(1)

Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punkta mērķis ir izveidot iekšējo tirgu, kura darbība ir vērsta uz Eiropas ilgtspējīgu attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme, augsts aizsardzības līmenis un vides kvalitātes uzlabošana.

(2)

ANO Ģenerālā asambleja 2015. gada 25. septembrī pieņēma jaunu pasaules mēroga ilgtspējīgas attīstības sistēmu, proti, Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, (4) kuras pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), kas attiecas uz trīs ilgtspējas pīlāriem: vides, sociālo un ekonomisko/pārvaldības pīlāru. Komisijas 2016. gada paziņojums Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei (5) sasaista IAM ar Savienības politikas regulējumu, lai nodrošinātu, ka visās Savienības rīcības un politikas iniciatīvās gan Savienībā, gan globālā mērogā jau sākotnēji ņemti vērā IAM. Eiropadomes 2017. gada 20. jūnija secinājumos (6) apstiprināta Savienības un dalībvalstu apņemšanās pilnībā īstenot programmu 2030. gadam saskaņotā, visaptverošā, integrētā un efektīvā veidā un ciešā sadarbībā ar partneriem un citām ieinteresētajām personām.

(3)

Padome 2016. gadā Savienības vārdā noslēdza Parīzes klimata nolīgumu (7). Parīzes klimata nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts nosaka mērķi stiprināt reakciju uz klimata pārmaiņām, cita starpā pieskaņojot finanšu plūsmas izvirzītajam kursam uz mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību.

(4)

Ilgtspēja un pāreja uz mazoglekļa un klimatnoturīgu, resursu ziņā efektīvāku un aprites ekonomiku ir galvenais, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju. Ilgtspēja ilgstoši bijusi Eiropas Savienības projekta pamatā, un Līgumos atzītas tās sociālā un vides dimensija.

(5)

Komisija 2016. gada decembrī pilnvaroja Augsta līmeņa ekspertu grupu izstrādāt vispārēju un visaptverošu Savienības stratēģiju ilgtspējīgam finansējumam. Augsta līmeņa ekspertu grupas ziņojumā, kas publicēts 2018. gada 31. janvārī, (8) aicināts radīt tehniski spēcīgu klasifikācijas sistēmu Savienības līmenī, lai nodrošinātu skaidrību par to, kuras darbības ir “zaļas” jeb “ilgtspējīgas”, sākot ar klimata pārmaiņu mazināšanu.

(6)

Komisija 2018. gada martā publicēja Rīcības plānu: igtspējīgas izaugsmes finansēšana (9), tajā nosakot vērienīgu un visaptverošu stratēģiju ilgtspējīgam finansējumam. Viens no mērķiem, kas noteikts šajā rīcības plānā, ir pārorientēt kapitāla plūsmas ilgtspējīgam ieguldījumam, lai sasniegtu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Vienotas klasifikācijas sistēmas izveide ilgtspējīgām un ilgtspējības pakāpes konstatēšanas indikatoru izveide darbībām ir svarīgākā un neatliekamākā rīcības plānā paredzētā rīcība. Rīcības plānā atzīts, ka tam, lai kapitāla plūsmas pārvirzītu ilgtspējīgākām darbībām, pamatā jābūt kopīgai , holistiskai izpratnei par to, ko nozīmē “ilgtspējīgs”. saimniecisko darbību un ieguldījumu ietekmi uz vides ilgtspēju un resursu efektivitāti . Pirmkārt, skaidriem norādījumiem par darbībām, kas sekmē vides mērķu sasniegšanu, būtu jāpalīdz informēt ieguldītājus par ieguldījumiem, no kuriem tiek finansētas ekoloģiski saimnieciskās darbības atbilstīgi to ilgtspējības pakāpei. Atzīstot ANO ilgtspējīgas saimnieciskās darbības. Turpmākus norādījumus attīstības mērķus un Eiropadomes 2017. gada 20 . jūnijs secinājumus, būtu arī jāizstrādā papildu norādījumi par darbībām, kas sekmē veicina citus ilgtspējas ilgtspējības mērķus, tajā skaitā sociālos mērķus, var izstrādāt vēlākā posmā. tostarp sociālos un pārvaldības mērķus, tādējādi pilnībā, saskaņoti, visaptveroši , integrēti un efektīvi īstenojot 2030. gada programmu . [Gr. 80]

(6a)

Atzīstot, cik steidzami ir jārisina jautājumi saistībā ar klimata pārmaiņām, tomēr jāņem vērā, ka šaura koncentrēšanās uz oglekļa emisiju jautājumiem varētu radīt negatīvu ietekmi, jo ieguldījumi tiktu novirzītu uz tādiem mērķiem, kas saistīti ar citiem vides riskiem. Tādēļ ir jāievieš pienācīgi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka saimnieciskās darbības nekaitē citiem vides mērķiem, piemēram, bioloģiskajai daudzveidībai un energoefektivitātei. Ieguldītājiem vajadzīga salīdzināma un visaptveroša informācija par vides riskiem un to ietekmi, lai novērtētu to portfeļus, raugoties ne tikai no oglekļa emisiju ietekmes viedokļa. [Gr. 2]

(6b)

