15.2.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 43/82

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko piemēro vispārējo tarifa preferenču sistēmu”

COM(2011) 241 galīgā redakcija

2012/C 43/19

Ziņotājs: PEEL kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2011. gada 14. jūnijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko piemēro vispārējo tarifa preferenču sistēmu”

COM(2011) 241 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2011. gada 22. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 476. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 7. un 8. decembrī (2011. gada 8. decembra sēdē), ar 120 balsīm par, 7 balsīm pret un 7 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Komiteja ļoti atzinīgi vērtē Komisijas stingro apņemšanos, pārskatot vispārējo tarifa preferenču sistēmu (VPS), vēl lielāku uzmanību pievērst visnabadzīgāko valstu atbalstam, veicinot to eksporta ieņēmumu pieaugumu, lai minētās valstis gūtu lielākus panākumus nabadzības patiesā samazināšanā. Komiteja ir nobažījusies par to, ka ievērojama skaita progresīvu jaunattīstības valstu rašanās dēļ pēdējos gados ir pasliktinājušies daudzu nabadzīgāko valstu jau tā neizdevīgie konkurences apstākļi; Komiteja pilnībā atbalsta nodomu koncentrēt ES preferenču izmantošanu uz valstīm, kurām tās visvairāk ir vajadzīgas, jo tarifu pazemināšanās joprojām ir vispārēja tendence.

1.1.1   Tāpēc Komiteja atbalsta Komisijas nodomu samazināt to valstu skaitu, kas tiesīgas pretendēt uz VPS, bet sistēmā iekļauto tarifa pozīciju vai produktu skaitu nepalielināt ievērojami, tā lai galvenās izmantotājas būtu tās valstis, kurām tas visvairāk vajadzīgs. No tā izriet, ka pat VPS+ ietvaros daži paaugstināta riska produkti, galvenokārt lauksaimniecības produkti un tekstilizstrādājumi, joprojām nebūs pilnībā atbrīvoti no tarifiem un tādējādi vismazāk attīstītās valstis varēs saglabāt šīs īpašās priekšrocības sistēmas “Viss, izņemot ieročus” ietvaros.

1.1.2   Komiteja atzīmē, ka VPS, un jo īpaši VPS+, kā uz stimuliem (nevis uz sankcijām) balstītam attīstības instrumentam arī turpmāk jābūt pietiekami izdevīgam visām valstīm, kuras ir tiesīgas izmantot minētās sistēmas.

1.2   Komiteja noteikti atbalsta arī to, ka šī iespēja ir izmantota, lai veicinātu cilvēktiesību un darba ņēmēju tiesību pamatprincipu, kā arī ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības pamatprincipu stingrāku ievērošanu, vienlaikus veicinot lielāku juridisko noteiktību un stabilitāti.

1.3   Komiteja atbalsta Komisijas nodomu attiecībā uz VPS+ bāzi nepalielināt attiecīgo konvenciju kopskaitu, jo īpaši tāpēc, ka izraudzītās konvencijas valstīm dod “reālu iespēju koncentrēties uz svarīgākajiem aspektiem” (1); tomēr mēs sevišķi atzinīgi vērtējam to, ka tagad ir iekļauta arī ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (1992). Jānodrošina līdzsvars starp uzlabojumiem cilvēktiesību, sociālajā, vides un politiskajā jomā un nabadzīgāko valstu tehnisko un finansiālo spēju izpildīt papildu prasības, pat ja tās saņem tehnisku palīdzību: galīgā izvēle jāizdara saņēmējai valstij atbilstoši tās kultūras un politiskajiem apstākļiem.

1.4   Komiteja tāpēc uzsver, ka minētie priekšlikumi jāpapildina ar tādiem mērķtiecīgākiem pasākumiem veiktspējas uzlabošanai, kuru mērķis ir sniegt lielāku atbalstu valstīm, lai tās varētu izpildīt attiecīgo konvenciju prasības un nodrošināt atbilstību nepieciešamajiem ētiskajiem standartiem. Mēs iesakām agrīnā posmā iekļaut īpašu EK programmu, kuru īstenotu paralēli ar šo regulu un kurā būtu sīki izklāstīts šādas veiktspējas uzlabošanai pieejamais atbalsts tām VPS saņēmējvalstīm, kuras to lūdz.

1.4.1   Mēs iesakām arī to, ka šādai veiktspējas uzlabošanai būtu jābalstās uz dialogu, kurā izmantota pilsoniskās sabiedrības pieredze, lai apzinātu un mērķtiecīgi pievērstos patiesajām vajadzībām. Pat CARIS  (2) ziņojuma autoriem, kuri Komisijas uzdevumā veica oficiālu VPS izvērtējumu un kuriem bija pieejama augsta līmeņa analīze un analītiķi, ir grūti izdarīt secinājumus, izskatot tirdzniecības priekšrocības VPS ietvaros, toties no jaunattīstības valstīm, kam ir nelieli resursi, tiek sagaidīts, ka tās pieņems politiskus lēmumus, lai gan to spēja izstrādāt precīzu prognozi ir ļoti maza.

