2.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/39

—

Saskaņā ar subsidiaritātes principu vienotais tirgus ir pārvaldāms ar ES tiesību aktiem tikai tādā mērā, cik tas patiešām nepieciešams. Subsidiaritātes principa neievērošana var radīt problēmas īstenošanas posmā, kad valsts līmenī vairs nav manevrēšanas iespēju, tādējādi radot risku ekonomikas attīstībai.

—

Izstrādājot tiesību aktus, ir svarīgi paturēt prātā vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgo lomu. Saskaņā ar principu “vispirms domāt par mazākajiem” īpaši svarīga nozīme ir gan rīcībai vietējā līmenī, gan apstākļiem, kādi vietējā līmenī tiek radīti uzņēmējdarbībai. Kaut arī vispārējais satvars ir radīts Eiropas līmenī, faktori, kas nosaka mūsu ekonomisko aktivitāti un labklājību, veidojas vietējā līmenī. To ir svarīgi ņemt vērā, izstrādājot vienotā tirgus tiesisko regulējumu, jo tas ir vienīgais ceļš, kā saskaņot jēdzienu “vietējs” ar Eiropas ekonomiku.

—

Vietējās un reģionālās pašvaldības īsteno ļoti lielu daļu vienotā tirgus regulējuma. Lai novērstu problēmas, kas rodas, kad noteikumi tiek īstenoti praksē, ir svarīgi nodrošināt RK un vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību ES tiesiskā regulējuma izstrādē.

—

Nosakot svarīgākās jomas, prioritāte jāpiešķir tām jomām, kurās ir inovācijas potenciāls un iespēja radīt kvalitatīvas darba vietas. Labi funkcionējošs digitālais vienotais tirgus un visa pakalpojumu nozare ir īpaši svarīgas un steidzamas prioritātes.

Ziņotājs

Markku MARKKULA (FI/PPE), Espo pilsētas domes loceklis

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums “Vienotā tirgus labāka pārvaldība”

COM(2012) 259 final

1.

Vienotais tirgus ir Eiropas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks. Brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un darba ņēmēju pārvietošanās jau divas desmitgades ir Eiropas labklājības un ekonomikas avots. Minētās brīvības, kā arī to pārvaldības pilnveidošana sniedz iespēju ātrāk pārvarēt ekonomikas krīzi un radīt apstākļus, lai saskaņoti izveidotu sociālo tirgus ekonomiku Eiropas Savienībā. Bez tam kohēzijas politikai ir papildinoša loma virzībā uz vienoto tirgu visos Eiropas Savienības reģionos, jo īpaši, palielinot MVU konkurētspēju, veicinot zaļo ekonomiku un akcentējot zinātību un inovāciju, sevišķi reģionos, kuri ir strukturāli nelabvēlīgā stāvoklī.

2.

RK norāda, ka vienlaikus dalībvalstīm jābūt iespējai izvēlēties attiecīgus savas ekonomikas stimulēšanas instrumentus, ņemot vērā konkrētās valsts ekonomikas praktiskās vajadzības un intereses.

3.

Paziņojumā izklāstīts Komisijas plāns attiecībā uz vienotā tirgus attīstību un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu.

4.

Saskaņā ar paziņojumu šāgada februārī vidējais netransponēto normu apjoms bija 1,2 %, un vienotā tirgus tiesiskā regulējuma īstenošana notiek arvien gausāk un gausāk. Turklāt tiesību normas ne vienmēr veiksmīgi darbojas praksē — pat tad, ja tās ir transponētas valsts tiesību aktos.

5.

Komisijas paziņojumā izteikts mudinājums atjaunināt apņemšanos nodrošināt vienotā tirgus faktisku ieguldījumu izaugsmes veicināšanā. Priekšlikums sastāv no divām atsevišķām daļām:

6.

Komisijas bažas par vienotā tirgus attīstību ir pamatotas. Tomēr, kaut gan paziņojumā ir paredzēti vispārēji pasākumi, noteikumu īstenošana var izrādīties īpaši problemātiska tikai atsevišķās konkrētās jomās vai atsevišķās dalībvalstīs.

7.

