13.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 345/130

Ziņotājs:

Joost VAN IERSEL

1.1.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu “Veidojot Eiropas datu ekonomiku”, kurā ir runa par to, ka lielie dati jāsaglabā kā jaunās ekonomikas elements ar centrālu un kritisku nozīmi (1).

1.2.

Paziņojumā aplūkoti nepersonizēti dati un/vai pilnīgi anonimizēti dati. Ja tie ir uzskatāmi par personas datiem, tiek piemērots datu aizsardzības regulējums, it īpaši Vispārīgo datu aizsardzības regula (GDPR).

1.3.

Galvenais jautājums ir izveidot Eiropā bāzētu datu ekosistēmu, kas ir pilnīgi nepieciešams ekonomikas un sociālās izaugsmes, kā arī stabilas konkurētspējas faktors pasaulē, kurā notiek radikālas pārmaiņas un kurā ASV un Āzijā ir spēcīgi konkurenti. Lai veicinātu savienojamību un uzglabāšanas iespējas, visā kontinentā ir ļoti vajadzīgi publiskā un privātā sektora ieguldījumi infrastruktūrā.

1.4.

Datu ekosistēmas izveides galvenais priekšnoteikums ir izpratnes veidošana uzņēmējdarbībā, publiskajos dienestos, sabiedrībā un dalībvalstīs. Ir nepieciešama lielāka uzticēšanās un atklātība un visu dalībnieku vēlme apmainīties ar informāciju.

1.5.

EESK uzsver, ka runa ir par daudz ko vairāk nekā tikai juridiskiem un praktiskiem noteikumiem. Eiropas galvenās kompetences jomas ir steidzami jāpielāgo atbilstīgi notiekošajam pārmaiņu procesam. Eiropa šajā stratēģiski nozīmīgajā jomā atpaliek. Uzņēmējdarbībā nepieciešama proaktīva domāšana, lai sagatavotos arvien lielākām datu plūsmām un attīstītu spēju apstrādāt lielos datus. Jāievieš elastīgi un vieglāk pielāgojami uzņēmējdarbības modeļi.

1.6.

Instrumenti, kas dara iespējamu inovāciju un vienlaikus aizsargā uzņēmumu un iedzīvotāju likumīgās intereses, ietver ES mēroga platformas un seminārus, nozares laboratorijas, izcilības centru izveidi, kopienu veidošanu, “nākotnes rūpnīcas”, izmēģinājumu laboratorijas, apmaiņu, lietotņu programmēšanas saskarnes, uzņēmumu savstarpējās mācības, parauglīgumus, uzņēmējdarbības un zinātnes mijiedarbību un kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas, kā arī līgumiskas publiskā un privātā sektora partnerības, kurās publiskās un privātais sektors piedalās, piemēram, liela mēroga demonstrējumos.

1.7.

Ir noteikti nepieciešams privātais pašu kapitāls un vairāk nobriedis Eiropas riska kapitāla tirgus.

1.8.

Komisijai būtu jāveic precīza analīze par pašreizējo stāvokli un dalībvalstīs vērojamo noraidošo attieksmi pret datu brīvu plūsmu, lai, ieviešot pareizus tiesiskos un tehniskos nosacījumus, likvidētu nepamatotus šķēršļus. Nepamatotu šķēršļu, kas kavē datu brīvu plūsmu, likvidēšanai vajadzētu būt neatņemamai Eiropas mēroga rūpniecības politikas daļai. Valstu tirgu atvēršanai būtu jāpievēršas arī Eiropas pusgadā.

1.9.

Datu lokalizācija traucē it īpaši MVU darbību un inovāciju. EESK stingri atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka datu uzglabāšanā dalībvalstīs būtu jāievēro brīvas aprites princips. EESK aicina izveidot ceļvedi un noteikt termiņus attiecībā uz valstu tirgu atvēršanu. Šim jautājumam jāpievēršas arī Eiropas pusgada ietvaros.

1.10.

Pētniecība, ko finansē no publiskiem līdzekļiem, ir ļoti svarīgs datu avots. Komisijai būtu jāveicina to plašāka izplatīšana visā Eiropā.

1.11.

Privātajā sektorā principā būtu jāievēro līgumslēgšanas brīvība. Vispārīgs ES regulējums attiecībā uz standartiem ir vēlams, taču standarti nekādā gadījumā nedrīkstētu kavēt inovāciju. Būtu jāveicina pārnesamība.

