6.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 161/73

1.1

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai. Komiteja uzskata, ka t.s. “Nagojas protokola” efektīva piemērošana, lai īstenotu vairākus “Konvencijas par bioloģisko daudzveidību” (KBD) mērķus, paver ievērojamas iespējas bioekonomikas attīstībai Eiropas Savienībā. Ņemot vērā, ka ES bieži vien ir atkarīga no ģenētisko resursu importa, šādu resursu pieejamības uzlabošana viennozīmīgi ir visas Eiropas interesēs.

1.2

Vienošanos par Nagojas protokolu panāca ne tikai tādēļ, lai veicinātu pētniecību un izstrādi biotehnoloģijas jomā, bet arī, lai nodrošinātu izmantošanā gūto labumu taisnīgu sadali un organizētu ģenētisko resursu tirdzniecību. Tādējādi valstīm (vai pamatiedzīvotājiem), kas nodrošina šādus ģenētiskos resursus un tradicionālās zināšanas par to izmantošanu, tiek sniegta iespēja gūt labumu no minētās tirdzniecības, kas savukārt tiek atbrīvota no pārmetumiem par biopirātismu.

1.3

EESK ir konstatējusi vairākus trūkumus regulas projektā, proti, saistībā ar labumu sadali —jautājumu, kura atrisināšana bija sarunu par Nagojas protokolu galvenais mērķis. Tie būtu steidzami jānovērš, un dažas iespējas noteikumus brīvi interpretēt būtu jāierobežo.

1.4

Minētais jo īpaši attiecas uz:

2.1

Riodežaneiro konferencē par vidi un attīstību 1992. gadā tika parakstīta “Konvencija par bioloģisko daudzveidību” (KBD), un tai ir pievienojušās 193 ANO dalībvalstis. (Vēl nav pievienojušās tikai ANO dalībvalstis Andora, Vatikāns, Dienvidsudāna un ASV).

2.2

Konvencijai par bioloģisko daudzveidību ir trīs mērķi:

2.3

Saskaņā ar KBD 15. panta 1. punktu “valstu tiesības noteikt ģenētisko resursu pieejamību atzītas par daļu no to suverēnajām tiesībām uz dabas resursiem”. Valstīm ir piešķirtas tiesības regulēt piekļuvi saviem ģenētiskajiem resursiem.

2.4

Saskaņā ar KBD 15. panta 7. punktu “visām pusēm ir jāveic tiesiski, administratīvi vai politiski pasākumi, lai ar pusi, kura nodrošina šos resursus, taisnīgā un vienlīdzīgā veidā dalītos ar pētniecības un izstrādes rezultātiem un labumiem, ko gūst no komerciālas un citādas ģenētisko resursu izmantošanas”.

2.5

Saskaņā ar 8. panta j) apakšpunktu KBD dalībvalstis “saskaņā ar savu valstisko jurisdikciju” respektēs pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu ar tradicionālo dzīvesveidu uzkrātās zināšanas “bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā” un “sekmēs šādu zināšanu, jauninājumu un pieeju izmantošanas rezultātā iegūto labumu taisnīgu sadali”.

2.6

Tā kā šīs 1992. gadā pieņemtās starptautiskās saistības par labumu sadali nebija īstenotas, valstu un valdību vadītāji Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību (WSSD) 2002. gadā Johannesburgā vienojās KBD ietvaros izveidot “starptautisku režīmu, lai veicinātu un nodrošinātu ar ģenētisko resursu izmantošanu saistīto labumu godīgu un taisnīgu sadali” (Īstenošanas plāna 42. punkta o) apakšpunkts).

2.7

Līgumslēdzēju pušu 7. konferencē 2004. gadā Kualalumpurā KBD dalībvalstis vienojās efektīvi īstenot visus attiecīgos KBD elementus, noslēdzot nolīgumu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un ieguvumu sadali (access to genetic resources and benefit-sharing — ABS).