Pamatojoties uz paziņojumā uzskaitītajiem pasākumiem, Komisija vēlas uzlabot vienotā tirgus darbību. Komisijas priekšlikumi ir virzīti uz divu svarīgu mērķu sasniegšanu. Pirmkārt, vienotajā tirgū steidzami jāveicina progress tajās jomās, kurās ir vislielākais izaugsmes potenciāls, un, otrkārt, jāveic pasākumi, lai uzlabotu vienotā tirgus pārvaldības ciklu. Progresa uzraudzīšanai Komisija ir iecerējusi izmantot Eiropas pusgada koncepciju. Reģionu komiteja uzskata, ka tas ir pareizais darbības virziens.

8.

Paziņojums ir īpaši vērsts uz to, lai uzlabotu īstenošanu dalībvalstīs un stiprinātu dalībvalstu apņemšanos.

9.

Zināmā mērā īstenošanas gausais temps skaidrojams ar dalībvalstu vājo politisko apņemšanos īstenot atsevišķus noteikumus. Vienīgais šīs problēmas risinājums ir nodrošināt politisko gribu un apņemšanos. Vienotā tirgus tiesiskā regulējuma sagatavošanas procesā jau pašā sākumā ir jāņem vērā atšķirības starp likumdošanas un administratīvajām kultūrām.

10.

Reģionu komiteja piekrīt Komisijai, ka pārmērīga reglamentēšana ir nopietna problēma, kas ir radījusi nevajadzīgu slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem;

11.

Komisijas priekšlikumi dažos aspektos ir “ex post”, un paziņojumā nav pievērsta pietiekama uzmanība īstenošanas lēnā tempa iemesliem.

12.

Saskaņā ar paziņojumu jomas ar vislielāko izaugsmes potenciālu ir šādas: pakalpojumu nozare (tostarp mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, uzņēmējdarbības pakalpojumi un būvniecība), finanšu pakalpojumi, transports, digitālā ekonomika un enerģētikas nozare.

13.

Lai nodrošinātu ES vienotā tirgus noteikumu efektīvu un faktisku īstenošanu, ierosināts dalībvalstīm pastiprināt apņemšanos īstenot tos un sadarboties ar Komisiju īstenošanas posmā.

14.

Komisijas prioritātes ir vērstas uz ES normu transponēšanu un to efektīvu īstenošanu. Komisija sagatavos gada ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju, lai uzraudzītu vienotā tirgus darbību praksē un lai noteiktu nepieciešamo turpmāko rīcību ES un valstu līmenī. Komisija veiks pasākumus, lai palīdzētu nodrošināt savlaicīgu, pareizu un efektīvu ES noteikumu īstenošanu svarīgākajās jomās.

15.

Komisijas paziņojuma galvenais mērķis ir uzlabot vienotā tirgus darbību. Svarīgāko jomu noteikšana ir pareizais darbības virziens. Lai nodrošinātu Eiropas vienotā tirgus attīstību, ir būtiski apzināt, kuri pasākumi būtu visiedarbīgākie.

16.

Pašreizējos ekonomikas apstākļos finanšu pakalpojumu atzīšana par vienu no jomām ar vislielāko izaugsmes potenciālu ir ļoti svarīga, taču vienlaikus arī problemātiska.

17.

Nosakot svarīgākās jomas, prioritāte jāpiešķir tām jomām, kurās ir inovācijas potenciāls un iespēja radīt kvalitatīvas darba vietas. Svarīgāko jomu noteikšana ir bijusi labvēlīga vietējām pašvaldībām. Labi funkcionējošs digitālais vienotais tirgus un visa pakalpojumu nozare ir īpaši svarīgas un steidzamas prioritātes.

18.