Ņemot vērā to, ka vairākās savstarpēji saistītās vides degradācijas un resursu pārmērīga patēriņa jomās ir steidzami jārīkojas, ir jāpiemēro sistēmiska pieeja eksponenciāli pieaugošo negatīvo tendenču novēršanai, piemēram, attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, resursu pārmērīgo globālo patēriņu, jauniem apdraudējumiem, tostarp bīstamām ķīmiskām vielām un to sajaukumiem, uztura nepietiekamību, klimata pārmaiņām, ozona noārdīšanos, okeānu paskābināšanos, saldūdens izsīkšanu un zemes sistēmas maiņu. Līdz ar to ir nepieciešams, lai veicamie pasākumi būtu uz nākotni vērsti un gaidāmajām problēmām atbilstīgā mērogā. Šo problēmu mērogs prasa holistisku un vērienīgu pieeju un stingri piemērotu piesardzības principu. [Gr. 3]

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1386/2013/ES (10) aicināts palielināt privātā sektora finansējumu ar vidi un klimatu saistītiem izdevumiem, īpaši radot stimulus un metodes, kas stimulē uzņēmumus izmērīt savas darījumdarbības vides izmaksas un peļņu, kura gūta no vides pakalpojumu izmantošanas.

(7a)

Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. maija patstāvīgajā ziņojumā par ilgtspējīgām finansēm ir noteikti būtiski ilgtspējas rādītāju un taksonomijas elementi kā stimuls ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Būtu jānodrošina konsekvence starp atbilstīgajiem tiesību aktiem. [Gr. 4]

(8)

IAM sasniegšanai Savienībā nepieciešama kapitāla plūsmu novirzīšana ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Ir svarīgi pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu šo mērķu sasniegšanai. Ir arī svarīgi nodrošināt to, ka iekšējā tirgū netiek kavētas kapitāla plūsmas, kas tiek novirzītas ilgtspējīgam ieguldījumam.

(8a)

Problēmas mērogs paredz visu finanšu sistēmu pakāpeniski pārvietot, lai atbalstītu ekonomikas spēju darboties ilgtspējīgi. Šajā nolūkā ir nepieciešams integrēt ilgtspējīgu finansējumu visās pamatjomās, un ietekme uz ilgtspējību ir jāņem vērā attiecībā uz finanšu produktiem un pakalpojumiem. [Gr. 5]

(9)

Tādu finanšu produktu piedāvāšana, kas īsteno ekoloģiski vides ziņā ilgtspējīgus mērķus, ir efektīvs veids, kā privātos ieguldījumus novirzīt ilgtspējīgām pakāpeniski pārnest no videi kaitīgām darbībām uz ilgtspējīgākām darbībām. Mērķis, nosakot valstu prasības finanšu produktu , pakalpojumu un uzņēmumu obligāciju kā ilgtspējīgu ieguldījumu tirgošanai , kā definēts šajā regulā , jo īpaši prasības, kas noteiktas, lai ļautu attiecīgajiem tirgus dalībniekiem izmantot valstu marķējumu, ir veicināt ieguldītāju uzticību un izpratni par riskiem , radīt pamanāmību un novērst bažas par “zaļo tukšvārdību”. Par zaļo tukšvārdību sauc negodīgas konkurences priekšrocības gūšanas praksi, tirgojot finanšu produktu kā videi draudzīgu, kaut gan patiesībā tas neatbilst vides pamatstandartiem. Pašlaik dažās dalībvalstīs ir ieviestas marķēšanas sistēmas. Tās veidotas, balstoties uz dažādām taksonomijām, kas klasificē ekoloģiski vides ziņā ilgtspējīgas saimnieciskās darbības. Ņemot vērā politiskās saistības atbilstoši Parīzes nolīgumam un Savienības līmenī, visticamāk, arvien vairāk dalībvalstu izveidos marķējuma sistēmas vai citas prasības tirgus dalībniekiem, lai to finanšu produktus vai uzņēmumu obligācijas tirgotu kā ekoloģiski vides ziņā ilgtspējīgus. Tādējādi dalībvalstis izmantotu pašas savu nacionālo taksonomiju, lai noteiktu, kuri ieguldījumi uzskatāmi par ilgtspējīgiem. Ja šādas valstu prasības pamatojas uz dažādiem kritērijiem un indikatoriem , kuriem atbilstīgi saimnieciskās darbības uzskatāmas par ekoloģiski vides ziņā ilgtspējīgām, tiks mazināta ieguldītāju vēlme veikt pārrobežu ieguldījumus, jo ir apgrūtināta iespēja salīdzināt dažādās ieguldījumu iespējas. Turklāt ekonomikas dalībniekiem, kas vēlas piesaistīt ieguldījumus no visas Savienības, dažādajās dalībvalstīs būtu jāatbilst dažādiem kritērijiem, lai viņu darbības varētu uzskatīt par ekoloģiski vides ziņā ilgtspējīgām dažādo marķējumu nolūkā. Vienotu kritēriju un indikatoru trūkums novirzīs ieguldījumus videi neefektīvā un dažos gadījumos neproduktīvā veidā, kā arī novedīs pie nesasniegtiem mērķiem vides un ilgtspējas jomā. To trūkums tādējādi palielinās izmaksas un radīs būtisku traucēkli ekonomikas dalībniekiem, radot kavēkli ilgtspējīgiem ieguldījumiem piekļūt pārrobežu kapitāla tirgum. tirgiem . Sagaidāms, ka aizvien pieaugs šķēršļi, lai piekļūtu pārrobežu kapitāla tirgum tirgiem līdzekļu iegūšanai ilgtspējīgiem projektiem. Tāpēc kritēriji un indikatori , lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir ekoloģiski ilgtspējīga, darbības ilgtspējības pakāpi , būtu jāsaskaņo Savienības līmenī pakāpeniski jāsaskaņo , lai novērstu šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un kavētu to rašanos nākotnē. Pateicoties šādai informācijas, rādītāju un kritēriju saskaņošanai, ekonomikas dalībniekiem būs vieglāk iegūt līdzekļus savām zaļajām vides ziņā ilgtspējīgām pārrobežu darbībām, jo viņu saimnieciskās darbības varēs salīdzināt ar vienotiem kritērijiem un indikatoriem , lai izvēlētos kā pamatā esošos aktīvus ekoloģiski vides ziņā ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tādējādi tas atvieglos ieguldījumu piesaisti pāri robežām Savienības ietvaros. [Gr. 6]

