24.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/20

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1342/2008

(2008. gada 18. decembris),

ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (2), mērķis ir nodrošināt, lai mencu krājumi Kategatā, Ziemeļjūrā, tostarp Skagerakā un Lamanša austrumdaļā, Skotijas rietumdaļā un Īrijas jūrā, piecos līdz desmit gados droši atjaunotos līdz zinātnieku ieteiktajam piesardzības līmenim.

(2)

Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) nesen sniegtajā zinātniskajā padomā ir norādīts, ka mencu nozvejas samazinājumi, ko kopā izraisa kopējā pieļaujamā nozveja (KPN), tehniskie pasākumi un piepūles pārvaldības papildu noteikumi, tostarp uzraudzība un kontrole, lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, ir bijuši nepietiekami, lai samazinātu zvejas izraisīto mirstību līdz līmenim, kas ļautu mencu krājumiem atjaunoties, un nav nepārprotamu pazīmju, ka atjaunotos kāds no četriem mencu krājumiem, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 423/2004, lai arī krājumi Ziemeļjūrā uzrāda zināmas uzlabojuma pazīmes.

(3)	Šķiet, ka ir jāpastiprina režīms un jāievieš ilgtermiņa plāns, lai panāktu mencu krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, pamatojoties uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

(4)

Saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem, jo īpaši par jūras ekosistēmu ilgtermiņa tendencēm, vēlamos ilgtermiņa biomasas līmeņus nevar precīzi noteikt. Tādējādi ilgtermiņa plāna mērķis būtu jāmaina no tāda, kura pamatā ir biomasa, uz tādu, kura pamatā ir zvejas izraisīta mirstība, kas būtu jāpiemēro arī atļautajiem zvejas piepūles līmeņiem.

(5)	Ziemeļjūras mencu krājumi ir kopēji ar Norvēģiju, un tos apsaimnieko kopīgi. Šajā regulā paredzētajos pasākumos būtu pienācīgi jāņem vērā apspriedes ar Norvēģiju saskaņā ar Zivsaimniecības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (3).

(6)	Ja Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) nespēj sniegt ieteikumus par KPN, jo trūkst pietiekami precīzas un reprezentatīvas informācijas, būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu KPN konsekventu noteikšanu pat apstākļos, kad trūkst datu.

(7)

Lai nodrošinātu ar zvejas izraisīto mirstību saistīto mērķu sasniegšanu un veicinātu izmetumu samazināšanu, arī zvejas iespējas, izteiktas ar zvejas piepūli, ir jānosaka tādā līmenī, kas atbilst krājumu atjaunošanas daudzgadu stratēģijai. Šādas zvejas iespējas, cik iespējams, būtu jānosaka katram zvejas rīku veidam, pamatojoties uz pašreizējo zvejas praksi. Ir lietderīgi sniegt periodiskus pārskatus par pārvaldības sistēmas efektivitāti un jo īpaši nodrošināt, ka tad, kad mencu krājumi sasniedz līmeni, kad var izmantot maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, zvejas piepūli regulējošā sistēma tiek pārskatīta.

(8)

Būtu jāievieš jauni mehānismi, lai veicinātu zvejnieku iesaistīšanos mencu nozvejas novēršanas programmās. Visām šādām mencu nozvejas novēršanas vai izmetumu samazināšanas programmām ir lielākas izredzes būt veiksmīgām, ja tās izstrādā sadarbībā ar zivsaimniecības nozari. Attiecīgi šādas programmas, kas izstrādātas ar dalībvalstīm, būtu jāuzskata par efektīvu ilgtspējas veicināšanas līdzekli un būtu jāsekmē to izstrāde. Turklāt dalībvalstīm būtu jāīsteno savas pilnvaras piešķirt piekļuvi mencu krājumu zvejai, lai stimulētu savus zvejniekus zvejot tā, lai zveja būtu selektīvāka un mazāk kaitētu videi.

(9)

Nozvejas ierobežojumu noteikšana un piešķiršana, minimālā līmeņa un piesardzības līmeņa noteikšana krājumiem un zvejas izraisītās mirstības līmeņa noteikšana, kā arī maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles noteikšana visām katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām un konkrētu kuģu grupu izslēgšana no šajā regulā noteiktā zvejas piepūles režīma ir vissvarīgākie Kopējās zivsaimniecības politikas pasākumi. Padomei būtu lietderīgi pašai paturēt tiesības tieši īstenot ieviešanas pilnvaras saistībā ar šiem konkrētajiem jautājumiem.

(10)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi, jo īpaši pasākumi saistībā ar zvejas piepūles limitu pielāgošanu saskaņā ar Padomes noteikto maksimāli pieļaujamo piepūli, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(11)	Lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pasākumiem, būtu jāievieš kontroles pasākumi, kas noteikti papildus tiem, kuri paredzēti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (5).

