EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2022. gada 1. jūnijs)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 600/2014 groza attiecībā uz tirgus datu pārredzamības uzlabošanu, šķēršļu novēršanu konsolidētu datu lentes izveidei, tirdzniecības pienākumu optimizēšanu un aizliegumu saņemt maksājumus par klientu rīkojumu nosūtīšanu

(CON/2022/19)

(2022/C 286/03)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2022. gada 3. februārī un 2022. gada 4. februārī saņēma Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes lūgumus sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 600/2014 groza attiecībā uz tirgus datu pārredzamības uzlabošanu, šķēršļu novēršanu konsolidētu datu lentes izveidei, tirdzniecības pienākumu optimizēšanu un aizliegumu saņemt maksājumus par klientu rīkojumu nosūtīšanu (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”), un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (2) (turpmāk – “ierosinātā direktīva”).

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātā regula un ierosinātā direktīva ietver noteikumus, kas ietekmē a) Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) pamatuzdevumu noteikt un īstenot Savienības monetāro politiku saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punktu, un b) ECBS uzdevumu palīdzēt kompetentām iestādēm sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti, kā minēts Līguma 127. panta 5. punktā. ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

1.   Ierosinātās regulas mērķi

1.1

ECB atzinīgi vērtē ierosinātās regulas galveno mērķi grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 (3) (turpmāk – “FITR”), lai uzlabotu tirgus datu pārredzamību Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības vietās, izveidojot jaunu tiesisko regulējumu tirdzniecības datu “konsolidētu datu lentes” izveidei, tostarp jaunu procesu vienota konsolidētu datu lentes nodrošinātāja atlasei katrai aktīvu kategorijai.

1.2

Ierosinātajā regulā iekļautas arī būtiskas izmaiņas ES pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības noteikumos attiecībā uz pašu kapitāla finanšu instrumentiem un finanšu instrumentiem, kas nav pašu kapitāla finanšu instrumenti, piem., noteikumu lielāka saskaņošana attiecībā uz darījumu informācijas publicēšanas atlikšanu, tādu pienākumu atjauninājumi, kas attiecas uz ES akcijām un atvasināto instrumentu tirdzniecību, aizliegums veikt maksājumus par rīkojumu plūsmu un citas izmaiņas ES vērtspapīru un atvasināto instrumentu tirdzniecības režīmā. Ierosināto grozījumu mērķis ir turpināt atbalstīt Eiropas kapitāla tirgu integrāciju un turpināt saskaņot attiecīgos finanšu tirgu uzraudzības noteikumus visā Savienībā. ECB stingri atbalsta vispārējo mērķi turpināt atbalstīt kapitāla tirgu integrāciju, jo īpaši ar ierosināto tirgus datu pārredzamības uzlabojumu palīdzību. Dziļāki un integrētāki kapitāla tirgi vajadzīgi vairāku iemeslu dēļ. Tie ne tikai var mobilizēt resursus, kas vajadzīgi euro zonas ekonomikas atbalstam, bet arī padarīt finanšu sistēmu kopumā noturīgāku. Turklāt gaidāms, ka Eiropas kapitāla tirgu integrācija uzlabos vienotās monetārās politikas transmisiju uz visām euro zonas daļām un atvieglos tirgus dalībnieku piekļuvi zaļajam finansējumam un pārejas uz digitālo ekonomiku finansējumam. Šajā nolūkā ECB atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi nekavējoties pieņemt turpmākās iniciatīvas saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada kapitāla tirgu savienības (KTS) rīcības plānu, kā arī tās pilnībā īstenot nacionālajā līmenī, gadījumos, kuros tas juridiski nepieciešams.

