19.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/109

Ziņotājs:

Giuseppe IULIANO

Līdzziņotājs:

Cristian PÎRVULESCU

1.1.

EESK kopumā atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātos priekšlikumus grozījumiem regulās, taču vēlas izteikt dažas piezīmes.

1.2.

Robežu slēgšana, par ko paziņojušas vairākas dalībvalstis, nopietni apdraud brīvu pārvietošanos. Eiropas iestādēm ir jānodrošina Šengenas zonas netraucēta darbība. EESK 2016. gada 17. februāra plenārsesijā pieņēma nozīmīgu rezolūciju (1) Šengenas zonas aizstāvībai, kurā komiteja prasīja Padomei un dalībvalstīm nodrošināt brīvu pārvietošanos, kā arī Šengenas zonas nostiprināšanu un paplašināšanu.

1.3.

Šengenas noteikumi visās dalībvalstīs ir jāpiemēro vienādi, un šajā nolūkā ir jāpieņem jauni pasākumi, kas būtu juridiski saistoši. Tomēr EESK nepiekrīt Komisijas priekšlikumam, kura nolūks ir ieviest ES iedzīvotājiem obligātas un sistemātiskas kontroles uz Šengenas zonas ārējām robežām, jo šāds noteikums ierobežo vienu no pamatbrīvībām.

1.4.

Lai nodrošinātu Šengenas zonas netraucētu darbību, ES un dalībvalstīm ir jāīsteno kopīga ārējo, t. i., kopīgo, robežu pārvaldība. EESK bija pirmā iestāde, kura ierosināja izveidot Eiropas robežu apsardzi.

1.5.

Priekšlikums paplašināt Frontex pilnvaras, tai piešķirot papildspēkus un ātras reaģēšanas vienību ar 1 500 darbiniekiem un ekspertiem, ir jāpapildina ar minētās aģentūras pārvaldības, darbības un pārskatatbildības lielāku pārredzamību.

1.6.

Ir jāuzlabo Frontex un valstu iestāžu sadarbība. Aģentūrai ir jāstiprina riska analīzes centrs, un šajā nolūkā tā varēs izmantot sadarbības koordinatorus dalībvalstīs un pilnvaras, kas tai ļauj novērtēt operatīvās spējas un pieejamos resursus. ES pienākums ir nodrošināt, ka dalībvalstis iesaistās aģentūras veiktajās darbībās pie robežām.

1.7.

Aģentūras tiesības iejaukties, pat ja attiecīgā dalībvalsts palīdzību nelūdz, ir vissensiblākais Komisijas priekšlikumā minētais pasākums. EESK piekrīt, ka Komisija var lemt par aģentūras iejaukšanos pie ārējām robežām, taču tikai ārkārtas situācijās un saskaņā ar pārredzamu procedūru, kurā paredzēts, ka par to nekavējoties informē Eiropas likumdevējus (Parlamentu un Padomi).

1.8.

Ir jāuzlabo koordinācija starp dažādām aģentūrām un iestādēm, kuru kompetencē ir robežu kontrole, krasta uzraudzība, jūras drošība, glābšana jūrā, muita un zvejniecība. Tomēr jānodrošina, ka šīs iestādes saglabā visas savas funkcijas. Šajā saistībā EESK iesaka regulējumā izmantot apzīmējumu “Eiropas robežu apsardze” un svītrot “krasta apsardzi” (2).

1.9.

Robežu kontroli nedrīkst militarizēt. Robežu apsardzei ir jābūt civilās policijas, nevis militāram dienestam.

1.10.

Ja cilvēki uz ES ārējām jūras vai sauszemes robežām nonākuši situācijā, kas apdraud viņu dzīvību vai drošību, pirmais robežu apsardzes un citu attiecīgajā vietā darbojošos struktūru pienākums ir glābt cilvēkus un sniegt pienācīgu palīdzību. EESK norāda, ka pēdējos mēnešos ES piekrastē vai pie tās robežām ir gājuši bojā daudz cilvēku, kuri kaimiņreģionos notiekošu konfliktu dēļ ir pametuši savas mājas, taču iestādes neveica vajadzīgās glābšanas un aizsardzības operācijas.

