2.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/16

(1)

Komisija 2004. gada 1. decembrī saņēma sūdzību par iespējamu atbalstu Slovēnijas kokapstrādes uzņēmumam Javor Pivka Lesna Industrija d.d. (turpmāk tekstā “Javor Pivka”).

(2)

Sūdzība bija par finanšu pasākumiem, kurus 2004. gada 27. maijā attiecināja uz Javor Pivka atbilstoši Slovēnijas valdības lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 21. pantu Slovēnijas Tiesību aktā par atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Komisijai par šo pasākumu nebija paziņots, jo Slovēnijas Valsts atbalsta uzraudzības komisija to bija apstiprinājusi 2004. gada 23. aprīlī, t. i., pirms pievienošanās. Tomēr, tā kā attiecīgais kritērijs, kas nosaka, kad atbalsts ir piešķirts, ir juridiski saistošais tiesību akts, uz kuru pamatojoties kompetentā valsts iestāde uzsāk valsts atbalsta piešķiršanu, Komisija uzskatīja, ka konkrētie pasākumi veido jaunu atbalstu un tādējādi par tiem bija jāziņo atbilstoši EK līguma 88. pantam un tie bija jāizvērtē atbilstoši EK līguma 87. pantam (2).

(3)

Komisija 2006. gada 16. maija vēstulē informēja Slovēniju par lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz atbalstu.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt šo procedūru ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus par atbalstu.

(5)

Komisija no ieinteresētajām pusēm apsvērumus nesaņēma.

(6)

Slovēnijas valdība nosūtīja apsvērumus 2006. gada 17. jūlija vēstulē. Komisija 2007. gada 23. februāra vēstulē (atsauce uz D/50797) pieprasīja papildu informāciju, kuru Slovēnija iesniedza 2007. gada 23. aprīlī. Turklāt 2006. gada 28. jūnijā notika sanāksme, kurā tikās Komisijas dienestu un Slovēnijas iestāžu pārstāvji.

(7)

Javor Pivka ir uzņēmums, kas ražo koksnes pusfabrikāta izstrādājumus un mēbeles. Tas atrodas Slovēnijā, Pivka reģionā, kas saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir atbalstāms reģions. 2003. gadā tajā strādāja aptuveni 800 darbinieku. Tam ir četri pilnībā piederoši meitasuzņēmumi.

(8)

Uzņēmums pieder 1 264 akcionāriem – 60 % akciju pieder deviņām ieguldījumu sabiedrībām un citām juridiskām personām, pārējie 40 % ir sadalīti starp 1 255 akcionāriem, no kuriem nevienam nepieder vairāk par 1 % (4).

(9)

Gados pirms atbalsta piešķiršanas Javor Pivka bija finansiālas grūtības. Galvenie finanšu un darbības rādītāji ir sniegti turpmākajā tabulā.

1.   tabula

Javor Pivka finanšu rādītāji

(10)

Lai pārvarētu grūtības, 2004. gada aprīlī Javor Pivka Ekonomikas ministrijai iesniedza pārstrukturēšanas plānu laika posmam no 2004. līdz 2008. gadam.

(11)

Uzņēmuma pārstāvji apgalvoja, ka grūtības radušās sakarā ar konkurētspējas trūkumu, ko uzņēmuma tradicionālajos eksporta tirgos (it īpaši Vācijā un ASV) izraisījis imports no jaunattīstības valstīs esošajiem zemu izmaksu produktu ražotājiem. Lai izturētu konkurenci un atjaunotu dzīvotspēju, Javor Pivka atzina, ka nepieciešams paaugstināt produktivitāti, modernizējot tehnoloģiju un samazinot izmaksas, un mainīt vietu tirgū, pārejot uz lielākām tirgus nišām un jaunām ģeogrāfiskām tirgus teritorijām.

(12)

Šajā saistībā pārstrukturēšanas programma paredzēja turpmāk minētos pasākumus.

