18.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/7

(1)

Komisija 2006. gada 10. novembrī saņēma sūdzību, kuru atbilstoši pamatregulas 5. pantam, iesniedzis uzņēmums Tosoh Hellas AIC (turpmāk tekstā – sūdzības iesniedzējs), kas ražo lielāko daļu (šajā gadījumā vairāk nekā 50 %) no visiem Kopienā ražotiem konkrētiem mangāna dioksīdiem.

(2)

Sūdzībā bija iekļauti pierādījumi par dempingu un tā rezultātā nodarīto būtisko kaitējumu, kas tika atzīts par pietiekamu, lai uzsāktu antidempinga procedūru.

(3)

Procedūra uzsāka 2006. gada 21. decembrī, publicējot paziņojumu par uzsākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(4)

Komisija ir oficiāli informējusi par procedūras uzsākšanu sūdzības iesniedzēju, citu Kopienas ražotāju, ražotāju eksportētāju, importētāju un lietotājus, kuru ieinteresētība bija zināma, kā arī Dienvidāfrikas pārstāvjus. Ieinteresētajām personām termiņā, kas norādīts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, tika sniegta iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(5)

Sūdzības iesniedzējs, ražotājs eksportētājs, importētājs un lietotāji paziņoja savus viedokļus. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās bija jāuzklausa.

(6)

Komisija izsūtīja anketas visām zināmajām ieinteresētajām personām un visiem citiem uzņēmumiem, kas pieteicās termiņā, ko ietvēra paziņojumā par procedūras uzsākšanu. Tika saņemtas atbildes no ražotāja eksportētāja Dienvidāfrikā, sūdzības iesniedzēja, attiecīgā ražojuma importētāja no Dienvidāfrikas un četriem attiecīgā ražojuma lietotājiem.

(7)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu dempinga, nodarītā kaitējuma un Kopienas interešu noteikšanai, un veica pārbaudes šādos uzņēmumos.

(8)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana notika laikā no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai vajadzīgo tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk tekstā – attiecīgais periods).

(9)

Attiecīgais ražojums ir konkrēti mangāna dioksīdi, kas ražoti elektrolītiskā procesā un kuri nav termiski apstrādāti pēc elektrolītiska procesa (EMD), ar izcelsmi Dienvidāfrikā. Ražojumu parasti deklarē ar KN kodu ex 2820 10 00.

(10)

Attiecīgo ražojumu galvenokārt iedala oglekļa-cinka EMD un sārmu EMD. Abu veidu EMD ražo elektrolītiskā procesā, mainot konkrētus parametrus, lai attiecīgi iegūtu oglekļa-cinka vai sārmu EMD. Abos gadījumos iegūstot augstas tīrības pakāpes mangānu, EMD parasti izmanto kā starpražojumus sauso plaša patēriņa bateriju ražošanā.

(11)

Izmeklēšanā ir konstatēts, ka, lai gan pastāv atšķirības konkrētu fizikālo un ķīmisko īpašību ziņā, piemēram, blīvuma, daļiņu vidējā izmēra, Brunauer-Emmet-Teller virsmas (turpmāk tekstā – BET) un sārmu potenciāla ziņā, attiecīgajiem ražojuma veidiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tos izmanto vienādos nolūkos. Tādējādi saistībā ar šo procedūru šie ražojumi ir uzskatāmi par vienu ražojumu.

(12)

Jāuzsver tas, ka pastāv arī citi mangāna dioksīdu veidi, kuru fizikālās, ķīmiskās un/vai tehniskās pamatīpašības nav vienādas ar EMD un kuru pielietojums būtiski atšķiras. Tādējādi tos neuzskata par attiecīgo ražojumu. Šie atšķirīgie ražojumi ir: i) dabīgie mangāna dioksīdi, kas satur ievērojamu piemaisījumu daudzumu un kurus parasti klasificē ar atšķirīgu KN kodu 2602 00 00; ii) ķīmiskie mangāna dioksīdi, kurus ražo ķīmiskā procesā un kuru blīvuma līmenis ir ievērojami zemāks, taču BET virsmas laukums ir ievērojami lielāks nekā EMD; iii) termiski apstrādāti mangāna dioksīdi, kuri, lai gan ražoti elektrolītiskā procesā tāpat kā EMD, atšķiras no EMD vairāku būtisku īpašību ziņā, piemēram, mitruma satura, kristālu struktūras un sārmu potenciāla ziņā, kas ļauj tos izmantot litija bateriju ražošanā, kuru darbības pamatā ir neūdens sistēmas un kurās anods ir litijs, bet ne oglekļa-cinka vai sārmu baterijās, kuru darbības pamatā, tāpat kā EMD, ir ūdens sistēmas un anods ir cinks.

(13)

Jāatgādina, ka neviena no ieinteresētajām personām nav apstrīdējusi iepriekš minēto definīciju vai attiecīgā ražojuma iedalījumu divos galvenajos veidos.

(14)

Izmeklēšanā konstatēja, ka fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kas piemīt Kopienas ražošanas nozarē ražotiem un Kopienā pārdotiem EMD un EMD, kas ražoti un pārdoti Dienvidāfrikā un/vai ievesti Kopienā no Dienvidāfrikas, ir vienādas, un ka šos ražojumus izmanto vienādi.

(15)

Tādēļ provizoriski secina, ka šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(16)

Nosakot normālo vērtību, Komisija vispirms pārbaudīja, vai uzņēmuma Delta kopējais EMD pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija uzskatāms par reprezentatīvu, salīdzinot ar attiecīgā ražojuma kopējo eksporta apjomu uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšējā tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja pārdevumu kopējais apjoms iekšējā tirgū ir vismaz 5 % no eksporta pārdevumu kopējā apjoma Kopienā.