Dalībvalstīm vēl joprojām ir jāiegulda liels darbs, lai sekmētu digitālā tirgus darbību. Šajā sakarā vietējās pašvaldības var sniegt savu ieguldījumu, piemēram, ar publiskā iepirkuma starpniecību. Publisko iepirkumu veicot elektroniski un pilnībā izmantojot elektroniskos rēķinus, varētu sniegt būtisku ieguldījumu digitālā tirgus attīstībā. Šķēršļi un uzdevumi saistībā ar elektronisko darījumu veikšanu publiskajā sektorā skar ne tikai tehniskās iespējas. Augstākās vadības atbalsts, organizatoriskas pārmaiņas un darbinieku apmācība ir izšķiroši faktori, lai digitālais tirgus un līdz ar to arī elektroniskais publiskais iepirkums sekmīgi funkcionētu vietējā līmenī.

19.

Lai publisko iepirkumu veiktu elektroniski, būs vajadzīga virkne pasākumu valsts un vietējā līmenī. Savukārt Eiropas līmenī jāveic pasākumi, kas ļautu pāriet uz elektronisko darbības vidi. Arī labas prakses piemēri efektīvāk jāpopularizē Eiropas līmenī.

20.

Atbildība par valstu tiesību aktu sagatavošanu gulstas uz valstu iestādēm, kurām ir jāīsteno ES regulējums pareizi un atbilstīgi no valstu viedokļa.

21.

Reģionu komiteja atzinīgi vērtē to, ka direktīva par maksājumu kavējumu novēršanu ir iekļauta to galveno tiesību aktu sarakstā, kuru īstenošana tiks stingri uzraudzīta. Publisko iestāžu kavēti maksājumi ir liela problēma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un tā ir steidzami jārisina.

22.

Atzinīgi vērtējami ir priekšlikumi uzraudzīt īstenošanu dalībvalstīs. Gada ziņojuma publicēšana dos dalībvalstīm iespēju salīdzināt situāciju pašu valstī ar situāciju citās dalībvalstīs. Pamatojoties uz gada ziņojumu un veikto analīzi, Komisija apzinās galvenās politiskās problēmas un uzdevumus un izvirzīs rīcības prioritātes nākamajam gadam gan ES, gan valstu līmenī. Gada ziņojums Eiropas pusgada procesa kontekstā sniegs valstīm konkrētus ieteikumus, kuru pamatā būs padziļināta analīze par katras dalībvalsts veikumu.

23.

Komisijas paziņojumā uzsvērts, ka sagatavojot vienotā tirgus regulējumu, ES ir jānodrošina, ka

24.

Lai nodrošinātu minēto principu ievērošanu, pirms ierosinātā tiesību akta izstrādes būtu jāapspriežas ar ieinteresētajām pusēm.

25.

Komisija ierosina, ka noteiktos gadījumos piemērotāki instrumenti būtu regulas, nevis direktīvas, jo īpaši tad, kad nav nepieciešama turpmāka rīcības brīvība, īstenojot ierosinātos ES noteikumus.

26.

Komiteja pilnībā piekrīt kvalitatīvajiem mērķiem attiecībā uz tiesisko regulējumu. Gan ES, gan valstu likumdevēju svarīgs mērķis ir tiesību aktu skaidrība un saprotamība.

27.

RK uzskata, ka Iekšējā tirgus informācijas sistēma ir ļoti svarīgs instruments un ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vajadzīga pilnīga piekļuve šai sistēmai, bet VRP darbiniekiem jābūt arī pieejamai apmācībai, lai viņi varētu efektīvi izmantot minēto sistēmu;

28.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu vienotais tirgus ir pārvaldāms ar ES tiesību aktiem tikai tādā mērā, cik tas patiešām nepieciešams. Subsidiaritātes principa neievērošana var radīt problēmas īstenošanas posmā, kad valsts līmenī vairs nav manevrēšanas iespēju, tādējādi radot risku ekonomikas attīstībai.

29.

Komiteja uzsver SOLVIT centru lietderīgumu iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmumiem, jo īpaši pierobežas reģionos, un aicina Komisiju vēl vairāk veicināt minēto centru darbu un visas dalībvalstis nodrošināt tiem atbilstošu personālu un līdzekļus;

30.

RK atzīmē, ka Eiropas procedūra maza apmēra prasībām nav pietiekami zināma kompetentajās tiesās un joprojām tiek reti izmantota; īpaša problēma iedzīvotājiem, kas izmanto minēto procedūru, ir sprieduma turpmākā izpilde citā dalībvalstī;

31.