(12)

Būtu jāparedz noteikumi, lai ar šo regulu ieviesto ilgtermiņa plānu, ņemot vērā attiecīgo krājumu attiecīgās situācijas, Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (6) 21. panta a) punkta i) apakšpunkta nolūkā varētu uzskatīt par atjaunošanas plānu Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (7) 5. panta nozīmē vai, alternatīvā gadījumā, Regulas (EK) Nr. 1198/2006 1. panta a) punkta iv) apakšpunkta nolūkā – par apsaimniekošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. panta nozīmē.

(13)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 423/2004 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido četru mencu krājumu plānu atbilstoši šādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem:

a)

Kategats;

b)	Ziemeļjūra, Skageraks un Lamanša austrumdaļa;

c)	ūdeņos uz rietumiem no Skotijas;

d)	Īrijas jūra.

2. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“zvejas piepūles grupa” ir dalībvalsts pārvaldes struktūra, kurai ir noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle. Tai ir noteikta zvejas rīku grupa un I pielikumā noteiktais apgabals;

b)	“apkopota zvejas piepūles grupa” ir visu dalībvalstu visas zvejas piepūles grupas, kam ir noteikta vienāda zvejas rīku grupa un apgabals;

c)	“nozveja uz piepūles vienību” ir mencu daudzums, izteikts ar dzīvsvaru, ko viena gada laikā nozvejojusi viena zvejas piepūles vienība, izteikta kilovatdienās;

d)	“atbilstīgas vecuma grupas” nozīmē 3, 4 un 5 mencām Kategatā; 2, 3 un 4 mencām Īrijas jūrā, Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā; 2, 3, 4 un 5 mencām Skotijas rietumdaļā; vai citas vecuma grupas, ko par atbilstīgām noteikusi ZZTEK.

3. pants

Ģeogrāfiskās definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas ģeogrāfisko apgabalu ģeogrāfiskās definīcijas:

a)

“Kategats” ir tā daļa no IIIa rajona, kā to attēlo ICES, kuru ziemeļos norobežo līnija, kura novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šīs vietas līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un ko dienvidos norobežo līnija, kura novilkta no Hāzenēres līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

b)	“Ziemeļjūra” ir ICES IV apakšapgabals un tā ICES IIIa rajona daļa, kas nav ietverta Skageraka un Kategata teritorijā, un tā ICES IIa rajona daļa, kas atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos;

c)	“Skageraks” ir tā ICES IIIa rajona daļa, ko rietumos norobežo līnija, kura novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēses bākai, un ko dienvidos norobežo līnija, kura novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šīs vietas līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

d)	“Lamanša austrumdaļa” ir ICES VIId rajons;

e)	“Īrijas jūra” ir ICES VIIa rajons;

f)	“ūdeņi uz rietumiem no Skotijas” ir ICES VIa rajons un tā ICES Vb rajona daļa, kas atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

4. pants

Zvejas piepūles aprēķināšana

Šīs regulas nolūkā kuģu grupas izmantoto zvejas piepūli aprēķina, saskaitot katra kuģa produktu tilpuma vērtību izteiktu kilovatos un to dienu skaitu, cik kuģis ir pavadījis I pielikumā noteiktā apgabalā. Diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas šajā apgabalā un ir ārpus ostas.

5. pants

Plāna mērķis

1.   Ar 1. pantā minēto plānu nodrošina mencu krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, pamatojoties uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

2.   Šā panta 1. punktā noteikto mērķi sasniedz, saglabājot zvejas izraisītās mirstības koeficientu šādām mencu vecuma grupām:

Krājums	Zvejas izraisīta mirstība
Mencas Kategatā	0,4
Mencas ūdeņos uz rietumiem no Skotijas	0,4
Mencas Īrijas jūrā	0,4

3.   Attiecībā uz mencu krājumiem Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā šā panta 1. punktā noteikto mērķi sasniedz, saglabājot zvejas izraisītās mirstības koeficientu 8. pantā minētām attiecīgām mencu vecuma grupām.

II   NODAĻA

KOPĒJĀ PIEĻAUJAMĀ NOZVEJA

6. pants

Minimālais līmenis un piesardzības līmenis

Katra mencu krājuma nārsta biomasas minimālais līmenis un nārsta biomasas piesardzības līmenis ir šāds:

Krājums	Nārsta biomasas minimālais līmenis tonnās	Nārsta biomasas piesardzības līmenis tonnās
Mencas Kategatā	6 400	10 500
Mencas Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā	70 000	150 000
Mencas ūdeņos uz rietumiem no Skotijas	14 000	22 000
Mencas Īrijas jūrā	6 000	10 000

7. pants

KPN noteikšanas procedūra mencu krājumiem Kategatā, Skotijas rietumdaļā un Īrijas jūrā

1.   Katru gadu Padome pieņem lēmumu par katra mencu krājuma KPN nākamajam gadam Kategatā, Skotijas rietumdaļā un Īrijas jūrā. KPN aprēķina, no ZZTEK prognozētā kopējā nozvejoto mencu daudzuma atņemot turpmāk norādītos daudzumus atbilstoši 2. un 3. punktā minētajiem zvejas izraisītās mirstības koeficientiem:

a)	zivju daudzumu, kas vienāds ar paredzamajiem mencu izmetumiem no attiecīgā krājuma;

b)	attiecīgā gadījumā – daudzumu, kas atbilst citiem zvejas radītiem mencu mirstības cēloņiem un ko nosaka, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.