(17)

Pēc tam Komisija noteica tos ražojuma veidus, kurus pārdod vietējā tirgū un kuriem ir kopumā reprezentatīvs noiets vietējā tirgū, kas bija vienādi vai tieši salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, ko pārdod eksportam uz Kopienu.

(18)

Konkrēta ražojuma veida pārdevumus iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida pārdotais apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā bija vismaz 5 % vai vairāk no visa eksportam uz Kopienu pārdotā salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma.

(19)

Iekšējā tirgu netika konstatēti vienādi vai tieši salīdzināmi ražojuma veidi reprezentatīvos daudzumos, salīdzinot ar ražojuma veidiem, ko pārdod eksportam uz Kopienu. Tādēļ visu veidu eksportēto ražojumu normālā vērtība bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(20)

Normālo vērtību aprēķināja, eksportējamo veidu eksportētāja ražošanas izmaksām, kas vajadzības gadījumā tika koriģētas, pierēķinot samērīgu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu (turpmāk tekstā – TVA izmaksas) summu un samērīgu peļņas normu. TVA izmaksas un peļņa tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktā izklāstītajām metodēm. Tādēļ Komisija pārbaudīja, vai uzņēmumam Delta radušās TVA izmaksas un vietējā tirgū gūtā peļņa ir ticami dati.

(21)

Dati par faktiskām TVA izmaksām iekšējā tirgū tika uzskatīti par ticamiem, jo attiecīgā uzņēmuma pārdevumu kopējo apjomu iekšējā tirgū var novērtēt kā reprezentatīvu salīdzinājumā ar pārdevumu apjomu, kas eksportēts uz Kopienu.

(22)

Lai novērtētu uzņēmuma Delta datu ticamību par iekšējā tirgū gūto peļņu, Komisija vispirms pārbaudīja, vai attiecīgā ražojuma veidu pārdevumus reprezentatīvā apjomā iekšējā tirgū var uzskatīt par parasto tirdzniecības apriti pamatregulas 2. panta 4. punkta nozīmē. To veica, nosakot attiecīgā veida rentablo pārdevumu īpatsvaru, kas veikti ar neatkarīgiem pircējiem iekšējā tirgū.

(23)

Tā kā rentablu pārdevumu apjoms bija mazāks par 10 % no kopēja attiecīga veida pārdevumu apjoma iekšējā tirgū, tika secināts, ka vietējās cenas nevar uzskatīt par atbilstošu pamatu peļņas normas noteikšanai normālās vērtības aprēķinos.

(24)

Tā kā Delta ir vienīgais EMD ražotājs Dienvidāfrikā, samērīgo peļņu normālās vērtības aprēķināšanai nevarēja noteikt, pamatojoties uz faktisko peļņu, kas ir konstatēta citiem izmeklēšanai pakļautajiem eksportētājiem vai ražotājiem, kas nodarbojas ar līdzīgas preces ražošanu un pārdošanu iekšējā tirgū, kā aprakstīts pamatregulas 2. panta 6) punkta a) apakšpunktā.

(25)

Turklāt, ņemot vērā to, ka EMD ir vienīgais ražojums, ko ražo un pārdod Delta, samērīgo peļņu normālās vērtības aprēķināšanai nevarēja noteikt, pamatojoties uz faktisko peļņu, ko piemēro tās pašas vispārīgās ražojumu kategorijas ražošanai un pārdošanai parastajā tirdzniecības apritē, ko veic attiecīgais ražotājs eksportētājs, kā aprakstīs pamatregulas 2. panta 6) punkta b) apakšpunktā.

(26)

Tāpēc samērīgā peļņa normālās vērtības aprēķināšanai bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu.

(27)

Šajā saistībā tika ievākta informācija par visu citu zināmu EMD ražotāju rentabilitāti citās valstīs. Informāciju ieguva no publiski pieejamiem avotiem par vienu ražotāju Indijā, diviem ražotājiem Japānā un diviem ražotājiem ASV. Tomēr par vienu ražotāju ASV un diviem ražotājiem Japānā nebija pieejama informācija par EMD ražotnes vai tās uzņēmuma struktūrvienības rentabilitāti, kurā EMD ir būtiska nozīme.

(28)

Vidējo peļņas normu izmeklēšanas periodā aprēķināja, pamatojoties uz publiski pieejamiem informācijas avotiem par vienu Indijas ražotāju un vienu ražotāju ASV, kā arī par Delta sniegto informāciju attiecībā uz saistītā uzņēmuma Delta EMD Australia Proprietary Ltd. (Austrālija) rentabilitāti iekšējā tirgū. Vidējo peļņās normu aprēķināja 9,2 % apmērā. Ņemot vērā pieejamo informāciju, šo metodoloģiju uzskatīja par lietderīgu pamatregulas 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, savukārt iegūto rezultātu uzskatīja par konservatīvu. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju šī peļņas norma nepārsniedza citu ražotāju peļņu šajā pašā vispārīgajā ražojumu kategorijā (piemēram, speciālas ķīmiskās vielas) Dienvidāfrikā izmeklēšanas periodā.

(29)

Delta veica eksporta pārdevumus tikai ar neatkarīga tirdzniecības uzņēmuma starpniecību (Traxys France SAS).

(30)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenas noteica, ņemot vērā cenas, ko faktiski maksāja vai kas ir maksājamas par attiecīgo ražojumu Dienvidāfrikā, pārdodot eksportam uz Kopienu.