1.5   Komiteja ļoti atzinīgi vērtē arī Komisijas pausto nodomu iesaistīt pilsonisko sabiedrību un jo īpaši EESK, jo mēs varam sniegt plašu pārskatu par organizētas pilsoniskās sabiedrības viedokli, ietverot visa veida informāciju, ko Komisija uzskata par lietderīgu saskaņā ar 14. pantu attiecībā uz VIII pielikumā uzskaitīto galveno konvenciju ievērošanu. Šajā saistībā mēs ceram, ka Komisija — atbilstīgi ierosinātās regulas 10. panta 8. punktam, 15. panta 2. punktam un 19. panta 12. punktam un ievērojot 22. panta 4. punktā norādītos aizsardzības pasākumus — tuvākajā laikā pieņems atsevišķu regulu par to procedūru īstenošanu, kuras pieņems saistībā ar VPS+ piemērošanu un, konkrēti, par VPS, VPS+ un sistēmas “Viss, izņemot ieročus” (Everything but Arms) atcelšanu un neatcelšanu.

1.5.1   Bez nodoma aizskart kādas ieinteresētās puses tiesības vai spēju sniegt savu viedokli par konvenciju ievērošanu, Komiteja tomēr iesaka Komisijai, Padomei un Parlamentam izveidot “uzraudzības” vai konsultāciju mehānismu, ar kā starpniecību pilsoniskā sabiedrība varētu norādīt uz attiecīgo konvenciju iespējamiem pārkāpumiem, kurus izdarījušas VPS saņēmējvalstis, kā arī iesaka, ņemot vērā Komitejas plašās zināšanas, to iecelt par minētā mehānisma darbības veicinātāju vai koordinatori, kura varētu apkopot sūdzības.

1.5.2   Mēs iesakām to attiecīgajos gadījumos balstīt uz paredzamajiem precedentiem saistībā ar pilsoniskās sabiedrības veikto ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) un citu nesen noslēgtu BTN īstenošanas uzraudzību, jo īpaši pasākumiem, kas nodrošinātu konkrētu ES ieguldījumu un/vai ar kuriem izveidotu ES līmeņa padomdevējas grupas, pie kurām varētu vērsties, pirms problēmjautājumu nodošanas izskatīšanai oficiālajās kopīgajās struktūrās, kas paredzētas minētajos BTN.

1.6   Tādēļ Komiteja ierosina Komisijai tuvākajā laikā izveidot kopīgu darba grupu, kuras uzdevums būtu sniegt stingrus ieteikumus.

2.   Pamatojums / jaunais priekšlikums

2.1   Ierosinātā regula aizstās spēkā esošo vispārējo tarifa preferenču sistēmu, kuras darbības termiņam jābeidzas 2011. gada beigās, bet kurš ir pagarināts uz diviem gadiem, lai pārmaiņas noritētu bez problēmām. Minētā regula nodrošinās arī VPS atbilstību Lisabonas līgumam, kurā ir paredzētas izmaiņas, tai skaitā EP lomas palielināšana. Šī iespēja tiek izmantota, lai ierosinātu radikālas izmaiņas, jo īpaši, lai padarītu VPS mērķtiecīgāku un koncentrētu uz valstīm, kurām tā visvairāk vajadzīga, kā arī, lai veicinātu vienkāršību, prognozējamību un stabilitāti, kas ir ļoti svarīgi, lai importētāji izmantotu minēto sistēmu. Tā rezultātā pēc pieciem gadiem VPS būs nevis jāaizstāj, bet tikai jāpārskata.

2.2   VPS izstrādāja 1971. gadā, pamatojoties uz ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ieteikumiem, un kopš tā laika Eiropas Savienība kopējās tirdzniecības politikas (KTP) ietvaros un atbilstoši PTO noteikumiem izmanto VPS, lai jaunattīstības valstīm piešķirtu tirdzniecības preferences. VPS ir viens no galvenajiem ES instrumentiem, ar ko atbalsta jaunattīstības valstu centienus samazināt nabadzību, radot ieņēmumus ar pastiprinātas tirdzniecības starpniecību, un vienlaikus mudina minētās valstis pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu galvenās cilvēktiesības un darba ņēmēju tiesības, samazinātu nabadzību un veicinātu ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību.

2.3   Kā redzams regulas priekšlikuma V un IX pielikumā, VPS darbojas, nosakot to preču muitas (KN) kodus, attiecībā uz kurām ES importa tarifi ir jāsamazina vai jāatceļ. Tādējādi tas nav galvenais instruments klimata pārmaiņu vai pārtikas nodrošinājuma jomā, ne arī lai palīdzētu nodrošināt izejvielas. KN kodi var būt pat astoņus ciparus gari (un parastam cilvēkam šķist nesaprotami); ar tiem nošķir, piemēram, kofeīnu saturošu (0901 21 00) un kofeīnu nesaturošu (0901 22 00) grauzdētu kafiju. VPS sistēmu pielieto importētāji, kas vēlas izmantot tādējādi piedāvāto samazināto vai nulles tarifu priekšrocības; lai sistēmu varētu pielietot, tai jābūt vienkāršai, stabilai un pietiekami prognozējamai. Mēs konstatējam, ka ne visi importētāji, kas varētu to darīt, iepērk tieši no VPS saņēmējvalstīm: tiek izmantoti tikai aptuveni 69 % no iespējamā tarifu samazinājuma, kas vismazāk attīstītajām valstīm ir pieejams “Viss, izņemot ieročus” ietvaros; attiecībā uz VPS+ attiecīgais rādītājs ir 85 %.