(13)

Tehnoloģijas pārstrukturēšana. Tajā ietverta novecojušā aprīkojuma un ražošanas programmu pilnīga modernizācija. Mērķis bija paaugstināt nevis jaudu, bet gan produktivitāti un apmierināt pircēju vēlmes, radot arvien jaunus produktus un pielāgojoties ekoloģiskās rūpniecības standartiem. Jaunas ražošanas iekārtas sniegtu uzņēmumam iespēju ražot nevis starpproduktus, bet gan pārstrādes rūpniecības ražojumus ar lielāku pievienoto vērtību (jo īpaši saplākšņu programmā). Šīs pārstrukturēšanas daļas izmaksas bija iedalītas šādi – 50 % sedz ar aizņēmumiem, ko atbalsta valsts garantija, un otrus 50 % sedz Javor Pivka no pašu finansējuma.

(14)

Darbaspēka pārstrukturēšana. Šī plāna daļa paredzēja darbaspēka samazināšanu, likvidējot ap 100 darba vietu (ar tiesībām saņemt atlaišanas pabalstu), un atlikušo 700 strādnieku prasmju uzlabošanu pārstrukturēšanas programmas jauno prasību līmenī.

(15)

Komerciālās stratēģijas pārskats. Cits pārstrukturēšanas plāna aspekts bija pielāgošanās izmaiņām pieprasījumā un konkurencei uzņēmuma iepriekšējos tirgos, pārejot uz jaunām, ienesīgākām tirgus nišām un ieejot jaunos tirgos (Krievijā, īpaši saistībā ar mēbeļu tirdzniecību, un Dienvidaustrumeiropā). Attiecībā uz produktiem uzņēmums nolēma galveno uzmanību veltīt uzlabotākam saplāksnim, īpašam saplāksnim celtniecības rūpniecībai un mēbeļu jomā – speciālistu krēsliem slimnīcām, pansionātiem un citām līdzīgām iestādēm.

(16)

Uzņēmuma struktūru reorganizācija. Lai atgrieztu dzīvotspēju, būs nepieciešama arī uzņēmuma reorganizācija (piem., apvienojot meitasuzņēmumus un uzlabojot izmaksu uzraudzību, centralizējot tirdzniecības, iepirkumu un finanšu darbības jomas). Šo pasākumu izmaksas bija paredzēts pilnībā segt no Javor Pivka līdzekļiem.

(17)

Finanšu pārstrukturēšana. Nepietiekama likviditāte radīja lielākas saistības un pieaugošus finanšu maksājumus. Finanšu pārstrukturēšanas mērķis bija pielāgot uzņēmuma finansējuma avotus un maksājuma termiņus, lai nostiprinātu tā pašreizējo un ilgtermiņa atmaksas spēju. Darbības bija koncentrētas uz parāda atmaksas grafika pārskatīšanu, samazinot procentu likmes, pagarinot atmaksas termiņus un panākot pamatsummas atmaksas atlikšanu.

(18)

Turpmākajā tabulā sniegts pārstrukturēšanas izmaksu finansējuma (6) pārskats.

2.   tabula

Pārstrukturēšanas izmaksas un finansējums

(19)

Galvenais atbalsta no valsts līdzekļiem aspekts ir valsts galvojumi aizdevumiem SIT 1 100 000 000 apmērā, kuri domāti Javor Pivka tehnoloģijas pārstrukturēšanas finansēšanai. Kā nodrošinājumu galvojumiem Slovēnijas iestādes saņēma Javor Pivka piederošo aktīvu ķīlu atbilstoši galvojumu summai, t.i., SIT 1 100 000 000 (aptuveni EUR 4 584 000) apmērā.

(20)

Turklāt atbalsts darbaspēka pārstrukturēšanas izmaksām tika sniegts kā dotācija SIT 382 250 000 (aptuveni EUR 1 592 000) apmērā. Šis atbalsts segs atlaišanas pabalstu, kas izmaksājams atlaistajiem darbiniekiem, un apmācības izmaksas palikušajiem darbiniekiem.

(21)

Slovēnija izteicās, ka Javor Pivka pārstrukturēšanā ieguldīs SIT 2 119 650 000 (aptuveni EUR 8 832 000), kas ir 53,7 % no kopējām izmaksām.