(9a)

Lai Savienība izpildītu savas saistības vides un klimata jomā, ir jāmobilizē privātie ieguldījumi. Tā sasniegšanai ir nepieciešama ilgtermiņa plānošana, kā arī regulatīva stabilitāte un prognozējamība ieguldītājiem. Tādēļ, lai garantētu saskaņotu politikas sistēmu ilgtspējīgiem ieguldījumiem, ir svarīgi, ka šīs regulas noteikumi ir pamatoti ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem. [Gr. 7]

(10)

Turklāt, ja tirgus dalībnieki nesniedz nekādus paskaidrojumus neatklāj ieguldītājiem par to, kā darbības, kurās viņi iegulda, sekmē iegulda negatīvi vai pozitīvi ietekmē vides mērķu sasniegšanu, vai ja viņi savos paskaidrojumos par to, kas ir “ilgtspējīga” saimnieciskā darbība, saimnieciskās darbības vides ilgtspējas pakāpi , izmanto citus jēdzienus, rādītājus un kritērijus , ieguldītājiem šķitīs neproporcionāli būs nesamērīgi apgrūtinoši pārbaudīt un salīdzināt šos dažādos finanšu produktus. Ir konstatēts, ka tas mazina ieguldītāju vēlmi veikt ieguldījumus zaļos ilgtspējīgos finanšu produktos. Turklāt ieguldītāju uzticības trūkumam ir būtiska negatīva ietekme uz ilgtspējīgu ieguldījumu tirgu. Ir pierādīts arī, ka valstu noteikumi vai tirgū balstītas iniciatīvas, kas īstenotas, lai risinātu šo jautājumu valstu robežās, novedīs pie iekšējā tirgus sadrumstalotības. Ja finanšu tirgus dalībnieki atklās informāciju par to, kā finanšu produkti, ko viņi pozicionē kā videi draudzīgus, atbilst vides mērķiem un viņi šādas informācijas atklāšanai izmantos visā Savienībā kopējus kritērijus attiecībā uz to, kas ir ekoloģiski ilgtspējīga saimnieciska darbība, tas palīdzēs ieguldītājiem salīdzināt videi draudzīgas ieguldījuma iespējas ieguldījuma iespēju ietekmi uz vidi pāri robežām robežām un stimulēs ieguldījumu saņēmēju uzņēmumus padarīt savus darījumdarbības modeļus ilgtspējīgākus . Ieguldītāji veiks ieguldījumus zaļos finanšu produktos ar augstāku uzticamību visā Savienībā, tādējādi uzlabojot iekšējā tirgus darbību. [Gr. 8]

(10a)

Lai nodrošinātu būtisku vides ilgtspējas un plašākas ilgtspējas ietekmi, samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu finanšu tirgu dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām un veicinātu Eiropas finanšu tirgu izaugsmi, finansējot ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, taksonomijas pamatā vajadzētu būt saskaņotiem, salīdzināmiem un vienotiem kritērijiem un indikatoriem, tostarp vismaz aprites ekonomikas indikatoriem. Minētie indikatori būtu jāsaskaņo ar vienotu aprites cikla novērtēšanas metodiku, un tie būtu jāpiemēro visās Savienības regulatīvajās iniciatīvās. Tiem vajadzētu būt par pamatu saimnieciskās darbības un ieguldījumu riska novērtējumam un ietekmes uz vidi novērtējumam. Nedrīkstētu pieļaut nekādu regulējuma pārklāšanos, kas nebūtu saskaņā ar labāka regulējuma principiem un ko nepiemērotu samērīgi, un saskaņā ar mērķi izveidot konsekventu terminoloģiju un skaidru tiesisko regulējumu. Būtu jāizvairās arī no nevajadzīga sloga, kas rodas gan iestādēm, gan finanšu iestādēm. Šajā pašā nolūkā pirms taksonomijas un piemērojamo kritēriju stāšanās spēkā būtu skaidri jānosaka tehnisko pārbaudes kritēriju joma un izmantošana, kā arī saikne ar citām iniciatīvām. Saskaņotu kritēriju noteikšanai ekoloģiski ilgtspējīgām darbībām būtu jāņem vērā dalībvalstu kompetences dažādās politikas jomās. Šīs regulas prasības būtu proporcionāli jāpiemēro mazām un nesarežģītām iestādēm, kā noteikts šajā regulā. [Gr. 9]

(10b)