2.8

Šā darba rezultātā 2010 gada oktobrī pēc vairāk nekā sešus gadus ilgām sarunām Līgumslēdzēju pušu 10. konferencē Nagojā, Japānā KBD dalībvalstis pieņēma “Nagojas Protokolu par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību” (saīsināti — Nagojas protokols).

2.9

Nagojas protokolu var ratificēt visas KBD dalībvalstis; divpadsmit valstis (2013. gada februārī) to jau izdarījušas, un 92 valstis to ir parakstījušas pēc pieņemšanas (tostarp Eiropas Komisija, kā arī 24 no 27 ES dalībvalstīm (izņemot Latviju, Maltu un Slovākiju).

2.10

Kaut gan attīstības valstis jau 2002. gadā Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību aicināja pieņemt juridiski saistošu starptautisku protokolu, ES tikai īsi pirms darba grupas “Piekļuve ģenētiskajiem resursiem un ieguvumu sadale” pēdējās sarunu kārtas izšķīrās par to, ka jāizstrādā protokols “ar juridiski saistošiem un nesaistošiem noteikumiem” (ar Vides ministru padomes 2010. gada 15. marta lēmumu).

2.11

Komisijas iesniegtā regulas projekta mērķis ir sekmēt Nagojas protokola mērķu sasniegšanu.

2.12

Komisijas dokumentā līdzās atsaucei uz KBD būtu jāmin arī Apvienoto Nāciju Organizācijas deklarācija par pamatiedzīvotāju tiesībām. Tās 31. panta 1. punkts paredz pamatiedzīvotāju tiesības uz ģenētisko resursu un tradicionālo zināšanu, tostarp ar šīm zināšanām saistīto intelektuālā īpašuma tiesību “nodrošināšanu, kontroli, aizsardzību un attīstību”. Savukārt 2. punktā valstis tiek aicinātas veikt “efektīvus pasākumus šo tiesību atzīšanai un aizsardzībai”. Nagojas protokola īstenošanai vajadzētu būt vienam no šiem efektīvajiem pasākumiem, lai īstenotu ANO deklarāciju.

3.1

Paskaidrojuma rakstā par minēto regulas projektu Komisija norāda: “Kad Savienība būs īstenojusi un ratificējusi protokolu, tas pavērs jaunas iespējas dabas materiālu pētniecībā un sekmēs bioekonomikas attīstību.” (1) Turpinājumā Komisija norāda: “ES un tās dalībvalstis ir paudušas politisku apņemšanos kļūt par protokola pusēm, lai nodrošinātu, ka ES pētniekiem un uzņēmumiem ir pieejami kvalitatīvi ģenētisko resursu paraugi, pamatojoties uz uzticamiem lēmumiem par pieejamību par pieejamu maksu.” (2)

3.2

Arī EESK uzskata, ka Nagojas protokola īstenošana paver ievērojamas iespējas bioekonomikas attīstībai Eiropas Savienībā, tomēr norāda, ka Nagojas protokola galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenots KBD 3. mērķis, proti, “godīga un līdztiesīga ģenētisko resursu izmantošanā iegūto labumu sadale”. Atbilstoša ģenētisko resursu pieejamība, atbilstoša attiecīgo tehnoloģiju nodošana, ņemot vērā visas tiesības uz minētajiem resursiem un tehnoloģijām, kā arī pietiekams finansējums ir būtiskākie elementi labumu sadales īstenošanā.

3.3

Nagojas protokols ir balstīts uz trim pīlāriem:

3.4

Savukārt Eiropas Komisija regulas projektā norāda, ka “Protokols balstās uz diviem galvenajiem pīlāriem: pieejamības pasākumiem un izpildes nodrošināšanas pasākumiem” (3), taču nesniedz skaidru norādi uz labumu sadali kā Nagojas protokola būtisku mērķi, Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību izvirzītu uzdevumu un starptautisko saistību, kas noteikta Konvencijā par bioloģisko daudzveidību.