2.4   Līdz ar tarifu pazemināšanos visā pasaulē, samazinās arī VPS piemērošana. Imports, izmantojot VPS, veido tikai 4 % ES kopējā importa (9,3 % importa no jaunattīstības valstīm), un 2009. gadā muitas ieņēmumu tīrie zaudējumi Eiropas Savienībai VPS piemērošanas rezultātā bija tikai 2,97 miljardi euro (pēc nodokļu iekasēšanas izmaksu atskaitīšanas tīrie zaudējumi ir 2,23 miljardi euro). Minētais apmērs tagad tiks samazināts līdz aptuveni 1,77 miljardiem euro. Ekonomikas krīzes un tirdzniecības izredžu nenoteiktības laikā, kad aizvien pastāv draudi, ka protekcionismu varētu izmantot kā vilinošu līdzekli valsts ekonomikas problēmu risināšanai, dažas dalībvalstis ir paudušas šaubas, vai ierosinātie tehniska rakstura samazinājumi nav pārāk lieli. Savukārt Komiteja, tos papētījusi, uzskata, ka no jebkādas ierosināto izmaiņu samazināšanas — gan attiecībā uz gradāciju, gan attiecībā uz stingriem atbilstības kritērijiem dažām valstīm — ieguvēji būtu tie, kas jau tagad atrodas spēcīgākās pozīcijās. VPS būtība ir palīdzēt tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs.

2.5   Kopš 2004. gada, kad Komiteja iepriekšējo reizi pievērās VPS (3) un pēc kura sistēma nav tikusi pārskatīta, ir iespējams izmantot turpmāk minētos trīs veidu preferenču nolīgumus.

—

Vispārējā VPS sistēma ir pieejama visām valstīm, kuras atbilst attiecīgajiem kritērijiem (šobrīd 176 valstis), un tā piešķir atvieglojumus, piemērojot samazinātas vai atceltas nodevas aptuveni 6 200 no aptuveni 7 100 tarifa pozīcijām, kuru tarifi ir augstāki par nulli. (4) Lielākā daļa (3 800) minēto pozīciju ir apzīmētas kā “paaugstināta riska” preces, kurām piemēro noteiktas likmes tarifu samazinājumus; galvenokārt tie ir lauksaimniecības ražojumi, bet ir iekļauti arī tekstilizstrādājumi un apģērbi. Izmantojot VPS (kas ir pieejama aptuveni 111 valstīm), ES 2009. gadā tika ievesti produkti 48 miljardu euro vērtībā, un tas veidoja 81 % no VPS kopējā apjoma.

—

“VPS+” ir stimulējošs mehānisms tādām mazākām, “neaizsargātākām” nabadzīgākajām valstīm ar nelielu nodokļu bāzi, kuras nevar kvalificēt kā vismazāk attīstītās valstis un kuru eksports uz ES ir koncentrēts ap dažiem produktiem (5 lielākās importa sadaļas veido 75 % no kopējā importa). Šādām valstīm piedāvā papildu atvieglojumus, galvenokārt muitas nodokļa atcelšanu, attiecībā uz dažiem paaugstināta riska produktiem, taču VPS+ papildus VPS iekļautajām 6 200 tarifa pozīcijām ir iekļautas vēl tikai 70 jaunas tarifa pozīcijas. VPS+ iekļauti arī īpaši stimuli ilgtspējīgas attīstības un labas pārvaldības veicināšanai tajās valstīs, kurām nāktos paust apņemšanos ievērot plašāku loku galveno cilvēktiesību, darba ņēmēju tiesību, vides aizsardzības un pārvaldības universālo vērtību — skat. turpmāko 4. punktu. Izmantojot VPS+, uz ES 2009. gadā 15 valstis eksportēja produktus 5 miljardu euro vērtībā, un tas veidoja 9 % no VPS kopējā apjoma.

—

“Viss, izņemot ieročus” attiecas uz atbilstīgi ANO klasifikācijai 49 vismazāk attīstītajām valstīm, no kurām ES tirgū bez nodokļiem un bez kvotām var importēt jebkuras preces, izņemot ieročus un munīciju (un sākotnēji arī izņemot cukuru, rīsus un banānus). Minētais preferenču veids tika pievienots VPS 2004. gadā, un sākotnēji tā bija EK iniciatīva saistībā ar Dohas sarunām. Lai gan 2005. gadā PTO ministru konferencē pieņemtajā nolīgumā paredzēts, ka līdzīgus atbrīvojumus no nodokļiem un kvotām iekļaus Dohas sarunās, tomēr ES joprojām ir vienīgais tirdzniecības reģions, kas piedāvā tik dāsnus noteikumus. Sistēmas “Viss, izņemot ieročus” (EBA) ietvaros 2009. gadā Eiropas Savienībā importēja preces 6 miljardu euro vērtībā (10 % no VPS kopējā apjoma).