(31)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Attiecīgas korekcijas par komisijas, transporta, apdrošināšanas, apstrādes un papildu izmaksām, maksājumiem par iepakošanu, kredītu un banku pakalpojumiem tika veiktas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par samērīgām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu ikviena uz Kopienu eksportētā attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu.

(33)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pagaidu vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodevas nomaksas, ir šādas.

(34)

Attiecībā uz valsts vienoto dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem eksportētājiem Dienvidāfrikā, Komisija vispirms noteica sadarbības līmeni. Tika salīdzināti Eurostat dati un tā Dienvidāfrikas ražotāja eksportētāja atbildes uz anketas jautājumiem, kas sadarbojās. Salīdzinājumā konstatēja, ka saskaņā ar pieejamo informāciju Delta eksports uz kopienu ir 100 % no kopējā attiecīgā ražojuma eksporta apjoma no Dienvidāfrikas. Tātad sadarbības līmenis bija ļoti augsts un valsts mēroga dempinga starpību noteica tādā pašā līmenī, kādā noteica dempinga starpību uzņēmumam Delta.

(35)

Saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem attiecīgā perioda sākumā trīs Kopienas ražotāji izgatavoja līdzīgu ražojumu. Tomēr viens no ražotājiem pārtrauca ražošanu 2003. gadā, tāpēc izmeklēšanas periodā bija tikai divi Kopienas ražotāji.

(36)

Sūdzību iesniedza viens Kopienas ražotājs, kas pilnībā sadarbojās izmeklēšanas laikā. Lai gan otrs ražotājs nesadarbojās izmeklēšanas ietvaros, tas arī neiebilda pret sūdzību. Tā kā tikai viens uzņēmums sniedza atbildes uz visiem anketas jautājumiem, visi dati par Kopienas ražošanas nozari tiks sniegti indeksētā veidā vai arī kā skala, lai nodrošinātu konfidencialitāti.

(37)

Tādējādi Kopienas ražošanas apjoms pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē tika provizoriski aprēķināts, tā Kopienas ražotāja produkcijas apjomu, kas pilnīgi sadarbojās, saskaitot ar otra ražotāja produkcijas apjomu, pamatojoties uz sūdzībā iesniegtajiem datiem. Kopējais Kopienas ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija 20 līdz 30 tūkstošiem tonnu.

(38)

Kopienas ražotāja ražošanas apjoms, kas sadarbojās, bija lielāks par 50 % no kopējā EMD daudzuma, kas ražots Kopienā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka šis uzņēmums veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(39)

Redzamo patēriņu Kopienā noteica, balstoties uz sūdzības iesniedzēja datiem par pārdevumu apjomu Kopienas tirgū, otra Kopienas ražotāja pārdošanas datiem, ko ieguva, pamatojoties uz lietotāju sniegtajiem iepirkumu datiem un datiem par importu no attiecīgās valsts, balstoties uz pārbaudītiem datiem, ko ieguva anketēšanas rezultātā, kā arī datiem par importu no citām valstīm, ko ieguva no Eurostat.

(40)

Attiecīgi Kopienas patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %. Īpaši straujš pieaugums bija 2003. un 2004. gadā, kad vienlaikus krasi palielinājās EMD imports no Dienvidāfrikas par ļoti zemām cenām (– 35 %) un darbību pārtrauca liels Kopienas ražotājs. 2005. gadā patēriņš sasniedza iepriekšējo līmeni; izmeklēšanas periodā bija vērojams kārtējais būtisks patēriņā samazinājums. Šķiet, patēriņa tendences noteica liela Kopienas ražotāja likvidācija, kas ražoja vienu trešdaļu no kopējā Kopienas ražošanas apjoma.

(41)

Importa apjomu no Dienvidāfrikas aprēķināja, balstoties uz pārbaudītiem datiem, ko sniedza vienīgais ražotājs eksportētājs. Kā jau minēts, konfidencialitātes iemeslu dēļ, tā kā analīze attiecas tikai uz vienu uzņēmumu, vairums rādītāju sniegti indeksētā veidā vai arī kā skala.

(42)

Apjoma un tirgus daļas izteiksmē importa attīstība ir bijusi šāda:

(43)

Lai gan EMD patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %, importa apjoms no attiecīgās valsts tajā pašā periodā palielinājās par vairāk nekā 69 %. Tādējādi Dienvidāfrikas tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās (par aptuveni 81 %, t. i., no 30 līdz 40 % uz 60 līdz 70 % līmeni).

(44)

Attiecīgajā periodā vidējās importa cenas samazinājās par 31 %, lai gan galvenās izejvielas cenas paaugstinājās.

(45)

Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas bija neto cenas neatkarīgiem klientiem, kas vajadzības gadījumā tika koriģētas rūpnīcas cenas līmenī, t. i., izņemot pārvadāšanas izmaksas Kopienā un pēc tam, kad atskaitītas atlaides un rabati, tādējādi nosakot cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā. Šīs cenas tika salīdzinātas ar Dienvidāfrikas ražotāju eksportētāju noteiktajām pārdošanas cenām pēc atlaidēm un vajadzības gadījumā koriģētas uz CIF cenām līdz Kopienas robežai, veicot atbilstošas korekcijas attiecībā uz muitošanas un pēcimportēšanas izmaksām.

(46)

Salīdzinājumā konstatēja, ka izmeklēšanas periodā vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība, izsakot procentuāli no Kopienas ražošanas nozares cenām, bija 11 līdz 14 % amplitūdā. Turklāt bija vērojams vēl lielāks cenu samazinājums, jo Kopienas ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā bija jārēķinās ar pastāvīgiem zaudējumiem.