3.5

Regulas projekts tādēļ rada iespaidu, ka Nagojas protokols ir instruments, lai ES dalībvalstīm nodrošinātu netraucētu piekļuvi attīstības valstu dabas resursiem.

3.6

Nagojas protokola pamatmērķa ignorēšana ir nopietns Komisijas priekšlikuma trūkums, turklāt neefektīvs un neapmierinošs risinājums var būtiski ietekmēt Eiropas uzņēmumus, jo bez skaidriem noteikumiem par labumu sadali (un tās uzraudzību) tiem varētu būt grūti izvairīties no daudziem pārmetumiem par biopirātismu.

3.7

Komisijas priekšlikums regulai ir balstīts uz pienācīgas pārbaudes principu (4. pants). Līdz ar to ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotājiem tiek paredzēta būtiska loma valstu un starptautiskajā līmenī spēkā esošo tiesību aktu, kas attiecas uz pieejamību un labumu sadali, ievērošanā.

3.8

EESK atzinīgi vērtē šo pieeju, kuras pamatā ir pētniecības un ekonomikas nozaru pašu atbildība, tomēr norāda, ka, ratificējot Nagojas protokolu, valstis uzņemas starptautiskas saistības veikt “tiesiskus, administratīvus vai politiskus pasākumus”, lai nodrošinātu, ka lietotāju gūtie labumi no ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanas un tirdzniecības patiešām tiek dalīti ar attiecīgo izcelsmes valsti vai pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām.

3.9

Priekšlikumā regulā ir lielā mērā apieta šī svarīgā Nagojas protokolā noteikto starptautisko saistību sastāvdaļa, un EESK iesaka Padomei un Parlamentam procesa turpmākajā gaitā pieņemt atbilstīgus noteikumus attiecībā uz minēto pienākumu izpildes kontroli. Tas nozīmē arī, ka valstu valdības nevajadzētu atbrīvot no atbildības par šo noteikumu uzraudzību.

3.10

Priekšlikums regulai tādējādi nav pietiekams, lai izveidotu pamatu, kas nodrošinātu ES dalībvalstu, to uzņēmumu un pētnieku, kā arī izcelsmes valstu savstarpēju uzticēšanos. Tā ir vajadzīga, lai veicinātu divpusējus nolīgumus par ģenētisko resursu pieejamību un ieguvumu sadali un starptautisko sarunu par ģenētisko resursu pieejamību un ieguvumu sadali konstruktīvu turpinājumu. EESK pauž bažas, ka ierosinātā ģenētiskos resursu pieejamības un ieguvumu sadales sistēma drīzāk kavē nekā veicina Eiropas pētniecību un ekonomiku.

4.1.1

Priekšlikuma regulai 2. pants paredz, ka noteikumi par labumu sadali attiecas tikai uz tiem resursiem un ar tiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, kas Eiropas Savienībā iegūti pēc Nagojas protokola spēkā stāšanās. Komisija nav izstrādājusi labumu sadales noteikumus, kas attiektos uz to ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu pašreizējo izmantošanu un tirdzniecību, kas nonākuši Eiropas Savienībā jau kopš 1993. gada, prot, laikā, kad nebija spēkā līgumi par ģenētisko resursu pieejamību un ieguvumu sadali.

4.1.2

Regulas projekts tādējādi atpaliek no Nagojas protokola un KBD teksta (IUCN 2012, 84.–85. lpp.), ignorējot KBD noteiktās starptautiskās saistības par labumu sadali no 1993. gada. Nagojas protokola 3.pantā ir nepārprotami norādīts, ka Protokola noteikumi attiecas uz visiem ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem attiecas Konvencija par bioloģisko daudzveidību. Nagojas protokola īstenošana būtu jāizmanto, lai labotu šo ieviešanas trūkumu un izstrādātu efektīvus noteikumus par to labumu sadali, kuri ir radīti kopš 1993. gada.