1.12.

Ļoti sarežģīts jautājums ir atbildība: varētu būt nepieciešams pārskatīt direktīvu par produktatbildību un jāapsver īpašas tiesību normas, kas piemērojamas attiecībā uz mašīnu-mašīnu (M2M) saziņu.

1.13.

Brīvas datu aprites un pieejamības jomā Komisija būtu jāaicina pievērst pienācīgu uzmanību aspektiem saistībā ar datiem dažādās valodās.

1.14.

Izšķiroša nozīme ir cilvēkfaktoram. Lai darba ņēmējus un jauniešus sagatavotu turpmākajām norisēm, jāievieš ES programmas. Izglītība un apmācība darba vietā ir ārkārtīgi svarīgas, lai, piemēram, apmierinātu milzīgo vajadzību pēc lielāka skaita datu analītiķu.

1.15.

Minētie procesi ir pienācīgi jāuzrauga uzņēmumos, Komisijā un dalībvalstu līmenī, lai Eiropas mērogā veidotos patiešām līdzvērtīgi konkurences apstākļi.

2.1.

Pastāv dalījums personas datos un nepersonizētos datos, proti, ar personu saistītos un nespecifiskos masveida datos. Abi ir digitālā tirgus daļa, bet attiecas uz dažādām jomām un tiem piemēro atsevišķas ES tiesību normas (2).

2.2.

Paziņojumā par lielajiem datiem (3), kas pieņemts pēc paziņojuma “Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (4), aplūkoti nepersonizēti jeb anonīmi dati.

2.3.

Abu jomu iespējamās mijiedarbības dēļ un privātā un publiskā sektora mijiedarbības dēļ personas dati un nepersonizēti dati dažos īpašos gadījumos pārklājas. Kā piemēru var minēt veselības aprūpes nozari, kur daļēji pārklājas pacientu personīgās intereses, uzņēmējdarbības intereses un publiskās intereses.

2.4.

Pārmaiņas ir daudzveidīgas un neparedzamas. Pašreizējie procesi, kas saistīti ar datu vertikālo un horizontālo sazarošanos, rada arvien vairāk iespēju vākt, analizēt un apstrādāt datus. Lielie dati ir būtisks turpmākās uz patērētājiem orientētās ekonomikas elements.

2.5.

Dati ievērojami ietekmē ražošanas ķēdes, pakalpojumu un ražošanas mijiedarbību un vērtību ķēdes. Tie pastiprina vērtību ķēžu sadrumstalotību.

2.6.

Par datu būtisko nozīmi uzskatāmi liecina arvien lielākais skaits jaunuzņēmumu un strauji augošu uzņēmumu. MVU ir lielā mērā atkarīgi no labvēlīgiem starptautiskiem (Eiropas) apstākļiem un no finansējuma.

2.7.

Uz patērētājiem orientētas ekonomikas pamatā ir lielie dati, mašīnu-mašīnu (M2M) sakari un brīva datu brīvas plūsma. Tā rada augsti attīstītus un kvalitatīvus produktus un pakalpojumus. Pielāgošanās šīm pārmaiņām notiek visās nozarēs un visos uzņēmumu līmeņos. Taču pastāv ievērojamas atšķirības starp nozarēm, kā arī starp lieliem un maziem uzņēmumiem un uzņēmumu pozīcijām vērtību ķēdēs, dažāda ir uzņēmumu savstarpējā atkarība, atšķiras ražošanas un pakalpojumu nozares perspektīvas un līdz ar to uzņēmējdarbības vidē pastāv liela uzskatu dažādība.

2.8.

Ja ES nespēs pilnībā izmantot digitalizācijas potenciālu, tā riskē laikposmā līdz 2025. gadam zaudēt lielāko daļu no 605 miljardu EUR lielās pievienotās vērtības. Savukārt pozitīvā ietekme ir vēl iespaidīgāka: Vācijas Rūpniecības federācijas uzdevumā veiktā pētījumā prognozēts, ka Eiropā līdz 2025. gadam varētu radīt papildu vērtību 1 250 miljardu EUR apmērā.

2.9.

Līdzīgi procesi noris visā pasaulē. Salīdzinošie pētījumi liecina, ka, neraugoties uz pašreizējo izcilo ekonomisko sniegumu pasaules līmenī vairākās nozarēs, šajā jomā Eiropas Savienība atpaliek.