(47)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Dienvidāfrikas dempinga importa ietekmes novērtējumā uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru un indeksu analīzi, kuriem bija saistība ar situāciju nozarē no 2002. gada līdz izmeklēšanas periodam. Kā jau minēts iepriekš, konfidencialitātes iemeslu dēļ, tā kā analīze attiecas tikai uz vienu uzņēmumu, vairums rādītāju sniegti indeksētā veidā vai arī kā skala.

(48)

Kopienas ražošanas nozarē bija šāds ražošanas apjoms, jauda un tās izmantojums:

(49)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas apjoms palielinājās par 30 %. Tomēr ražošanas jauda bija nemainīga visa attiecīgā perioda laikā. Visaugstākie ražošanas rādītāji bija vērojami 2005. gadā, pateicoties būtiskam patēriņa pieaugumam EK tirgū 2004. gadā, liela ražotāja likvidācijai un pieprasījuma pieaugumam Kopienas ražošanas nozares eksporta tirgū. No 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam izejvielas cenām dubultojies, Kopienas ražošanas nozare veicināja apjomradītus ietaupījumus, kā arī izmeklēšanas periodā samazināja vienības ražošanas izmaksas.

(50)

Attiecīgajā periodā krājumi palielinājās par 32 %, liecinot par ražošanas nozares arvien lielākām grūtībām pārdot ražojumus Kopienas tirgū konkurences dēļ ar importu par dempinga cenām.

(51)

Šajā tabulā sniegtie rādītāji raksturo Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu neatkarīgiem pircējiem Kopienā.

(52)

Patēriņam samazinoties par 7 %, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 3 %. Turklāt absolūtā izteiksmē kopējais pārdošanas apjoms EK tirgū attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās par 9 %, īpaši strauji samazinoties izmeklēšanas periodā, proti, par 27 %.

(53)

Lai gan 2004. gadā Kopienas ražošanas nozare ieguva no patēriņa pieauguma, palielinot pārdošanas apjomu par 52 % un tirgus daļu par 35 %, nākamajos gados tās tirgus daļa samazinājās līdz ar ievērojamu importa par dempinga cenām pieaugumu no Dienvidāfrikas.

(54)

Turklāt līdz 2004. gadam bija vērojama lejupslīdoša tendence vidējās pārdošanas cenas ziņā neatkarīgiem pircējiem. Tas raksturo Kopienas ražošanas nozares mēģinājumus konkurēt ar importu par dempinga cenām un noturēties tirgū. Tomēr 2004. gadā cenas saruka līdz nepieļaujami zemam līmenim. 2005. gadā tās paaugstinājās par 4 procentu punktiem. Tomēr, lai gan 2005. gadā bija vērojams neliels cenu kāpums, kas turpinājās izmeklēšanas periodā, Kopienas ražošanas nozare attiecīgā ražojuma cenā nebija spējīga atspoguļot mangāna rūdas cenas attīstību, kas ir svarīgākā izejviela un kuras cena laikā no 2004. līdz 2005. gadam pieauga par 100 %.

(55)

Kopienas ražošanas nozares EMD tirdzniecības rādītāji attiecībā uz peļņas un naudas plūsmas līmeni bija īpaši negatīvi.

(56)

Attiecīgajā periodā rentabilitāte krasi samazinājās (– 172 %). 2003. gadā tā sasniedza zemāko līmeni, t. i., laikā, kad visstraujāk samazinājās importa cenas (– 30 %). 2004. un 2005. gadā palielinoties pārdotajam daudzumam, rentabilitāte uzlabojās. Sakarā ar cenu spiedienu un arvien augošām izejvielu izmaksām rentabilitāte izmeklēšanas periodā samazinājās līdz zemākajam līmenim.

(57)

Attiecīgajā periodā līdz ar rentabilitātes samazināšanos samazinājās arī naudas plūsmas rādītāji.

(58)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās par 7 %. Šā perioda vidū Kopienas ražošanas nozarē reģistrēts diezgan ievērojams ieguldījumu apjoms, kas veikts, lai samazinātu ražošanas izmaksas un veiktu jaunu iekārtu apkopi. Nākamajos gados, lai gan ar zemāku intensitāti, turpināja veikt ieguldījumus.

(59)

Ienākums no ieguldījumiem attiecībā uz līdzīga ražojuma ražošanu un pārdošanu sekoja tādām pašām tendencēm, kas bija vērojamas pārdošanā un rentabilitātē, proti, šīs tendences bija negatīvas 2003. gadā un attiecīgā perioda beigās.

(60)

Kopienas ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu attiecīgajā periodā netika būtiski ietekmēta, ņemot vērā ieguldījumu apjomu, kas bija pietiekams, lai segtu vajadzīgos kapitāla ieguldījumus.

(61)

Nodarbinātības, darba ražīguma un algu izmaiņas Kopienas ražošanas nozarē bija šādas:

(62)

Darbinieku skaits no 2002. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 33 %. Tas notika gan pārdošanas apjoma samazināšanās dēļ, gan Kopienas ražošanas nozares centienu dēļ paaugstināt darba ražīgumu. Racionalizācijas procesa rezultāti Kopienas ražošanas nozarē ietekmēja arī darba ražīguma radītājus, kas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās.

(63)

Kopējās darbaspēka izmaksas tika ievērojami samazinātas (par 18 %). Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku salīdzinoši pieauga, ņemot vērā inflācijas attīstību. Tomēr darbaspēka izmaksu īpatsvars kopējās ražošanas izmaksās tika ievērojami samazināts, kas liecina par būtiskiem uzlabojumiem ražīguma ziņā.

