52021AE3939

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52021AE3939 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52021AE3939

Help

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2020. gada ziņojums par konkurences politiku”” (COM(2021) 373 final)

EESC 2021/03939

OV C 152, 6.4.2022, p. 77–81 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

6.4.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/77

(COM(2021) 373 final)

(2022/C 152/12)

Ziņotājs:

Giuseppe GUERINI

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 28.10.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	18.11.2021.
Pieņemts plenārsesijā	8.12.2021.
Plenārsesija Nr.	565
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	225/0/7

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzsver, ka, ņemot vērā straujās sociālās un ekonomiskās pārmaiņas, ko mēs piedzīvojam, ir svarīgi pielāgot un pārveidot ES konkurences politiku. Ir ļoti svarīgi pastāvīgi pielāgot tiesisko regulējumu un izpildes prioritātes tā, lai tās joprojām būtu aktuālas.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka, pateicoties Komisijas piešķirtajai elastībai valsts atbalsta jomā, Eiropas ekonomika ir spējusi pārvarēt Covid-19 krīzi, paļaujoties uz ievērojamu publisko atbalstu valsts līmenī.

1.3.

EESK uzskata, ka Komisijai ir izdevies rast veiksmīgu kompromisu starp vēl nepieredzētu vajadzību steidzami padarīt elastīgākus noteikumus par valsts atbalstu un vienlaicīgu nepieciešamību nodrošināt minimālo tiesisko regulējumu un Komisijas vispārēju kontroli, lai ierobežotu tādu pārmērīgu nevienlīdzību iekšējā tirgū, kas izriet no dalībvalstu atšķirīgajām iespējām finansiāli iejaukties, lai atbalstītu savu ekonomiku.

1.4.

Attiecībā uz pretmonopola noteikumu (LESD 101. pants) saistību ar pandēmijas krīzi EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ātri pieņēmusi paziņojumu, kura mērķis ir veicināt uzņēmumu sadarbības projektus, lai pandēmijas laikā mazinātu pirmās nepieciešamības preču un pamatpakalpojumu pieejamības trūkumu. Tas bija piemērs tam, ka Komisijas pamatnostādnes par horizontālās sadarbības nolīgumiem tika ātri un lietderīgi pielāgotas 2020. gada īpašajiem sociālajiem, ekonomiskajiem un veselības aizsardzības apstākļiem.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka Eiropas Konkurences tīkls (EKT), ar kura starpniecību tiek koordinēta valstu konkurences iestāžu un COMP ĢD darbība, bija spējīgs paust kopēju nostāju par konkurences noteikumu piemērošanu Covid-19 izraisītās veselības krīzes laikā, lai nepieļautu iespējamu oportūnistisku rīcību un izmantošanu, kas krīzes laikā ir īpaši kaitīga.

1.6.

EESK uzskata, ka Komisijas tiesību aktu priekšlikumi par konkurenci digitālajos tirgos ir ļoti noderīgi, lai panāktu saskaņotus noteikumus, kas spēj vairot iedzīvotāju, patērētāju un MVU (it īpaši mikrouzņēmumu) uzticēšanos tam, ka tiks pienācīgi aizsargāta tirgus konkurences struktūra, no vienas puses, un nodrošināta personas datu aizsardzība, no otras puses. Patiesībā dati un to izmantošana ir jāsaprot gan kā ar indivīdu un viņu brīvību aizsardzību saistīti elementi, gan arī kā stratēģiski ļoti svarīgi konkurences faktori.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija vēlas precizēt, vai konkurences noteikumi ir piemērojami kolektīvajām sarunām, ko veic digitālās ekonomikas un digitālo platformu pakalpojumu sniedzēji, kuri ne vienmēr ietilpst tradicionālajās darba tiesībās noteiktajās nodarbinātības kategorijās. Šis precizējums ir nepieciešams, lai novērstu, ka konkurences tiesību piemērošana varētu negatīvi ietekmēt pakalpojumu sniedzējus.

1.8.

Atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas spriedumu Tercas lietā, EESK norāda, ka garantiju shēmas privāti finansētām bankām, kuras nav pakļautas valsts dominējošai ietekmei, ir jāuzskata par tādām, uz ko ES valsts atbalsta noteikumi neattiecas, jo tās nav uzskatāmas par valsts iejaukšanos ekonomikā, bet gan ir privāta kredītiestāžu savstarpējas solidaritātes sistēma, kuras ietvaros izmanto pašu resursus, nevis valsts līdzekļus.

1.9.

EESK cer, ka konkurences politiku Komisija saskaņos ar citām Eiropas uzņēmumiem stratēģiski svarīgām politikas jomām, piemēram, starptautiskās tirdzniecības politiku. Tas būtu pozitīvs pavērsiens, jo trešo valstu uzņēmumi salīdzinājumā ar Eiropas uzņēmumiem bieži gūst konkurences priekšrocības, kas izriet no netaisnīgām valsts subsīdijām un tā, ka ir pieņemti ražošanas modeļi, kas nav saderīgi ar ES līgumos un tiesību aktos noteiktajām vērtībām un principiem.

2. Ievads

2.1.

Eiropas Komisijas 50. ikgadējais ziņojums par konkurences politiku attiecas uz 2020. gadu, un tajā liela uzmanība pievērsta iniciatīvām, kas īstenotas, lai apturētu Covid-19 izraisītas globālās pandēmijas sociālo un ekonomisko ietekmi.

2.2.

Šis ir pirmais ziņojums par konkurences politiku pēc Eiropas Parlamenta jaunā sasaukuma un Brexit procesa pabeigšanas, kā arī pirmais ziņojums, ko publicējusi Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) vadītā Komisija.

2.3.

Gadu gaitā ES konkurences noteikumu piemērošana ir devusi izšķirošu ieguldījumu ES dibināšanas līgumos paredzētās sociālās tirgus ekonomikas veidošanā, apvienojot Eiropas vērtības – izaugsmi un konkurētspēju – ar tādām vienlīdz svarīgām vērtībām kā taisnīgums un solidaritāte vienotā tirgū, kas ir gan konkurētspējīgs, gan iekļaujošs.

2.4.

Pēdējo gadu straujās un negaidītās pārmaiņas veselības, sociālajā, tehnoloģiju un ekonomikas jomā liecina par to, cik svarīgi ir izveidot tādu konkurences politiku, ko ir iespējams pastāvīgi atjaunināt un attīstīt atbilstīgi notiekošajām pārmaiņām, pielāgojot tiesisko regulējumu un izpildes prioritātes tā, lai tās joprojām būtu aktuālas.

2.5.

2020. gadā tika piedzīvota viena no smagākajām globālajām krīzēm vēsturē, un pašreiz varam novērot, ka, arī pateicoties ES iejaukšanās pasākumiem un tās spējai reaģēt, Eiropas uzņēmumi un iedzīvotāji ir spējuši pārvarēt vēl nepieredzētu krīzi, izmantojot būtisku publisko atbalstu valsts līmenī un pateicoties Komisijas piešķirtajam elastīgumam valsts atbalsta jomā. Tādējādi konkurences politika pierādīja būtisku spēju pielāgoties negaidītiem un ārkārtējiem apstākļiem.

2.6.

ES ir spējusi ieviest arī atbilstīgu resursu plānu, lai, resursu piešķiršanu valstīm apvienojot ar rūpīgu uzraudzību, kuras mērķis ir novērst pārmērīgus tirgus izkropļojumus un nelabvēlīgu ietekmi uz ekonomisko scenāriju, valstu ekonomiku virzītu uz stabilu un funkcionālu atveseļošanos nolūkā atjaunot uzticību tirgiem.

2.7.

Lai nodrošinātu, ka konkurences politika arī turpmāk ir efektīva un atbilst mainīgajai sociālekonomiskajai situācijai, EESK atzinīgi vērtē Komisijas ziņojumā uzsvērto pretmonopola tiesību noteikumu piemērošanu privāttiesību jomā pēc tam, kad 2014. gadā tika pieņemta attiecīgā direktīva.

2.8.

EESK atbalsta arī to, ka Komisija pašreiz izvērtē, vai saistībā ar pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi būtu jāpielāgo valsts atbalsta noteikumi, it īpaši attiecībā uz veselības un sociālajiem pakalpojumiem, kas ir ļoti svarīgi sociālajai kohēzijai teritoriālajā aspektā.