2.   Pamatojoties uz ZZTEK padomu, KPN atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)	ja ZZTEK prognozētais krājuma apjoms KPN piemērošanas gada 1. janvārī ir mazāks nekā 6. pantā noteiktais nārsta biomasas minimālais līmenis, tad zvejas izraisītās mirstības koeficientu KPN piemērošanas gadā samazina par 25 % salīdzinājumā ar zvejas izraisītās mirstības koeficientu iepriekšējā gadā;

b)

ja ZZTEK prognozētais krājuma apjoms KPN piemērošanas gada 1. janvārī ir mazāks nekā 6. pantā noteiktais nārsta biomasas piesardzības līmenis un lielāks vai vienāds ar 6. pantā noteikto nārsta biomasas minimālo līmeni, tad zvejas izraisītās mirstības koeficientu KPN piemērošanas gadā samazina par 15 % salīdzinājumā ar zvejas izraisītās mirstības koeficientu iepriekšējā gadā; un

c)

ja ZZTEK prognozētais krājuma apjoms KPN piemērošanas gada 1. janvārī ir lielāks par vai vienāds ar 6. pantā noteikto nārsta biomasas piesardzības līmeni, tad zvejas izraisītās mirstības koeficientu KPN piemērošanas gadā samazina par 10 % salīdzinājumā ar zvejas izraisītās mirstības koeficientu iepriekšējā gadā.

3.   Ja pēc 2. punkta b) un c) apakšpunkta piemērošanas, pamatojoties uz ZZTEK padomu, zvejas izraisītās mirstības koeficients ir zemāks par 5. panta 2. punktā noteikto zvejas izraisītās mirstības koeficientu, Padome nosaka KPN tādā līmenī, lai zvejas izraisītās mirstības koeficients būtu tāds, kā noteikts minētajā pantā.

4.   Sniedzot padomu saskaņā ar 2. un 3. punktu, ZZTEK pieņem, ka gadā pirms KPN piemērošanas krājums ir zvejots ar tādu zvejas izraisītās mirstības samazinājumu, kas ir vienāds ar maksimālās zvejas piepūles samazinājumu, ko piemēro minētajā gadā.

5.   Neskarot 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu un 3. punktu, Padome nenosaka KPN līmenī, kas ir par vairāk nekā 20 % zemāks vai augstāks nekā iepriekšējam gadam noteiktā KPN.

8. pants

Kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanas procedūra mencu krājumiem Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā

1.   Katru gadu Padome pieņem lēmumu par KPN mencu krājumiem Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā. KPN aprēķina, piemērojot samazinājuma noteikumus, kas izklāstīti 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

2.   KPN vispirms aprēķina saskaņā ar 3. un 5. punktu. Gadā, kad KPN, piemērojot 3. un 5. punktu, ir zemāka par KPN, piemērojot 4. un 5. punktu, KPN aprēķina saskaņā ar 4. un 5. punktu.

3.   Sākotnēji KPN nepārsniedz līmeni, kas atbilst zvejas izraisītai mirstībai, kas ir daļa no zvejas izraisītās mirstības aprēķina atbilstīgās vecuma grupās 2008. gadā, proti: 75 % KPN 2009. gadā, 65 % KPN 2010. gadā un piemērojami turpmāki samazinājumi 10 % apjomā nākamajos gados.

4.   Pēc tam, ja krājuma apjoms 1. janvārī gadā pirms KPN piemērošanas gada ir:

a)	virs nārsta biomasas piesardzības līmeņa, KPN nosaka atbilstīgi zvejas izraisītās mirstības koeficientam 0,4 apjomā atbilstīgās vecuma grupās;

b)

starp nārsta biomasas minimālo līmeni un nārsta biomasas piesardzības līmeni, KPN nepārsniedz līmeni, kas atbilst zvejas izraisītās mirstības koeficientam attiecīgās vecuma grupās, kurš vienāds ar šādu formulu: 0,4 – (0,2 × (nārsta biomasas piesardzības līmenis – nārsta biomasa) / (nārsta biomasas piesardzības līmenis – nārsta biomasas minimālais līmenis));

c)	nārsta biomasas līmenī vai zem tā, KPN nepārsniedz līmeni, kas atbilst zvejas izraisītam mirstības koeficientam 0,2 apjomā atbilstīgās vecuma grupās.

5.   Neskarot 3. un 4. punktu, Padome 2010. gadam un turpmākiem gadiem nenosaka KPN līmenī, kas ir par vairāk nekā 20 % zemāks vai augstāks nekā iepriekšējam gadam noteiktā KPN.

6.   Ja 1. punktā minētais mencu krājums ir izmantots zvejas izraisītās mirstības koeficienta līmenī tuvu 0,4 nākamos trīs gados, Komisija izvērtē šā panta piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina attiecīgus pasākumus, lai to grozītu nolūkā nodrošināt tādu izmantošanu, kas nes maksimālu ilgtspējīgas ieguves apjomu.