2.6   Tikai 9 % tarifa pozīciju nav iekļauti VPS un VPS+ (bet tās ir iekļautas EBA), un tie ir galvenokārt lauksaimniecības produkti. Ja minētās pozīcijas nolemtu iekļaut VPS vai pat VPS+, tas nozīmētu, ka dažas no EBA (un līdz ar to arī VPS+) priekšrocībām izzustu un visnabadzīgākās valstis ciestu zaudējumus (5). Attiecīgās tarifa pozīcijas tomēr ietver tās lauksaimniecības produktu jomas, attiecībā uz kurām Dohas sarunu gaitā izraisījās dažas no visgrūtāk risināmajām problēmām. Visjutīgākais piemērs šajā saistībā, šķiet, ir cukura produkti. Pēc vairāk nekā divu gadsimtu ilgiem konkurences izkropļojumiem (6) cukura imports Eiropas Savienībai ir ļoti jutīgs aspekts; tas ir produkts, ko Mozambika (viena no vismazāk attīstītajām valstīm) var ražot pēc tirgus kursa, bet kurš būtu ļoti neaizsargāts pret vidēji augstu ienākumu (UMI) valstu, piemēram, Brazīlijas, atklātu konkurenci. Tas attiecas arī uz tekstilizstrādājumiem un apģērbiem — vēl viena ļoti jutīga joma saistībā gan ar importu uz ES, gan ar konkurenci starp vismazāk attīstītajām valstīm un to kaimiņvalstīm.

2.7   Ierosināto izmaiņu galvenais rezultāts būs izmaiņas dažu ES importējamo produktu izcelsmes avotos. Regulas projektā ir ierosināts svītrot vairāk nekā pusi valstu, kas šobrīd pretendē uz VPS, un tādējādi koncentrēti un mērķtiecīgi virzīt VPS uz visnabadzīgākajām valstīm, un principā tas ir vērtējams atzinīgi. Komisijas paskaidrojuma rakstā teikts, ka, “pateicoties augošai tirdzniecībai, daudzas jaunattīstības valstis un eksporta nozares ir veiksmīgi integrējušās pasaules tirgos (…) [un] ir spējīgas turpināt attīstīties bez citu atbalsta”. Šīs vairāk attīstītās valstis “rada spiedienu uz (…) daudz nabadzīgāku valstu eksportu, kurām patiesi ir nepieciešama palīdzība”.

2.7.1   Tomēr mēs vēlamies šeit norādīt uz ES importētājiem svarīgu problēmu: ja izcelsmes noteikumos ieviesīs patlaban plānotās izmaiņas, proti, ka prasību par valsts iestādes iesniegtu izcelsmes apliecinājumu aizstātu ar reģistrēta eksportētāja deklarāciju, tad līdz 2017. gadam varētu samazināties sistēmas izmantošana, jo daudziem MVU šāda prasība šķiet pārāk riskanta. Tādēļ Komiteja uzskata, ka ierosinātās pašsertifikācijas sistēmas uzraudzība, revīzija un akreditācija būtu jāveic neatkarīgām profesionālajām iestādēm, kas darbojas starptautiskā mērogā. Nesenajā pagātnē ir bijuši pārāk daudzi krāpšanās un noteikumu apiešanas shēmas ES importa, it sevišķi cukura importa, jomā.

2.8   Valstis ar augstu ienākumu līmeni (saskaņā ar Pasaules Bankas klasifikāciju) joprojām netiks iekļautas VPS darbības jomā, bet vairs nepiemēros agrākos izņēmumus. Tagad ir ierosināts neiekļaut arī visas 33 aizjūras zemes un teritorijas, t.i., teritorijas, kas saistītas ar ES, ASV, Austrāliju un Jaunzēlandi un kurās VPS izmanto tikai minimāli. Šajā grupā ietilpst arī Grenlande, Bermudu salas un ASV Samoa teritorija.

2.8.1   Netiks iekļautas arī

—

visas BTN partnervalstis un pārējās valstis, kas izmanto preferenciālās tirgus piekļuves režīmu ar ES ar tādiem pašiem vai labākiem tarifu nosacījumiem (lai gan tās joprojām būs tiesīgas pretendēt, ja paredzētie pasākumi būs nesekmīgi), — minētās valstis saņems paziņojumu divus gadus iepriekš. Agrāk atšķirība starp iepriekš minētajām valstīm bija neskaidra, taču šobrīd jāņem vērā arī tas, ka nākamajos gados varētu krasi pieaugt ES ratificēto BTN skaits, jo ilgtermiņā tie var būtiski samazināt kritērijiem atbilstošo valstu skaitu;

—	valstis, ko Pasaules Banka iepriekšējo trīs gadu posmam ir klasificējusi kā valstis ar augstiem ienākumiem vai ar vidēji augstiem ienākumiem (pamatojoties uz NKI uz vienu cilvēku), — minētās valstis saņems paziņojumu vienu gadu iepriekš. Šis jautājums ir izskatīts turpmākajā 3. iedaļā.