2.9.

EESK cer, ka konkurences politiku un valsts atbalsta noteikumu izpildi Komisija saskaņos ar citām politikas jomām, kas ietekmē Eiropas uzņēmumus, – piemēram, ar starptautiskās tirdzniecības politiku. Tas varētu būt īpaši noderīgi, ņemot vērā, ka trešo valstu uzņēmumi salīdzinājumā ar Eiropas uzņēmumiem bieži gūst konkurences priekšrocības, kas rodas netaisnīgu valsts subsīdiju un tādu ražošanas modeļu dēļ, kas nav saderīgi ar Līgumos noteiktajām Eiropas vērtībām un ilgtspējas principiem.

3. Konkurences politika un pandēmijas izraisītā krīze

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodrošināto elastīgumu attiecībā uz valsts atbalsta noteikumiem pēc Covid-19 ārkārtas situācijas un to, ka ir apstiprināts pagaidu regulējums (2020. gada marts), kas līdz 2021. gada janvārim ir atjaunināts piecas reizes, ņemot vērā pandēmijas izraisītās krīzes attīstību.

3.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija pirmām kārtām ir precizējusi, kādus pasākumus var veikt bez iepriekšēja paziņojuma, pamatojoties uz spēkā esošajiem noteikumiem, un vienlaikus ieviesusi pagaidu un elastīgu tiesisko regulējumu, kas ir ļāvis vienkāršotas procedūras ietvaros piešķirt līdz šim nepieredzētu valsts atbalstu.

3.3.

Saskaņā ar šo tiesisko regulējumu Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts (COMP ĢD) ļoti īsā laikā apstiprināja ievērojamu skaitu valsts atbalsta shēmu, kas bija nepieciešamas pandēmijas izraisītās ārkārtas situācijas dēļ, un tādējādi apliecināja apbrīnojamu darbības spēju.

3.4.

EESK uzskata, ka Komisijai ir izdevies rast veiksmīgu kompromisu starp vēl nepieredzētu vajadzību steidzami padarīt elastīgākus noteikumus par valsts atbalstu un vienlaikus nepieciešamību nodrošināt minimālo tiesisko regulējumu un Komisijas vispārēju kontroli, lai ierobežotu tādu pārmērīgu nevienlīdzību iekšējā tirgū, kas izriet no dalībvalstu atšķirīgajām iespējām finansiāli iejaukties, lai atbalstītu savu ekonomiku.

3.5.

Uzņēmumiem paredzētie dažādiem atbalsta pasākumi, ko regulē pagaidu shēma, – tostarp arī tiešais atbalsts, valsts garantijas banku aizdevumiem, subsidēti aizdevumi un kapitālieguldījumi uzņēmumos – un būtiskais atļautais atbalsta maksimālais apjoms, it īpaši pēc pēdējās korekcijas, ko Komisija veica 2021. gada janvārī, ir izrādījušies piemēroti krīzes pārvarēšanai un ir uzrādījuši būtiskas kvalitatīvas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo pagaidu shēmu, kura tika pieņemta pēc 2008. gada finanšu krīzes.

3.6.

Runājot par saistību starp valsts iejaukšanos ekonomikā un valsts atbalsta noteikumiem, EESK uzsver, ka konkurences noteikumiem varētu būt liela nozīme, lai nodrošinātu, ka nacionālie atveseļošanas un noturības plāni, kas dalībvalstīm būs jāīsteno, izmantojot tām pieejamos ES līdzekļus, tiek pienācīgi īstenoti un nerada izkropļojumus.

3.7.

Attiecībā uz LESD 101. pantā paredzēto pretmonopola noteikumu saistību ar pandēmijas krīzi EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ātri pieņēmusi paziņojumu, kura mērķis ir veicināt uzņēmumu sadarbības projektus, lai, tradicionālās pamatnostādnes par horizontālās sadarbības nolīgumiem pielāgojot 2020. gada īpašajiem sociālajiem, ekonomiskajiem un veselības aizsardzības apstākļiem, pandēmijas laikā mazinātu pirmās nepieciešamības preču un pamatpakalpojumu pieejamības trūkumu.