(22)

Javor Pivka ražo turpmāk minētos produktus, attiecībā uz kuriem tā tirgus daļas ir šādas (dati attiecas uz 2003. gadu, un KN nozīmē kombinētā nomenklatūra):

(23)

Javor Pivka kopējā tirgus daļa, kuru aizņem tā produktu klāsts, ES-25 tirgū 2003. gadā bija 0,21 %.

(24)

Kā minēts iepriekš, Slovēnijas iestādes neziņoja par pasākumiem, kas paredzēti Javor Pivka labā. Savā 2006. gada 16. maija vēstulē par EK līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanu Komisija sīki paskaidroja, kādēļ konkrētie pasākumi varētu veidot jaunu atbalstu, par kuru jāpaziņo atbilstoši EK līguma 88. pantam un jāizvērtē atbilstoši EK līguma 87. pantam.

(25)

Turklāt Komisija, pamatojoties uz turpmāk minēto, izteica šaubas par šī atbalsta saderību ar kopējo tirgu, jo īpaši ar Kopienas 1999. gada pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (7) (turpmāk tekstā “pamatnostādnes”):

(26)

Oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā Slovēnija izteica turpmāk minētos apsvērumus.

(27)

Slovēnija uzstāja, ka lēmumu piešķirt atbalstu, kas Slovēnijai ir saistošs, pieņēma, pamatojoties uz Starpdienestu ekspertu komisijas pozitīvo atzinumu. Tā kā šo lēmumu pieņēma 2004. gada 6. aprīlī, t. i., pirms Slovēnijas pievienošanās Eiropas Savienībai, un tā kā šis atbalsts pēc pievienošanās netiek piemērots, Slovēnija uzskatīja, ka tas ir piešķirts pirms pievienošanās un EK līguma 87. pants un 88. panta 3. punkts uz to neattiecas.

(28)

Slovēnija, inter alia iesniedzot darbības rādītājus, kas iepriekš minēti 1. tabulā, pierādīja, ka Javor Pivka piemita vairākas grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes un ka šis nebija tikai atsevišķs gadījums 2003. gadā, bet gan tendence, kas bija vērojama četrus gadus (2000.–2003. gads).

(29)

Šajā sakarā Slovēnija norādīja, ka attiecīgajā laika posmā Javor Pivka nav izdevies paaugstināt tā neto ienākumus no pārdošanas. Šajā laika posmā, izņemot 2000. gadu, darbības rezultāts bija negatīvs un zaudējumi 2001.–2003. gadā pieauga. Zaudējumi 2003. gadā bija gandrīz puse no uzņēmuma akciju kapitāla. Ienākumi no pārdošanas, pašu kapitāls un aktīvi bija negatīvi un nepārtraukti pasliktinājās laika posmā no 2001. līdz 2003. gadam. Brīvā naudas plūsma no darījumiem šajā laikā kritās un 2003. gadā bija negatīva. Negatīvās tendences rezultātā Javor Pivka 2003. gadā draudēja bankrots.

(30)

Slovēnija, atsaucoties uz privatizācijas modeļa, kas Slovēnijā tiek piemērots pēc komunistiskā režīma beigām, specifiku, precizēja Javor Pivka īpašnieku struktūru. Slovēnija norādīja uz īpašo situāciju, ka uzņēmumu kapitālam nebija identificējamu īpašnieku – ne privātu, ne valsts –, tas bija “sociālais kapitāls”, kas piederēja iedzīvotājiem kopumā. Privatizācijas procesa gaitā, izmantojot īpašuma turētāju sertifikātus, kurus izdalīja iedzīvotājiem, Slovēnija tiecās pārveidot šo abstrakto jēdzienu daudz skaidrākās īpašuma turētāju struktūrās. Šos sertifikātus varēja apmainīt pret sākotnēji “sociālo” uzņēmumu akcijām.

(31)

Šajā procesā svarīga nozīme bija tā sauktajām licencētām ieguldījumu sabiedrībām (kuras apzīmēja ar akronīmu “PID”) un pārvaldes uzņēmumiem (“DZU”), kas bija radīti, lai ļautu privātiem investoriem apvienot savus sertifikātus. PID šos sertifikātus apmainīja pret dažādu privatizētu uzņēmumu akcijām, un privātie investori savukārt saņēma PID akcijas, nevis tieši privatizēto uzņēmumu akcijas (tādējādi PID darbojās līdzīgi kā investīciju fonds).