9. pants

Kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšana apstākļos, kad trūkst datu

Ja pietiekami precīzas un reprezentatīvas informācijas trūkuma dēļ ZZTEK nespēj sniegt padomu, kas ļautu Padomei noteikt KPN atbilstoši 7. vai 8. pantam, Padome:

a)	ja ZZTEK iesaka, ka mencu nozveja būtu jāsamazina līdz zemākajam iespējamajam līmenim, nosaka KPN par 25 % mazāku nekā iepriekšējā gada KPN;

b)	visos citos gadījumos nosaka KPN par 15 % mazāku nekā iepriekšējā gada KPN, ja vien ZZTEK uzskata, ka tas būtu atbilstīgi.

10. pants

Pasākumu pielāgošana

1.   Kad sasniegti 5. panta 2. punktā minētie zvejas izraisītās mirstības mērķkoeficienti vai gadījumā, ja ZZTEK iesaka, ka šis mērķis vai 6. pantā norādītais nārsta biomasas minimālais līmenis un piesardzības līmenis vai 7. panta 2. punktā norādītais zvejas izraisītās mirstības koeficients vairs nav piemērots, lai saglabātu nelielu krājuma noplicināšanās risku un maksimālu ilgtspējīgas ieguves apjomu, Padome pieņem lēmumu par jaunām minēto līmeņu vērtībām.

2.   Ja ZZTEK norāda, ka kāds no mencu krājumiem pienācīgi neatjaunojas, Padome pieņem lēmumu, ar kuru:

a)	nosaka attiecīgajam krājumam KPN tādā līmenī, kas ir zemāks nekā 7., 8. un 9. pantā paredzētais;

b)	nosaka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli tādā līmenī, kas ir zemāks nekā 12. pantā paredzētais;

c)	vajadzības gadījumā paredz saistītus nosacījumus.

III   NODAĻA

ZVEJAS PIEPŪLES LIMITĒŠANA

11. pants

Zvejas piepūles režīms

1.   Šīs regulas 7., 8. un 9. pantā noteiktās KPN papildina ar zvejas piepūles režīmu, saskaņā ar ko dalībvalstīm ik gadu iedala zvejas iespējas, izteiktas ar zvejas piepūli.

2.   Padome, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu un 3. punktā doto dalībvalstu sniegto informāciju un ZZTEK padomu, var izslēgt konkrētas kuģu grupas no zvejas piepūles režīma piemērošanas ar nosacījumu, ka:

a)	ir pieejami dati par mencu nozveju un izmetumiem, lai ZZTEK varētu novērtēt katras attiecīgās kuģu grupas mencu nozveju procentos;

b)	ZZTEK novērtētā mencu nozveja procentos nepārsniedz 1,5 % no kopējās katras attiecīgās kuģu grupas nozvejas; kā arī

c)	šo kuģu grupu iekļaušana zvejas piepūles režīmā radītu neatbilstīgu administratīvu slogu vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem.

Ja ZZTEK nespēj izvērtēt, vai šie nosacījumi joprojām ir izpildīti, Padome iekļauj katru attiecīgo kuģa grupu zvejas piepūles režīmā.

3.   Dalībvalstis katru gadu sniedz informāciju Komisijai un ZZTEK, lai konstatētu, ka minētie nosacījumi tiek ievēroti un tos izpilda saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas jāpieņem Komisijai.

12. pants

Zvejas piepūles iedalīšana

1.   Katru gadu Padome pieņem lēmumu par maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli visām zvejas piepūles grupām sadalījumā pa dalībvalstīm.

2.   Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli aprēķina, izmantojot šādi noteiktu sākuma līmeni:

a)	pirmajam šīs regulas piemērošanas gadam sākuma līmeni katrai zvejas piepūles grupai nosaka kā kilovatdienās izteiktu vidējo piepūli, kas izmantota 2004.–2006. vai 2005.–2007. gadā saskaņā ar dalībvalsts izvēli, pamatojoties uz ZZTEK padomu;

b)	turpmākajiem šīs regulas piemērošanas gadiem sākuma līmenis ir vienāds ar maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli iepriekšējā gadā.

3.   Zvejas piepūles grupas, kurām piemēro maksimālo pieļaujamo zvejas piepūles ikgadējo pielāgojumu, nosaka šādi:

a)

katras zvejas piepūles grupas zvejas kuģu mencu nozveju novērtē, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtiem datiem saskaņā ar 18., 19. un 20. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris ) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (8);

b)	sarakstu sagatavo par katru šīs regulas I pielikumā noteikto apkopotas zvejas piepūles grupas apgabalu un to atbilstošām mencu nozvejām, tostarp izmetumiem. Šo sarakstu sakārto mencu nozvejas augošā secībā katrā zvejas piepūles grupā;

c)	saskaņā ar b) punktu sagatavotiem sarakstiem kopējās mencu nozvejas aprēķina šādi: katrai apkopotas zvejas piepūles grupai summu aprēķina no šīs zvejas piepūles grupas mencu nozvejas un visu apkopotas zvejas piepūles grupu mencu nozvejām iepriekšējos saraksta ierakstos;

d)	saskaņā ar c) punktu aprēķinātās kopējās nozvejas aprēķina procentos no visu apkopotas zvejas piepūles grupu kopējās mencu nozvejas tajā pašā apgabalā.