3.8.

Vienlaikus par īpaši lietderīgām EESK uzskata 2020. gada aprīlī Komisijas apstiprinātās īstenošanas regulas, kuru mērķis ir uz laiku padarīt elastīgāku konkurences noteikumu piemērošanu lauksaimniecības nozarēs, kuras visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija. Šie noteikumi ļāva lauksaimniekiem un starpnozaru organizācijām veikt pagaidu kolektīvas darbības konkrētu lauksaimniecības nozaru stabilizēšanai.

3.9.

2020. gada ziņojumā par konkurences politiku ir izklāstītas arī darbības, kas veiktas apvienošanās kontroles jomā, – tika paziņots par 361 darījumu un pieņemti 352 lēmumi, kuru dēļ 18 gadījumos tika veikta padziļināta izmeklēšana. Tas nozīmē, ka 76 % no visiem 2020. gadā paziņotajiem darījumiem ir veikti, izmantojot vienkāršoto “1. posma” procedūru, un tas liecina par procesuālo noteikumu efektīvu darbību, un tas ir īpaši noderīgi, ņemot vērā pasaules mērogā notiekošo apvienošanās un pārņemšanas darbību atsākšanos, ko veicina pašreiz novērojamais augstais likviditātes līmenis.

3.10.

Visbeidzot, EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Konkurences tīkls (EKT), ar kura starpniecību tiek koordinēta valstu konkurences iestāžu un COMP ĢD darbība, bija spējīgs paust stingru kopēju nostāju par konkurences noteikumu piemērošanu Covid-19 izraisītās veselības krīzes laikā, lai nepieļautu iespējamu oportūnistisku rīcību un izmantošanu, kas krīzes laikā ir īpaši nosodāma un kaitīga.

4. Digitālā pārkārtošanās un konkurence

4.1.

Digitālā pārkārtošanās un jauno informācijas un sakaru tehnoloģiju ekonomikas attīstība rada vēl nebijušus un nozīmīgus konkurences jautājumus. Tāpēc EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropas iestādes šajā saistībā reaģētu ar atbilstošu regulējumu.

4.2.

EESK jau ir paudusi savu viedokli par trim galvenajiem Komisijas pieņemtajiem tiesību aktu priekšlikumiem, kuros ierosināti regulatīvie pasākumi digitālās ekonomikas kontekstā: par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par godīgiem un konkurētspējīgiem tirgiem digitālajā jomā (Digitālo tirgu tiesību akts) (1); par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu tiesību akts) (2); un par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas datu pārvaldību (Datu pārvaldības akts) (3).

4.3.

Visos trīs EESK atzinumos par šiem jautājumiem kopsaucējs ir tas, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā saskaņoti noteikumi, kas spēj vairot iedzīvotāju, patērētāju un MVU (it īpaši mikrouzņēmumu) uzticēšanos tam, ka tiks pienācīgi aizsargāta tirgus konkurences struktūra, no vienas puses, un nodrošināta personas datu aizsardzība, no otras puses. Patiesībā dati un to izmantošana ir jāsaprot divējādi, t. i., uz tiem ir jāattiecina indivīdu un viņu brīvību aizsardzība, taču tie ir arī stratēģiski ļoti svarīgi konkurences faktori.

4.4.

No šāda viedokļa raugoties, pienācīgi konkurētspējīgi un efektīvi konkurējoši tirgi ir ļoti svarīgi, lai nepieļautu tirgus ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic digitālās platformas, kuras darbojas kā “vārtsargi”, nolūkā nodrošināt jaunu un nākotnes digitālo uzņēmumu attīstību, kas nāktu par labu inovācijai, izaugsmei un galu galā patērētāju labklājībai.

4.5.

EESK uzskata, ka Komisijas 2020. gadā iesniegtie tiesību aktu priekšlikumi ir piemērots sākumpunkts, lai izveidotu tiesisko regulējumu, kas gadu gaitā būs jāpilnveido, pastāvīgi atjauninot nozaru regulējumu un konkurences noteikumus, lai atspoguļotu tirgus struktūru, kas pakāpeniski veidojas digitālās ekonomikas attīstības gaitā.

4.6.