1.11.

EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot ārējo robežu pārvaldību, vajadzētu pieņemt vienlaikus ar kopējas Eiropas patvēruma sistēmas pārskatīšanu. Pašreizējā krīze izskaidrojama ar ES nespēju ieviest kopēju Eiropas patvēruma sistēmu un piešķirt pienācīgu aizsardzību simtiem tūkstošiem pārvietoto personu un patvēruma meklētāju, kas nonākuši pie mūsu robežām. Dažas valdības ir noraidījušas Komisijas priekšlikumus un Padomes lēmumus par pārcelšanas un pārmitināšanas programmu ieviešanu un ir atteikušās pildīt saistības, kas tām noteiktas saskaņā ar Līgumu un starptautiskajām tiesībām.

1.12.

EESK uzsver, ka daudzos gadījumos par robežu aizsardzību atbildīgās iestādes nav ievērojušas neizraidīšanas principu, kas ir skaidri noteikts starptautiskajos patvēruma jomas tiesību aktos, kā arī Līgumā. Komiteja ierosina jaunajā integrētajā ārējo robežu pārvaldības sistēmā uzlabot garantijas attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu.

1.13.

Lai pamattiesību aizsardzības jomā sadarbotos ar aģentūru, EESK ierosina iecelt pārstāvi šai tematikai veltītajā konsultatīvajā forumā. Komiteja arī ierosina stiprināt pamattiesību amatpersonas pilnvaras, lai tā varētu rīkoties pēc pašas iniciatīvas, kā arī ieviest Eiropas Ombuda ierosināto sūdzību izskatīšanas mehānismu (“complaint mechanism”).

1.14.

EESK norāda, ka tūkstošiem nepilngadīgo, kuri konfliktu dēļ ir pametuši savu valsti un ierodas ES teritorijā bez pavadības, ir vieni paši un nesaņem aizsardzību, un ierosina Komisijai steidzami veikt pasākumus nepilngadīgu personu aizsardzībai.

2.1.

Ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004 izveidota Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex).

2.2.

EESK sagatavoja atzinumu (3) par šo dokumentu un pauda gandarījumu par Frontex izveidi, atgādinot, ka pie ES robežām ir jānodrošina patvēruma tiesību ievērošana (neizraidīšanas princips) un pamattiesību aizsardzība.

2.3.

Vēlāk ar Regulu (EK) Nr. 863/2007 ir izveidots mehānisms ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību (RABIT) izveidei un grozīta Regula (EK) Nr. 2007/2004 attiecībā uz šo mehānismu, kā arī noteikti pieaicināto amatpersonu pienākumi un pilnvaras. Saskaņā ar regulā veiktajiem grozījumiem dalībvalstīm ir iespēja prasīt, lai aģentūras darbības ietvaros to teritorijā tiktu iesūtītas ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības, ko veido īpaši apmācīti citu dalībvalstu speciālisti.

2.4.

EESK sagatavoja atzinumu (4), kurā atzinīgi vērtēta regulas atjaunināšana. Tomēr komiteja brīdināja par nepieciešamību labāk aizsargāt cilvēktiesības un patvēruma tiesības. Tā arī brīdināja par ārējo robežu uzraudzības un kontroles darbību “militarizācijas” risku.

2.5.

Direktīvā 2008/115/EK, kas pazīstama ar nosaukumu “Atgriešanas direktīva”, noteikti kopīgi standarti un procedūras dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, “ievērojot pamattiesības (..), tostarp pienākumu nodrošināt bēgļu aizsardzību un cilvēktiesības”.

2.6.

Pēdējās izmaiņas Frontex veiktas 2011. gada oktobrī, paverot iespēju definēt robežu kontroli kā ES un dalībvalstu kopīgu atbildību un ieviest integrētu pārvaldību. Tad arī sāka veidot Eiropas robežu apsardzes vienības, taču lūgt aģentūras palīdzību joprojām ir dalībvalstu pienākums. Ir arī pastiprināta Frontex nozīme atgriešanas operācijās un pilnveidotas Frontex pilnvaras pamattiesību aizsardzības jomā.