4.   Ja procentuālā kopējā nozveja, ko aprēķina saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, ir vienāda ar 20 % vai lielāka, apkopotas zvejas piepūles grupām ikgadējus pielāgojumus piemēro attiecīgām zvejas piepūles grupām. Attiecīgo grupu maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli aprēķina šādi:

a)	ja piemēro 7. vai 8. pantu, sākuma līmenim piemēro to pašu procentuālo pielāgojumu, kāds minētajos pantos noteikts zvejas izraisītajai mirstībai;

b)	ja piemēro 9. pantu, sākuma līmenim piemēro to pašu procentuālo zvejas piepūles pielāgojumu, kāds ir KPN samazinājums.

5.   Citām zvejas piepūles grupām, kas nav 4. punktā minētās grupas, maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli saglabā sākuma līmenī.

13. pants

Papildu zvejas piepūles iedalīšana īpašiem selektīviem zvejas rīkiem un zvejas reisiem, kuros izvairās no mencu nozvejas

1.   Dalībvalstis drīkst palielināt maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli zvejas piepūles grupām, kuru piepūle ir pielāgota saskaņā ar 12. panta 4. punktu un uz kurām attiecas šā panta 2. līdz 7. punktā izklāstītie nosacījumi.

2.   Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli drīkst palielināt zvejas piepūles grupās, kurās zvejas darbības vienā vai vairākos zvejas kuģos:

a)	veic ar tikai vienu uz kuģa esošu reglamentētu zvejas rīku, kura tehnisko īpašību dēļ – saskaņā ar ZZTEK izvērtētu zinātnisku pētījumu – loma sastāvā ir mazāk nekā 1 % mencu (īpaši selektīvi zvejas rīki);

b)	vainagojas ar to, ka loma sastāvā ir mazāk nekā 5 % mencu katrā reisā (zvejas reisi, kuros izvairās no mencu nozvejas);

c)	veic saskaņā ar plāniem par izvairīšanos no mencu nozvejas vai izmetumu samazināšanu, kas samazina mencu zvejas izraisītu mirstību starp iesaistītiem kuģiem vismaz par zvejas piepūles pielāgojumu, kas minēts 12. panta 4. punktā; vai

d)	veic Skotijas apgabala rietumdaļā uz rietumiem no līnijas, kas novilkta, loksodromas secīgi savienojot ar IV pielikumā minētiem atrašanās punktiem, ko mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu, ar nosacījumu, ka iesaistītie kuģi ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmu (VMS).

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem zvejas kuģiem nosaka biežāku uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz:

a)	īpaši selektīvu zvejas rīku izmantošanu attiecīgo zvejas reisu laikā saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu;

b)	izmetumu apjomu atbilstību 2. punkta b) apakšpunktam;

c)	zvejas izraisītas mirstības samazināšanu saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu;

d)	nozvejas un izmetumu apjomu rietumos no līnijas, kas norādīta 2. punkta d) apakšpunktā;

kā arī pasākumus regulārai datu sniegšanai dalībvalstij par šajos punktos noteikto īpašo nosacījumu ievērošanu.

4.   Saskaņā ar šo pantu zvejas piepūles palielinājumu aprēķina katram zvejas kuģim attiecīgās zvejas piepūles grupās, kas darbojas, ievērojot 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētos īpašos nosacījumus, un tas nepārsniedz apjomu, kas nepieciešams, lai šajās darbībās iesaistītiem zvejas rīkiem kompensētu 12. panta 4. punktā minēto zvejas piepūles pielāgojumu.

5.   Par visiem dalībvalstu veiktiem zvejas piepūles palielinājumu piešķīrumiem paziņo Komisijai līdz 30. aprīlim gadā, kurā veic kompensāciju par zvejas piepūles pielāgojumu. Paziņojumā ietver informāciju par zvejas kuģiem, kuri darbojas, ievērojot 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētos īpašos nosacījumus; par zvejas piepūli katrā zvejas piepūles grupā, ko saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts prognozēm minētie zvejas kuģi veic attiecīgā gadā; un par nosacījumiem, ar kādiem tiek uzraudzīta zvejas kuģu zvejas piepūle, tostarp par kontroles pasākumiem.

6.   Dalībvalstis vēlākais katra gada 1. martā ziņo Komisijai par izmantoto zvejas piepūles apjomu saistībā ar darbībām iepriekšējā gadā.

7.   Komisija lūdz ZZTEK katru gadu salīdzināt zvejas izraisītas mencu mirstības samazinājumu, kas rodas, piemērojot 2. punkta c) apakšpunktu, ar samazinājumu, kādu tā gaida 12. panta 4. punktā minētā zvejas piepūles pielāgojuma rezultātā. Ņemot vērā šo padomu, Komisija var ierosināt zvejas piepūles pielāgojumus, ko drīkst piemērot attiecīgajai zvejas rīku grupai nākamā gadā.

14. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Katra dalībvalsts katram zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, pieņem lēmumu par maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles iedalīšanas metodi atsevišķiem zvejas kuģiem vai zvejas kuģu grupai, ņemot vērā vairākus kritērijus, tostarp, piemēram:

a)	labas zvejas prakses veicināšana, tostarp datu vākšanas uzlabošana, izmetumu samazināšana un ietekmes uz zivju mazuļiem mazināšana;

b)	piedalīšanās sadarbības programmās, lai izvairītos no nevajadzīgas mencu piezvejas;

c)	ietekmes uz vidi, tostarp degvielas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisiju, samazināšana;

d)	proporcionalitāte attiecībā uz zvejas iespēju iedalīšanu zivju kvotas izteiksmē.

2.   Katram šīs regulas I pielikumā paredzētajam apgabalam katra dalībvalsts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (9), izsniedz īpašas zvejas atļaujas zvejas kuģiem, kas kuģo ar šo valstu karogu un iesaistās zvejas darbībās šajā apgabalā, izmantojot zvejas rīkus, kas iekļauti kādā no šīs regulas I pielikumā noteiktajām zvejas rīku grupām.

3.   Katram I pielikumā paredzētajam apgabalam to kuģu kopējā zvejas kapacitāte, kas izteikta kW, kuriem ir izsniegtas īpašas zvejas atļaujas saskaņā ar 2. pantu, nepārsniedz to kuģu maksimālo zvejas kapacitāti, kuri 2006. vai 2007. gadā ar reglamentētiem zvejas rīkiem zvejojuši attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

4.   Katra dalībvalsts izveido un atjaunina to kuģu sarakstu, kam ir izsniegtas 2. punktā minētās īpašās atļaujas, un savā oficiālajā tīmekļa vietnē dara to pieejamu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

15. pants

Zvejas piepūles regulēšana

Dalībvalstis uzrauga savas flotes zvejas kapacitāti un zvejas piepūles grupu darbības un, kad saskaņā ar 12. pantu maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle ir gandrīz sasniegta, attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu, ka tā nepārsniedz noteiktos limitus.

16. pants

Maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles apmaiņa starp dalībvalstīm un zvejas piepūles atjaunošana

1.   Saskaņā ar 11. pantu noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli attiecīgās dalībvalstis var pielāgot, ņemot vērā:

a)	kvotu apmaiņu, kas veikta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktam; un

b)	pārdales un/vai atvilkumus, kas veikti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktam un Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktam, 23. panta 1. punktam un 32. panta 2. punktam.

2.   Saskaņā ar 12. pantu noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli var koriģēt dalībvalsts, kas pārtrauc kvotu apmaiņu jebkurā 3. pantā minētā apgabalā, ja šī dalībvalsts ir veikusi šīs apmaiņas atsauces periodā, lai noteiktu atskaites punktus, kā precizēts 12. panta 2. punktā, un tai ir nepieciešams rast papildu zvejas piepūli jebkurā attiecīgā zvejas piepūles grupā, lai izmantotu atjaunotās kvotas. Šo zvejas piepūles atjaunošanu papildina, kad kopējo pieļaujamo zvejas piepūli samazina tā dalībvalsts, kura kvotas ir atdevusi atpakaļ dalībvalstij, kura atjauno zvejas kvotas, atspoguļojot to, cik lielā mērā tās zvejas piepūles grupām ir mazāk zvejai pieejamo kvotu, ja vien dalībvalsts, kas kvotas atdod atpakaļ, nav izmantojusi attiecīgo zvejas piepūli minēto atskaites punktu noteikšanai.

3.   Neskarot 17. panta 2. punktu, dalībvalstis 2009. gadā var grozīt savus zvejas piepūles piešķīrumus, pārvietojot zvejas piepūli un kapacitāti starp 3. pantā minētiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem ar nosacījumu, ka šajā pārvietošanā iekļauj 13. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās zvejas darbības. Šādu pārvietošanu dara zināmu Komisijai. Attiecīgi groza 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

17. pants

Maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles apmaiņa starp zvejas piepūles grupām

1.   Dalībvalsts var grozīt tai iedalīto zvejas piepūli, pārvietojot zvejas kapacitāti uz citām zvejas piepūles grupām atbilstīgi 2. līdz 5. punktā izklāstītiem nosacījumiem.

2.   Pārvietošana ir atļauta vienīgi starp zvejas rīku grupām, bet ne starp ģeogrāfiskiem apgabaliem, ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts Komisijai sniedz informāciju par nododošās zvejas rīku grupas un saņemošās zvejas rīku grupas nozveju uz zvejas piepūles vienību (cpue), kas aprēķināta pēdējos trīs gados.

3.   Ja nododošās zvejas rīku grupas cpue ir lielāka nekā saņemošās zvejas rīku grupas cpue, pārvietošanu parasti veic attiecībā viena kilovatdiena pret vienu kilovatdienu.