(32)

Tomēr PID nebija brīvi pieejamu līdzekļu (to investīciju valūta bija sertifikāti) un trūka profesionālu iemaņu un pieredzes, lai aktīvi piedalītos korporatīvajā pārvaldē. Tā rezultātā viņi ir bijuši pasīvi īpašnieki, kas savu uzņēmumu vadībā vai nu piedalās minimāli, vai nepiedalās vispār.

(33)

Šādi pasīvie investori ir liela daļa Javor Pivka īpašnieku (aptuveni 44 % no akciju kapitāla). Viņiem nav jauna kapitāla, ko investēt uzņēmumā. Patiesi, kad tika izstrādāta pārstrukturēšanas programma, visi institucionālie investori tika aicināti piedalīties atkārtotā finansēšanā, taču neviens neatsaucās. Otri 40 % no akciju kapitāla ir sadalīti starp 1 255 mazajiem akcionāriem, tādējādi vismaz 80 % Javor Pivka īpašuma netiek aktīvi pārvaldīti.

(34)

Šajā sakarā Slovēnija paskaidroja, ka prognozes par Javor Pivka darbību saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu un tā konsekvento dzīvotspējas atjaunošanu ir pamatotas ar pārstrukturēšanas plānā iekļauto tirgus izpēti un tirgus analīzi, kā arī ar pārdošanas prognozēm dažādās uzņēmuma darbības nozarēs.

(35)

Lai pierādītu šo prognožu ticamību, Slovēnija iesniedza sīkāku papildu informāciju. Slovēnija jo īpaši norādīja avotus datiem, ar kuriem pamatotas prognozes, un iesniedza pārdošanas prognozes 2004.–2006. gadam, minot katru atsevišķu izstrādājumu no uzņēmuma produktu klāsta.

(36)

Šajā sakarā Slovēnija iebilda, ka kompensācijas pasākumi nebija nepieciešami jo, ņemot vērā Javor Pivka niecīgo tirgus daļu, nepastāv nevajadzīga konkurences kropļošana. Turklāt Slovēnija iebilda, ka kompensācijas pasākumu nepieciešamība ir jāizvērtē, atbilstoši ņemot vērā faktu, ka Javor Pivka atrodas reģionā, kas saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu (skatīt pamatnostādņu 54. punktu) var saņemt reģionālo atbalstu.

(37)

Slovēnija norādīja līdzekļu avotus Javor Pivka pašu ieguldījumam, kas atspoguļots tabulā šī lēmuma 18. punktā. Naudas līdzekļus bija plānots iegūt šādi: aktīvu atsavināšanai (finanšu un nekustamais īpašums) bija jānodrošina SIT 958 427 170, vēl papildu SIT 900 000 000 saņemtu no aizdevumiem, kas iegūti saskaņā ar tirgus nosacījumiem un bez atbalsta, bet atlikušo daļu nodrošinātu aktīvu “nolietojuma un amortizācijas atskaitījumi” (2004.–2006. gadā paredzēts sasniegt summu SIT 1 111 786 000).

(38)

Visbeidzot šajā sakarā Slovēnija paziņoja Komisijai, ka Javor Pivka ir saņēmis valsts atbalstu enerģijas taupīšanas pasākumiem. Atbalsts tika sniegts saskaņā ar shēmu, kas veicina atjaunojamās enerģijas avotu lietošanu, efektīvu enerģijas izmantošanu un siltuma un elektrības koģenerāciju. Atbalstu piešķīra 2003. gada 1. septembrī un izmaksāja 2004. gada 19. februārī. Šo informāciju apstiprināja dokumenti.

(39)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu “ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”, ja vien to nevar attaisnot saskaņā ar EK līguma 87. panta 2. vai 3. punktu.