3.1.

Komisijas priekšlikums izveidot Eiropas robežu un krasta apsardzi ir daļa no pasākumiem, kas plānoti Eiropas programmā migrācijas jomā, lai stiprinātu ES ārējo robežu pārvaldību un drošību, un atbilst pastiprinātas drošības kontroles nepieciešamībai pie ES ārējām robežām saskaņā ar iekšlietu ministru aicinājumu 2015. gada 20. novembrī (5).

3.2.

Šāda struktūra apvienos Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūru, kas veidota uz Frontex pamata, un par robežu pārvaldību atbildīgās dalībvalstu iestādes, kuras turpinās robežu pārvaldību ikdienā.

3.3.

Jaunajai Eiropas robežu un krasta apsardzei tiks piešķirta ātrās reaģēšanas rezerve, kuras sastāvā būs 1 500 darbinieku un ekspertu un kuru būs iespējams izvietot nepilnu trīs dienu laikā, kā arī tehniskā aprīkojuma krājumi. Tai būs pārraudzības un uzraudzības funkcijas un iejaukšanās tiesības, tā veiks krasta uzraudzības darbības un būs pilnvarota darboties trešās valstīs, nodrošinās augstu iekšējās drošības līmeni un rīkosies izlēmīgāk atgriešanas jautājumos. Atgriešanas jomā standartizēts Eiropas ceļošanas dokuments nodrošinās, ka personas, kurām piemēro lēmumu par atgriešanu, tiek labāk uzņemtas trešās valstīs.

3.4.

Eiropas Komisija ir ierosinājusi arī citus pasākumus, kuru mērķis ir pārvaldīt ES ārējās robežas un aizsargāt Šengenas zonu, kurā iekšējās robežas ir atceltas. Lai vēl vairāk stiprinātu Eiropas iedzīvotāju drošību, Komisija ierosina ieviest sistemātisku kontroli visām personām, kuras ierodas Šengenas zonā vai to pamet, un šādā kontrolē izmantot attiecīgu datubāzu informāciju. Priekšlikumi dos iespēju efektīvāk pārvaldīt migrācijas plūsmu, palielināt ES iekšējo drošību un arī turpmāk ievērot brīvas pārvietošanās principu.

3.5.

Komisija ierosina mērķtiecīgi grozīt Šengenas Robežu kodeksu, lai noteiktu pienākumus veikt sistemātiskas ES iedzīvotāju pārbaudes pie visām ārējām sauszemes, jūras un gaisa robežām, izmantojot informāciju, kas pieejama tādās datubāzēs kā Šengenas informācijas sistēma, Interpola zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāze, kā arī attiecīgas valstu sistēmas. Priekšlikumā uzsvērta arī nepieciešamība pārbaudīt ES iedzīvotāju biometriskos pases datus, ja rodas šaubas par pases autentiskumu vai tās turētāja likumīgo statusu. Turpmāk kontrole būs obligāta arī izceļojot no ES teritorijas.

4.1.

Eiropas Migrācijas foruma sanāksmē (6), kas notika 2015. gada 26. un 27. janvārī, pilsoniskā sabiedrība pēc Komisijas un EESK uzaicinājuma apsprieda ar Eiropas iestādēm ārkārtas humanitāro situāciju Vidusjūras reģionā un tādu jauktu plūsmu ierašanos, kuras veido gan ekonomiskie migranti, gan patvēruma meklētāji. Pamatojoties uz foruma secinājumiem, Komisija pieņēma vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot politiku patvēruma un robežu pārvaldības jomā. Tomēr EESK pauž nožēlu, ka Padome šos secinājumus nav ņēmusi vērā. Faktiski daudzas no pašreizējām problēmām būtu bijis iespējams novērst, ja būtu īstenoti paustie ieteikumi.

