—

ņemot vērā datu pārskatīšanu pēc tam, kad Padome 2004. gadā bija pieņēmusi lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, valsts kopbudžeta deficīts 2003.–2005. gadā bija zemāks par 3 % no IKP. Pēc tam, kad tas 2006. gadā palielinājās līdz 3,6 % no IKP, 2007. gadā tas tika samazināts līdz 2,2 %, t. i., zem budžeta deficīta atsauces vērtības – 3 % no IKP. Tas ir tuvu konverģences programmas 2006. gada decembra atjauninājumā noteiktajam mērķim – 2,9 % no IKP,

—

fiskālo konsolidāciju veicināja sparīgais IKP, nodarbinātības un ieņēmumu pieaugums, kura rezultātā izdevumu attiecība pret IKP kritās straujāk nekā ieņēmumu attiecība pret IKP. Izdevumu un IKP attiecības mazināšanos sekmēja arī izdevumu iegrožošana un izdevumu reformas, piemēram, ievērojama sociālo pabalstu ierobežošana. Neraugoties uz to, cikliskais uzplaukums un strukturālo reformu radītais papildu pieaugums netika pilnībā izmantots, lai panāktu fiskālo konsolidāciju. Līdz ar to tiek lēsts, ka strukturālais deficīts (t. i., cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) palielinājās no aptuveni 1 % no IKP 2003. gadā līdz aptuveni 3 % no IKP 2006. gadā, bet pēc tam samazinājās līdz aptuveni 2 % no IKP 2007. gadā. Tomēr strukturālā stāvokļa pasliktināšanos daļēji noteica otrā, fondētā pensiju līmeņa ieviešana 2005. gadā – tiek lēsts, ka pārvedumi uz šā līmeņa shēmām palielinājās no 0,8 % no IKP 2005. gadā līdz 1,2 % un 1,3 % no IKP attiecīgi 2006. un 2007. gadā. Turklāt cigaretēm piemērojamo nodokļu palielināšana, pirms kuras dažādos izplatīšanas ķēdes posmos tika veidoti ievērojami cigarešu krājumi, izraisīja ievērojamas nodokļu ieņēmumu svārstības – 2003., 2005. un 2007. gadā tika iekasēti papildu nodokļu ieņēmumi, kam sekoja līdzvērtīgs ieņēmumu iztrūkums nākamajos gados,

—

attiecībā uz 2008. gadu Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognozēs paredzēts, ka kopējais deficīts tiks vēl vairāk samazināts, sasniedzot 2,0 % no IKP, ko galvenokārt nodrošinās joprojām spēcīgās izaugsmes perspektīvas un atsevišķi ieņēmumu palielināšanas pasākumi, piemēram, uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzu paplašināšana un sociālo iemaksu maksimālā robežlieluma paaugstināšana. Tas atbilst oficiālajam 2008. gada februārī izvirzītajam budžeta deficīta mērķim – 2,0 % no IKP. Attiecībā uz 2009. gadu pavasara prognozēs paredzēts, ka, ja politika nemainīsies, deficīts pieaugs līdz 2,3 % no IKP. Tas liecina, ka budžeta deficīta samazināšana zem atsauces vērtības – 3 % no IKP – ir notikusi ticami un noturīgi,

—

neskatoties uz to, paredzams, ka strukturālā bilance 2008. gadā pasliktināsies par aptuveni procentpunktiem no IKP un, ja politika nemainīsies, arī 2009. gadā pasliktināsies par aptuveni procentpunktiem. Tas jāskata kopsakarā ar nepieciešamību virzīties uz budžeta stāvokļa vidējā termiņa mērķi (VTM), kas attiecībā uz Slovākiju ir strukturālais deficīts mazliet zem 1 % no IKP,

—

valsts parāds joprojām ir ievērojami mazāks par atsauces vērtību – 60 % no IKP. Tas ir samazinājies no 42,4 % no IKP 2003. gadā līdz 29,4 % 2007. gadā. Saskaņā ar 2008. gada pavasara prognozēm paredzams, ka parāda attiecība prognožu periodā pārsvarā saglabāsies stabila (ja politika nemainīsies).