12.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 42/3

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 (2). pants ietver vairākas definīcijas, kas ir jāprecizē. Jo īpaši definīcija “pastāvīgās ganības” minētā panta 2. punktā ir jāprecizē, kā arī ir nepieciešams ieviest definīciju terminam “stiebrzāles vai cita veida zāles lopbarība”. Tomēr šajā sakarā ir jāievēro, ka dalībvalstīm jābūt zināmai elastībai, lai varētu ņemt vērā vietējos agronomiskos apstākļus.

(2)

Sakarā ar maksājumu ieviešanu par apiņiem ražotāju grupām Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68.a panta otrā daļā un 171. pantā Komisijas 2004. gada 29. oktobra Regulā (EK) Nr. 1973/2004 (3), ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 piemērošanai attiecībā uz šīs Regulas IV un IV a) sadaļā minētajām atbalsta shēmām un atmatā atstātas zemes izmantošanu izejvielu ražošanai, Regula (EK) Nr. 796/2004 ir jāgroza vairākās jomās un ir arī lietderīgi ieviest īpašus noteikumus attiecībā uz piemērošanas procedūru un minētās atbalsta shēmas kontrolei.

(3)

Regula (EK) Nr. 1782/2003 paredz konkrētus īpašus pienākumus Čehijai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai (“jaunās dalībvalstis”) attiecībā uz pastāvīgo ganību saglabāšanu kā daļu no savstarpējās atbilstības nosacījumiem. Tādējādi ir nepieciešams izstrādāt noteikumus, pastāvīgo ganību proporciju noteikšanai attiecībā pret aramzemi, kas jāsaglabā jaunajās dalībvalstīs. Nepieciešams arī paredzēt individuālos pienākumus lauksaimnieku līmenī, kas jāievēro, ja tiek konstatēts, ka minētā proporcija samazinās uz pastāvīgajām ganībām atvēlētās zemes rēķina.

(4)

Regulas (EK) Nr. 796/2004 4. panta 1. punkts paredz konkrētās situācijās lauksaimniekiem pienākumu pastāvīgajām ganībām paredzēto zemi nepārveidot bez iepriekšējas atļaujas. Minētā atļauja var iekļaut arī atļauju pārveidot pastāvīgajām ganībām paredzēto zemi ar nosacījumu, ka zemei pastāvīgajām ganībām tiek atvēlēta līdzvērtīga zemes platība, lai kompensētu pārveidošanu. Šādos gadījumos jāparedz, ka, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 796/2004 2. panta 2. punktā ietvertās definīcijas “pastāvīgas ganības”, tādā veidā izveidotā zemes platība jāuzskata par pastāvīgajām ganībām kopš tās izveidošanas dienas.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 796/2004 4. panta 2. punkta otro daļu lauksaimniekam var būt pienākums atkalpārveidot zemē, uz kuras atrodas pastāvīgās ganības, zemi, kas agrāk bijusi izmantota pastāvīgajām ganībām, un kas bija pārveidota noteiktā laika posmā zemē izmantošanai citiem nolūkiem. Šis laika posms jāpagarina, lai apgrūtinājumu uzturēt pastāvīgas ganības sadalītu vienmērīgāk starp lauksaimniekiem.

(6)

Regulas (EK) Nr. 796/2004 11. panta 2. punkts nosaka, ka vienotie pieteikumi ir jāiesniedz līdz datumam, kas jānosaka dalībvalstīm, un kas nevar būt vēlāks par attiecīgā gada 15. maiju. Tomēr, ņemot vērā īpašos klimatiskos apstākļus Somijā un Zviedrijā, šīs divas dalībvalstis drīkst noteikt vēlāku termiņu, bet ne vēlāku par 15. jūniju. Pēc jauno dalībvalstu pievienošanās tādi paši izņēmuma nosacījumi ir jāattiecina arī uz Igauniju, Latviju un Lietuvu. Termiņš 15. jūnijs jāpiemēro arī attiecībā uz lauksaimnieku paziņojumiem kompetentajai iestādei par vēlākiem grozījumiem vienotajā pieteikumā, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 796/2004 15. panta 2. punkts.