4.   Ja nododošās zvejas rīku grupas cpue ir mazāka par saņemošās zvejas rīku grupas cpue, dalībvalsts piemēro korekcijas koeficientu zvejas piepūles apjomam saņemošās zvejas rīku grupā, lai kompensētu to, ka tai ir lielāka cpue.

5.   Komisija lūdz ZZTEK izstrādāt standarta korekcijas koeficientus, ko varētu izmantot, lai veicinātu zvejas piepūles pārvietošanu uz citām zvejas rīku grupām ar atšķirīgām cpue.

IV   NODAĻA

KONTROLE, INSPEKCIJA UN UZRAUDZĪBA

18. pants

Saistība ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93

Šajā nodaļā paredzētos kontroles pasākumus piemēro papildus pasākumiem, kas noteikti Regulā (EEK) Nr. 2847/93.

19. pants

Zvejas žurnālu pārbaudes

1.   Ja uz kuģiem ir VMS, dalībvalstis, izmantojot VMS datus, pārbauda, vai zvejas uzraudzības centros saņemtā informācija atbilst zvejas žurnālā reģistrētajām darbībām. Šādas salīdzinošās pārbaudes reģistrē datorlasāmā formā un glabā trīs gadus.

2.   Katra dalībvalsts savā oficiālajā tīmekļa vietnē uztur un dara pieejamu kontaktinformāciju par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju iesniegšanu.

20. pants

Pirmo reizi izkrauto mencu svēršana

1.   Zvejas kuģa kapteinis nodrošina, ka jebkādu 3. pantā noteiktajos apgabalos nozvejoto un Kopienas ostā izkrauto mencu daudzumu, kas pārsniedz 300 kg, pirms pārdošanas vai pirms pārvešanas uz citu vietu nosver uz klāja vai izkraušanas ostā. Svēršanai izmantotos svarus apstiprina kompetentās valsts iestādes. Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. pantā minētajā deklarācijā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var sniegt atļauju mencu nosvēršanu veikt zivju izsolē dalībvalsts teritorijā ar noteikumu, ka izkraušanas vietā ir veikta fiziska inspekcija un zivis ir apzīmogotas pirms transportēšanas tieši uz zivju izsoli, un paliek apzīmogotas līdz nosvēršanas brīdim. Transporta dokumentā norāda informāciju par pārbaudi, kas veikta izkraušanas vietā.

21. pants

Inspekcijas kritēriji

Katra dalībvalsts, uz kuras kuģiem attiecas šī regula, nosaka īpašus inspekcijas kritērijus. Šādus kritērijus periodiski pārskata pēc tam, kad veikta gūto rezultātu analīze. Inspekcijas kritērijus pakāpeniski attīsta, līdz ir sasniegti II pielikumā noteiktie mērķa kritēriji.

22. pants

Aizliegums pārkraut citā kuģī

Mencu pārkraušana citā kuģī, atrodoties jūrā, ir aizliegta 3. pantā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos.

23. pants

Valsts kontroles rīcības programmas

1.   Dalībvalstis, uz kuru kuģiem attiecas šī regula, saskaņā ar III pielikumu izstrādā valsts kontroles rīcības programmu.

2.   Dalībvalstis, uz kuru kuģiem attiecas šī regula, līdz katra gada 31. janvārim savā oficiālajā tīmekļa vietnē Komisijai un citām dalībvalstīm, uz kurām attiecas šī regula, dara pieejamu savu valsts kontroles rīcības programmu un tās īstenošanas grafiku.

3.   Komisija vismaz reizi gadā sasauc Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi, lai izvērtētu valsts kontroles rīcības programmu atbilstību un to rezultātus saistībā ar mencu krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

24. pants

Iepriekšēja paziņošana

1.   Tāda Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kas ved vairāk kā vienu tonnu mencu, vismaz četras stundas pirms iebraukšanas dalībvalsts ostā vai izkraušanas vietā informē attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi par:

a)	ostas vai izkraušanas vietas nosaukumu;

b)	paredzamo ierašanās laiku konkrētā ostā vai izkraušanas vietā;

c)	visu to sugu dzīvsvaru kilogramos, no kurām vairāk nekā 50 kg patur uz klāja.

2.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras krastā izkraujama vairāk nekā viena tonna mencu, var pieprasīt, lai uz klāja paturētā loma izkraušana nesāktos bez minēto iestāžu atļaujas.

3.   Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kas vēlas jūrā pārkraut vai izkraut jebkādus daudzumus, kuri paturēti uz klāja, vai tos izkraut kādas trešās valsts ostā vai izkraušanas vietā, sniedz karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm 1. punktā minēto informāciju vismaz 24 stundas pirms šādas pārkraušanas vai izkraušanas jūrā vai izkraušanas krastā kādā trešā valstī.

25. pants

Apstiprinātās ostas

1.   Ja Kopienā no Kopienas zvejas kuģa krastā izkraujamas vairāk nekā divas tonnas mencu, zvejas kuģa kapteinis nodrošina, ka šādas izkraušanas krastā veic vienīgi norādītajās ostās.