4.1.3

Regulas projektā paredzētajos noteikumos par saistību ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem nav iekļauts nozīmīgais fragments no Nagojas protokola 4. panta 4. punkta. Tajā ir skaidri noteikts, ka ģenētiskie resursi var būt par cita nolīguma priekšmetu tikai “ar nosacījumu, ka tas saskan ar Konvencijas un šā protokola mērķiem un nav pretrunā ar tiem”. Šāda nosacījuma Komisijas priekšlikumā nav, un tas ir jāiekļauj regulas projektā, lai pareizi īstenotu Nagojas protokolu. Par to, vai citos nolīgumos ietvertie noteikumi par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un ieguvumu sadali attiecas uz konkrētiem ģenētiskajiem resursiem, būtu jālemj attiecīgajām starptautiskām organizācijām un ES iestādēm.

4.1.4

Tāpēc EESK uzskata, ka regulas projekta 2. pantā nav skaidri iestrādāti Nagojas protokola galvenie elementi, un tādēļ tas būtu jāpārskata vai jāpaplašina.

4.2.1

Komisijas priekšlikums regulai būtiski atšķiras no Nagojas protokola 2. panta. Komisija nav iekļāvusi Nagojas protokola 2.panta c) punktā noteikto svarīgo pamatprincipu, ka ģenētisko resursu izmantošana ietver “biotehnoloģiju pielietošanu KBD 2. panta izpratnē”. Šī definīcija ir īpaši svarīga saistībā ar labumu sadali. Gandrīz visos gadījumos, kad ir veiksmīgi izstrādāti produkti no ģenētiskajiem resursiem, piemēram, medicīnas un kosmētikas jomā, tirdzniecībā peļņas gūšanas nolūkā nonāk vairs nevis paši resursi, bet gan ekstrakti vai sastāvdaļas (“atvasinājumi”), kas iegūti ar biotehnoloģiju palīdzību. Šajā sakarā regulas projektā būtu jāiekļauj arī ir termins “atvasinājumi”, kā noteikts Nagojas protokola 2.panta e) punktā.

4.2.2

Šāda definīciju saīsināšana radīs nopietnu ietekmi uz saistībām nodrošināt labumu sadali. Labumus, kas izriet no atvasinājumiem, nevajadzētu sadalīt šādā veidā. Jāņem vērā, ka tieši šādi atvasinājumi — izolētas bioķīmiskas vielas, piemēram, medicīniski aktīvas vielas un kosmētikas izstrādājumu sastāvdaļas — peļņas gūšanas nolūkā tirdzniecības apritē nonāk, pateicoties ģenētisko resursu izmantošanai.

4.2.3

Atzinīgi vērtējams tas, ka regulas projektā daudzos aspektos attieksme pret ģenētiskajiem resursiem un ar tiem saistītajām tradicionālajām zināšanām ir vienlīdzīga. Regulas projektā ir definēts tradicionālo zināšanu jēdziens (3. panta 8. punkts), bet tikai kā palīglīdzeklis ģenētisko resursu pētniecībai un izstrādei. Regula paredz atsevišķās detaļas noteikt vēlāk ar līgumiem, kas tiks noslēgti starp lietotājiem un pamatiedzīvotājiem, kā arī vietējām kopienām.

4.2.4

EESK uzskata, kā šie noteikumi nenodrošinās pienācīgu labumu sadali atbilstoši Nagojas protokola attiecīgajiem pantiem. Tādēļ rosinām Komisiju, Padomi un Parlamentu precizēt šo jautājumu procedūras turpmākajā gaitā.