2.10.

Uzņēmējdarbības kultūra Amerikā un Eiropā ievērojami atšķiras. Eiropā galvenais datu ekonomikas virzītājspēks lielākoties ir ražošanas nozares (5). Turpretī ASV lielo datu nozari galvenokārt virza pakalpojumu uzņēmumi un uz datiem balstīti uzņēmumi, tā dēvētais GAFA un, kopš neilga laika – NATU  (6). Amerikas Savienotajās Valstīs ir liels un dinamisks iekšējais tirgus un lieliski finanšu nosacījumi. Uzņēmējdarbībai ir raksturīga gatavība uzņemties risku. Turklāt ASV uzņēmumu rīcībā ir ātrgaitas tīkli un liela uzglabāšanas jauda. Tāpat nepārtraukti pieaug lielu Ķīnas platformu skaits.

2.11.

Eiropa šajā jomā atpaliek, taču Eiropas Komisijas paziņojumā pārsteidzošā kārtā nav atsauces uz Eiropas galvenajiem starptautiskajiem konkurentiem, lai arī tie ir galvenais iemesls, kāpēc Eiropā ir steidzami jāattīsta sava jauda un jāuzlabo politikas koordinācija. ASV un Ķīnā samērā nesen tika noteikti valsts mērķi ar nolūku sasniegt un nodrošināt dominējošu ekonomisko stāvokli pasaulē. ASV un Ķīna, kuru piemēram seko citas valstis, apzināti atbalsta un veicina lielos datus kā līdzekli, kas ļauj nostiprināt Amerikā reģistrētu vai attiecīgi Ķīnas uzņēmumu konkurences priekšrocības. Lai stiprinātu Amerikas uzņēmumu konkurētspēju un ekonomisko dominanci, ASV prezidenta Obamas vadītā valdība pieņēma ļoti skaidru pieeju attiecībā uz Amerikas trešo industriālo revolūciju, kas pielīdzināma ES iniciatīvai “Rūpniecība 4.0”. Stratēģijā America first, iespējams, šāda politika būs vēl aktīvāka. Tāpēc lielo datu turpmāka attīstība jāuzskata arī par ģeopolitisku faktoru.

3.1.

Kā vienu no iemesliem, kādēļ “salīdzinājumā ar ASV Eiropas digitālā ekonomika ir gausi pieņēmusi datu revolūciju un (..) tai arī trūkst salīdzināma rūpnieciskā potenciāla” (7), Komisija pamatoti nosauc uz saikni starp šķēršļiem, kas kavē datu brīvu apriti, un atpaliekošu Eiropas tirgus attīstību.

3.2.

ASV datu aizsardzības pamatā galvenokārt ir apzinātas datu sniegšanas princips un – privātu datu gadījumā – tā ietilpst patērētāju aizsardzības jomā, savukārt lielākajā daļā Eiropas valstu spēkā ir datu aizsardzības normatīvie akti un datu aizsardzība bieži vien ir nostiprināta kā konstitucionālas tiesības. No vienas puses, ES pieeju datu drošībai var uzskatīt par priekšrocību konkurētspējas ziņā, bet, no otras puses, lielo datu izmantošana un apstrāde šķiet tik ierobežota, ka tā kavē inovāciju.

3.3.

Ir jāpārvar tirgus sadrumstalotība. Komisijai jādod uzdevums izvērtēt, kā un cik lielā mērā jānovērš dalībvalstu pieeju dažādība, lai samazinātu attīstības līmeņa un pieeju atšķirības.

3.4.

Ņemot vērā aizvien pieaugošo datu daudzumu saistībā ar lietu internetu, nākotnes rūpnīcām un autonomām savienotām sistēmām pasākumi Eiropas mērogā ir īpaši nepieciešami un stratēģiski svarīgi. Veidojot plašu un stabilu digitālo ekonomiku, stūrakmens ir visu Eiropu aptverošas brīvas datu plūsmas juridiskais un tehniskais pamats (8).

3.5.