1.3

Tirgus datu pārredzamības uzlabošana veicinās ES kapitāla tirgu attīstību, jo plašāka cenu un likviditātes informācijas pieejamība ieguldītājiem un emitentiem radīs lielākas ieguldījumu un finansēšanas iespējas, kā arī emitentiem samazinās kapitāla piesaistīšanas izmaksas. Vienlaikus jāatgādina, ka augstāks pārredzamības līmenis var ļaut dažiem tirgotājiem zināmos apstākļos gūt lielāku labumu no informācijas par tirgū esošajiem rīkojumiem, jo, izmantojot jaunāko tehnoloģiju, tie tirdzniecību atbilstoši šai informācijai spēj veikt ātrāk.

1.4

ECB ir īpaši ieinteresēta šajos tiesību aktu priekšlikumos, ņemot vērā ECBS dalību instrumentu, kas nav pašu kapitāla instrumenti (obligācijas, t. sk. valdības obligācijas), tirgos, ECBS monetārās politikas un citu Līgumā noteikto uzdevumu izpildē, kā arī ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt šādu sensitīvu darījumu konfidencialitāti. Tāpēc ECB papildus vēlētos komentēt citus FITR noteikumus (4), kas, lai gan nav ierosinātās regulas priekšmets, ietekmē ECBS centrālās bankas un to tirgus darījumus ar finanšu instrumentiem (sk. 7. punktu).

2.   Ierosinātās direktīvas mērķi

Tā kā ierosinātā direktīva paredz tikai ierobežotus grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (5) (turpmāk – “FITD II”), kas lielā mērā izriet no ierosinātajām izmaiņām FITR, ECB neuzskata par vajadzīgu izteikt viedokli par šo priekšlikumu.

Īpaši apsvērumi

3.   Konsolidētu datu lente

3.1

ECB atzinīgi vērtē ierosinātā uzlabotā regulējuma ieviešanu attiecībā uz “konsolidētu datu lenti” (KDL) un konkursa procedūru konsolidētu datu lentes nodrošinātāja (KDLN) atlasei katrai aktīvu klasei. Kā iepriekš norādījusi ECB, pienācīgu pārredzamību var pienācīgi nodrošināt, tikai izveidojot vienu KDLN (6) katrai attiecīgajai aktīvu klasei. KDL sniedz vairākus ieguvumus ieguldītājiem, un tā atbalsta KTS mērķus, padarot kapitāla tirgus finansējumu pieejamāku ieguldītājiem un samazinot ES kapitāla tirgu sadrumstalotību. Tai būtu jāpalīdz palielināt pārredzamību un ieguldītāju piekļuvi tirgus datiem, tādējādi samazinot likviditātes un darījumu izpildes riskus un tirgus sadrumstalotību. Tā var arī būtiski samazināt darījumu izmaksas ieguldītājiem. Ļaujot par samērīgām izmaksām ieguldītājiem gūt reāllaika pārskatu par tirdzniecības darbībām, būtu jāpalielina ES kapitāla tirgus izmantošana finansējuma iegūšanai un ieguldījumiem no korporatīvo un privāto ieguldītāju puses.

3.2

Ierosinātais uzlabotais regulējums ir tehniski un darbības ziņā sarežģīts un ietver ieņēmumu atlīdzības shēmu. Tāpēc, lai panāktu līdzsvaru starp kvalitāti un ieguldījumu līmeni konsolidētu datu kopas sagatavošanā konkrētajai aktīvu kategorijai, ir ļoti svarīgi, lai KDLN varētu paļauties uz tirgus datu sniedzēju (ieguldījumu brokeru sabiedrību, tirdzniecības vietu, apstiprinātu publicēšanas mehānismu un sistemātisku internalizētāju) sniegto datu kvalitāti, pilnīgumu un ātru sniegšanu. Šajā sakarā ECB saprot, ka saskaņā ar priekšlikumu KDLN būs atbildīgs tikai par tirgus pamatdatu konsolidēšanu un to komerciālu izplatīšanu tirgū un ka iesniegto datu kvalitāti, par ko pilnībā atbild tirgus datu sniedzēji, reglamentēs Komisija, pamatojoties uz deleģēto aktu, kura pamatā ir ieinteresēto personu ekspertu grupas un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) ieteikumi.