(7)

Lai dalībvalstis spētu efektīvi veikt kontroli, jo īpaši kontroli pār savstarpējās atbilstības pienākumu izpildi, Regulas (EK) Nr. 796/2004 14. panta 1. punkts uzliek lauksaimniekiem par pienākumu deklarēt visas viņu rīcībā esošās platības, neatkarīgi no tā, vai viņi pieprasa atbalstu par šādām platībām vai nē. Jāparedz mehānisms, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki ievēro minēto pienākumu.

(8)

Regulas (EK) Nr. 796/2004 20. pants ietver īpašus noteikumus situācijai, kad atbalsta pieteikuma iesniegšanas termiņa pēdējā diena ir valsts svētku diena, sestdiena vai svētdiena. Šis pats noteikums jāattiecina uz pieteikumu iesniegšanu Vienreizējo maksājumu shēmā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 2. punktu.

(9)

Pirmajā Vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas gadā lauksaimniekiem ir jāiesniedz pieteikums, ja tie vēlas piedalīties šajā shēmā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 2. punktu. Minētie pieteikumi kalpos tad par pamatu tiesību uz maksājumu piešķīrumam. Pieteikumos iekļautās informācijas precīza iesniegšana ir būtiski svarīga dalībvalstīm, lai noteiktu tiesības uz maksājumu minētās regulas noteiktajos termiņos, un lai garantētu labu iesākumu jaunajai shēmai. Lauksaimnieki ir informēti par termiņiem, kuri tiem ir jāievēro. Turklāt labu laiku pirms pieteikumu iesniegšanas dalībvalstīm ir jānodrošina lauksaimnieki ar atbilstošām iepriekš nodrukātām pieteikumu veidlapām. Tāpēc novēlota minēto pieteikumu iesniegšana ir pieļaujama vienīgi Regulas (EK) Nr. 796/2004 21. pantā noteiktajā papildu termiņā jebkuru atbalsta pieteikumu novēlotai iesniegšanai. Maksājumus samazinošs koeficients arī jāpiemēro, vien kavēšanos nav izraisījusi force majeure gadījums vai ārkārtas apstākļi.

(10)

Nepieciešams paredzēt laika posmu, kura laikā pēc noziedēšanas nedrīkst novākt šķiedras kaņepes, lai radītu iespēju efektīvi veikt šiem kultūraugiem paredzētos kontroles pienākumus.

(11)

Nepieciešams precizēt, ka platības, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b pantu ir deklarētas Vienoto platībmaksājumu shēmā, ir uzskatāmas par vienu kultūraugu grupu Regulas (EK) Nr. 796/2004 49. panta 1. punkta izpratnē. Šāds pats precizējums jāveic attiecībā uz platībām, kuras ražotāju grupas ir deklarējušas, lai pamatotu savus atbalsta pieteikumus maksājumiem par apiņiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68.a panta otro daļu.

(12)

Regulas (EK) Nr. 796/2004 50. panta 6. punktā jāprecizē maksājumu samazināšanas līmenis laukaugu audzētājiem.

(13)

Turklāt jāievieš atsevišķi precizējumi par sankciju sistēmu, kas piemērojama šādu saistību neievērošanas gadījumos.

(14)

Komisijas 2004. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1655/2004 (4), ar ko paredz noteikumus pārejai no fakultatīvās modulācijas sistēmas, kas noteikta ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1259/1999 4. pantu, uz obligāto modulācijas sistēmu, kuru noteica Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003, iespaido samazinājumu veidus, kas piemērojami tiešajiem maksājumiem, kuri jāpiešķir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 796/2004. Minētie samazinājumi, kā arī ar šo regulu ieviestie citi paredzēto samazinājumu veidi jāņem vērā Regulas (EK) Nr. 796/2004 71. panta kontekstā.