Ir vajadzīga ES rūpniecības politika. Nepamatoti šķēršļi, kas traucē datu brīvu plūsmu, ir jālikvidē. Iekšējais tirgus nav saderīgs ar 28 dažādām rūpniecības politikām, kur katrai ir savi instrumentiem un mērķi. Tas attiecas arī uz digitālo laikmetu (9). Tāpēc Komisijai un valdībām vajadzētu darboties kā moderatoriem ar ilgtermiņa redzējumu, kurā konkurences noteikumu un pamatnosacījumu pamatā ir publiskā un privātā sektora partnerība (10).

3.6.

Komisija pamatoti norāda uz argumentiem, ko izmanto valstu iestādes, lai ierobežotu datu plūsmu. Datu lokalizācijas pasākumi, kas faktiski atjauno digitālu “robežkontroli” (11), ir jāaizstāj ar pienācīgu Eiropas regulējumu.

3.7.

EESK iesaka veikt sīkāku analīzi par pašreizējo stāvokli dalībvalstīs un Eiropā pastāvošajām milzīgajām atšķirībām. Datu ģenerēšanā visprogresīvākā ir augsti attīstītā ražošanas nozare Vācijā, kam seko progresīvi ražošanas klasteri citās ES valstīs – lielās un mazās. Savukārt uz pakalpojumiem balstītu lielo datu jomā spēcīga izaugsme vērojama, piemēram, Francijā un Apvienotajā Karalistē, kā arī dažās mazākās tautsaimniecībās.

3.8.

Datu brīvu apriti ievērojami kavē dalībvalstu noraidošā attieksme. Līdz šim ir apzināti vismaz 50 juridiskie un administratīvie šķēršļi. Pastāv arī ievērojamas atšķirības dalībvalstu publiskā iepirkuma prasībās. Stāvokli nosaka dažādas kultūras un tradīcijas. Valstu rūpniecības politikas rada atšķirīgas tiesiskā regulējuma vides; nav kopēja regulējuma rūpniecības jomā. Atšķirīgās juridiskās pieejas attiecībā uz personas datu apstrādi var izraisīt neuzticēšanos arī saistībā ar nepersonizētiem datiem. Valdību un uzņēmējdarbības vides noraidošā attieksme dažādās valstīs cita citu pastiprina.

3.9.

Tomēr tikai lielāka uzticēšanās starp dalībvalstīm radīs vienotu tirgu, kas attīstās kā droša vide datiem un labvēlīga augsne inovācijām.

3.10.

Tādus valstu mērķus, kā, piemēram, veicināt inovāciju un pakāpeniski radīt pievienoto vērtību, vislabāk var sekmēt, izveidojot lielo datu kopējo tirgu, garantējot datu drošu uzglabāšanu ar modernu plaša mēroga IKT pārvaldību un apvienojot potenciālu.

3.11.

Līdztekus negatīvai ietekmei uz pārredzamību un jauninājumu ieviešanu datu lokalizācija galvenokārt negatīvi ietekmē tādus MVU, kuri veic pārrobežu darījumus. Tāpēc EESK stingri atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka “jebkurā dalībvalstu darbībā, kas ietekmē datu uzglabāšanu vai apstrādi, būtu jāvadās pēc principa “datu brīva aprite ES teritorijā”” (12).

3.12.

EESK uzstāj, ka valstu tirgu atvēršana datu izplatīšanai Eiropas mērogā jāiekļauj arī Eiropas pusgada norisēs, šo tematu ietverot arī konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos. Publisko datu atklātība Eiropas mērogā ļaus pabeigt vienotā tirgus izveidi un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Vienotu pamatu palīdz veidot Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) (13).

3.13.

Arī reģionu un pilsētu teritoriju rīcībā ir dinamiski dati. Reģionālās platformas, kurās darbojas publiskā un privātā sektora dalībnieki, veicinās reģionālo ekonomiku un var stiprināt reģionālās kopas starptautiskā kontekstā. Reģioni un pilsētas būtu jāpārliecina rīkoties atklātības gaisotnē. Arī šajā jomā Eiropas Savienībai var būt svarīga loma labas prakses apmaiņā un mūsdienu prasībām atbilstošas zinātības piedāvāšanā reģionālajām struktūrām.

3.14.

Pētniecība, ko finansē no publiskiem līdzekļiem, ir ļoti svarīgs datu avots. Tā kā to finansē ar nodokļu maksātāju naudu, ir svarīgi nodrošināt, ka šādi dati tiek izplatīti plašāk. Pētījumos iegūto datu bāzes var būt noderīgas ir īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

3.15.