Būtu jāsaskaņo rādītāji, kuru pamatā ir jau paveiktais, piemēram, cita starpā Komisijas, Eiropas Vides aģentūras un ESAO darbs, un tajos jāietver ietekme uz CO2 un citām emisijām, bioloģisko daudzveidību, atkritumu radīšanu, enerģijas un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, izejvielām, ūdeni un tiešo un netiešo zemes izmantošanu, kā noteikts Komisijas aprites ekonomikas uzraudzības sistēmā (COM(2018)0029), ES rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku (COM(2015)0614) un Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūcijā par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku (2014/2208(INI)). Turklāt rādītāji būtu jāizstrādā, ņemot vērā arī Eiropas Komisijas Atbalsta aprites ekonomikas finansējumam ekspertu grupas ieteikumus. Komisijai būtu jānovērtē, kā integrēt šīs ekspertu grupas darbu ar TEG. Rādītājos būtu jāņem vērā starptautiski atzīti ilgtspējas standarti. [Gr. 10]

(11)

Lai novērstu pastāvošos šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un nepieļautu šo šķēršļu rašanos nākotnē, dalībvalstīm un Savienībai būtu jāizmanto kopējs ekoloģiski ilgtspējīga ieguldījuma kopējs ieguldījumu vides ilgtspējas pakāpes jēdziens, izveidojot prasības tirgus dalībniekiem tādu finanšu produktu , pakalpojumu vai uzņēmumu obligāciju marķēšanai, kas tiek tirgoti kā ekoloģiski vides ziņā ilgtspējīgi valsts līmenī. Šo pašu iemeslu dēļ fondu pārvaldniekiem un institucionālajiem ieguldītājiem, kas sevi uzskata par vides mērķu ievērotājiem, atklājot informāciju par šo mērķu sasniegšanu, būtu jāizmanto tas pats ekoloģiski vides ziņā ilgtspējīga ieguldījuma jēdziens un tie paši indikatori, rādītāji un kritēriji, kā aprēķinot ietekmi uz vidi . [Gr. 11]

(12)

Kritēriju noteikšana ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām var mudināt firmas brīvprātīgi savās tīmekļa vietnēs atklāt informāciju Informācija par ekoloģiski ilgtspējīgajām saimnieciskām darbībām, ko tās veic. Šī informācija darbību ietekmi uz vidi palīdzēs attiecīgajiem finanšu tirgu dalībniekiem ne tikai palīdzēs attiecīgajiem finanšu tirgus dalībniekiem viegli vien viegli konstatēt un noteikt, kuras firmas veic ekoloģiski ilgtspējīgas saimnieciskas darbības, uzņēmumu veikto saimniecisko darbību vides ilgtspējas pakāpi , bet arī atvieglos šīm firmām līdzekļu iegūšanu savām zaļajām darbībām. arī uzņēmumiem palielināt finansējumu . [Gr. 12]

(13)

Savienības klasifikācijai ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām mēroga indikatoriem, kas ir svarīgi saimniecisko darbību ietekmes uz vidi noteikšanai, būtu jāļauj izstrādāt Savienības nākotnes politiku, turpmākos politikas virzienus un stratēģijas , tajā skaitā Savienības mēroga standartus ekoloģiski vides ziņā ilgtspējīgiem finanšu produktiem, un visbeidzot arī marķējumu izveidi, kas oficiāli atzīst atbilstību šiem standartiem visā Savienībā , kā arī tiem vajadzētu būt par pamatu citiem ekonomiskiem, regulatīviem un prudenciāliem pasākumiem . Attiecībā uz turpmākiem Savienības tiesību aktiem, kuru mērķis ir veicināt pāreju no videi kaitīgiem ieguldījumiem uz ieguldījumiem ar pozitīvu ietekmi ir nepieciešamas vienotas juridiskās prasības, kā uzskatīt ieguldījumus par ekoloģiski ilgtspējīgiem ieguldījumiem, balstoties lai ņemtu vērā ieguldījumu vides ilgtspējas pakāpi , pamatojoties uz vienotiem kritērijiem ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām, ir nepieciešamas kā atsauce Savienības nākamiem tiesību aktiem, kas ļauj sekmēt šos ieguldījumus. ekonomisko darbību vides ilgtspējas pakāpes noteikšanai un kopējiem indikatoriem ieguldījumu ietekmes uz vidi novērtēšanai . [Gr. 13]

(14)

Saistībā ar IAM sasniegšanu Savienībā tādas politikas izvēles kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda radīšana ir sevi pierādījušas kā varētu būt efektīvas, sekmējot privātu ieguldījumu mobilizēšanu un novirzīšanu ilgstpējīgiem ieguldījumiem līdz ar publiskajiem izdevumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/1017 (11) precizēta 40 % horizontālo klimata ieguldījumu mērķis infrastruktūras un inovācijas projektos Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvaros. Kopēji kritēriji saimniecisko darbību ilgtspējai varētu un kopēji indikatori ietekmes uz vidi novērtēšanai var būt pamatā līdzīgām Savienības nākotnes iniciatīvām, atbalstot mobilizējot ieguldījumus, kas ievēro ar klimatu saistītus vai citus vides mērķus. [Gr. 14]

(15)

Lai izvairītos no tirgus sadrumstalotības, kā arī no kaitējuma patērētāju interesēm, atšķirīgu ekoloģiski ilgtspējīgu ko izraisītu atšķirīgi jēdzieni par saimniecisko darbību jēdzienu dēļ, vides ilgtspējas pakāpi , valstu prasībām, kam tirgus dalībniekiem būtu jāatbilst, kad viņi vēlas tirgot finanšu produktus vai uzņēmumu obligācijas, kā ekoloģiski definēts šajā regulā, kā vides ziņā ilgtspējīgus, vajadzētu būt balstītām uz vienotiem kritērijiem ekoloģiski vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām. Šo tirgus dalībnieku vidū ir finanšu tirgus dalībnieki, kas piedāvā “zaļus” ilgtspējīgus finanšu produktus vai pakalpojumus , un nefinanšu uzņēmumi, kas emitē “zaļas” ilgtspējīgas uzņēmumu obligācijas. [Gr. 15]