(15)

Jānosaka noteikumi, lai ietvertu tādu iespējamību, kad lauksaimnieks ir saņēmis nepamatoti daudz tiesības uz maksājumu vai, ja katras tiesības uz maksājumu vērtība ir noteikta nepareizā līmenī saskaņā ar dažādajiem modeļiem, ko paredz Vienreizējo maksājumu shēma. Turklāt jānosaka noteikums gadījumam, ja šādas tiesības uz maksājumu ir nodotas, kā arī gadījumam, ja tiesību uz maksājumu nodošana ir notikusi, neņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 2. punktu.

(16)

Vairākās Regulas (EK) Nr. 796/2004 valodu versijās pēdējais termiņš, ko dalībvalstis var noteikt sēklas atbalsta pieteikumu apliecinošo dokumentu kopiju iesniegšanai, kas norādīts minētās regulas 13. panta 8. punkta d) apakšpunktā, ir ražas novākšanai sekojošā gada 31. maijs un nevis 15. jūnijs.

(17)

Vairākās Regulas (EK) Nr. 796/2004 valodu versijās jālabo kļūda 21. panta 2. punkta otrajā daļā, kurā ir atsauce uz minētās regulas 14. panta 2. punktu un nevis uz 15. panta 2. punktu.

(18)

Ņemot vērā atbildības iestāšanos par savstarpējās atbilstības pienākumu neievērošanu, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 796/2004 65. panta 2. punktā, dažādas valodu versijas rada neskaidrības par iespēju pieprasīt atbildību no attiecīgā lauksaimnieka saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, jo īpaši gadījumā, ja lauksaimnieks vārda tiešajā nozīmē nav rīkojies pats. Tāpēc ir lietderīgi saskaņot minēto pantu visās valodu versijās.

(19)

Tādēļ vajadzīgs atbilstoši grozīt un labot Regulu (EK) Nr. 796/2004.

(20)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 2. pantu groza šādi:

2)

Regulas 3. pantu groza šādi:

3)

Regulas 4. pantu groza šādi:

4)

Regulas 11. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Vienoto pieteikumu iesniedz līdz datumam, kas jānosaka dalībvalstij, bet ne vēlāk kā 15. maijā. Tomēr Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija un Zviedrija drīkst noteikt vēlāku datumu, bet ne vēlāku kā 15. jūnijs.”

5)

Regulas 13. pantam pievieno šādu punktu:

“9.   Ja iesniedz pieteikumu par papildu atbalstu par apiņiem, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68.a pantā, vienotajā pieteikumā ietver norādes par attiecīgajām platībām.”

6)

Regulas 14. pantu groza šādi:

7)

Regulas 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Neierobežojot termiņus, ko Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija un Zviedrija ir noteikusi vienoto pieteikumu iesniegšanai saskaņā ar 11. panta 2 punkta pirmo daļu, grozījumus, kas izdarīti saskaņā ar šā panta 1. punktu, rakstiski dara zināmus kompetentajai iestādei vēlākais līdz attiecīgā kalendārā gada 31. maijam, bet Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas gadījumā – tos dara zināmus vēlākais līdz attiecīgā kalendārā gada 15. jūnijam.”

8)

Pēc 15. panta iekļauj šādu nodaļu:

“IA NODAĻA

ATZĪTU RAŽOTĀJU GRUPU ATBALSTA PIETEIKUMI MAKSĀJUMIEM PAR APIŅIEM

15.a pants

Atbalsta pieteikums

Ražotāju grupu, kas saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1973/2004 (8) 171. pantu pieprasa atbalstu, atbalsta pieteikums ietver visu informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, un jo īpaši:

Ražotāju grupa drīkst deklarēt vienīgi apiņu audzēšanai izmantotos lauksaimniecības zemes gabalus un kurus ražotāju grupas dalībnieki ir deklarējuši tajā pašā kalendārajā gadā saskaņā ar šīs regulas 14. panta 1. punkta otro daļu.