Turklāt daži nepietiekami kvalitatīvi tiesību akti grauj ES leģitimitāti gan sabiedrībā, gan uzņēmēju aprindās. Piemēram, regulējums publiskā iepirkuma jomā faktiski ierobežo dalībvalstu un vietējo pašvaldību iespējas pieņemt lēmumus par savas darbības organizēšanu. Vienotā tirgus noteikumi un bailes tos pārkāpt virza pakalpojumu organizēšanu tādā veidā, kas bieži vien nav pieņemams no praktiskās darbības viedokļa.

32.

Komisija norāda, ka būtu lietpratīgāk jāizmanto IT iespējas, lai sniegtu informāciju uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Komisija uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni sniegt lietotājam draudzīgu informāciju par vienotā tirgus darbību.

33.

Ir jābūt iespējai veikt administratīvās procedūras elektroniski, it īpaši, ja darbība tiek veikta citā dalībvalstī. Jāsekmē iestāžu sadarbība ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmas starpniecību.

34.

Lai risinātu problēmas, ar kurām sastopas uzņēmumi un iedzīvotāji, paziņojumā ierosināts valsts līmenī izveidot vienu, viegli pieejamu pirmā posma palīdzības dienestu, kurā ar šiem jautājumiem varētu vērsties.

35.

Dalībvalstīm būtu jāapņemas garantēt ātru un efektīvu tiesisko aizsardzību.

36.

Paziņojumā teikts, ka jābūt vienai pārvaldības struktūrai, kas atbild par vienotā tirgus darbības uzraudzību un monitoringu valstu līmenī. Komisija iesaka dalībvalstīs izveidot “vienotā tirgus centrus” un ir paredzējusi izveidot šo “vienotā tirgus centru” Eiropas tīklu.

37.

Neapšaubāmi paraugprakses apzināšana un izplatīšana ir vērtējama atzinīgi. Tai vienmēr vajadzētu būt Komisijas izstrādes darba sastāvdaļai.

38.

Atzinīgi vērtējama arī iestāžu sadarbības attīstība atbilstoši Komisijas ierosinātajām nostādnēm. Piemēram, vienotā tirgus centru izveide ir pamatota, jo tie atvieglotu un veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm un Komisiju. Vienotā tirgus centru uzdevumiem jābūt savietojamiem ar citiem dalībvalstu pārvaldības aspektiem.

39.

Izstrādājot tiesību aktus, ir svarīgi paturēt prātā vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgo lomu. Saskaņā ar principu “vispirms domāt par mazākajiem” īpaši svarīga nozīme ir gan rīcībai vietējā līmenī, gan apstākļiem, kādi vietējā līmenī tiek radīti uzņēmējdarbībai. Kaut arī vispārējais satvars ir radīts Eiropas līmenī, faktori, kas nosaka mūsu ekonomisko aktivitāti un labklājību, veidojas vietējā līmenī. To ir svarīgi ņemt vērā, izstrādājot vienotā tirgus tiesisko regulējumu, jo tas ir vienīgais ceļš, kā saskaņot jēdzienu “vietējs” ar Eiropas ekonomiku.

40.

Vietējās un reģionālās pašvaldības īsteno ļoti lielu daļu vienotā tirgus regulējuma. Lai novērstu problēmas, kas rodas, kad noteikumi tiek īstenoti praksē, ir svarīgi nodrošināt RK un vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību ES tiesiskā regulējuma izstrādē.

41.

Jauninājumi rodas vietējā līmenī. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām var būt svarīga loma jauninājumu atbalstīšanā un izmēģināšanā. Lai izveidotu Eiropas vienoto tirgu, būtu jārada modelis, kas gan vietējā, gan Eiropas līmeņa dalībniekiem ļautu uzņemties savas dabiskās lomas. Piemēram, Komisija varētu sekmēt tādu pieeju, ka dažādi ģenerāldirektorāti sadarbojas, lai attīstītu jomas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, un vietējais līmenis izmēģina paraugprakses piemērus.

42.