4.2.

Pašreizējā krīze nepārprotami liecina, ka ārējo robežu pārvaldības modelis ir ierobežots un pašreizējās Frontex pilnvaras nav pietiekamas. EESK vairākos atzinumos (7) ir ierosinājusi Šengenas zonas ārējās robežas Eiropas Savienībā uzskatīt par kopējām robežām, par kuru pārvaldību ES un dalībvalstīm ir jāuzņemas kopīga atbildība.

4.3.

EESK bija pirmā iestāde, kura ierosināja izveidot Eiropas robežu apsardzi. Komiteja sagatavoja arī priekšlikumus (8), lai nodrošinātu pamattiesību aizsardzību robežu kontroles un atgriešanas politikas ietvaros.

4.4.

EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumi ārējo robežu pārvaldības uzlabošanai ir jāpieņem vienlaikus ar kopējās Eiropas patvēruma sistēmas pārskatīšanu. Milzīgais pārvietoto personu pieplūdums pie atsevišķu valstu ārējām robežām pašlaik pārsniedz šo valstu rīcībspēju un nepārprotami liecina, ka Dublinas sistēma nav piemērota, lai pārvaldītu pārvietoto personu un patvēruma meklētāju masveida pieplūdumu. Pienākumi ir jādala un jāpilda solidāri. Komiteja ierosina šādus priekšlikumus:

4.4.1.

īstenot Eiropas Savienībā ārkārtas pārcelšanas plānu un izveidot pastāvīgu pārcelšanas mehānismu, kas apstiprināti Eiropadomes sanāksmē 2015. gada 22. septembrī;

4.4.2.

stiprināt pārmitināšanas programmas, lai bēgļus pārvietotu no valstīm ārpus ES un sadarbībā ar trešām valstīm un Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroju izmitinātu viņus ES;

4.4.3.

izstrādāt jaunas programmas pārvietošanai ES teritorijā, paredzot finansiālus stimulus dalībvalstīm, kas iesaistīsies šajās programmās. Pārvietošanas mehānismam jābūt pastāvīgam un efektīvam, un tā pamatā jābūt sadales principam.

4.4.4.

EESK jau citkārt (9) ir norādījusi, ka Dublinas sistēma ir jāmaina un jāaizstāj ar sistēmu, kas nodrošinātu lielāku solidaritāti ES, ņemtu vērā patvēruma meklētāju vēlmes un garantētu pienākumu sadalījumu starp dalībvalstīm.

4.5.

Komisijas priekšlikumā aģentūrai paredzēta nozīmīgāka loma atgriešanas operācijās. Komiteja atgādina, ka:

4.5.1.

izraidīšanas administratīvajai procedūrai jābūt individuālai un visām personām, kurām tā tiek piemērota, jādod iespēja iesniegt savus komentārus administratīvajām vai tiesu iestādēm;

4.5.2.

Pamattiesību hartā nepārprotami aizliegta kolektīva izraidīšana un noteikts, ka “nevienu nedrīkst pārvietot, izraidīt vai izdot kādai valstij, ja ir liela iespējamība, ka attiecīgo personu tur sodīs ar nāvi, spīdzinās vai citādi necilvēcīgi vai pazemojoši pret viņu izturēsies vai sodīs” (neizraidīšanas princips).

4.5.3.

EESK jau agrāk ir norādījusi (10), ka ES nedrīkst uzskatīt Turciju par patvēruma meklētajiem drošu valsti. ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs un vairākas NVO apstiprinājušas, ka “bēgļiem vajadzīga aizsardzība, nevis izraidīšana” (11), un norādījušas, ka nesen noslēgtajā ES un Turcijas nolīgumā netiek pilnībā ievērotas starptautiskās tiesības patvēruma jomā. Arī Maķedonijas lēmums slēgt robežas bēgļiem ir patvēruma tiesību pārkāpums.

4.6.

