi tiem, kuri ziņo par pārkāpumiem. Jebkurā gadījumā jānodrošina darbinieku aizsardzība, izmantojot viņu interešu aizsardzības programmas.

4.2.8   Tāpēc spēkā esošajā direktīvā par negatīvi iegūtu līdzekļu legalizēšanu paredzēta labvēlīga attieksme pret finanšu iestāžu darbiniekiem, kuri ziņo par aizdomīgiem darījumiem, kā arī viņu aizsardzība pret iespējamām represijām profesionālajā vai kādā citā jomā.

4.3   Nepilnības Komisijas paziņojumā

4.3.1   Izskatot paziņojumu, var secināt, ka Komisija kopumā pievēršas pārkāpumiem, kas saistīti ar privātpersonu, fizisku vai juridisku personu rīcību, par kuru var piemērot administratīvu sodu vai kriminālsodu. Tāpēc dokumentā nav skatīta publisko iestāžu krāpnieciska vai nolaidīga rīcība, jo īpaši to iestāžu, kuru kompetences ietver finanšu tirgu regulēšanu un uzraudzību un kuru neatbilstoša darbība var būtiski kaitēt iekšējam tirgum un patērētāju interesēm.

4.3.2   Piemēram, ir jānovērš t.s. “neredzamās barjeras”, kas radījušas un rada nepārvaramus šķēršļus ekonomisko pamatbrīvību īstenošanai (piemēram, lēmumu pieņemšanas pilnvaru ļaunprātīga izmantošana, izraugot kredītiestādes vai apdrošināšanas iestādes vadītājus (3) vai lemjot par akcionāru, kuriem ir būtiska līdzdalība finanšu iestādes kapitālā, neatbilstību (4) u.c.).

4.3.3   Līdzīgā veidā būtu jāizstrādā iekšējie noteikumi dalībvalstīs, kur tas vēl nav izdarīts, lai uzsvērtu to finanšu iestāžu vadītāju atbildību, kas iestāžu sistēmisko īpatnību dēļ nepārdomātas vai krāpnieciskas vadības rezultātā var radīt neaprēķināmus zaudējumus finanšu tirgu stabilitātei un patērētājiem.

4.3.4   Šobrīd jebkuru finanšu iestādes (arī tad, ja iestāde ir maza un tās ietekme tirgū nav nozīmīga) darbinieku var stingri sodīt par korupciju, krāpšanu vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tomēr atsevišķās dalībvalstīs šo iestāžu vadītājiem, kuri ir atbildīgi par finanšu pārkāpumu rezultātā nodarīto kaitējumu, ir iespēja izvairīties no kriminālsoda vai administratīvā soda. Tādējādi var secināt, ka korporatīvā ir ļoti lieli trūkumi.

4.4   Savstarpīguma princips

4.4.1   Šajā sakarā paziņojumā izmantota pieeja, kas pārāk vērsta uz Eiropas Savienību, pievēršoties stāvoklim Eiropā un neanalizējot trešo valstu finanšu iestāžu darbību, kuras arī varētu skart iekšējā tirgus darbība, ņemot vērā kapitāla tirgu atvēršanu, kā arī to, ka šīm iestādēm ir diezgan liela dibinājumbrīvība, izmantojot tādus veidus kā kopuzņēmumi vai lēcienveida attīstība (leap-frogging).

4.4.2   Lielākoties trūkst kopēja režīma, kas atvieglotu savstarpīguma politikas īstenošanu ar trešām valstīm finanšu pakalpojumu jomā, un valstu iestādēm jānosaka uzraudzības un sankciju mehānismi, kas vienlīdz efektīvi piemērojami trešo valstu finanšu iestādēm.

4.4.3   EESK aicina Komisiju analizēt iespējamos veidus, lai novērstu krāpnieciskas finanšu darbības, kuru izcelsme vai mērķi saistīti ar nodokļu un finanšu oāzēm, un kuras saistītas ar kapitāla kustību, kas ietekmē iekšējā tirgus darbību.