(64)

Dempinga starpība ir norādīta iepriekš dempinga sadaļā. Šī starpība acīmredzami pārsniedz pieļaujamo minimumu. Turklāt, ņemot vērā to apjomu un cenas, kas raksturo importu par dempinga cenām, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(65)

Nekas neliecina, ka Kopienas ražošanas nozare būtu atguvusies no dempinga vai subsidēšanas sekām.

(66)

Jāatgādina, ka importa apjoms ir ievērojami palielinājies gan absolūtos skaitļos, gan tirgus daļas ziņā. Attiecīgajā periodā importa apjoms ir pieaudzis par 69 % absolūtos skaitļos un par aptuveni 81 % attiecībā pret Kopienas patēriņu, sasniedzot 60 līdz 70 % lielu tirgus daļu.

(67)

Turklāt izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas būtiski saruka sakarā ar attiecīgā ražojuma importu par dempinga cenām. Izmantojot vidējo svērto aprēķinu, var secināt, ka izmeklēšanas periodā cenas samazinājās par 11 līdz 14 %.

(68)

Attiecīgajā periodā Kopienas patēriņš samazinājās par 7 %, savukārt Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 9 %, bet tirgus daļa par 3 %. Izmeklēšanas periodā šie rādītāji ievērojami samazinājās, proti, pārdošanas apjoms saruka par 22 procentu punktiem, bet tirgus daļa par 13 procentu punktiem salīdzinājumā ar 2005. gadu.

(69)

Sarūkot pārdošanas apjomam, tirgus daļai un cenām, Kopienas ražošanas nozare nespēja kompensēt vispārējo izejvielu sadārdzinājumu, attiecīgi paaugstinot cenas klientiem. Tā rezultātā radās ļoti negatīva situācija rentabilitātes ziņā (zaudējumi).

(70)

Neskatoties uz Kopienas ražošanas nozares būtiskajiem ieguldījumiem attiecīgā perioda laikā un tās pastāvīgiem centieniem paaugstināt darba ražīgumu un konkurētspēju, tās rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem strauji samazinājās un rādītāji ievērojami pasliktinājās.

(71)

Par slikto stāvokli Kopienas ražošanas nozarē attiecīgajā periodā liecina arī negatīvās nodarbinātības tendences.

(72)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, provizoriski tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta nozīmē.

(73)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai pastāv cēloņsakarība starp Dienvidāfrikas importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tika pārbaudīti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei varētu radīt kaitējumu, lai pārliecinātos, ka šo citu faktoru radītais iespējamais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

(74)

Kā izklāstīts 43. un 44. apsvērumā, imports attiecīgajā periodā nepārtraukti un būtiski palielinājās, t. i., par 69 % apjoma un par 81 % tirgus daļas ziņā. Attiecīgajā periodā Dienvidāfrikas importa vienības pārdošanas cena saruka par 31 %. Izmeklēšanas periodā Dienvidāfrikas izcelsmes importa cenas bija par 11 % līdz 14 % zemākas, salīdzinot ar Kopienas ražošanas nozares cenām.

(75)

Importa par dempinga cenām ietekme ir uzskatāmi raksturota ar to vairāku Kopienas lietotāju lēmumu izvēlēties Kopienas ražošanas nozares ražojumu vietā Dienvidāfrikas ražojumus, kuru patēriņš ir 60 % no kopējā patēriņa. Lai gan attiecīgā perioda sākumā šie lietotāji iegādājās nelielu attiecīgā ražojuma apjomu no Dienvidāfrikas, attiecīgā perioda beigās un izmeklēšanas periodā tie iegādājās 70 līdz 100 % vajadzīgā apjoma no šīs valsts.

(76)

Vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei bija krasi jāsamazina cenas, lai saglabātu spēkā esošus līgumus ar citiem patērētājiem.

(77)

Kopienas ražošanas nozares sarūkošā tirgus daļa attiecīgajā periodā jāaplūko saistībā ar Dienvidāfrikas izcelsmes importa apjoma un tirgus daļas pieaugumu. 2005. gadā un izmeklēšanas periodā Kopienas patēriņam sarūkot par 18 % salīdzinājumā ar strauju pieaugumu 2004. gadā, importa apjoms no Dienvidāfrikas palielinājās par 8 % absolūtos skaitļos un par aptuveni 31 % tirgus daļas ziņā. Vienlaikus Kopienas ražošanas nozare zaudēja 28 % tirgus daļas, bet pārdošanas apjoms saruka par 40 %.

(78)

Tāpēc provizoriski secina, ka spiedienam, ko radīja imports, kura apjoms un tirgus daļa kopš 2002. gada būtiski palielinājās un ko pārdeva par dempinga cenām, ievērojami veicinot cenu samazinājumu, bija noteicoša nozīme Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumā (attiecīgi arī negatīvajās rentabilitātes izmaiņās), naudas plūsmas attīstībā un negatīvajās tendencēs saistībā ar ienākumā no ieguldījumiem, nodarbinātībā un krājumu veidošanā.

(79)

Importa attīstība no citām trešām valstīm saskaņā ar Eurostat datiem bija šāda:

(80)

Attiecīgā perioda sākumā citu trešo valstu EMD importa tirgus daļa bija 15 %. Nākamajos gados imports būtiski samazinājās, izmeklēšanas perioda beigās tirgus daļai sarūkot līdz 8 %. Attiecīgā importa cenas lielākoties bija augstākas par Dienvidāfrikas importa cenām, turklāt tās pieauga par 1 %.

