1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem (1) (“Direktīva”) 12.panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ceļotāja iniciēta kompleksā ceļojuma līguma izbeigšana, atsaucoties uz “nenovēršamiem un ārkārtējiem apstākļiem”, principā ir iespējama tikai pirms paša ceļojuma sākuma, vai arī šī izbeigšana atsevišķos gadījumos ir iespējama pat 3-4 mēnešus pirms ceļojums sācies?

2)

Ja paziņojums par līguma izbeigšanu principā ir pieļaujams bez laika ierobežojumiem, ir jājautā,

3)

Vai, izvērtējot nenovēršamu un ārkārtēju apstākļu esamību galamērķa vietā vai tās tiešā tuvumā un to radītos būtiskos traucējumus kompleksā ceļojuma īstenošanai,

4)

Vai tiesības līgumu izbeigt bez maksas nav paredzētas, ja apstākļi, uz kuriem ceļotājs atsaucas, jau pastāvēja rezervācijas brīdī vai vismaz bija paredzami, vai arī tas vismaz var novest pie stingrāka standarta piemērošanas, novērtējot pasliktināšanās iespējamību?

5)

Ja ceļojuma līguma bezmaksas izbeigšanas nosacījumi nav izpildīti, rodas jautājums par to, vai nolīgtajām “saprātīgām standarta izbeigšanas maksām” Direktīvas 12. panta 1. punkta izpratnē ir tikai jāietilpst nozarē ierasto procentu likmju robežās, pamatojoties uz nozares praksē balstītām likmēm, vai arī vienmēr konkrētajā gadījumā ir jāpārbauda paredzamie izmaksu ietaupījumi un ienākumi no ceļojuma pakalpojumu alternatīvas izmantošanas, atklājot ceļojuma rīkotāja aprēķina bāzi?

6)

Vai vērtējumā par nolīgtas standarta izbeigšanas maksas piemērotību var atsaukties uz valsts tiesībām, ja saskaņā ar tiem paredzamu, nesamērīgu procesuālu izdevumu gadījumā tiek ļauts summu noteikt pēc tiesas ieskatiem?

7)

Vai Direktīvas 12. panta 1. punkta pēdējais teikums, saskaņā ar kuru pēc ceļotāja pieprasījuma ceļojuma organizators pamato līguma izbeigšanas maksas apmēru, arī attiecas uz standarta, ar procentuālu daļu nolīgtu līguma izbeigšanas maksu, un kādas ir juridiskā sekas tam, ja ceļojuma organizators nepilda vai nepilda pienācīgi šo pienākumu?

8)

Vai ceļojuma organizatoram ir pienākums apgalvot un pierādīt, ka standarta, ar procentuālu daļu nolīgta līguma izbeigšanas maksa ir piemērota, vai arī ceļotājam vienmēr ir jāiebilst un jāpierāda tas, ko ceļojuma organizators parasti ietaupa atkarībā no līguma izbeigšanas laika un ko tas parasti iegūst, alternatīvi pārdodot ceļošanas pakalpojumus?