(16)

Lai izvairītos no kaitējuma radīšanas patērētāju interesēm, fondu pārvaldniekiem un institucionālajiem ieguldītājiem, kas piedāvā finanšu produktus kā ekoloģiski ilgtspējīgus, būtu jāatklāj informācija par to, kā un kādā mērā kritēriji ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām ir izmantoti, lai noteiktu ieguldījumu ekoloģisko ilgtspēju. Atklātajai informācijai būtu jāveicina ieguldītāju izpratne par ieguldījuma daļu, kas finansē ekoloģiski ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, kā procentuālu daļu no visām saimnieciskajām darbībām un tādējādi ieguldījuma ekoloģiskās ilgtspējas pakāpi. Komisijai būtu jāprecizē informācija, kura jāatklāj šajā nolūkā. Šai informācijai būtu jārada iespēja valstu kompetentajām iestādēm viegli pārbaudīt atbilstību informācijas atklāšanas pienākumam un ieviest šo pienākumu saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

(17)

Lai izvairītos no informācijas atklāšanas pienākuma apiešanas, šis pienākums būtu jāpiemēro arī tad, ja visiem finanšu produkti produktiem, kuri tiek piedāvāti kā tādi, kam ir līdzīgas iezīmes kā ekoloģiski ilgtspējīgiem ieguldījumiem, tajā skaitā arī tādi, kuru mērķis ir vides aizsardzība plašā nozīmē. Finanšu tirgus dalībniekiem nevajadzētu būt pienākumam ieguldīt vienīgi ekoloģiski ilgtspējīgās saimnieciskajās darbībās, kas noteiktas saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem. Viņi Būtu jāmudina finanšu tirgus dalībnieki un citi dalībnieki informēt Komisiju, ja viņi uzskata, ka saimnieciskā darbība, tehniskie pārbaudes kritēriji , kas neatbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem vai kam šādi kritēriji attiecas uz viņu finansētajām darbībām, vēl nav izveidoti, un tādēļ viņu finanšu produktus būtu jāuzskata par ekoloģiski vides ziņā ilgtspējīgu, lai palīdzētu Komisijai izvērtēt tehniskās pārbaudes kritēriju papildināšanas vai atjaunināšanas piemērotību. [Gr. 16]

(18)

Lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir ekoloģiski ilgtspējīga, noteiktu saimnieciskās darbības vides ilgtspējas pakāpi , būtu jāizstrādā izsmeļošs vides mērķu saraksts , pamatojoties uz rādītājiem, ar kuriem mēra ietekmi uz vidi, ņemot vērā tā ietekmi uz visu rūpniecisko vērtību ķēdi un nodrošinot saskaņotību ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Tīras enerģijas paketi . [Gr. 17]

(19)

Veselīgu ekosistēmu aizsardzības vides mērķis būtu jāinterpretē, ņemot vērā attiecīgos Savienības leģislatīvos un neleģislatīvos instrumentus, tajā skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (12), Padomes Direktīvu 92/43/EEK (13), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014 (14), ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam (15), ES Zaļās infrastruktūras stratēģiju, Padomes Direktīvu 91/676 (16), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 511/2014 (17), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 995/2010 (18), Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (19) un Rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai (20).

(20)

Attiecībā uz katru vides mērķi , pamatojoties uz sniegto informāciju, kurā izmantoti saskaņoti indikatori, būtu jānosaka vienoti kritēriji tam, kad var uzskatīt, ka saimnieciskās darbības būtiski sekmē šā mērķa sasniegšanu. Vienam vienoto kritēriju elementam vajadzētu būt izvairīties no nozīmīga kaitējuma radīšanas jebkuram no šajā regulā noteiktajiem vides mērķiem. Tas paredzēts, lai izvairītos no tā, ka ieguldījumi tiek uzskatīti par ekoloģiski vides ziņā ilgtspējīgiem, lai gan saimnieciskās darbības, kuras gūst labumu no šiem ieguldījumiem, rada kaitējumu videi tādā mērā, kas pārspēj to radīto labumu vides mērķim. Būtiska labuma un ievērojama kaitējuma neradīšanas nosacījumiem būtu jāveicina tas, ka ieguldījumi ekoloģiski vides ziņā ilgtspējīgās saimnieciskās darbībās rada patiesu labumu vides mērķu sasniegšanā. [Gr. 18]

(21)

Atgādinot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopējo apņemšanos ievērot principus, kas iekļauti Eiropas Sociālo tiesību pīlārā, atbalstot ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un atzīstot starptautisko obligāto cilvēktiesību un darba tiesību un standartu nozīmi, atbilstībai obligātajiem aizsargpasākumiem vajadzētu būt nosacījumam, lai saimnieciskās darbības uzskatītu par ekoloģiski ilgtspējīgām. Šā iemesla dēļ saimnieciskās darbības būtu jāuzskata par ekoloģiski ilgtspējīgām tikai tādā gadījumā, kad tās tiek veiktas, ievērojot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) deklarāciju par pamattiesībām un pamatprincipiem darbā un astoņas SDO pamata konvencijas. SDO pamata konvencijas nosaka cilvēktiesības un darba tiesības, kas uzņēmumiem ir jāievēro. Vairāki no šiem starptautiskajiem standartiem ir iekļauti arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši verdzības un piespiedu darba aizliegums un nediskriminēšanas princips. Šie obligātie aizsargpasākumi neskar stingrāku prasību piemērošanu vajadzības gadījumā videi, veselībai, drošībai un sociālajai ilgtspējai, kas noteikta Savienības tiesību aktos.