(81)

Vairākkārt apgalvots, ka Ķīnas izcelsmes EMD imports, kas nav attiecīgā valsts šajā izmeklēšanā, ir būtiski veicinājis kaitējumu, kas rādīts Kopienas ražotājam. Lai gan izmeklēšanas periodā Ķīnas izcelsmes importa cenas vidēji bija zemākas par Dienvidāfrikas ražojuma cenām, tas veidoja tikai 0,6 % no kopējā trešo valstu importa, tāpēc ar to nepietiek, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(82)

Tika arī pārbaudīts, vai eksports uz valstīm, kas nav ES valstis, varēja sekmēt kaitējumu, kas attiecīgajā periodā nodarīts Kopienas ražošanas nozarei.

(83)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta apjoms attiecīgajā periodā ir palielinājies par 9 % un, lai gan eksporta cenas samazinājās par 14 %, tās bija pietiekami augstākas par vienības ražošanas izmaksām. Tādējādi Kopienas ražošanas nozares eksporta darbību nevar saistīt ar šajā periodā nodarīto kaitējumu.

(84)

Ka jau minēts iepriekš, attiecīgā perioda sākumā Kopienas ražošanas nozarē bija divi citi Kopienas ražotāji.

(85)

Viens no ražotājiem ar izcelsmi Īrijā, pārdošanas apjomam būtiski samazinoties, ko veicināja importa par dempinga cenām radītais spiediens, finansiālu grūtību dēļ pārtrauca ražošanu 2003. gadā. Otrs ražotājas ar izcelsmi Spānijā nesadarbojās, neiesaistoties izmeklēšanā. Šīs nesadarbošanās rezultātā citu ražotāju pārdošanas datus Kopienas tirgū ieguva no lietotājiem, veicot aptaujas. Saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem, Spānijas ražotājs bija iesaistīts gan bateriju, gan EMD ražošanā. Lielākā daļa šajā uzņēmuma ražotā EMD acīmredzot izmantota attiecīgā uzņēmuma bateriju ražošanā. Tomēr šā uzņēmuma nozīme Kopienas EMD tirgū kļuva arvien lielāka.

(86)

Kopējo ainu attiecībā uz citiem Kopienas ražotājiem ietekmē tas, ka viens ražotājs 2003. gadā ir pārtraucis darbību, bet otra ražotāja pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs. Tomēr no izmeklēšanā iegūtajiem datiem var secināt, ka arī uz šiem Kopienas ražotājiem ir izdarīts spiediens, ko radīja Dienvidāfrikas izcelsmes imports uz cenām, kā arī jaunākās tendences tirgū, jo attiecīgo ražotāju tirgus daļa samazinājās (no 10 līdz 25 % uz 4 līdz 10 % līmeni). Tādēļ citu Kopienas ražotāju pārdevumus nevar uzskatīt par iemeslu Kopienas ražošanas nozarei nodarītajam kaitējumam.

(87)

Tika arī pārbaudīts, vai pieprasījuma samazināšanās Kopienas tirgū varēja sekmēt kaitējumu, kas attiecīgajā periodā nodarīts Kopienas ražošanas nozarei. Šis pieņēmums neapstiprinājās. Kā izklāstīts 52. un 77. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums bija lielāks par kopējo Kopienas patēriņu, bet tirgus daļa, ko ieņēma imports no Dienvidāfrikas, ievērojami palielinājās.

(88)

Tika apgalvots, ka kaitējumu galvenokārt izraisījis pamatizejvielas, t. i., mangāna rūdas cenu kāpums pasaules tirgos. Mangāna rūdas cenas, kas bija stabilas līdz 2004. gadam, 2005. gadā pēkšņi dubultojās, bet izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās. Līdz ar to Kopienas ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksas paaugstinājās par 19 %.

(89)

Tomēr sakarā ar to, ka cenas importam no Dienvidāfrikas pieauga tikai par 1 % tajā paša periodā (2004.–2005. gads), Kopienas ražošanas nozare, kas mēģināja konkurēt ar importu par dempinga cenām un noturēties tirgū, nespēja novirzīt kopējo izmaksu pieaugumu uz pakārtotiem lietotājiem. Kopienas ražošanas nozare spēja paaugstināt cenas tikai par 4 procentu punktiem. Līdz ar to pārdošanas cenas bija zemākas par ražošanas izmaksām.

(90)

Šajos apstākļos secināja, ka izmaksu kāpumu kā tādu nevar uzskatīt par kaitējumu izraisošu. Kaitējumu ir izprasījis apstāklis, ka Kopienas ražošanas nozare nespēja kompensēt izmaksu sadārdzinājumu, attiecīgi paaugstinot cenas klientiem, kā iemesls bija lejupvērsts cenu spiediens, ko izraisīja imports par dempinga cenām no Dienvidāfrikas, kurā nebija atspoguļots izejvielu cenu kāpums. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(91)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pārmērīgs EMD piedāvājums, ko izraisīja ražošanas jaudu pieaugums Ķīnā, esot veicinājis EMD cenu samazināšanos, tādējādi radot kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(92)

Tomēr, ņemot vērā nenozīmīgu importa apjomu no Ķīnas un neskatoties uz salīdzinoši zemām cenām attiecīgajā periodā, šis pieņēmums neapstiprinājās.

(93)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares EMD pārdošanas cenu kritums bija saistīts ar pieaugošu konkurenci bateriju ražotāju vidū un cenu spiedienu, kam šie ražotāji ir pakļauti, nevis ar importu par dempinga cenām no Dienvidāfrikas.