2.9   Tiks grozīta spēkā esošā gradācijas sistēma, kas paredzēta, lai nodrošinātu to, ka preferences nepiemēro nozarēs, kurām tas vairs nav vajadzīgs. Iepriekš bija spēkā nosacījums, ka uz VPS vairs nevar pretendēt neviena valsts, kuras eksports uz ES trīs gadus pēc kārtas pārsniedza 15 % no VPS ietvertā importa kopapjoma (t.i., ja vien uz šādu produktu grupu nav attiecināmi vairāk nekā 50 % attiecīgās valsts eksporta, kam piemēro VPS), bet tagad, pateicoties VPS precīzākai un mērķtiecīgākai piemērošanai, minētā robežvērtība būs 17,5 %, lai gan patiesībā tas nozīmē nedaudz lielākus ierobežojumus. Attiecībā uz apģērbiem un tekstilizstrādājumiem šī robežvērtība tiks palielināta no 12,5 % uz 14,5 %.

2.10   Tāpat ietverto produktu grupu skaits tiks palielināts no 21 uz 32, lai nodrošinātu lielāku objektivitāti un jutīgumu, bet ierobežojumi nebūs tik stingri, lai kaitētu sistēmas vienkāršībai, stabilitātei un prognozējamībai. Tas ir svarīgs apsvērums, neraugoties uz to, ka minēto instrumentu izmanto reti — šobrīd to piemēro tikai septiņām valstīm, īpaši Ķīnai, bet arī Brazīlijai, Indijai un citām Āzijas valstīm. Instruments agrāk ir piemērots arī Krievijai un Indijai, bet tad to anulēja.

2.10.1   VPS+ valstīm vairs nepiemēros gradāciju — tā nekad nav piemērota attiecībā uz EBA.

2.10.2   Tā kā VPS tagad piemēros mērķtiecīgāk un stingrāk, tad līdzšinējā robežvērtība, ka sistēmu izmantojošo valstu importam uz ES jābūt mazākam par 1 % no kopējā VPS importa, attiecībā uz VPS+ tagad tiks paaugstināta uz 2 %, lai gan faktiski tas dos iespēju VPS+ papildus piemērot tikai Pakistānai (kuras tekstilizstrādājumu importa apjoms uz ES ir problemātisks jautājums, jo daži uzskata, ka Pakistāna būs ieguvēja uz blakusesošo vismazāk attīstīto valstu rēķina) un Filipīnām ar noteikumu, ka minētās valstis izpildīs attiecīgos nosacījumus un vēlas šo sistēmu izmantot.

3.   Jaunie atbilstības kritēriji VPS / VPS+

3.1   Līdz ar tarifu vispārējo pazemināšanos pasaulē (izņemot, galvenokārt, lauksaimniecības produktiem un tekstilizstrādājumiem) un līdz ar to, ka stājas spēkā aizvien lielāks skaits ES BTN, VPS piemērošanas joma samazinās. Ņemot vērā gaidāmās izmaiņas un iepriekš minētos valstu izslēgšanas gadījumus, prognozējams, ka

—	kopumā aptuveni 80 valstis joprojām būs tiesīgas pretendēt uz VPS atkarībā no tā, kuras attiecīgajā brīdī atbildīs kritērijiem;

—	no minētajām valstīm 49 ir vismazāk attīstītās valstis un ir tiesīgas pretendēt uz EBA;

—

no aptuveni 30 valstīm, kas ir tiesīgas pretendēt uz VPS vai VPS+, bet ne uz EBA, visas, izņemot 7 vai 8 valstis, būs tiesīgas pretendēt uz VPS+. Tomēr ne tuvu nav skaidrs, vai VPS+ lielākajai daļai valstu būs pietiekami piesaistoša, lai to izmantotu. Pašlaik daudzas valstis to nedara. Tāpēc VPS+ piemērošanu varētu samazināt uz 3 līdz 5 valstīm (7) pat tādā gadījumā, ja tiek noteikti iepriekš minētie 2 % (sk. 2.10.2. punktu), jo īpaši, ja ES BTN pilnībā ievieš gan ar Centrālamerikas valstīm (vēl jāratificē), gan ar attiecīgajām Austrumu partnerības valstīm;

—	savukārt lielākā daļa valstu, kas ir tiesīgas pretendēt tikai uz VPS, drīzumā varētu šādas tiesības zaudēt. Tas attiecas uz Indiju, Ķīnu, Ukrainu un trim ASEAN valstīm, kas visas strauji attīstās, un dažas no tām ved sarunas ar ES par BTN;

—	kritērijiem atbilstošo valstu skaita iespējamā samazināšanās izraisa jautājumu, vai Eiropas Savienībai ilgtermiņā būtu jāsaglabā gan VPS, gan VPS+.

3.2   Komiteja atzīst, ka Komisija ir ļoti piesardzīga paplašināt tiesības pretendēt uz VPS+ pēc tam, kad tā 2004. gadā zaudēja PTO strīdā ar Indiju par VPS attiecībā uz zālēm. Ja ES saskartos vēl ar kādiem strīdiem PTO ietvaros, tā varētu zaudēt, jo diskriminācija starp jaunattīstības valstīm tiesiski ir pieļaujama vienīgi ļoti īpašos apstākļos.