4.4.4   Šajā saistībā EESK pauž bažas, ka Komisija nav pietiekamu uzmanību pievērsusi aspektiem, kas saistīti ar finanšu likumdošanas pārkāpumu uzraudzību, ja pārkāpumi izdarīti trešo valstu teritorijā vai ja par to izdarīšanu tieši vai netieši ir atbildīgas fiziskas personas, kas dzīvo minētajās valstīs, vai juridiskas personas, kas reģistrētas minētajās valstīs.

4.5   Saistībā ar atsevišķiem tehniskiem aspektiem jānorāda, ka

4.5.1

EESK atbalsta Komisijas viedokli, ka formulējumam “sankcijas” jāpiešķir plaša nozīme, attiecinot to gan uz administratīviem pasākumiem nodokļu jomā, gan uz likumības atjaunošanu, konfiskāciju, vadītāju atlaišanu, atcelšanu (piemēram, licenču atsaukšana), naudassodiem, kavējuma naudu un citām līdzīgām jomām.

4.5.2

Visas sankciju procedūras vismaz jābalsta uz tiesiskuma, patiesuma, vainas pierādīšanas un atbildības principiem, tās nevar piemērot ar atpakaļejošu spēku, jāņem vērā arī “reformatio in peius”, nevainības prezumpcija, proporcionalitātes princips, kā arī princips “non bis in idem”, samērīgums, noilguma tiesības, lietas izskatīšanas galīgais termiņš, iespēja uz laiku apturēt lietas izskatīšanu, un iespēja iesniegt regresa prasību.

4.5.3

Būtu ieteicams arī uzlabot informācijas sniegšanu par piemērotajām sankcijām pārkāpumu gadījumā, un papildus publicēšanai uzņēmumu valdības biļetenos atkarībā no pārkāpuma smaguma informāciju varētu publicēt arī ES Oficiālajā Vēstnesī, drukātajos plašsaziņas līdzekļos vai internetā, un izmaksas būtu jāsedz pārkāpējam.

4.6   Juridiskā instrumenta sastāvdaļas

4.6.1   EESK uzskata, ka Komisijas ierosinātā juridiska instrumenta precizēšana savukārt varētu sniegt ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā, lai ieviestu tādu sankciju sistēmu, kas balstās uz efektivitātes, samērīguma un pārliecināšanas principiem.

4.6.2   Lai gan regulas pieņemšana būtu vislietderīgākais risinājums, nevajadzētu būt rīcības brīvībai attiecībai uz tās piemērošanas jomu, un šobrīd, kad ES tiesību akti tiek papildināti, tas varētu būt nepiemērots instruments.

4.6.3   EESK uzskata, ka lietderīgāk būtu izraudzīties ietvardirektīvu, lai gan Komisija uzskata, ka būtu jāveic minimāla saskaņošana, un šajā gadījumā noteikumiem jābūt pietiekami skaidriem, ar precīzām un stingrām norādēm, lai garantētu tiešu ietekmi atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai. Šajā direktīvā jāiekļauj ļoti detalizēti noteikumi, lai nodrošinātu vispārējo interešu mērķu sasniegšanu.

4.6.4   Piemērojot finansiālās sankcijas, visos gadījumos jāņem vērā princips, ka pārkāpējs nevar gūt pilnīgi nekādu labumu, izdarot pārkāpumu, un būtu jāizstrādā kopīgas metodes, lai aprēķinātu kompensāciju par jebkuru nelikumīgā veidā gūtu peļņu papildus naudassodam.

4.6.5   Nelikumīgi gūtu ienākumu konfiscēšana un represīvās metodes būtu jāizmanto papildus piemērojamajām sankcijām, kā jau atkārtoti uzsvērusi EESK (5), šādā veidā iegūtie līdzekļi būtu jānovirza “Atbalsta fondā kolektīvo prasību iesniegšanai”, kas patērētāju apvienībām un citām organizācijām, kurām ir likumīgas intereses, atvieglotu kolektīvo rīcību, lai panāktu zaudējumu atlīdzināšanu. Šajā sakarā EESK (6) atgādina Komisijai, ka ir jāizstrādā saskaņoti pārvalstiski tiesību akti, lai saskaņotu kolektīvo rīcību ar mērķi nodrošināt patērētāju interešu augstu aizsardzības līmeni.