(40)

Komisija norāda, ka atbalstu no valsts līdzekļiem piešķir individuālam uzņēmumam. Arī kritērijs par priekšrocību sniegšanu individuālam uzņēmumam ir izpildīts. Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts kā dotācija, saņēmēja gūtais labums ir acīmredzams. Galvojuma gadījumā gūtais labums šķiet mazāk redzams, jo Javor Pivka apmaiņā pret garantiju sniedza nodrošinājumu ķīlas veidā. Tomēr Slovēnijas iestādes piekrita sniegt galvojumu pret ķīlu ar attiecību 1:1 (ķīlas vērtība ir vienlīdzīga galvojuma summai). Turpretī komerciālie aizdevēji nebūtu devuši aizdevumu pret ķīlu, ja ķīlas attiecība pret aizdevumu nebūtu vismaz 2,5:1. Tajā laikā Javor Pivka nebūtu spējis sniegt pietiekami lielu ķīlu, kas segtu šo pašu kredītu saskaņā ar komercnoteikumiem. Patiesībā ķīla, ko uzņēmums sniedza pret galvojumu, sastāvēja no visa Javor Pivka tā laika neierobežotā īpašuma. Tādējādi galvojums, ko sniedza Slovēnijas iestādes, ļāva uzņēmumam nodrošināt lielāku aizdevumu, nekā tas citādi būtu spējis iegūt pret nodrošinājumu, kuru tas spēja sniegt.

(41)

Tā kā starp Slovēniju un citām dalībvalstīm notiek tirdzniecība ar koksnes pārstrādes produktiem un mēbelēm, pasākumam jāuzlabo saņēmēja stāvoklis salīdzinājumā ar tā konkurentiem Slovēnijā un ES. Tādējādi tas varētu kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(42)

Tādējādi Komisija uzskata, ka galvojums un attiecīgā subsīdija ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(43)

Slovēnijas iestādes, iebilstot, ka atbalsts bija piešķirts pirms pievienošanās ES, vispirms jautāja, vai Komisija ir pilnvarota izvērtēt atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. un 88. pantu. Komisija lēmumā sākt procedūru paskaidroja – lai noteiktu, vai atbalsts ieviests pirms vai pēc pievienošanās, attiecīgais kritērijs ir juridiski saistošais tiesību akts, uz kuru pamatojoties kompetentās valsts iestādes uzsāk piešķirt atbalstu. (8) Ja pirms pievienošanās šāds lēmums nav pieņemts, pasākums veido jaunu atbalstu pat tad, ja jau iepriekš bija zināms par valsts atbalsta piešķiršanu.

(44)

Šajā gadījumā Komisija nolemj, ka saistošais tiesību akts, uz kuru pamatojoties kompetentās valsts iestādes uzsāka piešķirt atbalstu, nestājās spēkā pirms pievienošanās ES. Attiecīgie Slovēnijas tiesību akti nosaka, ka atbalsts tiek piešķirts ar valdības lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz atbildīgās ministrijas priekšlikumu. Lai gan Starpdienestu ekspertu komisijas un atbildīgās ministrijas iepriekšēji lēmumi piešķiršanas procesā patiesi ir nepieciešami, ar tiem nepietiek, lai piešķirtu atbalstu. Galīgo lēmumu pieņem valdība. Šajā gadījumā valdība lēmumu pieņēma 2004. gada 27. maijā, bet Slovēnija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā. Tādēļ pasākumi ir jauns atbalsts un par tiem bija jāziņo saskaņā ar EK līguma 88. pantu, un tie bija jāizvērtē saskaņā ar EK līguma 87. pantu.

(45)

Tā kā attiecīgais atbalsts ir pārstrukturēšanas atbalsts, tas sader ar kopējo tirgu, ja tas atbilst pamatnostādnēs minētajiem kritērijiem.

(46)

Ņemot vērā Slovēnijas komentārus un informāciju, kas apkopota izmeklēšanas laikā, Komisija ir nonākusi pie turpmāk minētajiem secinājumiem attiecībā uz jautājumiem, kas bija par pamatu oficiālās procedūras sākšanai.

