1)

Vai Direktīva 2006/123 (1) ir spēkā un saistoša dalībvalstīm vai tomēr tā nav spēkā, jo – tā kā runa ir par saskaņošanas direktīvu – tā ir pieņemta tikai ar balsu vairākumu, nevis vienbalsīgi, pārkāpjot [Līguma par Eiropas Savienības darbību] 115. pantu?

2)

Vai Direktīvā 2006/123, tā dēvētajā Bolkešteina direktīvā, objektīvi vai abstrakti ir vai nav pietiekami detalizēts tiesiskā regulējuma prasību minimums – un kā rezultātā valsts likumdevējam nav rīcības brīvības – lai to varētu uzskatīt par automātiskas izpildes tiesību normu un piemērot nekavējoties?

3)

Ja Direktīva 2006/123 netiktu uzskatīta par automātiski izpildāmu, vai valsts tiesību akta vienkāršas izslēgšanas vai vienkārši izslēdzošas piemērošanas pārtraukšanas sekas ir saderīgas ar tiesiskās drošības principiem arī gadījumā, kurā valsts tiesai nav iespējams izmantot atbilstīgu interpretāciju, vai tomēr šādā gadījumā nedrīkst vai nevar piemērot valsts tiesību aktu, neskarot īpašas sankcijas, kas [Eiropas Savienības] tiesiskajā regulējumā paredzētas par valsts pienākumu neizpildi, kas tai radušās pēc pievienošanās Līgumam (49. pants), vai kas izriet no direktīvas neīstenošanas (pārkāpuma procedūra)?

4)

Vai Direktīvas 2006/123 12. panta 1., 2. un 3. punkta tiešā iedarbība ir līdzvērtīga pašas direktīvas automātiskas izpildāmības rakstura vai tūlītējas piemērojamības atzīšanai, vai tomēr tādas saskaņošanas direktīvas ietvaros, kāda tiek aplūkota (“ir jāuzskata, ka ar šīs pašas direktīvas 9.–13. pantu ir veikta izsmeļoša saskaņošana [..]” saskaņā ar tā dēvēto spriedumu Promoimpresa), tā ir jāuzskata par instrukciju valstij veikt saskaņošanas pasākumus, kas nav vispārīgi, bet ir saistoši pēc to satura?

5)

Vai kādas direktīvas kvalificēšana vai nekvalificēšana par automātiski izpildāmu un, pirmajā gadījumā, valsts tiesību akta vienkārši izslēdzoša piemērošanas pārtraukšana var tikt uzskatīta vai ir jāuzskata tikai par valsts tiesas (kurai šajā nolūkā ir piešķirti specifiski interpretācijas atbalsta instrumenti, kā, piemēram, lūgums Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu vai jautājums par atbilstību Konstitūcijai) ekskluzīvā kompetencē esošu vai arī atsevišķas pašvaldības amatpersonas vai vadītāja kompetencē esošu?

6)

Ja savukārt Direktīva 2006/123 tiktu uzskatīta par automātiski izpildāmu, ievērojot, ka [Līguma par Eiropas Savienības darbību] 49. pants neļauj automātiski pagarināt jūras krasta valsts īpašumu koncesijas–atļaujas, kuras ir paredzētas ar tūrismu un atpūtu saistītas darbības veikšanai, tikai “ciktāl šīs koncesijas ir saistītas ar zināmām pārrobežu interesēm”, vai šādas prasības esamība ir vai nav nepieciešamais priekšnoteikums arī Bolkešteina direktīvas 12. panta 1. un 2. punkta piemērošanai?

7)

Vai Direktīvā 2006/123 un pašā [Līguma par Eiropas Savienības darbību] 49. pantā izvirzītajiem mērķiem ir atbilstošs valsts tiesas nolēmums par to, vai vispārīgi un abstrakti pastāv prasība par zināmām pārrobežu interesēm ar atsauci uz visu valsts teritoriju tout-court, vai tomēr, tā kā Itālijā kompetence ir atsevišķām pašvaldībām, šāds izvērtējums nav jāuzskata par attiecināmu uz katras pašvaldības krasta teritoriju un tātad rezervētu pašvaldības kompetencei?

8)

Vai Direktīvā 2006/123 un pašā [Līguma par Eiropas Savienības darbību] 49. pantā izvirzītajiem mērķiem ir atbilstošs valsts tiesas nolēmums par to, vai vispārīgi un abstrakti pastāv prasība par resursu un pieejamo koncesiju ierobežotību ar atsauci uz visu valsts teritoriju tout-court, vai tomēr, tā kā Itālijā kompetence ir atsevišķām pašvaldībām, šāds izvērtējums nav jāuzskata par attiecināmu uz katras pašvaldības krasta teritoriju un tātad rezervētu pašvaldības kompetencei?

9)

Ja Direktīva 2006/123 abstrakti tiktu uzskatīta par automātiski izpildāmu, vai var uzskatīt, ka šāda piemērojamība nekavējoties pastāv arī konkrēti normatīvajā kontekstā – kāds ir Itālijas tiesiskais regulējums – kurā ir spēkā Navigācijas kodeksa [Codice della navigazione] 49. pants (kas paredz, ka koncesijas nodošanas brīdī “visi pastāvīgi pievienotie objekti paliek valsts īpašumā bez jebkādas kompensācijas vai atlīdzības”), un vai šādas konkrētās direktīvas uzskatītā automātiskas izpildāmības rakstura vai tūlītējas piemērojamības sekas (it īpaši ar atsauci uz pienācīgi atļautām akmens ēkām vai uz valsts īpašumu koncesijām, kas funkcionāli saistītas ar tūrisma un atpūtas nodrošināšanas darbību, kā viesnīca vai tūrisma ciemats) ir saderīgas ar pamattiesību, kā tiesības uz īpašumu, kas atzītas par priviliģēti aizsargājamām Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā un Pamattiesību hartā, aizsardzību?