Šādi publiskie dati bieži vien ir saistīti ar privāto dalībnieku darbību. Līgumiskas vienošanās ar uzņēmējdarbības nozari, protams, var ietekmēt rīcību ar datiem. Kā piemēru var minēt nepersonizētus datus, kas ģenerēti transporta, enerģētikas nozarē, ar satelītiem, zemes reģistros un citās publisko pakalpojumu jomās.

3.16.

Tā kā Eiropā, diemžēl, pastāv ļoti lielas atšķirības, EESK uzsver, ka neierobežota datu plūsma visā Eiropā varētu veicināt arī valstu ekonomiku konverģenci, kas būtu gan attīstītāko, gan atpalikušāko ekonomiku interesēs. Publiskās pārvaldes iestādes varētu tikt mudinātas viena otru atbalstīt un konsultēt, lai ieviestu piemērotus mehānismus.

3.17.

Paziņojumā nav aplūkoti dažādās valodās izteiktu datu aspekti saistībā ar datu brīvu plūsmu vai piekļuvi datiem. Tā kā valodas dati varētu būt arī vienkārši mašīnģenerēti, EESK uzskata, ka Komisijai būtu jāpieliek lielākas pūles, lai atbalstītu dažādās valodās izteiktu datu pētniecību un inovāciju, kā arī izvērstu to automātisko tulkošanu visās oficiālajās ES valodās.

3.18.

EESK uzsver, ka, lai radītu savstarpēju uzticēšanos, Konkurētspējas padomē un ārpus tās nepieciešama holistiska pieeja un jāveicina kopīga izpratne par mērķi. Uzticēšanās ir izšķirošs faktors. Eiropas tirgus atvēršana nepersonizētu datu brīvai plūsmai ir jautājums, kam ir arī dziļa politiska ietekme. Šajā sakarā rodas daudzi un dažādi jautājumi, piemēram, kā stiprināt vienotā tirgus un inovācijas pamatu lielos un mazos uzņēmumos, uzlabot ekonomikas izaugsmes un darbvietu izveides izredzes, veicināt dalībvalstu ekonomisko konverģenci un konkurētspēju.

4.1.

Paziņojumā aplūkota visu lielumu uzņēmumu daudzējāda iespējamā mijiedarbība datu jomā (uzņēmums-uzņēmums jeb B2B). Būtu jāņem vērā arī sabiedriskie pakalpojumi. Datu daudzveidība ir nebeidzama, un tāpēc tās attīstība nav paredzama.

4.2.

Komisija pamatoti par prioritāru izvirza mērķi visu veidu tirgus dalībniekiem nodrošināt piekļuvi plašām un dažādām datu kopām. Tā norāda uz daudziem šķēršļiem, kas kavē brīvu piekļuvi, un atzīmē, ka “datu apmaiņa pašlaik joprojām ir ierobežota” (14).

4.3.

Iemesli, kāpēc uzņēmumi datus vēlas paturēt sev, ir pašsaprotami. Produktus un pakalpojumus izstrādā, pamatojoties uz uzņēmuma ražošanas shēmām vai, vispārīgāk, uzņēmuma stratēģijām, kas netiek kopīgotas ar citiem. Līgumslēgšanas brīvība ir jārespektē un jānodrošina, to pieņemot par principu (15).

4.4.

Aina ir ļoti daudzveidīga. Lielu uzņēmumu rīcībā bieži ir pašiem sava pētniecība ar plašu iespējamo pielietojumu klāstu. Mazāku uzņēmumu darbības joma pēc būtības ir ierobežota. Taču visos gadījumos ir ļoti daudz argumentu par labu datu apmaiņai ar citiem uzņēmumiem, jo tā sniedz tiešas priekšrocības visiem iesaistītajiem uzņēmumiem.

4.5.

Parasti intelektuālā īpašuma tiesības neattiecas uz mašīnas–mašīnas (M2M) datiem. Tāpēc attiecībā uz konkrētiem lietojumiem, kam nepieciešama juridiska aizsardzība, ir spēkā ES tiesību akti. Citos gadījumos uz šiem datiem un veidu, kā ar tiem rīkojas, joprojām attiecas līgumiski risinājumi, piemēram, datu īpašumtiesības un cenas.

4.6.