Šajā ziņā ir būtiski, lai dažādiem digitālajos tirgos aktīvajiem operatoriem tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi attiecībā uz piekļuvi un konkurētspēju, gan lai nodrošinātu labāku vienotā tirgus darbību, gan lai patērētāju un Eiropas uzņēmumu aizsardzības nolūkā novērstu konkurences izkropļojumus, vienlaikus pienācīgi un vairāk ņemot vērā digitālai ekonomikai piemērojamā tiesiskā regulējuma sociālo ietekmi.

4.7.

Ņemot to vērā, EESK īpaši atzinīgi vērtē Komisijas ziņojuma daļu, kurā noteikts, ka “ES ir izveidota uz sociālās tirgus ekonomikas pamata, un tās galvenais pīlārs ir ES konkurences politika. Gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi veiksmīgi attīstās, ja ekonomika darbojas to labā”. EESK pauž cerību, ka šis princips tiks analītiski un vērtējoši izvērsts arī konkurences politikas īstenošanā.

5. Konkurence un koplīgumu slēgšana

5.1.

Digitālās ekonomikas un digitālo platformu attīstība būtiski ietekmē ne tikai tirgu struktūru, bet arī darba apstākļus un metodes, radot jaunas nodarbinātības un attīstības iespējas. Tomēr vienlaikus, kā zināms, ir arī iespējamas problēmas, kas saistītas ar tādu pakalpojumu sniedzēju darba apstākļiem, kuri varētu gūt labumu no iespējas organizēties un darboties kolektīvi.

5.2.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija vēlas manāmi precizēt, vai konkurences noteikumi ir piemērojami kolektīvajām sarunām, ko veic digitālās ekonomikas un digitālo platformu pakalpojumu sniedzēji, kuri ne vienmēr ietilpst tradicionālajās darba tiesībās noteiktajās nodarbinātības kategorijās.

5.3.

Lai gan Tiesas judikatūrā jau sen ir noskaidrots, ka konkurences noteikumi nav piemērojami darba ņēmēju un uzņēmumu koplīgumu slēgšanas sarunām, joprojām ir vairākas neskaidrības par to, vai un cik lielā mērā konkurences noteikumi ir piemērojami koplīgumu slēgšanas sarunām, kas attiecas uz pašnodarbinātiem pakalpojumu sniedzējiem.

5.4.

Tāpēc ir lietderīgi panākt lielāku juridisko noteiktību un paredzamību šajā jomā, lai novērstu regulējuma nenoteiktību, kas varētu radīt neefektivitāti un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, un vienlaikus jāņem vērā pakalpojumu sniedzēju interese efektīvi organizēties, lai iegūtu labākus nosacījumus un aizsargātāku vidi savas darbības veikšanai.

6. Konkurence un mērķi klimata un vides jomā

6.1.

ES klimata pārmaiņu mazināšanas programmu, kas ir vērienīga, un Eiropas zaļā kursa veicināto stratēģisko programmu, visticamāk, būs grūti īstenot, ja netiks atbilstoši pielāgota konkurences politika un it īpaši – noteikumi par valsts atbalstu, veicināšanas programmām un finansējumu, kurš paredzēts zaļajai inovācijai.

6.2.

Tāpēc konkurences politika var aktīvi palīdzēt sasniegt ES mērķus klimata un vides jomā. Komisijas ziņojumā izklāstīti vairāki pasākumi (it īpaši saistībā ar valsts atbalsta kontroli), ar kuru palīdzību Komisija ir novērtējusi un atļāvusi valsts pasākumus, lai veicinātu aprites ekonomiku, atjaunojamo energoresursu enerģiju un energoefektivitāti – to visu EESK atzinīgi vērtē un atbalsta.

6.3.

Tāpēc EESK atbalsta šādu pieeju, taču vienlaikus, izvērtējot dažādus pasākumus, iesaka ņemt vērā arī to sociālo ietekmi. Daudzos gadījumos ieguldījumi aprites ekonomikā un atjaunojamajos energoresursos ir iespēja radīt jaunas darbvietas, piemēram, izmantojot instrumentus, kas iekļauj vājākās un neaizsargātākās iedzīvotāju grupas.

6.4.