EESK pauž gandarījumu, ka ar 2011. gada oktobrī grozīto Frontex regulu ir izveidots konsultatīvais forums pamattiesību jautājumos un pamattiesību amatpersonas amats un ka jaunajā regulas priekšlikumā ir ņemti vērā atsevišķi komitejas priekšlikumi (12) par pamattiesību aizsardzību pie ārējām robežām.

5.1.

EESK iesaka izmantot integrētu un vienlaikus preventīvu pieeju, kurā īpaša uzmanība pievērsta rūpīgai datu analīzei par mobilitāti pie ES robežām un kas dotu iespēju prognozēt, kur un kad valstu iestādēm varētu būt vajadzīga palīdzība. Ir jāizstrādā arī pamatnostādņu un rādītāju kopums, kas palīdzētu noteikt, kādā mērā šī integrētā sistēma pilda savu sarežģīto uzdevumu. Šengenas sistēmas pieredze un ar to saistītās novērtējuma procedūras ir noderīgas, lai izveidotu līdzīgu informācijas un operatīvo pasākumu pārvaldības mehānismu.

5.2.

Attiecībā uz aģentūras saistošajiem lēmumiem un tās tiesībām iejaukties EESK atzīst, ka šādi noteikumi ir vajadzīgi, tomēr uzskata, ka ES ir jāizmanto visi nepieciešamie līdzekļi, lai nodrošinātu dalībvalstu iesaistīšanos visās aģentūras veiktajās darbībās pie robežām. EESK piekrīt, ka Komisija var lemt par aģentūras iejaukšanos pie ārējām robežām, taču tikai ārkārtas situācijās un saskaņā ar pārredzamu procedūru, kurā paredzēts, ka par to nekavējoties informē Eiropas likumdevējus (Parlamentu un Padomi). Tas ir ļoti svarīgs aspekts, lai veiksmīgi īstenotu integrētu un koordinētu pieeju robežu pārvaldībai, kas jāpapildina ar lielāku pārredzamību un aģentūras pārskatatbildības stiprināšanu attiecībā uz tās pārvaldību un darbībām.

5.3.

EESK uzskata, ka ir jāuzlabo koordinācija starp daudzajām aģentūrām, kurām ir pienākumi krasta uzraudzības, robežu kontroles, muitas, jūras drošības, meklēšanas un glābšanas jūrā, vides aizsardzības un zvejniecības jomā. Ir iespējams novērst pārklāšanos un panākt ietaupījumus – vismaz ES budžeta līmenī. Tomēr ir jāgādā, lai dažādās aģentūras un iestādes pilnībā saglabātu savas funkcijas, un jānovērš to pakļautība augstākai struktūrai, kuras mērķis ir nodrošināt drošību.

5.4.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Eiropas robežu apsardzi, kurā būtu 1 500 speciālistu (robežapsardzes policistu). Tās skaitlisko sastāvu laika gaitā varēs mainīt atbilstoši vajadzībām. Svarīgs faktors ir tas, cik ātri šie robežsargi tiks nosūtīti uz pierobežu zonām un kā viņi sadarbosies ar saviem kolēģiem.

5.5.

Vēl viens būtisks viņu operatīvās darbības sagatavošanas aspekts ir apmācība. EESK uzskata, ka ir jāapmāca gan Eiropas, gan dalībvalstu robežu apsardzes darbinieki. Aģentūrai ir jāuzņemas vadošā loma apmācībā un labas prakses piemēru apmaiņā starp visu dalībvalstu robežsargiem. Apmācību programmās īpaša uzmanība ir jāpievērš pamattiesībām, ņemot vērā, ka robežsargi ir pirmās kontaktpersonas, ar ko saskaras bēgļi un imigranti, no kuriem lielākā daļa ir ļoti neaizsargātā situācijā.

5.6.