3.3

Ja EVTI kāda iemesla dēļ ir jāizbeidz KDLN koncesija, lai līguma atkārtota konkursa iespēja būtu ticama, EVTI izstrādātie tehniskie standarti varētu prasīt, lai KDLN savus tehniskos pieslēguma parametrus tirgus datu sniedzējiem un tā datu vārdnīcām dara publiski pieejamus un lai tie būtu pieejami citām struktūrām, kas vēlas konkurēt par līgumu.

3.4

ECB saprot, ka priekšlikumi par KDL neietekmē ECBS “monetāro, valūtas maiņas vai finanšu stabilitātes politikas” darījumu konfidencialitāti, uz kuriem joprojām neattiecas informācijas atklāšana saskaņā ar FITR 1. panta 6. punktu. Attiecīgi “tirgus dati”, kas Komisijai jāprecizē saskaņā ar ierosināto 22.b panta 2. punktu, un “tirgus pamatdati”, ko KDLN pārdotu lietotājiem, neietvertu datus par ECBS politikas darījumiem (piem., par cenu, apjomu un noslēgšanas laiku).

4.   Kapitāla vērtspapīru pirmstirdzniecības pārredzamības režīms – “neoficiāla tirdzniecība”

ECB atzinīgi vērtē to, ka ierosinātajā regulā racionalizēts pirmstirdzniecības pārredzamības režīms attiecībā uz kapitāla vērtspapīriem, aizstājot divkāršā apjoma ierobežojumu ar vienu apjoma ierobežojumu, kas noteikts 7 % apmērā no kopējā tirdzniecības apjoma, ko veic ar attiecīgo finanšu instrumentu Savienībā saskaņā ar atbrīvojumu no atsauces cenas vai tirdzniecības atbrīvojumu, par kuru panākta vienošanās (7). Tas vienkāršo pārredzamības regulējumu un padara neoficiālās tirdzniecības līmeņa monitorēšanu mazāk sarežģītu. Ierosinātais zemākais apjoma ES mēroga ierobežojums paredzēts, lai kompensētu konkrētās tirdzniecības vietas robežvērtības atcelšanu, tāpēc vispārējā priekšlikuma mērķis ir palielināt pirmstirdzniecības pārredzamību attiecībā uz kapitāla vērtspapīriem. Tajā pašā laikā tiek atzīmēts, ka mijiedarbība starp konkrētās tirdzniecības vietas maksimālā apjoma ierobežojuma atcelšanu un ES mēroga maksimālā apjoma samazināšanu ir sarežģīta, jo paredzams, ka šīm ierosinātajām izmaiņām būs atšķirīga ietekme uz pārredzamību. Tāpēc ECB ierosina izvērtēt pirmstirdzniecības pārskatāmības režīmu attiecībā uz kapitāla vērtspapīriem, jo īpaši apjoma ierobežojuma kalibrēšanu.

5.   Aizliegums veikt maksājumus par rīkojumu plūsmu

Komisijas priekšlikumā (8) iekļauts papildu ierobežojums maksājumam par rīkojumu plūsmu (payment for order flow; PFOF). ECB uzskata, ka PFOF var kavēt tirgus efektivitāti un Eiropas kapitāla tirgu pārredzamību.

6.   Atvērtas piekļuves izbeigšana biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem

Lai gan principā atbalstāmi pasākumi, kas stiprina ES tīrvērtes tirgus, svarīgi apsvērt iespējamo ietekmi, kāda atvērtas piekļuves noteikuma atcelšanai varētu būt uz konkurenci, inovācijām un tirgus integrāciju, un rūpīgi līdzsvarot potenciāli konkurējošos mērķus.