Saistībā ar atjaunojamo energoresursu tematu mēs vēlētos pievērst uzmanību nozīmei, kāda šajā nozarē ir enerģijas kopienām un atjaunojamo energoresursu enerģijas kopienām, ko veicina Eiropas direktīvas un kuras, veidojot horizontālus tīklus, bieži vien kooperatīvu veidā, veicina iedzīvotāju tiešu līdzdalību enerģijas, tostarp atjaunojamo energoresursu enerģijas, ražošanā un koplietošanā.

6.5.

EESK uzskata, ka šo dalībnieku iesaistīšana ir lietderīga, lai paplašinātu to dalībnieku loku, kuriem ir piekļuve enerģijas tirgiem, un tai ir divējāda funkcija – nodrošināt darījumdarbības plurālismu un palielināt konkurenci enerģijas un atjaunojamo energoresursu tirgos.

7. Konkurence un banku nozare

7.1.

2020. gada ziņojumā par konkurenci norādīts, ka netika sniegts jauns valstu atbalsts bankām un finanšu iestādēm. Komisija arī norāda, ka tā ir pagarinājusi dažas pašreizējās valsts atbalsta shēmas, uz kuru pamata dalībvalstis vajadzības gadījumā var iejaukties, lai palīdzētu sekmīgi atrisināt mazo kredītiestāžu problēmas vai krīzes situācijas.

7.2.

EESK atgādina, ka vietējām un reģionālajām bankām ir liela nozīme, jo tās nodrošina pienācīgu darījumdarbības daudzveidību banku nozarē un ir tirgus dalībnieki, kas atrodas tuvu mājsaimniecībām un uzņēmumiem perifērajos reģionos, un atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir apstiprinājusi noteikumu darbības pagarināšanu, kas būtu nepieciešama, lai jebkāda lieluma bankai palīdzētu pienācīgi izstāties no tirgus, tādējādi aizsargājot noguldītājus un saglabājot uzticēšanos ekonomikas un finanšu sistēmai.

7.3.

Atsaucoties uz Tercas lietā pieņemto ES Tiesas spriedumu, kurš apstiprina pirmās instances spriedumu ar līdzīgiem secinājumiem, EESK atgādina, ka garantiju shēmas privāti finansētām bankām, kas nav pakļautas valsts dominējošai ietekmei, ir jāuzskata par tādām, uz ko ES valsts atbalsta noteikumi neattiecas.

7.4.

Šādas garantiju shēmas nav valsts iejaukšanās ekonomikā, bet gan privāta kredītiestāžu savstarpējas solidaritātes un pašorganizācijas sistēma, kuras ietvaros izmanto pašu resursus un kuras mērķis ir aizsargāt kontu turētāju un noguldītāju uzticību banku sistēmai pat īpašu krīžu gadījumā.

8. Konkurence un nodokļu režīmi

8.1.

Tas, kā ir beigušies dažādie juridiskie strīdi, kuru dēļ Eiropas Komisija vērsās ES Tiesā saistībā ar selektīviem nodokļu atvieglojumiem un valstu nodokļu nolēmumiem, kas sākotnēji tika uzskatīti par neatbilstošiem LESD 107. pantam, liecina par pamatotu Komisijas vēlmi nodrošināt patiesi saskaņotus nodokļu noteikumus Eiropā, šim nolūkam izmantojot visus pieejamos instrumentus, tostarp valsts atbalsta pamatnostādņu īstenošanas lēmumus.

8.2.

Tomēr šo Eiropas tiesās pieņemto nolēmumu neviennozīmīgie rezultāti liecina par nepieciešamību uzlabot nodokļu noteikumu efektivitāti un saskaņotību Eiropā, īstenojot īpašo rīcības plānu, ko Komisija šajā jomā apstiprinājusi 2021. gada sākumā, un pēc tam pieņemot atbilstošas nodokļu likumdošanas iniciatīvas, lai aizsargātu iekšējo tirgu un tā konsolidāciju.

Briselē, 2021. gada 8. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) OV C 286, 16.7.2021., 64. lpp.

(2) OV C 286, 16.7.2021., 70. lpp.

(3) OV C 286, 16.7.2021., 38. lpp.

Top

Choose the experimental features you want to try