3.3   Komiteja apzinās, ka, ja palielinātu to valstu skaitu, kam ir tiesības pretendēt vienīgi uz VPS, tad būtu jāiekļauj visas valstis, kuras Pasaules Banka klasificē kā valstis ar vidēji augstu ienākumu līmeni (proti, vairāk par 3 976 USD gadā), lai arī to skaits ir neliels. Tas attiecināms uz Krieviju, Brazīliju, Argentīnu un Malaiziju (visās gada ienākumi uz vienu cilvēku pārsniedz Rumānijas un Bulgārijas līmeni). Svarīgākais aspekts ir tas, ka VPS būtība ir palīdzēt tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs.

3.4   Tādēļ Komiteja uzskata, ka svarīgākais aspekts, kas nosaka to, vai tiek lietota VPS vai arī VPS+, lielākajā daļā gadījumu ir kritērijiem atbilstošo valstu izvēle. Tādēļ rodas jautājums, vai un cik lielā mērā VPS+ iespējams padarīt pietiekami pievilcīgu, lai tajā iesaistītos pēc iespējas vairāk valstu, tostarp Vidusāzijas valstis un Nigērija (kas jau ir izvēlējušās neizmantot VPS+), Sīrija, Irāna un daudzas salu valstis. Rosinot šīs valstis vairāk izmantot VPS+ un tādējādi ciešāk pieturēties pie paredzētajos 27 nolīgumos izklāstītajiem principiem un ievērot tos, radītu lielākus ieguvumus visām pusēm.

4.   Galvenās konvencijas cilvēktiesību un darba ņēmēju tiesību, vides un labas pārvaldības jomā

4.1   Galvenā VPS+ iezīme, pēc Komitejas domām, ir uz universālām tiesībām balstītas saistības, ko uzņemas saņēmējvalstis. Lai varētu pretendēt uz VPS vai EBA izmantošanu, kandidāti nedrīkst būt pieļāvuši nopietnus un sistemātiskus pārkāpumus attiecībā uz principiem, kas izklāstīti ierosinātās regulas VIII pielikuma A daļā uzskaitītajās konvencijās, tai skaitā ANO pamatkonvencijās cilvēktiesību un darba ņēmēju tiesību jomā, un 8 galvenajās ILO konvencijās. Vienīgās izmaiņas, kas ierosinātas regulas projektā, ir Konvencijas par aparteīdu svītrošana no saraksta.

4.2   Toties, lai pretendētu uz VPS+, visām valstīm jāratificē, jāpatur spēkā un stingri jāievēro ierosinātās regulas VIII pielikuma A daļā uzskaitītās konvencijas, kā arī vēl citas 12 konvencijas (uzskaitītas B daļā). Attiecībā uz šo režīmu ierosināts pievienot ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (1992), un Komiteja to pilnībā atbalsta.

4.2.1   Attiecībā uz VPS+ ierosināts, ka saņēmējvalstīm tagad vajadzēs demonstrēt padziļinātas saistības, pievērst lielāku uzmanību minēto konvenciju stingrai ievērošanai un pastiprināt konvenciju īstenošanas mehānismus. Šim nolūkam

—	saņēmējvalstīm tagad jāuzņemas saistības paturēt spēkā attiecīgo konvenciju ratifikāciju, ar tām saistītos tiesību aktus un citus īstenošanas mehānismus, kā arī nepieļaut nopietnas kļūdas, uz kurām norāda attiecīgās uzraudzības iestādes, un akceptēt regulāru uzraudzību un periodiskas pārbaudes;

—	ņemot vērā to, ka VPS+ ir uz stimuliem (nevis sankcijām) balstīta sistēma, tiks izveidots Komisijas un katras saņēmējvalsts regulārs dialogs, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka īstenošana laika gaitā pilnveidojas un nepasliktinās;

—	tiks pastiprināta uzraudzība, paredzot ziņojumu iesniegšanu Padomei un tagad arī Eiropas Parlamentam ik pēc diviem (nevis trijiem) gadiem;

—	sadarbības nenodrošināšanas gadījumā sekos tūlītēja izslēgšana bez jebkādas izmeklēšanas;

—	tiks atjaunots pierādīšanas pienākums — tagad tas būs saņēmējvalsts pienākums;

—	Komisija tagad varēs izmantot citus uzticamas informācijas avotus, tai skaitā pilsoniskās sabiedrības viedokli, kas ir ļoti svarīgi.

4.3   Iepriekš minētais būs galvenā prasība daudziem VPS+ saņēmējiem gan tehniskā, gan finansiālā aspektā, līdz ar to ES sniegtajam atbalstam būs ļoti liela nozīme. Regulas projektā šis jautājums nav ietverts. Komiteja iesaka agrīnā posmā iekļaut īpašu EK programmu, ko īstenotu paralēli ar šo regulu, sīki izklāstot šādas veiktspējas uzlabošanai pieejamo atbalstu un finansiālo atbalstu tām VPS saņēmējvalstīm, kuras to lūdz. Galīgo izvēli izdara katra saņēmējvalsts atbilstoši saviem apstākļiem.