Dalībvalstis var vienkāršot pieteikumu iesniegšanas procedūru, nosūtot ražotāju grupai iepriekš nodrukātu pieteikuma veidlapu ar visu to zemes gabalu uzskaitījumu, kurus minētajam nolūkam ir deklarējuši tās attiecīgie dalībnieki saskaņā ar šīs regulas 14. panta 1. punkta otro daļu.“

9)

Regulas 20. pantam pievieno šādu daļu:

“Pirmā daļa attiecas arī uz lauksaimnieku pieteikumiem vienreizējo maksājumu shēmā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 2. punktu.”

10)

Pēc 21. panta iekļauj šādu pantu:

“21.a pants

Novēlota pieteikuma iesniegšana vienreizējo maksājumu shēmā

1.   Neskarot force majeure gadījumus un ārkārtas apstākļus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 3. punkta pirmajā daļā, un atkāpjoties no šīs regulas 21. panta, pirmajā vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļu, ja attiecīgajā dalībvalstī lauksaimniekam pieteikums par tiesību piešķiršanu saskaņā ar minētās regulas 34. panta 3. punktu un vienotais pieteikums attiecīgajam gadam ir jāiesniedz kopā un, ja lauksaimnieks šos pieteikumus iesniedz pēc attiecīgā termiņa, summām, kas izmaksājamas attiecīgajā gadā attiecībā uz laukaimniekam piešķiramajām tiesībām uz maksājumu, piemēro 4 % samazinājumu par katru darba dienu.

Ja šāds kavējums pārsniedz 25 kalendārās dienas, pieteikumu uzskata par nepieņemamu un lauksaimniekam nepiešķir tiesības uz maksājumu.

2.   Ja attiecīgajā dalībvalstī pieteikums vienreizējo maksājumu shēmā un vienotais pieteikums jāiesniedz neatkarīgi viens no otra, attiecībā uz vienotā pieteikuma iesniegšanu piemēro 21. pantu.

Tādā gadījumā, neskarot force majeure gadījumus un ārkārtas apstākļus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 34. panta 3. punkta pirmajā daļā, pieteikuma iesniegšana vienreizējā maksājuma shēmā saskaņā ar minēto pantu pēc attiecīgā termiņa rada par katru darba dienu 3 % samazinājumu no izmaksājamām summām veinreizējā maksājuma shēmas piemērošanas pirmajā gadā attiecībā uz lauksaimniekam piešķiramajām tiesībām uz maksājumu.

Ja kavējums pārsniedz 25 kalendārās dienas, pieteikumu uzskata par nepieņemamu un lauksaimniekam nepiešķir tiesības uz maksājumu.”

11)

Regulas 24. panta 1. punktu papildina ar šādu apakšpunktu:

12)

Regulas 26. panta 2. punktu papildina ar šādu apakšpunktu:

13)

Regulas 33. pantam pievieno šādu daļu:

“5.   Šķiedras ieguvei paredzētās kaņepes jāturpina audzēt normālos augšanas apstākļos saskaņā ar vietējo praksi vismaz 10 dienas pēc noziedēšanas dienas tā, lai varētu veikt 1., 2. un 3. punktā paredzētās pārbaudes.

Tomēr dalībvalsts var atļaut novākt šķiedras ieguvei audzētās kaņepes pēc ziedēšanas sākuma, bet pirms desmit dienu laika posma beigām pēc noziedēšanas, ar noteikumu, ka inspektori norāda, kuras katra attiecīgā lauka reprezentatīvās daļas jāturpina kultivēt vismaz 10 dienas pēc noziedēšanas pārbaudes veikšanai saskaņā ar I pielikumā noteikto metodi.”

14)

Pēc 33. panta iekļauj šādu apakšiedaļu:

“IIA APAKŠIEDAĻA

PĀRBAUDES UZ VIETAS ATTIECĪBĀ UZ ATZĪTU RAŽOTĀJU GRUPU ATBALSTA PIETEIKUMIEM MAKSĀJUMIEM PAR APIŅIEM

33.a pants

Pārbaužu uz vietas elementi

Regulas 26. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētās pārbaudes uz vietas veic, pēc analoģijas piemērojot 29. panta, 31. panta 1. punkta, 30. panta 2. punkta pirmās un otrās daļas, 30. panta 4. punkta un 32. panta noteikumus.