Ar datu tiesisko regulējumu būtu jānodrošina uzņēmumu tiesību aizsardzība tādā pašā mērā kā fizisku preču aizsardzība.

4.7.

Jauni likumdošanas pasākumi tikpat kā nav vajadzīgi. Esošais regulējums aptver vairumu jomu, un, ja vajadzīgs, to var pārstrādāt atbilstoši digitālā laikmeta īpašajām prasībām.

4.8.

Ņemot vērā pašreizējo norišu un notikumu neprognozējamību, iespējama vispārēju standartu sistēma nekādā gadījumā nedrīkstētu kavēt inovāciju. Spēkā esošie standarti bieži vien ierobežo inovāciju, un jaunus standartus gandrīz nevar noteikt bez labākas norišu izpratnes. Tāpēc ir vajadzīgi jauni regulējuma veidi. Būtu jāveicina pārnesamība.

4.9.

Ļoti sarežģīts jautājums ir atbildība (16). Ir pieņemtas dažas direktīvas, un, tā kā tehnoloģiju piemērošanas joma kļūst arvien plašāka, var būt vajadzība tās pārskatīt, piemēram, lai Produktatbildības direktīvu pielāgotu lietu interneta un mākslīgā intelekta prasībām. M2M gadījumā var būt vajadzīgas īpašas tiesību normas par atbildību. Ņemot vērā datu jomā daudzveidīgās un nemitīgi mainīgās attiecības starp uzņēmumiem, EESK uzskata, ka esošais regulējums lielākoties ir pietiekams. Ar jebkādu jaunu regulējumu inovācija būtu jāveicina, un to nekādā ziņā nevajadzētu kavēt.

4.10.

Datu lielāku plūsmu vai nosūtīšanu var panākt, noslēdzot līgumus starp uzņēmumiem, izmantojot esošās vai jaunas platformas un seminārus, vēlams, starptautiskā līmenī, lietojumprogrammu saskarnes (17) un pastiprinot mērķtiecīgas attiecības starp zinātnes aprindām un uzņēmumiem. Zinātnei vajadzētu būt pārstāvētai arī platformās un semināros. Daudzi minētie elementi jau ir ieviesti iniciatīvas “Rūpniecība 4.0” ietvaros, piemēram reģionālās nozaru laboratorijas (field labs). Tādu datu izplatīšana, ko ieguvuši pētniecības centri un ko finansē no publiskajiem līdzekļiem, būtu jānosaka par obligātu (18).

4.11.

EESK atbalsta “izmēģinājuma laboratorijas” un atklātas datu tirdzniecības vietas, lai iedrošinātu tos, kuri tiecas uz lielāku atvērtību. Var noteikt un konsolidēt kopīgu interešu jomas. Vienai organizācijai vajadzētu būt atbildīgai par vajadzību noskaidrošanu attiecībā uz izmēģinājuma jomām, kā arī auglīgas un kvalitatīvi augstvērtīgas iesaistīto iestāžu sadarbības veicināšanu.

4.12.

EESK vērš uzmanību uz ļoti vērtīgu Komisijas un apvienības “Big Data Value Association” (BDVA) 2014. gadā uzsāktu iniciatīvu (19). Abi partneri nesenā paziņojumā norādīja uz četriem galvenajiem instrumentiem, kas izmantojami publiskā un privātā sektora partnerībās:

Šādu pieeju var uzskatīt par paraugu turpmākām Eiropas iniciatīvām. Līdztekus publiskā un privātā sektora partnerībām pētniecības jomā pastāv arī uz inovāciju orientētas kopīgas tehnoloģiju ierosmes.

4.13.

Varētu izstrādāt vienotus Eiropas līgumu paraugus attiecībā uz sadarbību.

5.1.

Līdztekus juridiskajiem un praktiskajiem nosacījumiem stabilai digitālajai ekonomikai ir vajadzīga lielāka Eiropas uzņēmumu atvērtība. Proaktīva reakcija uz paradigmas maiņu pirmām kārtām ir informētības un attieksmes jautājums.

5.2.

Pasaules ekonomikā kopumā notiek dziļas pārmaiņas. Šajā procesā jābūt iesaistītām visām nozarēm nozares – gan lielām, gan mazām –, neveidojot pretnostatījumu starp tradicionālām un nesenām, “vecajām” un “jaunajām”. Eiropas galvenās kompetences jomas ir jāpārveido ātrāk un efektīvāk, un šajā procesā jābūt tiesīgām piedalīties visām nozarēm.