(22)

Ņemot vērā konkrētās tehniskās detaļas, kas nepieciešamas, lai novērtētu saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi un strauji mainīgo zinātnes un tehnoloģijas raksturu, ekoloģiski vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisku darbību kritēriji , ar kuriem var noteikt vides ilgtspējas pakāpi, būtu regulāri jāpielāgo šīm pārmaiņām. Lai šie kritēriji un indikatori būtu aktuāli, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem un ekspertu, kā arī attiecīgo ieinteresēto personu devumu, būtiska labuma un ievērojama kaitējuma nosacījumi būtu jāprecizē sīkāk dažādām saimnieciskajām darbībām un regulāri jāatjaunina. Šajā nolūkā Komisijai būtu jānosaka detalizēti un kalibrēti tehniskās pārbaudes kritēriji un saskaņotu indikatoru kopums dažādām saimnieciskajām darbībām, pamatojoties uz tehnisko devumu no daudzpusējo ieinteresēto personu platformas ilgtspējīgam finansējumam. [Gr. 19]

(23)

Dažām saimnieciskajām darbībām ir negatīva ietekme uz vidi, un nozīmīgu labumu vienam vai vairākiem vides mērķiem var sasniegt, samazinot šo negatīvo ietekmi. Tādām saimnieciskajām darbībām ir lietderīgi noteikt tehniskās pārbaudes kritērijus, kas nosaka būtiskus ekoloģisko raksturlielumu uzlabojumus salīdzinājumā ar, inter alia, nozari caurmērā , lai apsvērtu, vai šī darbība varētu būtiski veicināt viena vai vairāku vides mērķu sasniegšanu . Šajos kritērijos būtu jāņem vērā arī konkrētas saimnieciskās darbības ilgtermiņa (t.i. vairāk nekā 3 gadu) ietekme , jo īpaši produktu un pakalpojumu izmantošanas ekoloģiskās priekšrocības, kā arī starpproduktu radītā ietekme, tādējādi novērtējot to ražošanas un izmantošanas posmu summu visā vērtību ķēdes un aprites ciklā . [Gr. 20]

(24)

Saimnieciska darbība nebūtu jāuzskata par ekoloģiski ilgtspējīgu, ja tā videi nodara kaitējumu, kas lielāks par ieguvumiem. nerada neto ieguvumus videi . Tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānosaka obligātās prasības, kas vajadzīgas, lai izvairītos no būtiska kaitējuma nodarīšanas citiem mērķiem. Izveidojot un atjauninot tehniskās pārbaudes kritērijus, Komisijai būtu jānodrošina, lai šie kritēriji būtu saprātīgi, samērīgi un tiktu balstīti uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem , kā arī ņemtu vērā visu vērtības ķēdi un tehnoloģiju aprites ciklu. Būtu arī jānodrošina, ka tos un tiktu regulāri atjaunināti. atjaunina . Kad zinātniskais novērtējums neļauj noteikt risku ar pietiekamu noteiktību, būtu jāpiemēro piesardzības princips saskaņā ar LESD 191. pantu. [Gr. 21]

(25)

Izveidojot un atjauninot tehniskās pārbaudes kritērijus un saskaņotu indikatoru kopumu , Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgie Savienības tiesību akti, kā arī jau īstenotie neleģislatīvie Savienības instrumenti, tajā skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 66/2010 (21), ES Vides vadības un audita sistēma, (22) ES Zaļā publiskā iepirkuma kritēriji (23) , Komisijas Aprites ekonomikas platforma, aprites cikla izvērtējuma Eiropas platforma un iesāktais darbs pie produktu un organizāciju vides pēdas nospieduma noteikumiem (24). Lai izvairītos no nevajadzīgām neatbilstībām ar saimniecisko darbību klasifikācijām, kas jau pastāv citiem mērķiem, Komisijai būtu jāņem vērā arī statistiskās klasifikācijas, kas saistītas ar vides preču un pakalpojumu nozari, proti, vides aizsardzības darbību un izdevumu klasifikācija (CEPA) un resursu apsaimniekošanas darbību klasifikācija (CReMA) (25). [Gr. 22]

(26)

Izveidojot un atjauninot tehniskās pārbaudes kritērijus un saskaņotos indikatorus , Komisijai izmaksu un ieguvumu analīzē būtu jāņem vērā arī infrastruktūras nozares dažādu nozaru specifika un jāņem vērā vides, sociālie un ekonomiskie ārējie faktori. Šajā ziņā Komisijai būtu jāņem vērā starptautisko organizāciju, piemēram, ESAO, darbs, attiecīgie Savienības tiesību akti un standarti, tajā skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (26), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (27), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (28), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (29), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (30) un pašreizējā metodika. Šajā kontekstā tehniskās pārbaudes kritērijiem un indikatoriem būtu jāveicina pienācīgs pārvaldības regulējums, kas visos projekta darbības cikla posmos integrētu vides, sociālos un pārvaldības faktorus, kas minēti Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstītajos Atbildīgu ieguldījumu principos (31). [Gr. 23]