2.   Katra dalībvalsts norāda ostas, kurās izkrauj vairāk nekā divas tonnas mencu.

3.   Katra dalībvalsts savā tīmekļa vietnē publisko norādīto ostu sarakstu un minēto ostu saistītās pārbaudes un uzraudzības procedūras, tostarp noteikumus un nosacījumus mencu skaita reģistrēšanai un paziņošanai ikreiz, kad tās izkrauj krastā.

Komisija nosūta šo informāciju visām dalībvalstīm.

26. pants

Pielaides robeža, novērtējot zvejas žurnālā reģistrētos daudzumus

Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (10), pieļaujamā pielaides robeža, aprēķinot uz klāja paturēto daudzumu kilogramos, ir 8 % no kuģa žurnālā minētā skaitļa.

27. pants

Mencu atsevišķa iekraušana kuģī

Uz Kopienas zvejas kuģa ir aizliegts paturēt jebkādu mencu daudzumu, kas konteineros sajauktas ar kādām citām jūras organismu sugām. Konteinerus ar mencām iekrauj kuģa kravas telpās tā, lai tie atrastos atsevišķi no citiem konteineriem.

28. pants

Mencu pārvadāšana

1.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai visas mencas, kas nozvejotas kādā no 3. pantā minētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un vispirms izkrautas krastā attiecīgajā dalībvalstī, pirms to tālākas transportēšanas no ostas, kur tās pirmo reizi izkrautas, pārraugu klātbūtnē tiktu nosvērtas. Attiecībā uz mencām, kas vispirms izkrautas ostā, kura norādīta, ievērojot 24. pantu, reprezentatīvos paraugus, kas skaitliski atbilst vismaz 20 % no krastā izkrautā loma, pirms to piedāvāšanas pirmajai pārdošanai un pirms to pārdošanas nosver dalībvalstu pilnvarotu pārraugu klātbūtnē. Tālab dalībvalstis mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai datus par izmantojamo paraugu ņemšanas režīmu.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. pantā paredzētajiem nosacījumiem, visiem mencu daudzumiem, kas pārsniedz 50 kg un ko transportē uz kādu vietu, kura nav pirmā izkraušanas vai importēšanas vieta, pievieno kopiju kādai no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā minētajām deklarācijām, kas attiecas uz transportētajiem mencu daudzumiem. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.

29. pants

Īpašas kontroles programmas

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpašās attiecīgo mencu krājumu kontroles programmas var ilgt vairāk nekā divus gadus no to spēkā stāšanās dienas.

V   NODAĻA

LĒMUMU PIEŅEMŠANA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūra

Gadījumos, kad šajā regulā paredzēts, ka lēmumus pieņem Padome, Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.

31. punkts

I pielikuma grozījumi

Pamatojoties uz ZZTEK padomu, Komisija var grozīt šīs regulas I pielikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā noteikto procedūru un atbilstoši šādiem principiem:

a)	zvejas piepūles grupas nosaka pēc iespējas vienveidīgāk, ņemot vērā nozvejotos bioloģiskos krājumus, mērķnozvejā vai piezvejā iegūto zivju izmērus un ar zvejas piepūles grupām saistīto zvejas darbību ietekmi uz vidi;

b)	zvejas piepūles grupu skaits un lielums ir rentabls, ņemot vērā ar saglabāšanas vajadzībām saistīto pārvaldības slogu.

32. pants

Sīki izstrādāti noteikumi

Sīki izstrādātus noteikumus par šīs regulas 11. panta 3. punkta, 14., 16. un 17. panta piemērošanu var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.

33. pants

Eiropas Zivsaimniecības fonda sniegtā palīdzība

1.   Attiecībā uz gadiem, kuros krājums ir mazāks nekā 6. pantā noteiktais atbilstīgais nārsta biomasas piesardzības līmenis, un Regulas (EK) Nr. 1198/2006 21. panta a) punkta i) apakšpunkta nolūkā katram no 1. pantā minētajiem četriem mencu krājumiem ilgtermiņa plānu uzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē.

2.   Attiecībā uz gadiem, kas nav 1. punktā minētie gadi, un Regulas (EK) Nr. 1198/2006 21. panta a) punkta iv) apakšpunkta nolūkā katram no 1. pantā minētajiem četriem mencu krājumiem ilgtermiņa plānu uzskata par pārvaldības plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. panta nozīmē.

34. pants

Pārskatīšana

Vēlākais trešajā gadā pēc šīs regulas piemērošanas dienas un pēc tam katru nākamo trešo gadu pēc šīs regulas piemērošanas Komisija, pamatojoties uz ZZTEK padomu un pēc apspriešanās ar attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomi, izvērtē pārvaldības pasākumu ietekmi uz attiecīgajiem mencu krājumiem un zvejas ietekmi uz šiem krājumiem un vajadzības gadījumā ierosina attiecīgus pasākumus to grozīšanai.

35. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004.

36. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

---

(1)  2008. gada 21. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.

(3)  OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.

(4)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(5)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(6)  OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(8)  OV L 60, 5.2.2008., 1. lpp.

(9)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(10)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp.

---

---

---

---

---