5.3.

Process pats par sevi ir galvenokārt augšupējs, un tādējādi tas skar darījumdarbības nozari un uzņēmumus. Papildus vērtīgajiem instrumentiem (20), ar kuriem Komisija iepazīstina un kuru mērķis ir tirgu padarīt atsaucīgāku pret proaktīviem pielāgojumiem, EESK norāda uz nepieciešamību mainīt domāšanu lielā daļā Eiropas uzņēmumu.

5.4.

Uzņēmumos dati ir jutīgs jautājums, un nākotnē tas būs aizvien jutīgāks. Tikai nedaudzi uzņēmumi atbalsta atklātus datus. Noderīgs būtu Komisijas uzskaitītu piemēru saraksts. Turklāt daudzi uzņēmumi joprojām kļūdaini uzskata, ka to pašreizējā augsti attīstītā ražošana garantēs tirgus pozīcijas nākotnē.

5.5.

Atšķirības starp ASV un Eiropu ir uzkrītoši lielas. Inženierijas tradīcijas Eiropā ir tendētas uz noslēgtu mentalitāti. Progresīvai inženierijai un augstam tehniskās kvalitātes līmenim datu apstrādē ir izšķirīga nozīme konkurences priekšrocību nodrošināšanā. ASV ir panākts ļoti liels progress uzņēmumu un patērētāju (B2C) attiecībās, un ir lielāka atvērtība jautājumā par brīvu piekļuvi datiem. Eiropā ir ļoti attīstīta augstas kvalitātes produktu ražošana un B2B attiecības, savukārt uzņēmumi vēlas saglabāt kontroli pār saviem datiem.

5.6.

Nopietni jāapsver, vai Eiropa jau tagad spēj pienācīgi rīkoties ar lielajiem datiem. Citiem vārdiem, ES uzņēmumi saskaras ar problēmu, ka ASV lielā mērā piemīt spēja datus padarīt par uzņēmējdarbības faktoru, un tas nozīmē, ka dati, ar kuriem tiem būs jārīkojas, tiek uzglabāti ASV uzņēmumu serveros, tostarp jaunu ideju radīšanai piemērotie algoritmi (21).

5.7.

Steidzami nepieciešamas pārmaiņas. Vislabākais veids, kā virzīties uz priekšu, ir pieņemt stratēģiju par to, kā saglabāt ražošanas pašreizējās priekšrocības, vienlaikus palielinot atvērtību datu plūsmām. Pārmaiņas nevar notikt vienā dienā, bet tikai, veicot pakāpeniskus pasākumus. Eiropas uzņēmumiem jāatrod visefektīvākais Eiropai piemērotais veids: nepretoties straumei, bet gan pieņemamā veidā mainīties (22).

5.8.

Daudziem Eiropas uzņēmumiem nokavētais ir jāpanāk, gan attīstot savu spēju strādāt ar datiem, gan uzlabojot ražošanu. Lai cik savādi tas būtu, daudzos uzņēmumos atklātība un pārredzamība attiecībā uz lielajiem datiem būtu jāsāk, mainot uzņēmuma iekšējās procedūras un iekšējo pieeju.

5.9.

Svarīgs jautājums ir tradicionālo vertikāli integrēto ražošanas uzņēmumu modeļu pakāpeniska aizstāšana ar elastīgiem un vieglāk pielāgojamiem uzņēmējdarbības modeļiem (23). Ar šādiem uzņēmējdarbības modeļiem jāpaver uzņēmumiem iespēja efektīvāk darboties vidē, kurā aizvien palielinās produktu un pakalpojumu klāsts un kurai raksturīga ražošanas un pakalpojumu pilnīga integrācija. Dažkārt uzņēmumiem ir jāsamierinās ar zaudējumiem, lai iegūtu vairāk priekšrocību.

5.10.

Būtu jāorganizē pieredzes apmaiņa, lai apspriestu saspīlējumu starp vēlmi aizsargāt datus, kas uzņēmumam piešķir identitāti, un neizbēgamo nepieciešamību pēc inovācijas starptautiskā vidē, kā arī apzinātu visefektīvākās pieejas, kas sekmētu uzņēmumu atvērtību. Komisija var palīdzēt Eiropas līmenī sekmēt šādu pieredzes apmaiņu.