7.   Citi FITR noteikumi un to ietekme uz ECB/ECBS tirgus darījumiem

Ierosinātā regula neattiecas uz tādiem FITR noteikumiem, kas galvenokārt ietekmē ECB/ECBS tirgus darījumus. Tomēr ECB izmanto šo iespēju, lai ierosinātu vēl vairāk uzlabot dažu FITR noteikumu formulējumu, ņemot vērā ECB/ECBS pieredzi tirgus operāciju veikšanā ES tirdzniecības vietās.

7.1   Atbrīvojums no FITR pārredzamības prasībām ECBS darījumiem, kas veikti saskaņā ar ECBS Statūtiem

ECB uzskata, ka pašreizējais formulējums attiecībā uz ECBS politikas darījumu atbrīvojumu no pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasībām (9) saskaņā ar FITR 1. panta 6. punktu būtu jāgroza tā, lai atbrīvojums nevis tiktu piemērots ECBS centrālo banku darījumiem, “īstenojot monetāro, valūtas maiņas un finanšu stabilitātes politiku”, kuri pēc tam sīkāk jādefinē Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/583 (10), bet gan lai atbrīvojums tiktu paplašināts tā, ka tas skaidri attiecas uz visām darbībām, ko Eurosistēmas centrālās bankas veic saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu IV nodaļu (turpmāk – “ECBS Statūti”). ECB uzskata, ka ECBS centrālās bankas darījuma partnerim jāatklāj tikai ieguldījumu darījumu veidi, kurus noslēgušas ECBS centrālās bankas un kuri noteikti Deleģētās regulas (ES) 2017/583 15. panta a) un c) punktā. Šādi darījumu veidi būtu skaidri jānosaka pārskatītajā FITR 1. panta 7. punktā, nevis Deleģētajā regulā (ES) 2017/583, kā tas ir pašlaik.

7.2   Komisijas pilnvaras paplašināt atbrīvojumu no FITR pārredzamības prasībām, attiecinot to arī uz citām centrālajām bankām

Ja visi Eurosistēmas darījumi saskaņā ar ECBS Statūtu IV nodaļu gūtu labumu no minētā paplašinātā atbrīvojuma saskaņā ar FITR 1. panta 6. punktu neatkarīgi no tā, kuras citas centrālās bankas vai iestādes izmanto šos pakalpojumus, Komisijas pilnvaras saskaņā ar FITR 1. panta 9. punktu paplašināt atbrīvojuma darbības jomu “uz citām centrālajām bankām” kļūtu liekas. Turklāt vairs nebūtu nepieciešams pilnvarot EVTI izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu “monetārās, valūtas maiņas un finanšu stabilitātes politikas operācijas”. Attiecīgi FITR 1. panta 8. un 9. punktu varētu svītrot.

7.3   ECBS centrālo banku darījumu atbrīvojums no tirdzniecības vietu operatoru pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar FITR 26. panta 5. punktu

FITR 26. panta 5. punktā noteikts, ka tirdzniecības vietu uzturētājiem jāziņo savai kompetentajai iestādei par visiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas tiek tirgoti to platformās un ko, izmantojot to sistēmas, veikuši konkrēti uzņēmumi. Pašreizējais pārskatu sniegšanas mehānisms tirdzniecības vietām saskaņā ar šo noteikumu ir labi izveidots, un ir ieviesta operacionālā kārtība raitai šādu darījumu datu paziņošanai. Tirdzniecības vietas veic uzskaiti, lai sniegtu detalizētus datus par ECBS darījumiem, kas izpildīti, izmantojot tirdzniecības vietas sistēmas. Šajā sakarā ECB saprot, ka Savienības likumdevēji neplāno, ka pārskatu sniegšanas prasība saskaņā ar FITR 26. panta 5. punktu attieksies uz ECBS centrālo banku darījumiem. Šīs izpratnes pamatā ir apstāklis, ka centrālajām bankām piešķirts nepārprotams atbrīvojums no FITR pārskatu sniegšanas pienākumiem un turklāt tās nav “uzņēmumi”, bet gan struktūras, kas veic tirgus operācijas, pamatojoties uz savām publiskajām pilnvarām, tostarp saskaņā ar Līgumu. Juridiskās noteiktības labad 26. panta 5. punkts šajā sakarā būtu jāprecizē.