Tomēr pat paraugprakses piemērus nav iespējams izplatīt, ja nav Eiropas tīkla. Komisijai ir vislabākās iespējas izveidot šādus tīklus. Politikas jomās un reģionos, kuros ir vislielākais inovācijas potenciāls, būtu jāuzsāk novatoriski, ES finansēti projekti, kuru ietvaros pētnieciskā darbība efektīvi atbalstītu inovāciju, apmācību un mācīšanos. Ar Komisijas atbalstu visiem vietējā līmeņa dalībniekiem jābūt iespējai piekļūt šādā veidā izstrādātām darbības metodēm.

43.

Eiropas Komisija ir izstrādājusi paziņojumu par II vienotā tirgus aktu (COM(2012) 573 final). Paziņojumā teikts, ka Eiropas Parlamenta, ES Padomes, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas un daudzu ieinteresēto personu kopīga iesaistīšanās radīja visai vienotu politisko redzējumu par vienotā tirgus turpmāko attīstību un ļāva koncentrēt politisko uzmanību. RK piekrīt Komisijas viedoklim, ka, ņemot vērā ekonomikas krīzes radītos uzdevumus, steidzamāk jāveic papildu pasākumi.

44.

Paziņojumā ir minēti šādi jaunas izaugsmes faktori:

45.

Tīkli ir tautsaimniecības modernizācijas stūrakmens. Svarīgs mērķis ir panākt tādu vienoto tirgu, kur pilsoņi un uzņēmumi var gūt labumu no vienota pārvadājumu un enerģētikas tirgus. Digitālā nozare neapšaubāmi ir galvenais virzītājspēks gan ražīgumam, gan jaunradei. Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē aktīvi īstenot pasākumus, lai iesaistītu publisko un trešo sektoru un strauji palielinātu dažādu partnerību darbību. RK sagaida praktiskus pasākumus, lai varētu bez kavēšanās īstenot ar minētajiem mērķiem saistītās cerības.

46.

Papildus augstāk minētajiem apsvērumiem politiskā līmenī jāapspriež arī virkne citu problēmu un jautājumu, kas saistīti ar vienotā tirgus darbību. Ņemot vērā finanšu krīzes laikā gūto pieredzi, šīs problēmas un jautājumi ir jāatrisina. Lai gan daudzi no tiem jau ir apzināti stratēģijā “Eiropa 2020” un pamatiniciatīvās, risinājumi vēl nav rasti. Nepieciešamie pasākumi ir apspriesti arī vairākos RK atzinumos, un RK vēlas īpaši uzsvērt turpmāk minētos pasākumus.

47.

RK ierosina (CdR 330/2010) “noslēgt teritoriālus līgumus, lai, īstenojot elastīgu reģionālu pieeju, vietējās un reģionālās pašvaldības vērstu savu darbību un finanšu līdzekļus uz stratēģijas “Eiropa 2020” un pamatiniciatīvu īstenošanu. Īpaši nozīmīgi ir projekti, kuri veicina sociālus jauninājumus attiecīgajā reģionā un kuriem ir pēc iespējas lielāka sociāla ietekme”. Īpaša nozīme ir pasākumiem tajās jomās, kuras Komisijas paziņojumā norādītas kā īpaši svarīgas, piemēram, digitālo iespēju pilnvērtīga izmantošana pakalpojumu procesu un struktūru modernizācijā.

48.

RK (CdR 330/2010) “iesaka Komisijai, izstrādājot aktu par vienoto tirgu, izmantot visus ar Lisabonas līgumu panāktos sasniegumus, kas var palīdzēt atjaunot Eiropas Savienības iedzīvotāju uzticēšanos vienotajam tirgum, it īpaši LES 3. pantu, kurā noteikti jauni Savienības mērķi, tas ir, apkarot sociālo atstumtību un diskrimināciju, veicināt sociālo taisnīgumu un aizsardzību, dzimumu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību”. Arī šajā gadījumā jautājums ir par to, kā radīt sociālus jauninājumus, lai Eiropa varētu izstrādāt novatoriskus projektus ar inovāciju daudzās jomās un sadarbību starp nozarēm un jomām, kas rada būtiskus universāla pielietojuma risinājumus.