4.3.1

Regulas projekta 7. panta 2. punkts prasa iesniegt deklarāciju par ģenētisko resursu un ar tiem saistīto zināšanu izmantošanu tikai tad, kad tiek pieprasīta tirdzniecības atļauja vai kad produkts tiek laists tirgū. Tādējādi agrākais brīdis, kad lietotājam ir jāinformē iestādes, ir pēc izmantošanas (kaut gan Nagojas protokola izpratnē izmantošana ir pētniecība un izstrāde, nevis tirdzniecība). Loģiski, ka pētniecība un izstrāde notiek pirms laišanas tirgū.

4.3.2

Kā zināms, tikai daļa lietojumu pētniecības un izstrādes procesā pārtop tirgū pārdodamos produktos. Dabiski, ka lietošana tīri zinātniskos nolūkos nav vērsta uz produktu izstrādi. Tāpēc iespējams, ka kompetentās iestādes nekad netiks informētas par lielu daļu no lietojumiem, ja ziņošanas prasība neattiecas uz lietošanas sākumu, t.i., pētniecības un izstrādes posmu.

4.3.3

Minētais noteikums ir pretrunā arī regulas projekta politiskajam mērķim. Saskaņā ar 8. apsvērumu “ļoti būtiski ir nepieļaut nelikumīgi iegūtu ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu Savienībā” (4). Tā kā noteikta prasība ziņot tikai pēc pētniecības un izstrādes posma beigām, nelikumīgu vai līgumam neatbilstošas izmantošanu nevarēs novērst; labākajā gadījumā sankcijas var piemērot tikai par notikušu faktu.

4.3.4

Nedz pētniecības, nedz rūpniecības nozaru interesēs nav tāds tiesiskais regulējums, kas nespēj pildīt savu pamatuzdevumu, proti, novērst biopirātismu.

4.3.5

EESK arī atzīmē, ka priekšlikuma regulai 7. panta 1. punkts paver iespēju dažādām interpretācijām, un tas Komisijai, Padomei un Parlamentam būtu steidzami jāprecizē. Regulas tekstu var interpretēt tādējādi, ka privāti finansēti lietotāji ir atbrīvoti no ziņošanas prasības. Ja šāda interpretācija ir piemērojama, kopā ar vēlo iesniegšanas termiņu saskaņā ar 7. panta 2. punktu tā nozīmē, ka vairumā gadījumu ģenētisko resursu un ar tiem saistīto zināšanu izmantošanu un tirdzniecību varētu veikt, nemaz neinformējot kompetentās iestādes. Līdz ar to iestādēm būtu neiespējami uzraudzīt privāti finansētu pētniecības un izstrādes darbību un to rezultātā radītas produkcijas tirdzniecības atbilstību.

4.3.6

Priekšlikuma regulai 9. panta 3. punkts atstāj pašu kompetento iestāžu ziņā, vai veikt pārbaudes, ja trešās personas paudušas pamatotas bažas (piemēram, NVO vai pamatiedzīvotāju ziņojumi par biopirātismu), ka lietotājs neievēro minētās regulas prasības. Arī šis noteikums ir pretrunā regulas politiskajam mērķim un būtu jāpārformulē saistošā veidā.

4.3.7

Par pienācīgas pārbaudes pienākuma neizpildi var piemērot soda sankcijas (11. pants), līdz pat “nelikumīgi iegūto ģenētisko resursu konfiskācijai”. Šiem priekšlikumiem būtu jānodrošina, ka “tiek izmantoti tikai likumīgi iegūti ģenētiskie resursi”. Šīs sankcijas attiecas tikai uz izmantošanu pētniecības un izstrādes posmā, bet nevis tirdzniecības posmā. Tā kā ierosinātā uzraudzības sistēma saskaņā ar 7. panta 2. punktu iedarbojas tikai tirdzniecības posmā, un arī tad tikai daļēji, paredzamās sankcijas ir vērtējamas kā visai neefektīvas. EESK pauž bažas, ka regulas projekts Eiropas Savienībā radīs situāciju, kad varēs brīvi tirgot produktus, kas iegūti nelikumīgā veidā vai pārkāpjot līgumus.