Aģentūras līdzdalība atgriešanas operācijās vērtējama pozitīvi. Ņemot vērā uzmanību, kas turpmāk tiks pievērsta šai politikai, ir iespējams, ka aģentūrai piešķirtie resursi būs nepietiekami. Paziņojuma tekstā, kā arī saistībā ar operatīvo darbību vajadzētu precizēt kārtību, kādā aģentūra piedalīsies atgriešanas darbībās, jo īpaši gadījumos, kad tā uzsāks operācijas pēc savas iniciatīvas. Turklāt aģentūrai būs jāpārliecinās, ka tā piedalās atgriešanas operācijās, kuras tiek īstenotas pilnībā ievērojot attiecīgo personu pamattiesības (13).

5.7.

Aģentūrai ir jāsadarbojas ar attiecīgajām iestādēm, lai nodrošinātu atbilstošus uzņemšanas nosacījumus atgriežamām personām, tostarp attiecībā uz viņu drošību. EESK uzskata, ka cilvēktiesību ievērošana ir priekšnosacījums atpakaļuzņemšanas nolīgumu parakstīšanai ar trešām valstīm un neatbalsta to, ka dalībvalstis vai ES kopumā paraksta atgriešanas konvencijas ar valstīm, kuras nav ratificējušas galvenos starptautiskos cilvēktiesību aizsardzības instrumentus vai tos sistemātiski ir pārkāpušas (14).

5.8.

Pamattiesību aizsardzībai ir jābūt vienai no aģentūras prioritātēm. Tās attiecas uz visiem, ne tikai ES pilsoņiem. Patvēruma meklētājus un imigrantus aizsargā Eiropas Cilvēktiesību konvencija un Eiropas Savienības Pamattiesību harta (15). Konkrētāk, EESK pauž bažas par pamattiesību ievērošanu trešās valstīs notiekošās operācijās, nediskriminācijas principa ievērošanu kontrolēs, kas tiek veiktas, ieceļojot ES teritorijā, kolektīvo izraidīšanu, kā arī imigrantu un patvēruma meklētāju izraidīšanu uz valstīm, kuras pārkāpj cilvēktiesības, un par īpaši neaizsargātu personu, piemēram, sieviešu un bez pavadības esošu nepilngadīgo, aizsardzību.

5.9.

Būdama pārstāvēta konsultatīvajā forumā pamattiesību jautājumos, EESK pauž gatavību palīdzēt aģentūrai, lai nodrošinātu pienācīgu uzmanību un atbalstu pamattiesību aizsardzībai. Komiteja arī iesaka, lai aģentūra būtu atvērta neatkarīgiem novērtējumiem par tās procedūrām un veiktajām operācijām. Attiecībā uz aģentūras iekšējo organizāciju EESK uzskata, ka par pamattiesību jautājumiem atbildīgas amatpersonas iecelšana var būt pietiekama, ja viņa rīcībā ir stabila darba struktūra, pienākumi un nozīmīgi resursi.

5.10.

EESK uzskata par vajadzīgu un atbalsta, ka tiek ieviests Eiropas ceļošanas dokuments trešo valstu valstspiederīgajiem, ko izmantos viņu atgriešanas operācijās.

5.11.

EESK uzskata, ka Šengenas kodeksu var grozīt ar nosacījumu, ka tiek darīts viss nepieciešamais, lai kontroles, kam tiek pakļauti ES iedzīvotāji – gan Šengenas zonas, gan citu valstu valstspiederīgie – neradītu šķēršļus viņu mobilitātei, kas ir viena no viņu pamatbrīvībām. Ja šādas kontroles, ko veic ar vairāk vai mazāk progresīviem tehnoloģiskiem līdzekļiem, tiks piemērotas visiem, tiks apdraudēta Šengenas sistēmas dzīvotspēja.

5.12.

EESK vēlas atkārtoti uzsvērt, ka visos līmeņos un visās darbībās ir nepieciešama atvērtība pilsoniskajai sabiedrībai. Komiteja atgādina, ka pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotājiem bija noteicošā loma, lai humanitārā situācija dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos un sauszemes teritorijās nebūtu vēl smagāka. EESK uzskata, ka pilsoniskajai sabiedrībai sniegtais atbalsts ir prioritārs, jo tā cenšas palīdzēt ārkārtas situācijās, kaut arī tās resursi ir ļoti ierobežoti.