4.4   Komiteja atbalsta 27 konvenciju saglabāšanu un piekrīt divām ierosinātajām izmaiņām. Komisija uzsver, ka izraudzītās konvencijas valstīm dod iespēju “reāli koncentrēties uz svarīgākajiem aspektiem” (8). Kā stimulējošam attīstības instrumentam VPS+ jāspēj pietiekami piesaistīt attiecīgās valstis, lai tās turpinātu izmantot minēto instrumentu. Jānodrošina cilvēktiesību, sociālo, vides un politisko uzlabojumu līdzsvars ar nabadzīgāko valstu spēju izpildīt papildu prasības, pat ja tās saņem ar tirdzniecību saistītu tehnisku palīdzību (TRTA). Kā uzsvērts CARIS ziņojumā, ieguvumi līdz šim joprojām ir minimāli.

4.4.1   Ne katra valsts, kas ir tiesīga pretendēt, vēlas kļūt par VPS+ saņēmējvalsti viena no turpmāk minēto trīs iemeslu dēļ:

—	galvenās eksporta preces nav klasificētas kā paaugstināta riska produkti, līdz ar to ieguvums ir neliels;

—	valdības nevēlas pakļauties izvirzītajām prasībām;

—	iekšējās problēmas, tai skaitā karadarbība, konflikti un/vai administratīvās spējas trūkums, kas liek šķēršļus minēto prasību izpildei.

4.4.2   Agrāk ES vienkārši uzsvēra konvenciju ratifikāciju un principu, ka valstis nodrošinās to efektīvu īstenošanu. Pieprasīt to pašā sākumā nozīmētu, ka tad, ja tas tiktu izvirzīts par vienīgo kritēriju, tikai Norvēģija un Šveice būtu spējīgas pretendēt uz minēto sistēmu izmantošanu. CARIS uzsver, ka “VPS+ efektīvi veicina minēto 27 konvenciju ratificēšanu”, bet “de facto ietekmi ir daudz grūtāk apzināt”. VPS tomēr sniedz iekšējos stimulus efektīvai īstenošanai, un ieinteresētās puses ciestu ievērojamus zaudējumus, ja minēto sistēmu vēlāk atceltu.

4.5   Ikvienu no minētajiem VPS režīmiem var uz laiku atcelt par attiecīgo pamatprincipu nopietniem un sistemātiskiem pārkāpumiem, kā arī daudzu citu iemeslu dēļ, piemēram, negodīgas tirdzniecības prakse, krāpšana vai nopietni trūkumi muitas kontrolē.

4.5.1   Līdz šim VPS priekšrocības ir atceltas darba ņēmēju tiesību pārkāpumu dēļ Mjanmā (9) (1997) un Baltkrievijā (2006), un līdz šim vēl nav atjaunotas. Šrilankas VPS+ priekšrocības tika atceltas (2010) tādēļ, ka cilvēktiesību konvencija nebija efektīvi īstenota. Dažām valstīm, piemēram, Salvadorai, izmeklēšanas faktiska uzsākšana tomēr ir bijis pietiekams katalizators izmaiņu veikšanai.

4.5.2   Komiteja uzdod svarīgu jautājumu, vai tad, jo īpaši pārskatītas un stingrākas sistēmas ietvaros, ja tiek uzsākta pilna izmeklēšanas procedūra — un daudzām valstīm vēl ļoti daudz kas paveicams —, neizbēgami tiktu atcelts preferenciāls režīms, ja bez kavēšanās nav iespējams rast konstruktīvu risinājumu. Tas nedotu nevienam labumu. Jābūt līdzsvaram starp sankcijām un stimuliem. Dažām ļoti nabadzīgām valstīm, kas saskaras ar potenciālu badu un citām grūtībām, šādi mērķi īsā laika posmā var būt nesasniedzami. Lai arī Komisijas pienākums ir ik pēc diviem gadiem iesniegt Parlamentam ziņojumu, Komiteja pieņem, ka starplaikā notiks dialogs un Komisija, piemēram, izmantojot attiecīgu starptautisko uzraudzības iestāžu sagatavotos materiālus, pastāvīgi novēros situāciju saņēmējvalstīs. Komiteja sagaida, ka Komisijas darbība būs pēc iespējas pārredzamāka šajā posmā, kad jānosaka patiesi problemātiskas jomas.

4.5.3   Konkrēts jautājums rodas par Uzbekistānu (kas var pretendēt uz VPS+, bet nevēlas to izmantot), kura izraisa lielas bažas saistībā ar bērnu darba izmantošanu kokvilnas novākšanā. VPS+ izvirzītais mērķis ir mudināt saņēmējvalstis turpināt uzlabot attiecīgos rādītājus. Tādēļ ir jārod līdzsvars starp pozitīvu pārmaiņu veicināšanu un valsts pieaugošu izolāciju, kā dēļ varētu aizkavēties progress vai pat iestāties regress, iespējams, uz vairākiem gadiem.