7.4   ECBS vērtspapīru finansēšanas darījumu pilnīga atbrīvojuma saglabāšana no uzraudzības pārskatu sniegšanas pienākuma

ECB atzīmē, ka, lai gan ECBS vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir pilnībā atbrīvoti no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2365 (11) un tās informācijas atklāšanas un pārskatu sniegšanas pienākuma (12) piemērošanas, Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/590 (13) nosaka, ka vērtspapīru finansēšanas darījumi (14), kuros ECBS centrālā banka ir darījuma partneris, ir uzskatāmi par darījumiem FITR 26. panta nozīmē (15). Līdz ar to uz šiem darījumiem attiecas FITR 26. pantā noteiktais pārskatu sniegšanas pienākums. Tādējādi Deleģētā regula (ES) 2017/590 ietekmē pārskatu sniegšanas pienākumu attiecībā uz šādiem ECBS centrālo banku darījumiem saskaņā ar FITR. Šāda 1. līmeņa Savienības tiesību aktu faktiska pakārtošana 2. līmeņa Savienības tiesību aktiem ir pretrunā vispāratzītajam lex superior derogat legi inferiori tiesību principam (16), saskaņā ar kuru Savienības īstenošanas un deleģētie akti nedrīkst būt pretrunā Savienības sekundārajiem tiesību aktiem. ECB izmanto iespēju, ko sniedz šis atzinums, lai uzsvērtu, ka šī pretruna būtu jānovērš Deleģētajā regulā (ES) 2017/590, lai gan tā pati par sevi nav to priekšlikumu priekšmets, par kuriem notikusi apspriešanās ar ECB.

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto regulu, konkrēti redakcionālie priekšlikumi ir izklāstīti atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kuram pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments angļu valodā ir pieejams EUR-Lex.

---

(1)  COM(2021) 727 final.

(2)  COM(2021) 726 final.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(4)  Sk. FITR 1. panta 6., 7. un 9. punktu un 26. panta 5. punktu.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(6)  Sk. 12.1. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2012/21 (2012. gada 22. marts) par i) priekšlikumu direktīvai par finanšu instrumentu tirgiem, ar kuru atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK, ii) priekšlikumu regulai par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Regulu (ETIR) par ārpusbiržas atvasinātiem finanšu instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības reģistriem, iii) priekšlikumu direktīvai par kriminālsankcijām iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas un tirgus manipulāciju gadījumā un iv) priekšlikumu regulai par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (OV C 161, 7.6.2012., 3. lpp.). Visi ECB atzinumi pieejami EUR-Lex.

(7)  Ierosinātās regulas 1. panta 4. punkts, ar ko groza FITR 5. pantu.

(8)  Ierosinātās regulas 1. panta 26. punkts, ar ko iekļauj jaunu 11.a pantu.

(9)  FITR 8., 10., 18. un 21. pants.

(10)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/583 (2016. gada 14. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem (OV L 87, 31.3.2017., 229. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).

(12)  Regulas (ES) 2015/2365 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 2. panta 3. punkts.

(13)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/590 (2016. gada 28. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem ziņošanai par darījumiem kompetentajām iestādēm (OV L 87, 31.3.2017., 449. lpp.).

(14)  Kā definēts Regulas (ES) 2015/2365 3. panta 11) punktā

(15)  Sk. Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/590 2. panta 5. punkta otro daļu.

(16)  Tiesību princips, saskaņā ar kuru tiesību normu hierarhijā augstāks tiesību akts prevalē pār tiesību aktu, kas šajā hierarhijā ir zemāks.