(94)

Izmeklēšanā konstatēja, ka bateriju ražotāji EK tiešam bija pakļauti cenu spiedienam, ko izraisīja izejvielu cenu pieaugums pasaulē un arvien lielāka konkurence. Tomēr tika secināts, ka, ņemot vērā nelielu to EMD ražotāju skaitu, kas darbojas Kopienas tirgū, attiecīgajiem ražotājiem bija būtiska ietekme, vienojoties par attiecīgā ražojuma cenām ar bateriju ražotājiem. Tādējādi tiek uzskatīts, ka EMD pārdošanas cenu samazinājums Kopienā ir tieši saistīts ar importu par dempinga cenām un mērķtiecīgu cenu pazemināšanu, ko līdz ar attiecīgā perioda sākumu veica Dienvidāfrikas ražotājs eksportētājs, nevis ar cenu spiedienu, ko esot izdarījuši bateriju ražotāji. Ievērojot iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka pieaugoša konkurence bateriju ražotāju vidū neizjauca cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Dienvidāfrikas un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(95)

Iepriekš veiktā analīze ir pierādījusi, ka izmeklēšanas periodā ir noticis būtisks Dienvidāfrikas izcelsmes importa apjoma un tirgus daļas pieaugums līdztekus ievērojamam pārdošanas cenu samazinājumam un augstam cenu samazinājuma līmenim. Šis importa par dempinga cenām tirgus daļas pieaugums noritēja vienlaikus ar Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanos. Tas kopā ar lejupvērstu cenu spiedienu, inter alia, izmeklēšanas periodā izraisīja pastāvīgus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarē.

(96)

Turklāt, izpētot citus apstākļus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, konstatēja, ka nevienam no tiem nav varējusi būt tik ievērojami negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozari, kā importam par dempinga cenām no Dienvidāfrikas.

(97)

Tāpēc tiek provizoriski secināts, ka šis imports par dempinga cenām radīja būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(98)

Neraugoties uz secinājumiem par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību, saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai ir pārliecinoši iemesli, kuru dēļ būtu jāsecina, ka antidempinga pasākumu piemērošana importam no attiecīgās valsts nav Kopienas interesēs.

(99)

Komisija nosūtīja anketas vienīgajam EMD importētājam no Dienvidāfrikas un visiem tiem rūpnieciskajiem lietotājiem, kas bija zināmi vai kurus varētu skart attiecīgie pasākumi. Tika saņemtas atbildes no importētāja un četriem nozīmīgiem attiecīgā ražojuma lietotājiem.

(100)

Jāatceras, ka Kopienas ražošanas nozari veidoja viens ražotājs, kura ražotne ir Grieķijā un kura pārdošanas apjoms un rentabilitāte attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, tādējādi negatīvi ietekmējot tirgus daļas, nodarbinātības un naudas plūsmas līmeni, kā arī ienākumu no ieguldījumiem.

(101)

Ja pasākumi netiek piemēroti, iespējams, ka importa par dempinga cenām spiediena rezultātā un šīs darbības nepietiekamās rentabilitātes dēļ, Kopienas ražošanas nozarei vajadzēs pārtraukt EMD ražošanu Kopienā. Turklāt jāatceras, ka viens no Kopienas ražotājiem attiecīgajā periodā pārtrauca ražošanu. Tas notika līdztekus pieaugošam spiedienam, ko Kopienas tirgū izraisīja imports no Dienvidāfrikas. Sūdzību iesniegušais Kopienas ražotājs 2003. gadā bija spiests pārtraukt ražošanu uz mēnesi. Turklāt ražotājs ir informējis Komisiju par līdzīgu situāciju 2007. gadā, proti, tam nācās pārtraukt ražošanu uz vēl ilgāku laiku.

(102)

Ir jāatgādina, ka Kopienas ražošanas nozare (tāpat kā ražotājs eksportētājs no Dienvidāfrikas) ražo tikai EMD un ražošanas līnijas nevar izmantot citu izstrādājumu ražošanā.

(103)

Paredzams, ka antidempinga pasākumu piemērošanas rezultātā Kopienas ražošanas nozares pārdevumu apjoms un cenas Kopienas tirgū celsies, tādējādi uzlabojot Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti un novēršot ražotņu slēgšanu.

(104)

Tādēļ ir skaidrs, ka antidempinga pasākumi ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(105)

Sārmu un oglekļa-cinka bateriju ražotāji ir vienīgā ražošanas nozare, kurā izmanto EMD.

(106)

Kā minēts iepriekš, tika nosūtītas anketas visiem zināmajiem bateriju ražotājiem Kopienā. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem uzņēmumiem, kuru patēriņš veido 93 % Kopienas kopējā patēriņā. Trīs uzņēmumu atbildes tika pārbaudītas uz vietas.

(107)

Kā minēts iepriekš, izmeklēšanā konstatēja, ka bateriju ražotāji EK bija pakļauti ievērojamam cenu spiedienam, ko izraisīja izejvielu (cinka, niķeļa, vara, tērauda) cenu pieaugums pasaulē un arvien pieaugoša konkurence bateriju tirgū. Tie apgalvoja, ka antidempinga pasākumu ieviešana Dienvidāfrikas importam palielināšot esošo cenu spiedienu un radīšot zaudējumus, jo tie neesot spējīgi kompensēt attiecīgās izmaksas, palielinot cenas klientiem. Tomēr izmeklēšanā secināja, ka šo uzņēmumu finansiālais stāvoklis kopumā ir labs. To peļņa pirms nodokļu nomaksas izmeklēšanas periodā bija ievērojama, un tie ir palielinājuši pārdošanas apjomu attiecīgajā periodā, pateicoties savu zīmolu pozitīvajam tēlam. Balstoties uz saņemto informāciju, tika secināts, ka bateriju ražošanā izmantotu EMD izmaksas svārstās 10 līdz 15 % robežās no kopējām izmaksām (atkarībā no bateriju izmēra). Tādējādi, ieviešot antidempinga maksājumu ieteiktā apmērā, bateriju cenu līmenim nevajadzētu paaugstināties par vairāk nekā EUR 0,01 līdz EUR 0,02. Šo vērtību ieguva, piemērojot maksājumu ieteiktā apmērā dažāda lieluma bateriju ražošanas izmaksām.