5.   Pilsoniskās sabiedrības loma

5.1   Saistībā ar iepriekšējā 4.3. punktā norādīto veiktspējas uzlabošanu Komiteja iesaka, ka šādai veiktspējas uzlabošanai būtu jābalstās uz dialogu, kurā izmantota pilsoniskās sabiedrības pieredze, lai apzinātu un mērķtiecīgi pievērstos patiesajām vajadzībām. Kā jau minēts, pat tiem, kas izstrādājuši CARIS ziņojumu, kurā ir pieejama visaptveroša analīze, un analītiķiem ir grūti izdarīt secinājumus, pārskatot tirdzniecības priekšrocības VPS ietvaros, tomēr jaunattīstības valstīm, kam ir nelieli resursi, jāpieņem politiski lēmumi, lai gan to spēja izstrādāt precīzu prognozi ir ļoti maza.

5.2   Ierosinātās regulas 14. pantā ir paredzēts, ka attiecībā uz VIII pielikumā uzskaitīto pamatkonvenciju ievērošanu “ziņojumā var iekļaut jebkādu informāciju, ko Komisija uzskata par atbilstošu”. Komisija skaidri norāda, ka “papildus starptautisko uzraudzības iestāžu ziņojumiem mēs varēsim izmantot citus precīzas informācijas avotus” (10). Informācijai jābūt pierādītai un uzticamai.

5.3   Komisija paredz, ka Komiteja varētu būt viens no šādiem avotiem, jo tā spētu sniegt “līdzsvarotāku viedokli”, pateicoties savai spējai apkopot organizētas pilsoniskās sabiedrības uzskatus. Pārējie iespējamie avoti ir uzņēmumi un darba devēju organizācijas, arodbiedrības un citas organizācijas, kas spēj uzskatāmi parādīt aktīvu līdzdalību.

5.4   Komiteja arī norāda, ka Komisija — atbilstīgi ierosinātās regulas 10. panta 8. punktam, 15. panta 2. punktam un 19. panta 12. punktam un ievērojot 22. panta 4. punktā norādītos aizsardzības pasākumus — tuvākajā laikā paredz pieņemt atsevišķu regulu par procedūrām, kuras pieņems saistībā ar VPS+ piemērošanu un par VPS, VPS+ un EBA atcelšanu un neatcelšanu. Komiteja cer, ka varēs paust savu viedokli minētā jautājuma izskatīšanas un apspriešanas laikā.

5.4.1   Bez nodoma aizskart kādas ieinteresētās puses tiesības vai spēju sniegt savu viedokli par konvenciju ievērošanu, Komiteja tomēr iesaka Komisijai, Padomei un Parlamentam izveidot “uzraudzības” vai konsultāciju mehānismu, ar kā starpniecību pilsoniskā sabiedrība var sniegt ieguldījumu saistībā ar attiecīgo konvenciju pārkāpumiem, kurus izdarījušas VPS saņēmējvalstis. Turklāt Komitejai pašai būtu jāuzņemas starpnieka vai koordinatora loma, lai darbotos kā sūdzību iesniegšanas kontaktpunkts, attiecīgajos gadījumos balstoties uz paredzamajiem precedentiem saistībā ar pilsoniskās sabiedrības veikto ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīguma un citu BTN īstenošanas uzraudzību, jo īpaši pasākumiem, kas nodrošinātu konkrētu ES ieguldījumu un/vai ar kuriem izveidotu ES līmeņa padomdevējas grupas, pie kurām varētu vērsties, pirms problēmjautājumu nodošanas izskatīšanai oficiālajās kopīgajās struktūrās, kas paredzētas minētajos BTN.

5.4.2   Tādēļ Komiteja ierosina Komisijai tuvākajā laikā izveidot kopīgu darba grupu, kuras uzdevums būtu sniegt stingrus ieteikumus.

---

(1)  Informācijas pakete par Eiropas Komisijas priekšlikumu par jaunu VPS, Tirdzniecības ĢD, 8. lpp.

(2)  Saseksas (Universitātes) Reģionālās integrācijas analīzes centrs “VPS termiņa vidusposma novērtējuma ziņojums”(Centre for the Analysis of Regional Integration at (the University of)Sussex,“Mid term GSP evaluation report”), 2009. gads.

(3)  OV C 110, 30.04.2004., 34. lpp.

(4)  Vēl 2 300 tarifa pozīcijām jau tiek piemērots nulles standarta tarifs.

(5)  CARIS ziņojums.

(6)  Attiecināms uz Napoleona kariem un laiku, kad tika pārtraukta cukurniedru importēšana uz kontinentālo Eiropu.

(7)  Bolīvija, Ekvadora un Mongolija, iespējams, arī Pakistāna un Filipīnas.

(8)  Informācijas pakete par Eiropas Komisijas priekšlikumu par jaunu VPS, Tirdzniecības ĢD, 8. lpp., 5. punkts.

(9)  Pretējā gadījumā tā tagad būtu tiesīga pretendēt uz EBA.

(10)  Informācijas pakete par Eiropas Komisijas priekšlikumu par jaunu VPS, Tirdzniecības ĢD, 8. lpp.

---