(26a)

Nosakot tehniskās pārbaudes kritērijus, Komisijai būtu jāņem vērā arī pārejas pasākumi virzībā uz darbībām, ar kurām atbalsta pāreju uz ilgtspējīgāku mazoglekļa ekonomiku. Attiecībā uz uzņēmumiem, kuri pašlaik veic saimniecisko darbību, kas ļoti kaitē videi, būtu jānodrošina stimuli ātrai pārejai uz vides ziņā ilgtspējīgu vai vismaz vides ziņā neproblemātisku statusu. Ar tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāveicina šādi pārejas procesi tur, kur tie notiek. Ja to uzņēmumu lielākā daļa, kuri veic kādu īpašu kaitīgu darbību, ir nepārprotami iesaistīti šādā pārejas procesā, pārbaudes kritērijos to var ņemt vērā. Nopietnu pārejas pasākumu pastāvēšanu var pierādīt arī ar ilgstošiem pētniecības un izstrādes centieniem, lieliem kapitālieguldījumu projektiem jaunās un videi nekaitīgākās, ilgtspējīgās tehnoloģijās vai ar konkrētiem pārejas plāniem vismaz agrīnās īstenošanas stadijās. [Gr. 24]

(27)

Lai sekmētu vides ziņā ilgtspējīgu inovāciju un izvairītos no konkurences izkropļošanas, piesaistot finansējumu ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka visas attiecīgās saimnieciskās darbības konkrētā nozarē ekonomikas makronozarēs (piemēram, NACE nozarēs, proti, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, ražošana, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, būvniecība, transports un uzglabāšanas pakalpojumi) var uzskatīt par ekoloģiski ilgtspējīgām un tās ir vienlīdzīgā situācijā, ja tās vienādi sekmē vienu vai vairākus šajā regulā noteiktos vides mērķus , ja tās nenodara ievērojamu kaitējumu citiem 3. un 12. pantā minētajiem vides mērķiem . Potenciāla jauda, kādā tiek sekmēti šie vides mērķi, tomēr dažādās nozarēs var būt atšķirīgs, atšķirīga , un tas būtu jāatspoguļo pārbaudes kritērijos. Tomēr katrā ekonomikas makronozarē šiem kritērijiem nebūtu negodīgi jārada nelabvēlīga situācija vienām saimnieciskajām darbībām salīdzinājumā ar citām, ja tās vienādā mērā sekmē vides mērķus un ja tās nenodara ievērojamu kaitējumu citiem 3 . un 12. pantā minētajiem vides mērķiem. [Gr. 25]

(27a)

Ekoloģiski ilgtspējīgas darbības ir visā vērtību ķēdē izstrādāto tehnoloģiju un produktu rezultāts. Tādēļ tehniskās pārbaudes kritērijos saistībā ar vides ziņā ilgtspējīgu darbību galīgo piegādi būtu jāņem vērā visas vērtību ķēdes nozīme no izejmateriālu apstrādes līdz gatavam izstrādājumam un tā izmešanai atkritumos. [Gr. 26]

(27b)

Lai novērstu labi funkcionējošu vērtību ķēžu pārraušanu, tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāuzskata, ka ekoloģiski ilgtspējīgas darbības nodrošinājušas tehnoloģijas un produkti, ko izstrādājuši daudzi ekonomikas dalībnieki. [Gr. 27]

(28)

Nosakot tehniskās pārbaudes kritērijus, Komisijai būtu jānovērtē potenciālie pārejas riski , vai šo kritēriju pieņemšana pieņemšanas gaita ekoloģiski ilgtspējīgām darbībām radītu balasta aktīvus vai radītu nekonsekventus stimulus. un to, vai tam būtu kāda negatīva ietekme uz likviditāti finanšu tirgos. [Gr. 28]

(29)

Lai izvairītos no pārmērīgi apgrūtinošām atbilstības nodrošināšanas izmaksām ekonomikas dalībniekiem, Komisijai būtu jānosaka tādi tehniskās pārbaudes kritēriji, kas nodrošina pietiekamu juridisko noteiktību, ir realizējami, viegli piemērojami un kuru atbilstību var pārbaudīt saprātīgās atbilstības nodrošināšanas izmaksu robežās.

(30)

Lai pārliecinātos, ka ieguldījumi tiek virzīti tādām saimnieciskām darbībām, kas rada lielāko pozitīvo ietekmi uz vides mērķiem, Komisijai būtu jānosaka prioritāte tehniskās pārbaudes kritēriju izveidošanai tām saimnieciskajām darbībām, kas, iespējams, visvairāk sekmē vides mērķus. Pārbaudes kritērijos būtu jāņem vērā projektu rezultāti, lai atvieglotu jaunu tehnoloģiju noteikšanu un izstrādi, kā arī lai pienācīgi ņemtu vērā šo tehnoloģiju mērāmību. [Gr. 29]

(31)

Atbilstoši tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jānosaka transporta nozarē, tajā skaitā mobilajiem aktīviem, un tajos būtu jāņem vērā viss tehnoloģiju aprites cikls un tas , ka transporta nozare, tajā skaitā starptautiskie pārvadājumi, veido gandrīz 26 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā. Kā apliecina Rīcības plāns ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai (32), transporta nozare pārstāv aptuveni 30 % no papildu ikgadējām ieguldījumu vajadzībām ilgtspējīgai attīstībai Savienībā, tajā skaitā palielinot elektrificēto transportlīdzekļu īpatsvaru vai ar pāreju uz tīrākiem transporta veidiem, veicinot kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem un satiksmes pārvaldību. [Gr. 30]