5.11.

Jārada idejas, lai izveidotu izcilības centrus, kas būtu pretsvars Silīcija ielejai un lielajām Amerikas universitātēm.

5.12.

Te jāmin nepieciešamība padziļināt nepietiekami attīstīto Eiropas kapitāla tirgu. Dinamiskai lielo datu apstrādei vajadzīgi ne tikai sekmīgi jaunuzņēmumi, bet it īpaši augoši uzņēmumi (scaled-ups), kuru ir pārāk maz. Tāpēc nevar iztikt bez dinamiskāka Eiropas riska kapitāla tirgus. Izmantojot pārbaudītu praksi (piemēram, Izraēlas paraugu), būtu jāapzina un jāpielāgo pasākumi tā pilnveides atbalstam un sekmēšanai.

5.13.

Apvienotajā Karalistē ir dinamiska datus ģenerējoša ekonomika. EESK uzskata, ka ES un Apvienotās Karalistes rūpniecībai būtu jāturpina cieši sadarboties, lai virzītos uz pārredzamu un atklātu datu ģenerēšanu.

6.1.

EESK iepriekšējos atzinumos (24) par iniciatīvas “Rūpniecība 4.0” ietekmi uz sabiedrību un darba tirgu paustie uzskati ir attiecināmi arī uz brīvas datu plūsmas laikmetu. Daži aspekti ir jāuzsver atkārtoti.

6.2.

Lai veicinātu datu attīstības un izplatīšanas dinamiku, vajadzīga pilnīga izpratne sabiedrībā, jo īpaši Eiropas uzņēmumu darbaspēka vidū. Lai sekmētu pietiekamas zināšanas un nodrošinātu sabiedrības akceptu dziļo pārmaiņu procesam, ir vajadzīga mūsdienīga komunikācija. Sava loma jāuzņemas sociālajiem partneriem.

6.3.

Izšķiroša nozīme ir cilvēkfaktoram. Lai veiktu nepieciešamos pielāgojumus un ieviestu programmas, kas darba ņēmējus un jauniešus sagatavo jaunajai realitātei, visos līmeņos būtu jānoris sociālajam dialogam. Ir vajadzīgs daudz vairāk datu analītiķu un datu zinātnieku.

6.4.

Šajā saistībā jānorāda uz sarežģīto uzdevumu attīstīt jaunus organizāciju veidus to darbinieku apmācībai un sadarbībai visos sabiedrības slāņos, kuriem būs mazāk darba. Pašreizējās sociālās sistēmas šīm problēmām nav pielāgotas, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, Somijā izmantotie “buferuzņēmumi” ar kuru palīdzību bijušos biroja darbiniekus pārvirza uz kolektīvā darba sektoru, vienlaikus saglabājot viņu sociālo apdrošināšanu. Visiem ir jāapzinās, ka tagad mēs strādājam citādā darba vidē.

6.5.

Darba tirgus norises un sociālā iekļaušana ir arī daļa no plašākas rūpniecības politikas koncepcijas. Pētījumi ļauj prognozēt, ka digitalizācijas un ražošanas modernizācijas ietekmē darbvietu skaits samazināsies līdz pat par 50 %, jo īpaši ietekmējot gados jaunus biroju darbiniekus, un par 20 % palielināsies jaunu darbvietu skaits. Visām iesaistītajām personām būtu jākoncentrējas uz pāreju, lai novērstu šķēršļus, kas kavē pielāgošanos, un sekmētu risinājumus, kas cilvēkiem paver jaunas iespējas, it īpaši pakalpojumu attīstības jomā.

6.6.

Ļoti svarīgi ir nodrošināt izglītību un darbaspēka apmācību darba vietā visos nodarbinātības līmeņos. Tās jāattiecina ne tikai uz tehniskajām jomām.

6.7.

EESK norāda, ka Komisijai var būt atbalstoša loma, tai norādot turpmāko virzību un apzinot problēmas un iespējas. Starp uzņēmējiem, sociālajiem partneriem un valdībām būtu jāorganizē ES līmeņa semināri un apmaiņa, tostarp par labāko praksi. Eiropā pastāvošās dažādu kultūru daudzveidības apstākļos jāatrod un jāattīsta kopējas intereses un kopēja pieeja.