4.6.6   Piemērojot sankcijas, jāņem vērā arī šādi aspekti: pārkāpuma izdarītāju personīgie apstākļi, pārkāpuma smagums, pārkāpuma izdarītāja finansiālā stabilitāte, pārkāpuma izdarītāja sadarbība nodarījuma atklāšanā, pārkāpuma ilgums, pārkāpuma radītā ietekme saistībā ar patērētāju un klientu tiesībām un likumīgajām interesēm.

4.7   Lisabonas līgums un patērētāji

4.7.1   Visbeidzot paziņojumā veltīta liela uzmanība finanšu pakalpojumu lietotāju stāvoklim un cita starpā minēta noteikumu par kolektīvo prasību iesniegšanu saskaņošana, ko EESK jau vairākos atzinumos atbalstījusi, tomēr pieeja jautājumam par patērētāju stāvokli ir pasīva, balstīta uz patērētāju tiesību aizsardzību un sodīšanu par ļaunprātīgu vai nelikumīgu praksi.

4.7.2   Saistībā ar Lisabonas līguma piemērošanu, kurā līdzdalības demokrātijas princips nostiprināts kā viens no ES demokrātijas pamatprincipiem, būtu jāņem vērā patērētāju un visplašāk pārstāvēto apvienību iesaistīšana.

4.7.3   Ierosinātajā sankciju režīmā jāiekļauj noteikumi, kas ļauj pastiprināt patērētāju apvienību darbību minētajā jomā. Citstarp būtu jāizveido pastāvīgi saziņas kanāli starp Eiropas Parlamentu, Komisiju, EESK un patērētāju apvienībām, kā arī jāgarantē publisks finansējums, lai nodrošinātu efektīvāku sistēmu, kas ļauj brīdināt par iespējamām situācijām, kuras apdraud finanšu tirgu stabilitāti, un atvieglotu atbilstošu noteikumu izstrādi, ņemot vērā gan produktu un tirgus prakses straujo attīstību, gan arī ietekmi, kādu sankciju piemērošana finanšu iestādēm radīs patērētājiem.

4.7.4   Tādējādi kopā ar patērētāju tiesību aizsardzību un finanšu pārkāpumu radīto kaitējumu novēršanu, minētie pasākumi ļautu piemērot preventīvu pieeju, kas varētu izrādīties daudz efektīvāka.

4.7.5   EESK uzskata, ka ir jāizveido Eiropas finanšu pakalpojumu patērētāju tiesību aizsardzības aģentūra, un atkārtoti uzsver (7) nepieciešamību izskatīt iespēju par tādas struktūras izveidi, kas būtu analoga ASV ar Dodd-Frank Aktu izveidotajam Patērētāju finansiālo interešu aizsardzības birojam (Bureau of Consumer Financial Protection).

4.7.6   Tāpēc EESK ierosina Eiropas Komisijai lietderīgi izmantot gaidāmā priekšlikuma sagatavošanas periodu, lai izstrādātu vai pārskatītu pētījumus par finanšu pakalpojumu lietotāju tiesību aizsardzības jomā Eiropā apzināto paraugpaksi, kas varētu būt par pamatu, lai ieviestu tiesiskus instrumentus, kas nodrošinātu augstu tiesību aizsardzības līmeni visiem finanšu pakalpojumu lietotājiem. Šāds augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis ir paredzēts Pamattiesību hartā un attiecas uz visām Eiropas iestādēm

---

(1)  OV C 162, 25.06.2008., 1.-19. lpp., OV C 175, 28.07.2009., 20.-25. lpp.

(2)  OV C 324, 30.12.2006., 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas Nr. 2006/48/EK 11. pants, OV L 177, 30.06. 2006. g., 1. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5 septembra Direktīvas Nr. 2007/44/EK 12. pants, OV L 247, 21.09. 2007. g., 1. lpp.

(5)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(6)  Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

(7)  OV C 107, 06.04.2011., 21. lpp.

---