(108)

Lai gan visumā iebilstot pret pasākumu ieviešanu, daži lietotāji piekrita tam, ka Kopienas ražošanas likvidācija, iespējams, negatīvi ietekmēs to stāvokli un konkurenci EK tirgū, jo Kopienas ražošanas nozare ražo augstas kvalitātes EMD, kas ir piemērots augstas klases bateriju ražošanai. Tādējādi, ja Kopienas ražošanas nozare pārtrauktu darbību, lietotājiem draudētu pilnīga atkarība no Dienvidāfrikas izcelsmes EMD importa.

(109)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var provizoriski secināt, ka antidempinga pasākumu ieviešana, visticamāk, būtiski nepasliktinās lietotāju ražošanas nozares stāvokli.

(110)

Vienīgais Kopienas EMD importētājs no Dienvidāfrikas sadarbojās izmeklēšanas ietvaros. Pamatojoties uz iesniegto informāciju, konstatēja, ka šis importētājs bija uzņēmuma Delta ekskluzīvais un neatkarīgais tirdzniecības aģents. Visu EMD importa apjomu no Dienvidāfrikas pārdeva ar šā uzņēmuma starpniecību. Šie tirdzniecības darījumi veidoja mazāk par 20 % no attiecīgā uzņēmuma apgrozījuma. Importētājs izteica bažas par iespējamo pasākumu ieviešanu. Tomēr, ja arī tā pārdevumi un komisijas ieņēmumi samazināsies, ieviešot pasākumus, uzņēmuma labvēlīgajam finansiālajam stāvoklim nevajadzētu pasliktināties. Visticamāk, importētāju būtiski neietekmēs šie pasākumi. Tādējādi ir skaidrs, ka antidempinga pasākumu ieviešana ietekmēs lietotājus.

(111)

Pamatojoties uz minēto, tika provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumu ieviešanai, visticamāk, nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz Kopienas importētāju stāvokli.

(112)

Paredzams, ka, piemērojot pasākumus, Kopienas ražošanas nozarei tiks dota iespēja atgūt zaudētos pārdošanas apjomus un tirgus daļas un paaugstināt rentabilitāti. Ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, pastāv ievērojami draudi, ka šādu pasākumu nepiemērošanas gadījumā vienīgais Kopienas ražotājs varētu slēgt savu ražotni un atlaist darbiniekus.

(113)

Ņemot vērā attiecīgā ražojuma izmantošanu bateriju ražošanā, kur EMD izmaksas nav būtiskas salīdzinājumā ar galaražojuma vērtību, kā paskaidrots 107. apsvērumā, ietekme uz lietotājiem nebūs būtiska.

(114)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek provizoriski secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu nepiemērot antidempinga pasākumus konkrētu Dienvidāfrikas izcelsmes mangāna dioksīdu importam.

(115)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, nodarīto kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jāpiemēro pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei varētu nodarīt imports par dempinga cenām.

(116)

Pasākumi jāpiemēro pietiekamā līmenī, lai novērstu importa radīto kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma likmi, kas būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga sekas, tika pieņemts, ka jebkuriem pasākumiem vajadzētu ļaut Kopienas ražotājiem segt savas ražošanas izmaksas un gūt tādu pirmsnodokļu peļņu, kādu varētu gūt šīs nozares uzņēmums, darbojoties normālas konkurences apstākļos (t. i., gadījumā, ja tirgū nebūtu importa par dempinga cenām) un pārdodot līdzīgu produkciju Kopienas tirgū. Aprēķinos izmantotā peļņas norma pirms nodokļu nomaksas atbilst peļņai, ko Kopienas ražošanas nozare guva attiecīgā perioda sākumā, laikā, kad cenas EMD no Dienvidāfrikas bija tādā pašā līmenī, kā līdzīgam ražojumam, ko pārdeva Kopienas ražošanas nozare.

(117)

Vajadzīgais cenu palielinājums tika noteikts, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai (sk. 45. apsvērumu), salīdzinot ar cenu, kas nerada zaudējumus, līdzīgiem ražojumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cena, kas nerada zaudējumus, ir iegūta, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu ar faktiskajiem zaudējumiem/peļņu izmeklēšanas periodā un pieskaitot tai iepriekš minēto peļņas normu. Starpību, kas radās no minētā salīdzinājuma, izteica kā daļu procentos no kopējās CIF importa vērtības.

(118)

Kaitējuma apmērs bija ievērojami lielāks par konstatēto dempinga starpību.

(119)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu ir jāpiemēro pagaidu antidempinga maksājums, kas atbilst konstatētās dempinga starpības līmenim, jo tas ir zemāks par iepriekš aprēķināto nodarīto zaudējumu starpību.

(120)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, ierosinātās pagaidu maksājumu likmes ir šādas:

(121)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka periods, kura laikā ieinteresētās personas, kas pieteicās paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā periodā, var par sevi paziņot rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka secinājumi par maksājumu piemērošanu šajā regulā ir provizoriski un pirms galīgā maksājuma noteikšanas tos var pārskatīt,