(47)

Ņemot vērā informāciju, kuru iesniedza Slovēnija, Komisija uzskata, ka Javor Pivka darbība, kā iepriekš aprakstīts II nodaļas 1. punktā, pierāda, ka attiecīgā valsts atbalsta piešķiršanas laikā tas patiesi bija grūtībās nonācis uzņēmums. Komisija jo īpaši norāda, ka Javor Pivka palielinājās zaudējumi, samazinājās apgrozījums un naudas plūsma. Komisija vēl norāda, ka šīs problēmas turpinājās no 2000. līdz 2004. gadam un nebija tikai izņēmuma gadījums 2003. gadā.

(48)

Komisija arī norāda uz Slovēnijas paskaidrojumiem par Javor Pivka īpašniekiem. Ņemot vērā Javor Pivka institucionālo investoru pasīvo dabu, niecīgos kapitāla līdzekļus un tā atlikušā īpašuma turētāju sadrumstalotību, Komisija piekrīt, ka uzņēmums nepieciešamos līdzekļus nevarēja iegūt no saviem akcionāriem. Šo pašu iemeslu dēļ un ņemot vērā faktu, ka nevienam no īpašniekam nepieder vairāk par 15 % no Javor Pivka akciju kapitāla, Komisija arī uzskata, ka Javor Pivka nepieder pie lielāku uzņēmumu grupas.

(49)

Komisija attiecīgi uzskata, ka Javor Pivka bija tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu.

(50)

Komisija lēmumā sākt procedūru norādīja, ka nav skaidrs, kā pārstrukturēšanas plāns palīdzēs Javor Pivka atjaunot ilglaicīgu dzīvotspēju. Tas galvenokārt attiecās uz piecu gadu prognozēm, kas noteica, kā uzņēmums pārstrukturēšanas pasākumu rezultātā varētu attīstīties. Komisija atzīmēja, ka Slovēnija nav iesniegusi informāciju, ko Komisija prasījusi, lai izvērtētu pieņēmumus par Javor Pivka iespējamo darbību saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu.

(51)

Procedūras laikā Slovēnija iesniedza papildu informāciju, kas iepriekš minēta IV nodaļas 3. punktā. Šī informācija adekvāti izskaidro pieņēmumu pamatotību. Komisija norāda, ka, ņemot vērā to, ka 2005. un 2006. gadā šajā nozarē bija sīva konkurence no Austrumāzijas, kas noveda pie pārmērībām piedāvājumā un pie spiediena samazināt cenas, Javor Pivka pārdošanas apjomu prognozes patlaban varētu šķist diezgan optimistiskas. Tomēr nav skaidrs, vai šī informācija jau bija zināma 2004. gada sākumā. Turklāt Komisija pati 2006. gadā novēroja, ka, “saplākšņu ražošana un patēriņš pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājies, zināmā mērā attīstoties spēcīgam eksporta tirgum”. (9) Tā kā Komisijai nav sniegta cita informācija, kas varētu likt apšaubīt uzņēmuma vai pašas Komisijas pieņēmumus, tai nav pamata tos apstrīdēt. Tādēļ Komisija uzskata, ka prognozes, kas veiktas 2004. gadā, ir ticamas un Komisijas šaubas šajā sakarā ir kliedētas.

(52)

Saskaņā ar Pamatnostādņu 35. un 36. punktu ir jāveic pasākumi, lai cik vien iespējams mazinātu jebkādu valsts atbalsta negatīvu ietekmi uz konkurentiem. Tomēr šādi kompensācijas pasākumi nav vajadzīgi, ja saņēmēja attiecīgā tirgus daļa ir niecīga. Šādos gadījumos kompensācijas pasākumi nav priekšnosacījums, lai atbalstu atzītu par saderīgu ar kopējo tirgu.

(53)

Komisija norāda, ka saskaņā ar Slovēnijas iestāžu sniegto informāciju Javor Pivka ir aktīvs vairākos produktu tirgos (saplākšņi, veidņu paneļi, finieris un mēbeles, skatīt šī lēmuma 22. punktu). Attiecībā uz saplākšņiem Komisija vispirms norāda, ka apvienošanās lietā “tirgus izpēte ir lielā mērā apstiprinājusi, ka dažādi koka dēļi, piem., saplākšņi, kokšķiedras plates, neapstrādātas skaidu plāksnes un apklātas skaidu plāksnes, dekoratīvs lamināts (HPL/CPL) un koka paneļu komponenti mēbelēm un būvniecības nozarei, pieder atsevišķiem produktu tirgiem” (10).