Šādās pārbaudēs uz vietas pārbauda, vai ir ievēroti Regulas (EK) Nr. 1973/2004 171. pantā paredzētie nosacījumi.”

15)

Regulas 49. panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

16)

Regulas 50. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6.   Maksimālās platības, par ko tiesības uz atbalsta maksājumu ir tiem lauksaimniekiem, kuri pieprasa platībatkarīgo maksājumu par laukaugiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10. nodaļu, aprēķina, pamatojoties uz apstiprināto atmatas platību un proporcionāli katram attiecīgajam kultūraugam. Maksājumus laukaugu audzētājiem par apstiprināto atmatas platību tomēr samazina tikai līdz apjomam, kas atbilst platībai, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 107. panta 7. punktu būtu vajadzīga, lai saražotu 92 tonnas graudaugu produktu.”

17)

Regulas 66. pantu groza šādi:

18)

Regulas 71. panta 2. punktu groza šādi:

19)

Pēc 73. panta iekļauj šādu pantu:

“73.a pants

Nepamatoti iegūtu tiesību atgūšana

1.   Ja pēc tam kad tiesības uz maksājumu piešķirtas lauksaimniekiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 795/2004 konstatē, ka konkrētas tiesības uz maksājumu ir piešķirtas nepamatoti, attiecīgais lauksaimnieks nepamatoti piešķirtās tiesības nodod valsts rezervē, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. pantā.

Gadījumā, ja pa to laiku attiecīgais lauksaimnieks ir nodevis tiesības uz maksājumu citiem lauksaimniekiem, arī tiesību pārņēmējiem ir saistošs pirmajā daļā paredzētais pienākums proporcionāli tiem nodoto tiesību uz maksājumu skaitam, ja lauksaimnieka, kuram sākotnēji piešķirtas tiesības uz maksājumu, rīcībā nav pietiekams skaits tiesību uz maksājumu.

Tiesības, kas piešķirtas nepamatoti, uzskata par nepiešķirtām no paša sākuma.

2.   Ja pēc tam, kad tiesības uz maksājumu piešķirtas lauksaimniekiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 795/2004 konstatē, ka tiesību uz maksājumu vērtība ir pārāk augsta, šo vērtību attiecīgi koriģē. Šādu korekciju veic arī attiecībā uz tiesībām uz maksājumu, kuras pa to laiku ir nodotas citiem lauksaimniekiem. Samazinājuma vērtību ieskaita valsts rezervē, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. pantā.

Tiesības uz maksājumu uzskata par piešķirtām ar korekcijā iegūto vērtību no paša sākuma.

3.   Ja lauksaimnieks ir nodevis jebkādas tiesības uz maksājumu, neievērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 46. panta 2. punkta otro daļu, situāciju kvalificē kā tādu, it kā nodošana nebūtu notikusi.

4.   Nepamatoti izmaksātās summas atgūst saskaņā ar 73. pantu.”

1)

(Attiecas tikai uz angļu, dāņu, spāņu, somu, grieķu, itāliešu, nīderlandiešu, portugāļu un zviedru valodas versijām).

2)

Regulas 21. panta 2. punkta otrās daļas otrajā teikumā tekstu “14. panta 2. punktā” aizstāj ar tekstu “15. panta 2. punktā”.

3)

Regulas 65. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 6. panta 1. punktu, darbību vai bezdarbību tieši attiecina uz atsevišķu lauksaimnieku, kurš izdarījis pārkāpumu un kura pārziņā attiecīgās neatbilstības konstatēšanas brīdī ir attiecīgā saimniecība, platība, ražošanas vienība vai dzīvnieks. Ja attiecīgā saimniecība, platība, ražošanas vienība vai dzīvnieks ir nodots lauksaimniekam pēc tam, kad neatbilstība sākusi izpausties, pārņēmējs ir līdzvērtīgi atbildīgs, ja viņš ir saglabājis neatbilstību, un, ja pastāv nosacījums, ka viņš minēto neatbilstību būtu varējis pienācīgi atklāt un izbeigt.”