24.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/115

(1)

Sociāli un ekonomiski apsvērumi mudina Eiropu meklēt lielākas radošuma un inovācijas spējas, lai efektīvi reaģētu uz zināšanu sabiedrības attīstību, proti, inovācijas spējas ir cieši saistītas ar radošumu, kas ir personiska īpašība, un, lai to izmantotu pilnībā, tai jābūt plaši izplatītai sabiedrībā. Tam nepieciešama uz mūžizglītību balstīta pieeja.

(2)

Būtu nepieciešams, lai izglītības un mācību sistēmas pietiekami un visos atbilstīgajos līmeņos rūpētos par pamatprasmju attīstīšanu, kas veicinātu radošumu un inovāciju ar mērķi rast jauna veida un nebijušus risinājumus personiskajā, darba un sociālajā dzīvē.

(3)

Eiropadomes Lisabonas sanāksmē 2000. gada 23. un 24. martā tika secināts, ka par svarīgāko pasākumu, reaģējot uz globalizāciju, Eiropā jānosauc jaunas pamatprasmes, kuras jānodrošina mūžizglītībā, un pāreja uz zināšanu ekonomiku, kā arī tika uzsvērts, ka Eiropas lielākā vērtība ir tās iedzīvotāji.

(4)

Komisijas 2001. gada 21. novembra Paziņojums “Mūžizglītības faktiskā īstenošana Eiropā” un tam sekojošā Padomes 2002. gada 27. jūnija Rezolūcija “Par mūžizglītību” (4) par prioritāti atzina “jaunas pamatprasmes” un uzsvēra, ka “mūžizglītībai jāilgst no pirmsskolas vecuma līdz pēcpensijas vecumam”.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā 2006/962/EK (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā (5) norādītas dažādas pamatprasmes, jo īpaši “matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās”, “mācīšanās mācīties”, “digitālā prasme”, “pašiniciatīva un uzņēmējdarbība”, “kultūras izpratne un izpausme” un “sociālās un pilsoniskās prasmes”.

(6)

Eiropadomes Briseles sanāksmē 2007. gada 8. un 9. martā tika atzīmēts, ka izglītība un mācības ir priekšnoteikums tam, lai labi darbotos zināšanu trīsstūris (izglītība/pētniecība/inovācija), un ka tam ir galvenā nozīme izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Mazie un vidējie uzņēmumi ir svarīgi izaugsmes, darba vietu radīšanas un inovācijas veicinātāji, tādēļ Padome aicināja pievērst īpašu uzmanību to atbalstam, kā arī to mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, kuri darbojas kultūras un radošajās nozarēs.

(7)

Eiropas Radošuma un inovācijas gada pasludināšana ir efektīvs veids, kā risināt Eiropai izvirzītos uzdevumus, vairojot sabiedrības izpratni, izplatot informāciju par labu praksi, veicinot pētniecību un politiskās debates. Ja radītu apstākļus, kas šos mērķus ļautu popularizēt Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, tiktu panākta lielāka sinerģija un “kritiskā masa”, nekā ieguldot nesaistītus centienus dažādos līmeņos.

(8)

Tā kā radošuma un inovācijas spēju veicināšana mūžizglītībā ir saderīga ar pašreizējo Kopienas programmu mērķiem, tad šādu Eiropas gadu var īstenot ar minēto programmu palīdzību, kurās noteiktas gada vai daudzgadu finansēšanas prioritātes; citu jomu, tādu kā kultūra, komunikācija, uzņēmējdarbība, kohēzija, lauku attīstība, pētniecība un informācijas sabiedrība, programmas un politiskās stratēģijas arī veicina radošumu un inovācijas spējas, un šo iniciatīvu var atbalstīt to attiecīgajā tiesiskajā regulējumā.

(9)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, atbalstīt dalībvalstu centienus mūžizglītības ceļā veicināt radošumu, kas ir inovācijas virzītājs un galvenais elements personisko, darba, uzņēmējdarbības un sociālo prasmju attīstīšanai un katra cilvēka labsajūtai sabiedrībā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

radīt inovācijai un spējai pielāgoties labvēlīgu vidi strauji mainīgajā pasaulē; ņem vērā visus inovācijas veidus, tostarp sociālo un uzņēmējdarbības inovāciju;

b)

izcelt atvērtību kultūras dažādībai, kas ir veids, kā sekmēt kultūru komunikāciju un veidot ciešāku saikni starp mākslas jomām, kā arī ar skolām un universitātēm;

c)

stimulēt estētisku uztveri, emocionālu pilnveidošanos, radošu domāšanu un intuīciju visiem bērniem no agrīna vecuma, tostarp pirmsskolas aprūpes posmā;

d)

vairot izpratni par to, ka radošums, inovācija un uzņēmējdarbība ir svarīga individuālajai attīstībai, tāpat kā ekonomikas izaugsme un nodarbinātība, un veicināt īpaši jauniešu uzņēmējdarbības izpratni, iesaistot viņus sadarbībā uzņēmējdarbības vidē;

e)

veicināt matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomā pamata un padziļinātas prasmes, kuras sekmē tehnoloģiskās inovācijas;

f)

veicināt atvērtību pārmaiņām, radošumam un problēmu risināšanai kā inovāciju sekmējošas prasmes, kuras var pielietot dažādos profesionālos un sociālos kontekstos;

g)

paplašināt dažādu radošo izpausmes veidu pieejamību gan visā formālajā izglītībā, gan neformālos un neoficiālos jauniešiem paredzētos pasākumos;

h)

vairot sabiedrības – gan to personu, kas piedalās darba tirgū, gan to, kas nepiedalās, – izpratni, ka radošums, zināšanas un elastīgums ir svarīgas pārtikušai un piepildītai dzīvei straujo tehnoloģisko pārmaiņu un vispārējas integrācijas laikmetā, kā arī radīt cilvēkiem apstākļus, kas ļautu uzlabot karjeras iespējas visās jomās, kur radošumam un inovācijas spējai ierādīta svarīga vieta;

i)

popularizēt dizainu kā radošu nodarbi, kas ievērojami veicina inovāciju, kā arī inovācijas vadību un dizaina vadības prasmi, tostarp intelektuālā īpašuma aizsardzības pamatidejas;

j)

organizējot mācības, attīstīt radošumu un inovācijas spējas privātās un publiskās organizācijās un iedrošināt tās labāk izmantot gan darba ņēmēju, gan klientu radošās spējas.

a)

konferences, sarīkojumi un ierosmes, kas veicina debates un vairo apziņu par radošuma un inovācijas spēju nozīmi;

b)

informatīvas un popularizējošas kampaņas, kurās izplata galvenās idejas;

c)

labas prakses piemēru apzināšana un informācijas izplatīšana par radošuma un inovācijas spēju veicināšanu;

d)

apsekojumi un pētījumi Kopienas vai valstu mērogā.