(54)

Attiecīgā tirgus definīcijas sakarā Slovēnija ir iesniegusi Komisijai tirgus pētījumu, kurā norādītas tirgus daļas attiecīgajam ES-25 produktu tirgum. Šajā sakarā Komisijai nav iemesla atkāpties no Pamatnostādņu 20. zemsvītras piezīmē aprakstītā pieņēmuma, ka attiecīgais tirgus ir EEZ. Komisija atgādina, ka iepriekš ir veikusi tirgus izpēti par Eiropas koksnes produkcijas industriju (tostarp jo īpaši par koka skaidu plāksnēm) apvienošanās lietā (11) un secinājusi, ka attiecīgais tirgus ir plašāks nekā valsts tirgus un ir vismaz pārrobežu reģionāls. To apstiprināja plaša pārrobežu tirdzniecības plūsma. Ar rādītājiem, ko sniegusi Slovākija un apstiprinājuši Komisijas eksperti, ir pierādīts, ka līdzīgas tirdzniecības plūsmas pastāv arī saplākšņu tirdzniecības gadījumā (to vēlāk apstiprināja arī fakts, ka Kopienas iekšējais eksports veido lielāko daļu no Javor Pivka apgrozījuma – 55 %). Turklāt tika uzskatīts, ka “pārrobežu reģionālā” tirgus robežas sniedzas 1 000 km attālumā un atkarībā no attāluma atšķiras produktu pievienotā vērtība, t. i., iepakotus produktus tirgotu pat tālākās vietās nekā neiepakotus produktus. Tā kā galvenokārt tiek eksportēts saplāksnis un tas jau skaitās augstākas kvalitātes produkts, pārvadājumu izmaksas ir zemākas nekā skaidu plāksnēm (vēl zemākas pārvadājumu izmaksas ir krēsliem un citām mēbelēm, kas darinātas no saplākšņa). Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka produktu, ko ražo Javor Pivka, attiecīgais tirgus ir, ja ne visa EEZ vai ES-25, tad vismaz krietna daļa no ES-25.

(55)

Tā kā Javor Pivka ES-25 tirgus daļa visam produktu klāstam, kā norādīts iepriekš II nodaļas 4. punktā, 2003. gadā bija 0,21 % un tā kā šī daļa patiesībā nevar vairāk kā divkāršoties pat tad, ja ģeogrāfiskās tirgus teritorijas tiktu uz pusi samazinātas, Komisija uzskata, ka tirgus daļa vēl joprojām ir daudz mazāka par 1 %, ko saistībā ar faktu, ka tirgu veido ļoti daudz mazu un vidēju ražotāju, var uzskatīt par niecīgu rādītāju (12). Tā kā šis lēmums ir pamatots ar 1999. gada pamatnostādnēm, nav nepieciešami kompensācijas pasākumi, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(56)

Saskaņā ar Pamatnostādņu 40. punktu atbalsts jāierobežo līdz precīzam nepieciešamajam minimumam, kas ļauj veikt pārstrukturēšanu, un saņēmējiem pārstrukturēšanas plānā ir jāsniedz ievērojams ieguldījums no pašu līdzekļiem, “tostarp no uzņēmuma dzīvotspējai nesvarīgu aktīvu pārdošanas vai izmantojot ārēju finansējumu pēc tirgus nosacījumiem”.

(57)

Javor Pivka pašu ieguldījums pārstrukturēšanā ir izklāstīts iepriekš IV nodaļas 5. punktā. Vispirms jāsaka, ka Komisija nevar pieņemt aktīvu nolietojumu kā patiesu pašu ieguldījumu (13), jo tas nesniedz uzņēmumam pieejamus līdzekļus un ir atkarīgs no darbībām nākotnē, kas ir sniegtā valsts atbalsta rezultāts (14). Tādēļ nekāds finansējums no šī avota nevar tikt ņemts vērā, aprēķinot Javor Pivka pašu ieguldījumu.