(32)

Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija, gatavojot tehniskās pārbaudes kritēriju izstrādi, veiktu pienācīgu apspriešanos saskaņā ar labāka regulējuma prasībām. Tehniskās pārbaudes kritēriju un saskaņotu rādītāju izveidošanā un atjaunināšanā būtu jāiesaista arī attiecīgās ieinteresētās personas un jābalstās uz zinātniskiem pierādījumiem, sociālekonomisko ietekmi, paraugpraksi un pašreizējo darbu un struktūrām, proti, Eiropas Komisijas Aprites ekonomikas platformu un tādu ekspertu konsultācijām, kam ir atzītas zināšanas un globālā pieredze attiecīgajās jomās. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizveido platforma ilgtspējīgam finansējumam. Šī platforma būtu jāveido no ekspertiem, plaša ekspertu loka , kas pārstāv gan publisko, gan privāto sektoru , lai nodrošinātu, ka pienācīgi ir ņemtas vērā visu attiecīgo nozaru īpatnības . Starp publiskā sektora pārstāvjiem vajadzētu būt ekspertiem no Eiropas Vides aģentūras un valsts vides aizsardzības aģentūrām , Eiropas Uzraudzības iestādēm , Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupas un Eiropas Investīciju bankas. Privātā sektora ekspertu vidū vajadzētu būt attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvjiem, tajā skaitā finanšu un nefinanšu tirgus dalībniekiem, reālās ekonomikas pārstāvjiem, kas pārstāv plašu nozaru loku, universitātēm, pētniecības institūtiem, asociācijām un organizācijām. organizācijām. Vajadzības gadījumā būtu jāļauj platformai prasīt padomu personām, kas nav tās locekļi . Platformai būtu jāsniedz Komisijai konsultācijas par tehniskās pārbaudes kritēriju un saskaņoto rādītāju izstrādi, analīzi un pārskatīšanu, tajā skaitā to iespējamo ietekmi uz to aktīvu novērtējumu, kuri līdz tehniskās pārbaudes kritēriju pieņemšanai tika uzskatīti par “zaļajiem” ilgtspējīgiem aktīviem atbilstoši pastāvošajai tirgus praksei. Platformai būtu arī jāsniedz Komisijai konsultācijas par to, vai tehniskās pārbaudes kritēriji un indikatori ir piemēroti turpmākai izmantošanai Savienības nākamajās politikas iniciatīvās, kas vērstas uz ilgtspējīga ieguldījuma veicināšanu. Platformai būtu jākonsultē Komisija par ilgtspējas grāmatvedības standartu un integrētu ziņošanas standartu izstrādi uzņēmumiem un finanšu tirgus dalībniekiem, tostarp pārskatot Direktīvu 2013/34/ES. [Gr. 31]

(33)

Lai konkretizētu šajā regulā noteiktās prasības un jo īpaši izveidotu un atjauninātu detalizētus un kalibrētus tehniskās pārbaudes kritērijus un indikatorus dažādām saimnieciskajām darbībām attiecībā uz to, kas veido būtisku labumu un ievērojamu kaitējumu vides mērķiem, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, ievērojot informāciju, kas nepieciešama, lai atbilstu 4. panta 3. punktā noteiktajam informācijas atklāšanas pienākumam, un tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas minēti 6. panta 2. punktā, 7. panta 2. punktā, 8. panta 2. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 2. punktā un 11. panta 2. punktā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas publiskās apspriešanās, tajā skaitā ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāsaņem visi dokumenti vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Gr. 32]

(34)

Lai dotu pietiekami daudz laika attiecīgajiem dalībniekiem iepazīties ar kritērijiem ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, kas noteiktas šajā regulā, un lai sagatavotos to piemērošanai, šajā regulā noteiktie pienākumi būtu jāpiemēro katram vides mērķim sešus mēnešus pēc tam, kad būs pieņemti attiecīgie tehniskās pārbaudes kritēriji.

(35)

Šīs regulas piemērošana būtu regulāri un vismaz pēc diviem gadiem jāpārskata, lai novērtētu progresu, kā tiek izstrādāti tehniskās pārbaudes kritēriji ekoloģiski un saskaņoti indikatori vides ziņā ilgtspējīgām un videi kaitīgām darbībām, ekoloģiski vides ziņā ilgtspējīga vai videi kaitīga ieguldījuma definīcijas izmantošana un to, vai atbilstības pienākumiem nodrošināšanai nepieciešama turpmākas pārbaudes mehānisma izveidošana. Pārskatā būtu jāiekļauj arī novērtējums par to, vai noteikumiem , kas nepieciešami, lai paplašinātu šīs regulas darbības joma būtu jāpaplašina, jomu , lai iekļautu arī sociālās ilgtspējas mērķus. Līdz 2020. gada 31. martam Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāpublicē vēl citi tiesību aktu priekšlikumi par atbilstības pārbaudes mehānisma izveidi. [Gr. 33]

(36)

Tā kā šīs regulas mērķus dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, jo pastāv nepieciešamība Savienības līmenī ieviest vienotus kritērijus ekoloģiski un indikatorus vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai, [Gr. 34]