(58)

No otras puses, aktīvi, no kuriem Javor Pivka atbrīvojies, nav dzīvotspējai būtiski un ienākumi no atsavināšanas veido derīgu pašu ieguldījumu. Tas pats attiecas uz finansējumu, kas iegūts no aizdevumiem, kuri iegūti no bankām saskaņā ar tirgus noteikumiem un bez atbalsta. Kopumā finansējums no šiem avotiem veido SIT 2 119 650 000, ko Komisija uzskata par Javor Pivka pašu ieguldījumu pārstrukturēšanā.

(59)

Pašu ieguldījums atbilst 45,5 % no kopējām pārstrukturēšanas izmaksām, ko saskaņā ar Pamatnostādnēm var uzskatīt par ievērojamu ieguldījumu (15). Tā kā atbalsts nodrošina tikai papildu finansējumu, kas nepieciešams tehnoloģijas un darbaspēka pārstrukturēšanai, un nesniedz uzņēmumam papildu naudas līdzekļus, tas šķiet ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam.

(60)

Saskaņā ar “viena reize, pēdējā reize” principu, kas izklāstīts Pamatnostādņu 48.–51. punktā, Komisija nevar apstiprināt pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam, kas jau iepriekš to ir saņēmis. Komisija uzskata, ka saskaņā ar šo principu ir jāņem vērā jebkāda veida pārstrukturēšanās atbalsts, kas piešķirts desmit kalendāro gadu laika posmā pirms attiecīgā atbalsta, neatkarīgi no tā, vai pirmais valsts atbalsts tika piešķirts pirms dalībvalsts pievienošanās ES. Valsts atbalsts, kas nav pārstrukturēšanas atbalsts, šajā sakarā nav vērā ņemams.

(61)

Slovēnija ir iebildusi, ka šī atbalsta mērķis bija veicināt enerģijas taupīšanu vides aizsardzības nolūkos. Nav nekā tāda, kas liktu Komisijai apšaubīt šo informāciju. Tādēļ Komisija pieņem, ka šis atbalsts netika piešķirts pārstrukturēšanas nolūkā un ka princips “viena reize, pēdējā reize” šajā gadījumā nav jāpiemēro.

(62)

Procedūras laikā izrādījās, ka pārstrukturēšanas plāna īstenošana ir notikusi ar novēlošanos un dažas tehnoloģiskās pārstrukturēšanas daļas nav īstenotas saskaņā ar grafiku. Šķiet, ka šīs ar pārstrukturēšanas plānu saistītās problēmas atbalsta piešķiršanas laikā nebija jaušamas un tādēļ tās neapstiprina šaubas par plāna spēju atjaunot Javor Pivka dzīvotspēju. Tomēr Komisija atgādina, ka atbalsta apstiprināšanas priekšnosacījums ir pārstrukturēšanas plāna pilnīga īstenošana (pamatnostādņu 43. punkts), kas ir attiecīgi jāuzrauga (pamatnostādņu 45. punkts).

(63)

Tādēļ Komisija gaida, ka Slovēnija saskaņā ar pamatnostādņu 46. punktu sniegs vismaz divus uzraudzības ziņojumus, vienu – 2008. gada janvāra beigās par 2007. gadu, otru – 2009. gada janvāra beigās par 2008. gadu. Ziņojumos jāietver sīka informācija par uzņēmuma finanšu rādītājiem un veiktajiem ieguldījumiem. Komisija uzsver – ja uzņēmums neiegulda visas investīcijas pārstrukturēšanas plānā, tam var uzlikt pienākumu atmaksāt daļu no valsts atbalsta pat tad, ja uzņēmumam izdevies atjaunot dzīvotspēju. (16)

(64)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija uzskata, ka attiecīgais atbalsts ir pārstrukturēšanas atbalsts, kas atbilst piemērojamo pamatnostādņu nosacījumiem, t. i., 1999. gada glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Tādēļ Komisija uzskata, lai gan Slovēnija, pārkāpjot EK Līguma 88. panta 3. punktu, ir nelikumīgi īstenojusi pārstrukturēšanas atbalstu Javor Pivka labā, valsts atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu,